• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Daugavpils pilsētas domes 2006. gada 26. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Daugavpils pilsētas zaļumstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2006., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/129940

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums

Par 2004. gada 20. decembra likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" 13. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 105. pantam

Vēl šajā numurā

09.03.2006., Nr. 40

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Daugavpils pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 1

Pieņemts: 26.01.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.1

 

Daugavpilī 2006.gada 26. janvārī (prot. Nr.2, 25.§)

Daugavpils pilsētas zaļumstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi

 

Izdoti saskaņā ar LR likuma “Par pašvaldībām” 43.panta 2.,9., 13.punktu un MK 28.11.2000. noteikumu Nr.416 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 4.punktu

Noteikumos lietoto terminu skaidrojums

Pilsētas zaļā zona — visi Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā esoši meži, parki, skvēri, un citas ar kokaugiem, stādījumiem vai zālieniem apklātās dabiskas vai mākslīgas izcelsmes teritorijas.

Koki — daudzgadīgi kokaugi ar krasi izteiktu stumbra daļu, kura zarošanās notiek zināmā augstumā no zemes un kuru vidējais augstums to galīgajā attīstības stadijā var sasniegt septiņus un vairāk metrus.

Krūmi — daudzgadīgi kokaugi bez krasi izteikta galvenā stumbra, kuru zarošanās notiek pie zemes vai pat zemē, bet kuru vidējais augstums to galīgajā attīstības stadijā nevar sasniegt septiņus metrus.

Avārijas koks — koks, kurš pēc ārēji izteiktām labi saredzamām pazīmēm (aizlūzis, izpuvis, stipri noliecies, sava vecuma dēļ vai kā citādi) rada reālus draudus personu drošībai vai īpašumam.

Kokauga bojāšana —mehāniska, fiziska, ķīmiska vai citāda veida iedarbošanās uz jebkuru kokauga daļu (saknes, stumbrs, zari), kas ir saskatāma vizuāli vai nosakāma ar speciāliem paņēmieniem, bet kā rezultātā kokauga augtspēja nebūs zudusi.

Kokauga iznīcināšana — mehāniska, fiziska, ķīmiska vai citāda veida iedarbošanās uz jebkuru kokauga daļu (saknes, stumbrs, zari), kas ir saskatāma vizuāli vai nosakāma ar speciāliem paņēmieniem, un kā rezultātā kokauga augtspēja būs zudusi.

Kokauga ciršana — augoša vai nokaltuša kokauga stumbra pabeigta vai nepabeigta pārdalīšana jebkādā veidā, vietā starp kokauga saknēm un zaru vainagu.

Koka vainaga veidošana — ir regulāri un atbilstošos termiņos veicamo darbu komplekss koka zaru kopšanai, ievērojot kokkopībā (arboristikā) vispārpieņemtos principus.

Ciršanas atļauja — šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas darbības likumību (kokauga ciršanai, zaru izzāģēšanai vai vainaga veidošanai) un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju.

Kokauga sakņu sistēmas rajons — kok­auga vainaga diametra horizontālā projekcija uz zemes virsmas.

Sakņu kakls — kokauga pārejas zona no pazemes sakņu struktūras uz virszemes stumbra struktūru.

Zaru vainags — kokauga stumbra augšējā daļa sākot no vietas kur ir izveidojušie pirmie pamatzari.

Patvaļīga ciršana vai bojāšana — kok­auga ciršana, bojāšana (arī zaru apzāģēšana) vai citāda veida iznīcināšana bez šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegtas rakstiskas atļaujas.

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kāda jāievēro fiziskām vai juridiskām personām stādot, kopjot un cērtot (arī sausos un avārijas) kokus un krūmus ārpus meža zemes Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no zemes īpašuma veida.

1.2. Fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemes platībā aug koki vai krūmi, ir juridiski atbildīga par to aizsardzību, kopšanu, saglabāšanu un atjaunošanu.

1.3. Ārpus meža zemes augošu kokaugu ciršana, zaru vainagu veidošana vai dzīvu zaru izzāģēšana, neatkarīgi no zemes piederības, ir atļauta tikai pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļā (turpmāk tekstā — Komunālas saimniecības nodaļa).

Citas rakstiskas vai mutiskas atļaujas ir nelikumīgas, neatkarīgi no tā, kas tās ir devis.

1.4. Ja kokus vai krūmus stāda, bojā vai cērt pārkāpjot šajos noteikumos noteikto kārtību, tā ir uzskatama par patvaļīgu un vainīgās personas saucamas pie likumos noteiktās administratīvās vai kriminālās atbildības.

1.5. Ja patvaļīgas darbības rezultātā tiek nodarīts mantiskais zaudējums citai personai, vainīgās personas saukšana pie likumos noteiktās atbildības neatbrīvo šo personu no pienākuma atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

 

2. Koku un krūmu aizsardzība Daugavpils pilsētā

2.1. Visiem kokiem un krūmiem Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā ir sabiedriska vērtība. Visi koki un krūmi, kas aug Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības vai privātīpašumā esošās zemes, ir aizsargājami un šo noteikumu izpratnē tiek uzskatīti par pilsētas zaļajā zonā augošiem.

2.2. Ārpus meža zemes augošu kokaugu ciršanai Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā ciršanas atļauju izsniedz šādos gadījumos:

1) sakarā ar pilsētas infrastruktūras attīstību;

2) sakarā ar nozīmīga projekta realizāciju;

3) sakarā ar būvniecību;

4) sakarā ar teritorijas rekonstrukciju, renovāciju vai apzaļumošanu;

5) ja to paredz konkrēta objekta ekspluatācijas noteikumi;

6) ja koks ir avārijas stāvoklī.

2.3. Kokaugu vainagu veidošanai vai zaru izzāģēšanai atļauju izsniedz:

1) ja to paredz konkrēta objekta ekspluatācijas noteikumi;

2) ja zari ir sausi, aizlūzuši vai kā citādi apdraud cilvēku, vai būvju drošību.

2.4. Projektējot jaunu objektu būvniecību, kā arī jau esošo objektu rekonstrukciju vai renovāciju, attālumam no augošiem kokiem līdz projektējamām būvēm ir jāatbilst spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajiem attālumiem. Ja šos attālumus objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot, būvju izvietojums ir jāieprojektē tā, lai augošu koku ciršana notiktu pēc iespējas mazāk.

2.5. Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā ir aizliegts:

1) lauzt kokiem un krūmiem zarus, plūkt lapas, vākt ziedus un augļus (izņemot slēgtās privātās teritorijas);

2) tecināt koku sulu, graizīt vai citādi bojāt mizu, piestiprināt pie kokiem dažādus uzrakstus un plakātus, karināt kokos šūpoles, siet vadus un auklas, žāvēt zaros veļu, dzīt kokos naglas, āķus vai citādus svešķermeņus;

3) apbērt vai apliet kokus un krūmus to sakņu sistēmas rajonā ar zemi, būvgružiem, ķīmiskajām vielām, izņemot auglīgās melnzemes kārtas uzbēršanu 10 cm biezā slānī augsnes uzlabošanai;

4) veikt jebkādus zemes rakšanas darbus koku sakņu sistēmas rajonā, izņemot gadījumus, ja ir saņemta speciāla atļauja vai ja steidzīgi tiek likvidēta avārijas situācija, par ko obligāti triju darba dienu laikā rakstiski ir jāpaziņo Komunālās saimniecības nodaļai;

5) ierīkot automašīnu stāvvietas tuvāk par 2,5 m no kokiem un 1,5 m no krūmiem;

6) iebūvēt kokus ēkās, veikt remonta un celtniecības darbus objektā, ja tajā augošie kokaugi nav norobežoti ar speciāliem aizsargvairogiem;

7) izmantot kokus par balstiem apbūvei, žoga ierīkošanai, malkas vai būvmateriālu nokraušanai;

8) stādīt kokus tuvāk par 5 m, bet krūmus tuvāk par 3 m no ēku sienām;

9) stādīt kokus tuvāk par 3 m, bet krūmus tuvāk par 1 m no inženiertīkliem vai kaimiņu robežas;

10) ieklāt cieto segumu (ielu, laukumu, gājēju celiņu vai citu) bez apdobes izveidošanas ap kokiem vismaz 1,5 m diametrā, ap krūmiem vismaz 0,5 m diametrā;

11) ieguldīt kabeļus un cauruļvadus pārcērtot kokaugiem saknes;

12) paaugstināt vai pazemināt apkārtējo gruntsūdens līmeni bez reljefa maiņas atbalsta sienas ierīkošanas ap kokiem vai krūmiem;

13) veikt kokauga vainaga veidošanu nozāģējot tā stumbru vietā starp zaru vainagu un celmu sakņu kaklu.

 

3. Apstādījumu izveidošanas un ciršanas kārtība uz īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes

3.1. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža zemes savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajās teritorijās var stādīt, cirst vai apgriezt zarus (arī slēgtajās teritorijās) tikai pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas Komunālās saimniecības nodaļā.

Atļauja nav nepieciešama:

1) ja stāda kokus, krūmus vai augļu kokus slēgtajās teritorijās, kas nav brīvi pieejamas visai sabiedrībai;

2) ja cērt krūmus vai augļu kokus slēgtajās teritorijās, kas nav brīvi pieejamas visai sabiedrībai;

3.2. Avārijas situācijas gadījumā (ja kokaugs vai tā zars ir nolauzti, iekārušies vai tamlīdzīgi) zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai attiecīgais dienests ir tiesīgs nekavējoties likvidēt radušos avārijas situāciju, kokaugu vai tā daļu sazāģējot un novācot malā. Par notikušo ne vēlāk kā triju darba dienu laikā ir jāpaziņo Komunālās saimniecības nodaļai, kas pēc faktisko lietas apstākļu pārbaudes izsniedz ciršanas atļauju.

3.3. Personai, kas savā zemes platībā vēlas veikt darbības ar kokaugu, kurām nepieciešama atļauja, ir jāiesniedz rakstisks iesniegums Komunālās saimniecības nodaļā, iepriekš uzrādot zemes robežu plānu un īpašumu apliecinošus dokumentus uz zemi.

Īpašos gadījumos, kas ir noteikti Ministru kabineta 28.11.2000. noteikumos Nr. 416 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes”, ir jāuzrāda arī attiecīgās valsts institūcijas lēmums.

3.4. Visi iesniegumi, kas ir pieņemti no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, tiek izskatīti Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņā.

3.5. Pirms lēmuma pieņemšanas pēc būtības, Komunālās saimniecības nodaļas speciālistiem, ir jāiepazīstas ar reālo situāciju dabā, objektīvi un vispusīgi jāizvērtē iesnieguma pamatotība.

3.6. Gadījumos, ja attiecīgai valsts institūcijai vai Komunālās saimniecības nodaļai rodas šaubas par to, ka platība, kurā ir paredzēts cirst kokus, Meža likuma izpratnē ir uzskatāma par mežu, tai ir tiesības pieprasīt Valsts meža dienesta uzziņu par platības faktisko situāciju.

3.7. Ja apsekošanas gaitā tiek konstatēts, ka izcērtot kokaugus noteiktā platībā būtiski tiks noplicināta apkārtējā vide, attiecīgai valsts institūcijai vai Komunālās saimniecības nodaļai ir tiesības pieprasīt, lai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms koku ciršanas atļaujas saņemšanas uzrāda izstrādātu un noteiktajā kārtībā apstiprinātu teritorijas apzaļumošanas projektu.

3.8. Pieņemot konkrētu lēmumu pēc būtības, Komunālās saimniecības nodaļas attiecīgajam speciālistam ir jāvadās pēc mežsaimniecībā un arboristikā (kokkopībā) pieņemtajiem vispārīgajiem principiem.

3.9. Par ciršanas atļaujas izsniegšanu tiek iekasēta pašvaldības nodeva, kas ir paredzēta Daugavpils pilsētas domes 21.12.2000. saistošajos noteikumos Nr.5 “Par pašvaldības nodevām Daugavpils pilsētā”.

 

4. Apstādījumu izveidošanas, kopšanas un ciršanas kārtība uz pašvaldībai piekrītošas zemes

4.1. Par apstādījumiem, kas aug uz Daugavpils pilsētas domes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes, pārvaldes funkcijas pilda Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļa.

Komunālās saimniecības nodaļa ir tiesīga veikt visas likumā noteiktās īpašnieka funkcijas apstādījumu pārvaldīšanā, aizsardzībā un apsaimniekošanā.

4.2. Citām personām jebkāda darbība ar Daugavpils pilsētas pašvaldībai piekrītošiem kokaugiem bez rakstiskas saskaņošanas ar Komunālas saimniecības nodaļu ir kategoriski aizliegta.

4.3. Gadījumos, ja persona nevar panākt savstarpēju vienošanos ar Komunālās saimniecības nodaļu par koku vai krūmu stādīšanu, kopšanu vai ciršanu uz pašvaldībai piekrītošas zemes, tas tiek uzskatīts par civiltiesisku strīdu un risināms tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

5. Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksas un zaudējumu aprēķināšanas kārtība

5.1. Personām, kuras veic koku, krūmu, to zaru ciršanu, kokaugu zaru vainagu veidošanu uz Daugavpils pilsētas domes īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošās zemes /ārpus meža zemes/, iepriekš saņemot attiecīgu atļauju Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļā, ir pienākums atlīdzināt zaļumstādījumu atjaunošanas vērtību. Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksa tiek aprēķināta sekojoši:

kokiem Z = A x Dm x K

Z — koka vērtība (Ls);

A — valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls);

Dm — koka diametrs 1,3 m augstumā no koka celmu sakņu kakla (cm);

K — koeficients atkarībā no koka sugas (pielikums).

Krūmiem Z = A x K

Z — apstādījuma vērtība (Ls);

A — valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls);

K — koeficients atkarībā no kokauga sugas (pielikums).

Dzīvžogiem Z = A x K

Z — dzīvžoga vērtība par ( Ls par vienu tekošo metru);

A — valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls);

K — koeficients atkarībā no kokauga sugas (pielikums).

5.2. Visiem jaunajiem koku stādījumiem, kuru diametrs krūšu augstumā ir mazāks par 8 cm, vērtība tiek aprēķināta kā kokam ar diametru 8 cm.

5.3. Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksu neiekasē, ja:

1) koks ir avārijas stāvoklī;

2) koks vai citi apstādījums ir zaudējis sabiedrisko nozīmi slimību, vecuma vai citu iemeslu dēļ;

3) koku vai citu apstādījumu elementu likvidācija tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai tos paredzēts cirst sakarā ar pašvaldības finansēta projekta realizāciju;

4) pašvaldības koki vai krūmi ar saknēm vai zariem bojā ēkas, būves vai inženierkomunikācijas (izņemot gadījumus, kad būvniecība notikusi neievērojot nepieciešamos attālumus līdz kokiem vai krūmiem).

5.4. Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksu 30% apmērā no koka vai krūma vērtības aprēķina un iekasē:

1) ja kokus vai krūmus ir nepieciešams bojāt sakarā ar būvniecību vai tamlīdzīgi (apzāģēt atsevišķus augošus zarus, veidot zaru vainagu vai apcirst atsevišķu sakņu galus);

2) ja kokus vai krūmus ir nepieciešams pārstādīt.

5.5. Maksu pieckārtīgā apmērā no zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības aprēķina un iekasē:

— ja koki, krūmi vai citi stādījumi tiek cirsti patvaļīgi.

5.6. Maksu trīskārtīgā apmērā no zaļumstādījuma atjaunošanas vērtības aprēķina un iekasē:

— ja koki, krūmi vai citi stādījumi tiek bojāti patvaļīgi.

5.7. Ja patvaļīgas ciršanas rezultātā objektīvu iemeslu dēļ kokauga sugu noteikt nav iespējams, zaudējumu aprēķināšanai tiek pielietots lielākais tabulā noteiktais zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības koeficients.

5.8. Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksa tiek iekasēta Daugavpils pilsētas domes norēķinu konta speciāli izveidotā subkontā, bet iegūtie līdzekļi var tikt izmantoti tikai zaļumstādījumu veidošanai, apsaimniekošanai un apsardzībai.

5.9. Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksu iekasē pamatojoties uz Komunālās saimniecības nodaļas sastādīto aktu par nodarītajiem zaudējumiem.

Daugavpils pilsētas
domes priekšsēdētāja R.Strode

 

Pielikums

Daugavpils pilsētas domes

2006.gada 26.janvāra

saistošajiem noteikumiem Nr.1

(protokols Nr.2, 25.§)

Zaļumstādījumu atjaunošanas vērtības maksas koeficients atkarībā no kokauga sugas

Kokauga suga

Koeficients

Ozols, osis un visi intrudicētie (svešzemju) skuju koki

0,05

Priede, egle, un visi intrudicētie (svešzemju) lapu koki

0,03

Papele, baltalksnis, ošlapu kļava

0,01

Visi pārējie lapu koki

0,02

Skuju koku dekoratīvās formas krūmi un pārējie mūžzaļie

0,30

Visi pārējie dekoratīvie, krāšņi ziedošie un citi krūmi

0,10

Dzīvžogi

0,10

 

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja R.Strode

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!