Kad Latvija un Eiropa runā par kopīgu nākotni

Kopš šā gada februāra, kad Latvija uzsākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), paveikts ievērojami daudz. Jau gada pirmajā pusē slēgtas pirmās piecas sarunu sadaļas un drīzumā paredzēts slēgt arī vairākas no otrajā pusgadā atvērtajām sarunu sadaļām. Pēdējos mēnešos par vienu no galvenajiem Latvijas politikas uzdevumiem kļuvusi likumu iespējami drīzāka saskaņošana ar ES tiesiskajiem aktiem. Valdība steidz izstrādāt un pēc iespējas ātrāk apstiprināt sarunu pozīcijas atvērtajās sarunu nodaļās, bet valsts oficiālās sarunu delegācijas pārstāvji pauž cerību, ka jau nākamā gada sākumā Latvija varētu atvērt visas atlikušās pozīcijas un runāt ar Eiropu visā plašajā sadarbības diapazonā. Bet kā liecina prakse, ne visās jomās likumdošanas saskaņošana veicas tik strauji, cik gribētos, un vēl lielākas problēmas rodas, jaunpieņemtos likumus un noteikumus īstenojot.

Lai sniegtu informāciju un veicinātu izpratni par to, kā Latvijai sokas sarunu procesā un kādas izmaiņas gaidāmas pēc Latvijas tiesisko aktu saskaņošanas ar ES likumiem, "Latvijas Vēstnesis" turpina informēt lasītājus par atsevišķu sarunu sadaļu attīstību, atspoguļojot ES informācijas centrā notikušās lekcijas par Latvijas un ES sarunām. Šoreiz par to, kas paveikts, kas darāms un ar kādām problēmām nākas saskarties, sakārtojot Latvijas zivsaimniecību atbilstoši ES standartiem.

Zivsaimniecība

Līdzīgi kā vairākās citās nozarēs arī zivsaimniecībā lielākā daļa likumu jau ir saskaņoti, bet atlikušās ES prasības vēl aizvien tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumu projektos, lekcijā apgalvoja Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšsēdētāja vietniece Aina Afanasjeva. Arī šī mēneša sākumā Eiropas Komisijas (EK) publiskotajā Progresa ziņojumā par Latviju teikts, ka likumdošanas saskaņošana zivsaimniecības nozarē ievērojami pavirzījusies uz priekšu, tomēr norādīts arī uz trūkumiem, kas galvenokārt saistīti ar zivsaimniecības tirgus sakārtošanu. Galvenais darbs veicams, sakārtojot zvejas kuģu reģistru atbilstoši ES prasībām. Latvijas Zivsaimniecības asociācijas prezidents Inārijs Voits piekrita: likumdošana, kas attiecas uz kuģošanu, ir sakārtota, un Latvijas kuģi tehniski atbilst ES prasībām, bet neatbilstošs pagaidām ir kuģu juridiskais statuss, kas tiks noteikts līdz ar jauna reģistra ieviešanu. Vēl viens uzdevums, par ko runāts EK Progresa ziņojumā, ir zvejas kuģu satelīta novērošanas sistēmas izveide un satelītnavigācijas iekārtu uzstādīšana uz zvejas kuģiem. Kā norādīja A.Afanasjeva, nav iemesla satraukumam, jo likumdošanu saskaņo atbilstoši Latvijas Nacionālajai programmai integrācijai Eiropas Savienībā. Zivsaimniecības nozari paredzēts juridiski sakārtot līdz 2002. gada beigām.

Pašreizējā sarunu pozīcijā Latvija ietvērusi vairākas prasības. Pirmkārt, tiek prasīts saglabāt līdzšinējās zvejas iespējas starptautiskajos ūdeņos Latvijas zvejas kuģiem. Tas nozīmē, ka zvejas kvotas nevarētu būt zemākas kā patlaban. Latvija prasa saglabāt divpusējās sadarbības līgumu ar valstīm, ar kurām ES nav izveidojusi oficiālu sadarbību. Smagākā problēma zivsaimniecībā, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos ES, ir zvejas tiesības Rīgas jūras līcī. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem Rīgas jūras līcī zvejot drīkst tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki, bet, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, Rīgas jūras līča akvatorija centrālajā daļā ar zvejniecību varētu nodarboties arī jebkuras citas ES dalībvalsts zvejnieki. Ņemot vērā Rīgas līča nozīmi Latvijas zvejniecības pastāvēšanā, mūsu valdība prasa noteikt ierobežojumu, lai Rīgas līcī zvejas tiesības būtu tikai Latvijai un Igaunijai, kuras tur vēsturiski bijušas vienīgās zvejotājas. Lai izvērtētu šādu ierobežojumu objektivitāti, EK Latvijai prasa iesniegt ekonomisku un zinātnisku pamatojumu šajā jautājumā. Tāpat EK pārstāvji vēlas uzklausīt pamatojumu Latvijas prasībai par brētliņu iekļaušanu tirgus intervences sarakstā. Bet galvenās EK prasības ir turpināt labi uzsākto likumdošanas saskaņošanas gaitu un juridiski sakārtot zivsaimniecības tirgu.

Neraugoties uz likumdošanas saskaņošanas visai raito gaitu, Latvijas zivsaimniecības asociācijas prezidents I. Voits Latvijas zvejnieku un zivju pārstrādātāju nākotni ES iezīmēja visai drūmu. Viņš atzina, ka nav pārāk grūti īsā laikā pārstrādāt un apstiprināt likumus, bet pieņemtās normas ieviest dzīvē ir ievērojami sarežģītāk. Zivsaimniecība ir viena no nozarēm, kas, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, cietīs visvairāk, apgalvoja I.Voits.

Galvenās problēmas ir saistītas ar zivju pārstrādi un kvalitātes kontroli. Līdz ar ES direktīvu ieviešanu Latvijas likumdošanā palielinās kvalitātes prasības. Gan Latvijas Zivsaimniecības asociācijas, gan Valsts zivsaimniecības pārvaldes pārstāvji atzina, ka kvalitātes un higiēnas prasības būtu jāpaaugstina un no tā ieguvējs būs gan ražotājs, gan patērētājs. Tomēr ir skaidrs, ka šis process ir pārāk sasteigts un zivsaimniecības nozarei izmaksā ļoti dārgi. Šāda strauja pielāgošanās Rietumu tirgum Latvijas zivsaimniecībai izmaksā ļoti dārgi, jo vienlaikus jāmaksā gan par kvalitātes uzlabošanu, gan par visai dārgo kvalitātes kontroli. Tātad, lai sakārtotu Latvijas zivsaimniecību, nepieciešami ievērojami finansu resursi, bet valdība ierobežotā budžeta dēļ zivsaimniecībai atbalstu praktiski nesniedz. Arī pēdējā EK Progresa ziņojumā norādīts, ka valdības atbalsts zivsaimniecībai ir ļoti niecīgs, tādēļ reformas šajā jomā noris ļoti lēni.

I. Voits informēja, ka pašlaik ES dalībvalstis, būvējot jaunu kuģi, piešķir 40% lidzfinansējuma (35% sedz ES), bet Latvijā finansu trūkuma un valsts atbalsta nepietiekamības dēļ jau kopš 1994. gada nav uzbūvēts neviens jauns zvejas kuģis. Tādējādi, ieviešot ES direktīvas, Latvijas zvejniekiem un zivju pārstrādātājiem jāpiemērojas augstajām ES prasībām, bet tādēļ, ka trūkst valsts finansiālā atbalsta un nav pieejami ES strukturālo fondu līdzekļi, Latvijas zivsaimniekiem nākas maksāt daudz vairāk nekā konkurentiem no ES dalībvalstīm. Bažas par Latvijas zivsaimniecības nākotni rada arī tas, ka nav zināms, cik lielā mērā tiks atbalstīta zivsaimniecība ES dalībvalstīs tad, kad tām pievienosies pašreizējās kandidātvalstis. A. Afanasjeva pastāstīja, ka ES zivsaimniecības politiku pārskatīs līdz 2002. gada beigām. Tādējādi visai iespējams, ka jaunās dalībvalstis nesaņems palīdzību zivsaimniecības nozarē tādā apmērā, kā pašreiz.

Viena no lielākajām problēmām Latvijas zivsaimniecības sekmīgai pieskaņošanai ES normām ir nepilnības kvalitātes kontroles sistēmā zivju pārstrādes uzņēmumos. Arī paši zivju pārstrādātāji atbalsta pienācīgu kvalitātes prasību ieviešanu, tomēr attieksme pret kvalitātes nodrošināšanas mehānismu ir negatīva, jo kvalitātes pārbaudes izmaksā dārgi, bet tā kā valdības atbalsts zivju pārstrādātājiem ir visai neliels, tad viņiem pašiem nākas segt šos izdevumus. Kā paskaidroja A.Afansjeva, problēma meklējama tālākā pagātnē. 90. gadu sākumā tika likvidēta vecā kontroles sistēma, bet jauna tā arī netika pilnībā ieviesta. Šajā situācijā radās virkne nelielu zivju pārstrādes uzņēmumu, kas ļoti bieži neievēroja pat pamata higiēnas un kvalitātes prasības. Arī I. Voits atzina, ka neefektīvās kontroles dēļ produkcijas kvalitāte daudzos uzņēmumos pazeminājās un attīstījās arī pagrīdes zivju cehi, kuru produkcija ir ārpus katras kritikas. Lai ieviestu jaunu un efektīvu kontroles kārtību, bija nepieciešami ievērojami finansu resursi, bet tā kā budžets ir ļoti neliels, kontroles institūcijas attīstās galvenokārt uz maksas pakalpojumu rēķina, kas ievērojami sadārdzina zivju pārstrādes uzņēmumu izmaksas. Arī Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšsēdētāja vietniece atzina: tas, ka pārbaudes institūcijām jādarbojas kā privātuzņēmumiem, nav pieņemami, jo šādā situācijā kvalitātes kontroles cena ir visai augsta un neatbilst Eiropas praksei.

Kā pastāstīja A. Afanasjeva, jaunās kvalitātes un darba higiēnas prasības, līdzīgi kā citās tautsaimniecības nozarēs, jāievieš līdz 2004. gada 31. decembrim. Tātad līdz 2005. gadam zivju pārstrādes uzņēmumiem jāatbilst visām ES direktīvām, pretējā gadījumā to darbība varētu tikt apturēta. Lai uzlabotu zivju pārstrādātāju darba kvalitāti, zināms atbalsts būs ES finansiālā atbalsta programmas "Sapard" līdzekļi, no kuriem ievērojama daļa paredzēta tieši zivsaimniecības nozares attīstībai. Tomēr šajā procesā saskatāmas vairākas problēmas. Pirmkārt, kavējas šo līdzekļu apgūšanas institucionālās puses sakārtošana, jo vēl aizvien nav akreditēts šī gada sākumā dibinātais Lauku atbalsta dienests, kas būs šo līdzekļu galvenais koordinators. Tādējādi sarūk laiks, kurā būs iespējams īstenot konkrētos attīstības projektus, kā arī tiek kavēta vispārējā nozares attīstība, jo, gaidot "Sapard" līdzekļus, uzņēmēji nevēlas pašlaik ieguldīt lielus līdzekļus uzņēmumu attīstībā.

Otrkārt, bažas rada tas, ka minimālās projekta izmaksas varēs būt 100 000 eiro (maksimālās — 500 000). I. Voits norādīja, ka projektu augsto izmaksu dēļ to realizācija būs pa spēkam tikai lielākajiem uzņēmumiem, bet arī tiem visas izmaksas sākotnēji būs jāsedz pašiem, jo ES finansu līdzekļi tiek atmaksāti tikai pēc projektu ieviešanas.

A. Afanasjeva informēja, ka pašreiz ar zivju pārstrādi Latvijā nodarbojas pārāk liels skaits uzņēmumu (vairāk nekā 100) un vairums no tiem ir ļoti nelieli, arī ģimenes uzņēmumi, kuri sava nelielā apgrozījuma dēļ nespēj nodrošināt visu higiēnas un kvalitātes normu ievērošanu. Valsts zivsaimniecības pārvaldes pārstāve norādīja, ka arī "Sapard" līdzekļu to efektīvas izmantošanas gadījumā varētu pietikt tikai aptuveni 40 uzņēmumiem. Tātad ir skaidrs, ka daļai, galvenokārt mazajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem, tuvāko gadu laikā līdz ar Latvijas tuvošanos ES nāksies pārdomāt savu darbību, atzina A. Afanasjeva.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors