Valsts prezidente vizītē Amerikā 2006.gada 27.februārī – 9.martā un sakot runu Ārpolitikas padomē Filadelfijā 3.martā

Ekselences! Dāmas un kungi! Godātie latviešu draugi!
Es priecājos, ka varu uzrunāt tik ievērojamu auditoriju Filadelfijas Ārlietu padomē, kas jau daudz gadu ir veltījusi lielas pūles, lai tās pilsoņi būtu informēti par nozīmīgiem nacionāliem un starptautiskiem jautājumiem. Es arī ar gandarījumu uzrunāju jūs kā Latvijas prezidente un kā tās valsts prezidente, kas sarīkos nākamo NATO samitu, kas, kā jūs zināt, notiks šā gada novembrī Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Mana valsts ir ļoti pagodināta, ka par šā svarīgā notikuma norises vietu ir izvēlēta Rīga, un šai izvēlei ir liela simboliska nozīme.
Pirms piecpadsmit gadiem Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis vēl bija Padomju Savienības okupētas valstis. Šajos piecpadsmit gados, kas pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, Latvijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, un tā ir kļuvusi par stabilu demokrātisku valsti ar funkcionējošu tirgus ekonomiku. Latvija arī sasniegusi visaugstākos ekonomiskās izaugsmes tempus Eiropas Savienībā, un tā ir 11.vietā pasaulē ekonomiskās izaugsmes rādītāju ziņā. Pagājušajā gadā mūsu valsts iekšzemes kopprodukts palielinājās par 10,3 procentiem, daļēji pateicoties stabilam pieprasījumam iekšzemes tirgū un strauji augošajam eksportam.
Latvijas iedzīvotājiem beidzot ir iespēja paaugstināt savu labklājības līmeni, piepildīt savus sapņus un pašiem veidot savu nākotni. To, ka mūsu valsts ir izvēlēta par nākamā NATO samita rīkotāju, mēs uztveram kā atzinību par mūsu sasniegumiem. Mēs to uztveram kā atbilstošu apliecinājumu tam, ka ir izlabota vēsturiskā netaisnība, kas pārāk ilgi pieļāva miljoniem Viduseiropas un Austrumeiropas iedzīvotāju pakļaušanu Padomju Savienības represijām. Mēs lepojamies ar to, ka mūsu valsts ir kļuvusi par NATO alianses un Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti, un mēs esam apņēmušies palīdzēt pilnveidot un nostiprināt šīs abas institūcijas. Šīs straujās pārmaiņas un reformas, protams, nav bijušas vieglas, un Latvijas tautai tās ir prasījušas daudz pūļu un apņēmības. Bet šo pārmaiņu procesā mūs visu laiku atbalstīja draugi un sabiedrotie, tai skaitā Amerikas Savienotās Valstis.
Mēs esam pateicīgi Amerikas Savienotajām Valstīm par to, ka tās atteicās oficiāli atzīt mūsu valstu varmācīgo iekļaušanu Padomju Savienībā, mēs esam pateicīgi par to, ka Vašingtonā visu laiku tika saglabāta mūsu valstu diplomātiskā pārstāvniecība, un es priecājos, ka vakar varēju piedalīties mūsu vēstniecības jaunās ēkas atklāšanā. Amerikas Savienotās Valstis mums ir tuvs draugs un sabiedrotais, mūsu valstīm ir līdzīgas vērtības un ideāli, mēs patiesi un dedzīgi atbalstām brīvību un demokrātiju, mēs vēlamies izveidot tādas valstis, kur valda tiesību virsvara, un mums ir valstis, kur saprot tādu cilvēcisko vērtību nozīmīgumu kā tolerance, taisnīgums, solidaritāte un nediskriminēšana. Šīs fundamentālās vērtības ir Rietumu civilizācijas pamatā, un tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāturpina būt tuviem partneriem un draugiem, un Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropā vienmēr būs tāds atbalstītājs kā Latvija.
Transatlantiskās partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pēc mūsu domām, ir ļoti svarīgas starptautiskajai drošībai un cīņai pret tādiem mūsdienu draudiem kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālu konfliktu uzliesmošana un terorisma izplatīšanās.
Mēs tikai tad spēsim atrisināt šīs jaunās 21.gadsimta sarežģītās problēmas, ja Eiropa un Ziemeļamerika saglabās vienotību savos centienos. Protams, ir jautājumi, kuros mums būs atšķirīga nostāja, un tas ir tikai dabiski. Bija liela viedokļu atšķirība jautājumā par iebrukumu Irākā, mums ir atšķirīgi viedokļi par Kioto protokola parakstīšanu un par Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju, kas ir ļoti svarīgi eiropiešiem, bet par ko nav panākta vienošanās. Tomēr viedokļu atšķirība šajos specifiskajos un konkrētajos jautājumos nekādā veidā nedrīkst mazināt savstarpējo sapratni par pasaules uzskatu pamatjautājumiem, vērtībām un vispārējiem mērķiem, no kā vadās gan Eiropa, gan Amerikas Savienotās Valstis.
Šā gada NATO samitā mēs apspriedīsim ļoti daudz aktuālu jautājumu, kas attiecas uz NATO lomu pasaules drošībā. Samita darba kārtība vēl nav pilnībā izstrādāta, bet tajā noteikti ir jāiekļauj jautājums par sadarbību ar valstīm, kas atrodas citās pasaules daļās, bet kam ir tāds pats nākotnes redzējums un vērtības kā mums un kas ir piedalījušās NATO aktivitātēs – tas attiecas uz tādām valstīm kā Austrālija, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidkoreja. NATO ir jāapsver arī jautājums par tādiem sadarbības veidiem kā saikņu izveidošana ar vairākām reģionālām organizācijām un institūcijām, tai skaitā Āfrikas savienību. Galarezultātā tas nāktu par labu visiem, ja šādas reģionālās institūcijas spētu uzņemties lielāku lomu, lai palielinātu drošību savā ģeogrāfiskajā reģionā. Taču mums ir arī jādomā par Dārfuru un tur notikušo traģēdiju, lai saprastu, cik svarīgs ir šis mērķis. Mēs domājam, ka NATO varētu palīdzēt šīm organizācijām tā, lai to darbība kļūtu efektīvāka.
Galvenās tēmas, kam tiks pievērsta uzmanība samitā Rīgā, iespējams, būs par NATO politisko un militāro pārveidošanu, un es nešaubos, ka mēs apspriedīsim arī jautājumu par NATO partnerattiecībām ar citām valstīm. Mēs ceram, ka 2008.samits būs NATO paplašināšanas samits, taču mums jau 2006.gadā ir jādomā par partnerattiecībām ar valstīm, kas ir ieinteresētas sadarboties ar NATO. Atskatoties uz NATO aktivitātēm kopš aukstā kara beigām, mēs redzam, ka šī organizācija ir sekmīgi mainījusi savu orientāciju un ka tā ir paplašinājusi savas darbības sfēru, kas sniedzas daudz tālāk par Eiropu. NATO ir stabilizējoša ietekme miera uzturēšanā Afganistānā, un NATO ātras reaģēšanas spēki tika prasmīgi izmantoti, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Pakistānai pēc postošās zemestrīces pagājušajā gadā.
Latvija kā demokrātiska valsts par prioritāti uzskata to valstu nepārtrauktu demokratizāciju, kas jau ir sākušas virzību uz demokrātiju. Mums ir stingra pārliecība, ka ir jāsaglabā atvērto durvju politika, lai valstis, kas atbilst ES un NATO iestāšanās prasībām, nākotnē varētu kļūt par dalībvalstīm. Mēs gaidām Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, un mēs priecājamies, ka ir sākušās iestāšanās sarunas ar Horvātiju un Turciju. Mēs mudinām arī Maķedoniju turpināt reformas, ko tā ir iesākusi kā ES kandidātvalsts un potenciālā NATO dalībvalsts. Mēs varētu atbalstīt uzaicinājuma izteikšanu 2008.gadā Horvātijai pievienoties NATO aliansei, un mēs atbalstīsim Albānijas centienus cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, ja šī valsts īstenos reformas kā potenciālā NATO dalībvalsts.
Mana valsts piešķir ļoti lielu nozīmi ES Eiropas kaimiņvalstu politikai, kuras mērķis ir sekmēt tuvāku attiecību izveidošanu starp ES un tās austrumu kaimiņvalstīm. Latvija veltī lielas pūles, lai palīdzētu jaunajām demokrātiskajām valstīm Ukrainai, Gruzijai un sevišķi Moldovai. Mēs atbalstīsim NATO MAP piedāvājumu Ukrainai samitā Rīgā ar noteikumu, ka pēc vēlēšanām šajā valstī turpināsies progress.
Gan Bosnija un Hercegovina, gan Serbija un Melnkalne ir izteikušas vēlmi pievienoties programmai “Partnerttiecībām mieram”. Ja šīs abas valstis turpinās pilnībā sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu lietās par bijušo Dienvidslāviju, tad Latvija atbalstīs uzaicinājumu šīm valstīm pievienoties partnerattiecībām.
Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, un tāpēc mēs esam ļoti norūpējušies un sekojam līdzi tam, kas notiek šajā valstī. Mēs redzam, ka pēdējā laikā gandrīz ar katru dienu arvien biežāk tiek aizturēti un vajāti Baltkrievijas pilsoņi, un mēs esam norūpējušies par klimatu, kāds valda šajā valstī pirms prezidenta vēlēšanām, kas notiks 19.martā. Šīs aktivitātes vēl vairāk pastiprina šaubas, kādas jau ir par Baltkrievijas varas iestāžu gatavību noturēt gaidāmās vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem un savām EDSO uzliktajām saistībām. Es domāju, ka stāvoklis Baltkrievijā ir sarežģīta problēma, un mums Eiropā un ASV būs nopietni jādomā, kā reaģēt uz tur esošo situāciju. Latvija piešķir lielu nozīmi attiecību uzlabošanai ar tās lielo kaimiņvalsti Krieviju. Mēs ceram, ka politiskais dialogs starp mūsu valstīm kļūs intensīvāks ne tikai divpusējā līmenī, bet arī ES, NATO un citu starptautisku organizāciju ietvaros.
Mums ir bijusi nepietiekama sadarbība ministru un premjerministru līmenī, un mēs ceram, ka tas varētu mainīties, un mēs turpināsim būt izpalīdzīgi un nezaudēsim cerību izveidot labākas attiecības starp abām valstīm. Ir bijusi saruna, ka šopavasar varētu notikt premjerministru tikšanās, taču vēl nevar zināt, vai tas piepildīsies. Mums ir vairāki līgumi, kas vēl nav parakstīti, un mūsu puse ir gatava turpināt darbu, lai tie tiktu parakstīti.
Strīds starp Ukrainu un Krieviju šā gada sākumā pievērsa uzmanību neatrisinātam jautājumam par to, kā enerģijas piegādātājas valstis var izmantot naftu un gāzi, lai iegūtu politiskas un ekonomiskas koncesijas no valstīm, kas ir to klienti. Šā iemesla dēļ Latvijai ir stingra pārliecība, ka ir jāpanāk, lai ES dalībvalstis vienotos par kopīgu enerģētikas politiku, kas nomainīs esošo politiku, kad attiecības tiek veidotas atkarībā no situācijas. Šai politikai jābūt vērstai uz to, lai eiropiešiem būtu iespējams iegūt enerģiju no avotiem, kas atrodas dažādās ģeogrāfiskās vietās, un lai samazinātu Eiropas atkarību no viena liela enerģijas piegādātāja. Tas būs ikviena interesēs ilgākā laikposmā, lai varētu dažādot izmantojamās enerģijas veidus un samazināt mūsu atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem, kas nav atjaunojami.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Austrumeiropas valstis ir pašas pieredzējušas, cik traģiska var būt brīvības zaudēšana, un tāpēc mēs savu atgūto brīvību uzskatām par savu vislielāko vērtību. Es vēlos piebilst, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē uzskata Ameriku par brīvības nesēju, tās vārds ir sinonīms vārdiem brīvība un taisnīgums.
Tas ir iemesls, kādēļ Latvija kā ES un NATO alianses dalībvalsts ir gatava stāvēt kopā ar Ameriku un vērsties pret tiem, kas apdraud mūsu dzīvības un brīvību. Šā iemesla dēļ Latvija piedalās miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Afganistānā un Irākā un ir gatava iesaistīties miera uzturēšanas iniciatīvās arī turpmāk, kad vien tas būs nepieciešams.
Nav šaubu, ka mums jābūt nelokāmiem savā apņēmībā aizsargāt sevi pret tiem, kas apdraud mūsu dzīvības un brīvību. Taču tas nenozīmē, ka mēs varam atļauties atteikties no taisnīgas un humānas izturēšanās pret ienaidnieka kaujiniekiem un aizdomās turētajiem teroristiem. Pretējā gadījumā mēs zaudētu savu morālo leģitimitāti paši savās acīs, kā arī visas pasaules acīs. Mēs nekad nedrīkstam noslīdēt tik zemu kā mūsu pretinieki. Mēs nevaram cīnīties pret ļaunumu ar ļaunumu. Senators Džons Makkeins, kas pats tika spīdzināts Vjetnamā, ir pareizi teicis, ka “šī cīņa… ir par vērtībām, ko mēs aizstāvam un kam ticam… Un tas nozīmē cilvēktiesību ievērošanu, lai arī cik drausmīgi būtu mūsu pretinieki”.
Pagājušajā nedēļā es atgriezos no valstsvizītes Izraēlā. Situācija Tuvajos Austrumos, kas jau gadu desmitiem bijusi saspringta, tagad ir kļuvusi vēl sarežģītāka pēc “Hamas” uzvaras nesenajās vēlēšanās palestīniešu teritorijās. Paradoksāli ir tas, ka “Hamas” tika ievēlēta brīvās, taisnīgās un demokrātiskās vēlēšanās. Pēc palestīniešu akcepta uzņemties valdības vadību, “Hamas” tagad ir jāakceptē un jāatzīst, ka demokrātija nav savienojama ar terorismu un ka politiskā vara uzliek lielu atbildību.
“Hamas” tagad ir vēsturiskas izvēles priekšā. Tai ir jānosoda vardarbība un jāatzīst Izraēlas pastāvēšanas tiesības un jāizpilda tās saistības, ko bija uzņēmusies Palestīnas pašpārvalde, ieskaitot ceļa karti mieram, vai arī tā tiks izstumta no starptautiskās sabiedrības. Izdarot izvēli, ir jāņem vērā palestīniešu intereses ilgākam laika posmam. Atteikšanās saglabāt mieru un atzīt Izraēlas līdzāspastāvēšanu tikai pasliktinās dzīves apstākļus lielākajai daļai palestīniešu un turpinās nebeidzamu vardarbību atkārtošanos, kā rezultātā jau ir izdzēstas tik daudzas palestīniešu un izraēliešu dzīvības. Turpretim drosmīgs lēmums turpināt ceļa karti mieram liktu pamatu tālākam progresam un dotu jaunas cerības panākt mieru un stabilitāti visā reģionā.
Izraēlas iedzīvotāji arī piedalīsies vēlēšanās šā gada martā. Viņiem arī būs jāizdara politiska izvēle, kam būs tālejošas sekas. Latvija cer, ka Izraēlas nākamajam parlamentam un valdībai būs tikpat liela apņēmība turpināt miera procesu kā tagadējai administrācijai, tādējādi ejot tālāk pa ceļu, kas – lai arī cik sāpīgs tas reizēm var būt – dod ticību labākai un drošākai nākotnei. Latvija atbalstīs visus konstruktīvos centienus nostiprināt mieru Tuvajos Austrumos, kā arī citās pasaules vietās, kur ir izliesmojuši konflikti, un es ceru, ka Eiropas Savienība izstrādās vienotu un kopīgu ārpolitiku šajos jautājumos.
Mēs tāpat kā visi pārējie esam ļoti norūpējušies par sektantu vardarbības eskalāciju Irākā, kā arī par Irānas arvien kareivīgāko uzvedību, kas neatlaidīgi vēlas iegūt bagātinātu urānu. Cerēsim, ka izdosies atrast konstruktīvu risinājumu šai problēmai. Taču Irānas nepieņemamie paziņojumi par savu neseno uzvedību ir tikai daļa no nesenajiem notikumiem, kas liecina par augošo plaisu starp islāma un Rietumu pasaules daļām, es uzsveru, ka tikai starp atsevišķām daļām, bet tās ir ļoti nozīmīgas daļas. Tas ir satraucoši. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešamas jaunas iniciatīvas, lai salauztu naida un neuzticēšanās apburto loku un sāktu celt savstarpējas sapratnes un uzticēšanās tiltus. Visu pārliecību politiskajiem un reliģiskajiem līderiem ir jānosoda ekstrēmisms un vardarbība un jāatbalsta savaldība un konstruktīva rīcība.
Pavisam nesen Spānijas premjerministrs Sapatero un Turcijas premjerministrs Erdogans kopā ar Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru ierosināja jaunu iniciatīvu, kas tika nosaukta par civilizāciju aliansi. Tās mērķis ir pārvarēt aizspriedumus, pārpratumus un polarizāciju, kas rada šķēršļus labākas sapratnes un vienprātības sasniegšanai starp kristiešiem, musulmaņiem un ebrejiem. Latvija pilnībā atbalsta šo svarīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir radīt reālu paraugu, kā ievērot savstarpēju cieņu starp civilizācijām un kultūrām.
Mums visiem visā pasaulē vēl ir jāsaskaras ar problēmām, ko rada nabadzība, kas veicina nelegālo imigrāciju, narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecību. Nabadzības posts rada vilšanos, kā rezultātā var notikt piesliešanās radikālām ideoloģijām, un var būt neiecietības un vardarbības izpausmes, ieskaitot nevainīgu civiliedzīvotāju noslepkavošanu terora aktos. Šī iemesla dēļ priekšlikumi, ko ANO izvirzīja, piemēram, nabadzības samazināšanai visā pasaulē, nav tikai mūsu visu morāls pienākums, jo, es domāju, mūsu visu interesēs ir, lai arvien lielākā pasaules daļā cilvēkiem būtu vismaz minimāls komforts, tīrs ūdens un pārtika. Šis ir faktors, kas varētu sekmēt vardarbības samazināšanos, bet, protams, mēs nevaram to izskaust pilnībā.
Es kā Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra īpašā sūtne ANO reformu jautājumos esmu patiesi gandarīta, ka pagājušā gada rudenī ANO Ģenerālā asambleja piekrita izveidot jaunu Miera uzturēšanas komisiju, kas, es ceru, kalpos kā efektīvs mehānisms ieilgušu konfliktu atrisināšanā, jo iepriekšēju iniciatīvu laikā varēja paiet četri vai pieci gadi, bet konfliktu galvenie cēloņi vēl nebija novērsti.
ANO dalībvalstis drīzumā vienosies par Cilvēktiesību komisijas pārveidošanu par uzticamu un efektīvu Cilvēktiesību padomi. ANO ģenerālsekretārs šodien publiskos referātu, kurā būs jauni priekšlikumi par ļoti nepieciešamo sekretariāta reformu, kas beidzot var tikt īstenota. Kas attiecas uz Drošības padomes reformu, Latvija atbalsta Vācijas, Brazīlijas un Indijas priekšlikumus paplašināt šo svarīgo institūciju, tādējādi padarot to reprezentatīvāku attiecībā uz pašreizējo situāciju pasaulē. Pasaulei ir vajadzīga spēcīga un efektīva Apvienoto Nāciju Organizācija, jo tikai ar kopīgām pūlēm, kuru pamatā ir vienprātība un saskaņota darbība, mēs spēsim atrisināt tādas globālas problēmas kā karš, terorisms un starptautiskā noziedzība, apkārtējās vides degradācija, nabadzība un slimības.
Dāmas un kungi!
Šajā arvien pieaugošās globalizācijas laikmetā mēs kļūstam arvien vairāk atkarīgi viens no otra, un tāpēc vairs nepietiek ar patriotismu un pieķeršanos savai dzimtajai zemei, bet es domāju, šīm jūtām ir jākļūst plašākām un tām ir jāietver rūpes par visu mūsu planētu. Šī zilā planēta mums ir kā mantojums, un mums visiem savā dzīvē ir jācenšas kaut ko darīt, lai dotu ieguldījumu, no kā ieguvēji būtu vietējā sabiedrība, mūsu valsts un visa pasaule. Man bija prieks uzrunāt jūs, kas esat daļa no izglītotajiem un informētajiem pilsoņiem, uz kuriem balstās demokrātija. Es vēlu jums visu to labāko. Es novēlu jums saglabāt interesi, turpināt būt informētiem un dot savu ieguldījumu, lai pasaule kļūtu labāka.
Paldies!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas