Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par priekšlikumiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2006., Nr. 40 (3408) https://vestnesis.lv/ta/id/129964

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmi Zalcburgā

Vēl šajā numurā

09.03.2006., Nr. 40 (3408)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par priekšlikumiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā

Ceturtdien, 9.martā, Saeimā galīgajā lasījumā paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Likumprojekta sagatavošanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgā Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī vairākus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iesniegtos priekšlikumus.

No CVK iesniegtajiem priekšlikumiem kā būtiskākie jāuzsver priekšlikumi, kas saistīti ar balsošanas kārtības pa pastu no ārvalstīm pilnveidošanu un ierosinājums noteikt, ka vēlēšanu dienā darba devēja pienākums ir atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

Vienlaikus CVK arī ierosina noteikt, ka vēlēšanu iecirkņi Saeimas vēlēšanās ir atvērti līdz pulksten 20, kā tas bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Līdz šim par divām stundām garāks vēlēšanu iecirkņu darba laiks – līdz pulksten 22 – ir bijis 2001. un 2005.gada pašvaldību vēlēšanās, kā arī 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču šo vēlēšanu pieredze liecina, ka vēlās vēlēšanu iecirkņu darba stundas sevi neattaisno.

Vidējā vēlētāju aktivitāte laikā no pulksten 8 līdz 22 ir mazāka par diviem procentiem. Tajā pašā laikā divas papildu darba stundas vakarā ievērojami palielina vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku noslogojumu, palielinot risku pieļaut noguruma izraisītas kļūdas balsu skaitīšanā. Garās vēlēšanu iecirkņu darba stundas samazina arī sabiedrības iespējas uzzināt vēlēšanu rezultātus jau vēlēšanu dienas vakarā.

9.Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 7.oktobrī.

 

Būtiskākie priekšlikumi grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā 3.lasījumam

Vēlēšanu kārtība Latvijā

Priekšlikums: Vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 8 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā sestdienā.

Kā bija? Vēlēšanu iecirkņu darba laiks Latvijā bijis dažāds. Piemēram, 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā tas bija no plkst.8 rītā līdz 8 vakarā. 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 2005.gada pašvaldību vēlēšanās – no plkst.7 rītā līdz 10 vakarā.

Priekšlikums: Vēlēšanu dienā darba devēja pienākums ir atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

Kā bija? Iepriekš līdzīgs nosacījums tika attiecināts tikai uz karavīriem, kuri vēlēšanu laikā bija jāatbrīvo no dienesta pienākumu veikšanas.

Priekšlikums: Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija izpilda, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 6 vakarā.

Kā bija? Iepriekš balsošanu vēlētāju atrašanās notika līdz plkst.8 vakarā.

Priekšlikums: Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā.

Kā bija? Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās šīm personām balsstiesību nebija. Aizliegumu piedalīties vēlēšanās aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamam personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Satversmes tiesa atcēla 2003.gadā.

Vēlēšanu kārtība ārvalstīs

Priekšlikums: Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu attiecīgajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vienlaikus ar iesniegumu uzrādāma Latvijas pilsoņa pase. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu 5 mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

Kā bija? Iepriekš Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsošanai pa pastu nevarēja pieteikties personiski, ierodoties Latvijas pārstāvniecībā. Pieteikums un pase atzīmes par dalību vēlēšanās izdarīšanai bija jāsūta pa pastu. Pieteikuma un pases nosūtīšanas termiņš bija ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

Kandidēšanas nosacījumi

Priekšlikums: Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Kā bija? Šāda aizlieguma iepriekš nebija.

Priekšlikums: Ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, Centrālā vēlēšanu komisija svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.

Kā bija? Šāda nosacījuma Saeimas vēlēšanu likumā iepriekš nebija, jo Latvijā pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2004.gadā. Līdz šim līdzīgs nosacījums tika attiecināts uz Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem, ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem vai profesionālā dienesta karavīriem.

Priekšlikums: Deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits par trim kandidātiem drīkst pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

Kā bija? Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkstēja būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

Vēlēšanu materiāli

Priekšlikums: Uz vēlēšanu aploksnes norāda vēlēšanu nosaukumu un ievēlamās Saeimas kārtas numuru.

Kā bija? Šāda nosacījuma iepriekš nebija.

Priekšlikums: Balsu skaitīšanas pārtraukuma laikā iesaiņotie vēlēšanu materiāli atstājami divu vēlēšanu iecirkņa komisijas norīkotu personu uzraudzībā.

Kā bija? Iepriekš iesaiņotie vēlēšanu materiāli bija atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

Vēlēšanu komisiju lēmumu pārsūdzēšana

Priekšlikums: Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt tiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas. Pieteikums iesniedzams Administratīvajai apgabaltiesai.

Kā bija? Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem bija tiesības 7 dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

Priekšlikums: Saraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīties ar iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju dienu laikā.

Kā bija? Iepriekš šī kārtība nebija noteikta Saeimas vēlēšanu likumā.

Priekšlikums: Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā. Pieteikums iesniedzams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Kā bija? Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem bija tiesības 7 dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

Priekšlikums: Kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību. Pieteikums iesniedzams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Kā bija? Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem bija tiesības 7 dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

Vēlēšanu rezultātu noteikšana

Priekšlikums: Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

Šo Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā. Lēmums pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. (..) Ja Saeima atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar paziņošanas brīdi izbeidzas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā norādītās personas deputāta pilnvaras un Prezidijs uzaicina iestāties Saeimas sastāvā lēmumā norādīto personu.

Kā bija? Šāda nosacījuma iepriekš nebija.

 Pavisam likumprojekta «Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanai 3.lasījumā iesniegti 56 priekšlikumi.

Kristīne Bērziņa, CVK Informācijas nodaļas vadītāja

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!