Par vienotu Eiropas enerģētikas stratēģijas vīziju

Eiropas enerģētikas politikas pamats atrodams jaunajā Eiropas Komisijas zaļajā grāmatā, kurā izteikts aicinājums iesniegt savus apsvērumus par sešām prioritārām jomām un kurā iekļauts vairāk nekā 20 konkrētu priekšlikumu tālākai rīcībai. 

“Enerģētikas jomas izaicinājumiem 21.gadsimtā nepieciešama vienota Eiropas līmeņa atbilde. ES ir būtisks elements ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un drošas enerģijas piegādē Eiropas pilsoņiem. Vienota un kopīgi izteikta pieeja nodrošinās Eiropai vadošo lomu enerģētikas risinājumu meklējumos,” uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

“Iekšējā tirgus izveides pabeigšana, cīņa ar klimata izmaiņām un piegādes drošība – tie ir kopīgie enerģētikas izaicinājumi, kuriem nepieciešams vienots risinājums. Ir pienācis laiks jaunai Eiropas enerģētikas politikai,” teica enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Pamatojoties uz to, zaļajā grāmatā aplēsts, kā Eiropas enerģētikas politika varētu sasniegt enerģētikas politikas trīs galvenos mērķus: ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un piegādes drošumu.

Eiropas enerģētikas politikas izstrāde būs ilgtermiņa izaicinājums. Par pamatu šim procesam Eiropas Komisija ierosina Padomei un Eiropas Parlamentam regulāri iesniegt Stratēģisko ES enerģētikas pārskatu, kas attiektos uz visām enerģētikas politikas jomām. To varētu uzskatīt par regulāru inventarizāciju un darbības plānu Eiropadomei un Parlamentam, pārraugot sasniegto un identificējot jaunus izaicinājumus un reakciju visos enerģētikas politikas aspektos.

Ir identificētas sešas prioritārās jomas.

Lai izveidotu iekšējo enerģētikas tirgu, zaļajā grāmatā apsvērti šādi pasākumi: Eiropas enerģētikas tīkla kodekss; prioritārais Eiropas savstarpējās saiknes plāns; Eiropas enerģētikas regulators un jaunas iniciatīvas, lai nodrošinātu līdzvērtīgus spēles noteikumus, īpaši attiecībā uz pasākumiem tīklu atbrīvošanai no konkurējošu darbību veikšanas. Konkrēti priekšlikumi tiks iesniegti līdz gada beigām.

Otrā prioritārā joma attiecas uz piegādes drošumu iekšējā enerģētikas tirgū, nodrošinot dalībvalstu solidaritāti. Iespējamajos ierosinātajos pasākumos ietilpst arī Eiropas enerģijas piegādes novērošanas centra izveide un spēkā esošo Kopienas tiesību aktu pārskatīšana attiecībā uz naftas un gāzes krājumiem, lai nodrošinātu, ka ar to palīdzību var risināt iespējamos enerģijas piegādes pārtraukumus.

Ilgtspējīgāks, efektīvāks un daudzveidīgāks enerģijas veidu izmantojums ir apzīmēts kā trešā prioritāte šajā jomā. Tas, kādus enerģijas veidus dalībvalstis izvēlēsies, joprojām būs uz subsidiaritāti attiecināma joma; tomēr vienas dalībvalsts izvēle izmantot noteiktu enerģijas veidu var ietekmēt tās kaimiņvalsts un arī visas Kopienas enerģijas piegādes drošību. To var sasniegt ar Stratēģiskā ES enerģētikas pārskata palīdzību, kurā aplūkotas visas enerģētikas politikas jomas un analizēti dažādo enerģijas avotu, sākot ar oglēm un beidzot ar atomenerģiju, plusi un mīnusi. Tas varētu palīdzēt sasniegt Kopienas līmenī noteiktos mērķus attiecībā uz dažādu enerģijas veidu izmantošanu ES, lai nodrošinātu piegādes drošību, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesības pašām izvēlēties, kuru enerģijas veidu tās izmantos.

Ceturtajā darbības jomā Eiropas Komisija ierosina vairākus pasākumus, lai pievērstos globālās sasilšanas problēmām. Tiek piedāvāts iespējamais rīcības plāns par enerģijas efektivitāti, kas Eiropas Komisijai jāpieņem vēl šogad. Rīcības plānā tiks nosaukti pasākumi, kas veicami, lai ES ietaupītu 20% no enerģijas, ko tā patērētu līdz 2020.gadam. Turklāt tiek ierosināts sastādīt ES atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi, kurā norādīti mērķi laikposmam līdz 2020.gadam un pēc tam, lai nodrošinātu stabilu vidi ieguldījumiem konkurētspējīgāku atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanai Eiropā.

Energoefektīvas un zema oglekļa satura tehnoloģijas ir ātri augošs starptautisks tirgus, kas tuvākajos gados būs miljardiem eiro vērts. Stratēģiskais enerģijas tehnoloģiju plāns, kas ierosināts zaļās grāmatas piektajā darbības jomā, Eiropas rūpniecībai nodrošinās līderpozīcijas šajā jauno tehnoloģiju un procesu paaudzē visā pasaulē.

Visbeidzot, zaļajā grāmatā uzsvērta kopējas ārējās enerģētikas politikas nepieciešamība. Lai reaģētu uz pieaugošā pieprasījuma, augsto un nepastāvīgo enerģijas cenu, pieaugošās importa atkarības un klimata izmaiņu izaicinājumiem, Eiropai jābūt vienotam partnerim starptautiskajā arēnā. Šim nolūkam Eiropas Komisija ierosina savā stratēģiskajā enerģētikas politikas pārskatā: identificēt infrastruktūras prioritātes ES enerģijas piegādes drošībai (ieskaitot cauruļvadus un sašķidrinātās dabas gāzes termināļus) un vienoties par konkrētu rīcību šo uzdevumu realizācijai; izstrādāt ceļvedi Eiropas Enerģētikas kopienas izveidei ar vienotiem regulējošiem noteikumiem; izstrādāt atjaunotu pieeju attiecībā uz Eiropas partneriem, ieskaitot Krieviju, ES galvenajiem enerģētikas piegādātājiem, atainojot mūsu savstarpējo atkarību, un, visbeidzot, piedāvāt jaunu Kopienas mehānismu ātrai un koordinētai reakcijai ārējās enerģētikas piegādes steidzamu ārkārtas situāciju gadījumā.

Šie ir daži no zaļajā grāmatā iekļautajiem priekšlikumiem. Balstoties uz atbildēm un komentāriem, par kuriem tiks organizētas ļoti plašas sabiedriskas apspriedes, kā arī Eiropadomes un Eiropas Parlamenta secinājumiem, Eiropas Komisija ierosinās veikt konkrētus pasākumus. 

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā