Ziņu faili

l Ministru kabineta 21. novembra sēdē tika noteikts Eiropas Savienības "Phare" 2001.gada programmas līdzekļu sadalījums ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanas projektiem Latvijā. "Phare" 2001.gada Nacionālajā programmā investīcijām ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā paredzēti 9 miljoni eiro.

Valdība nolēma, ka viens miljons eiro tiks novirzīts programmas ieviešanas institūcijām centrālā un reģionālā līmenī — programmēšanas un administrēšanas kapacitātes celšanai, kā arī auditam, finansu vadībai, neatkarīgai ekspertīzei, uzraudzībai un publicitātei.

Savukārt 5 miljoni eiro tiks novirzīti četriem plānošanas reģioniem Latvijā, izņemot Rīgas reģionu. Latgales un Zemgales reģioni saņems katrs vienu miljonu eiro, bet Vidzemes reģions un Baltijas jūras piekrastes reģions saņems katrs pa 1,5 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti uzņēmējdarbības, cilvēkresursu un ar uzņēmējdarbību saistītās infrastruktūras attīstības pasākumu atbalstam.

Bet pārējie 3 miljoni eiro tiks novirzīti trim mērķa sektoriem visā Latvijā — uzņēmējdarbības atbalstam, cilvēkresursu attīstībai un ar uzņēmējdarbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

Kā žurnālistiem norādīja īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, valdības pieņemtais lēmums ir vērtējams kā kompromiss ar iepriekš izmantoto finansējuma sadalījuma modeli. Neraugoties uz to, ka pēdējā gada laikā Eiropas Komisijas (EK) sniegtās rekomendācijas arī mainījušās, valdība tomēr centusies ievērot visus EK ieteikumus. Tomēr ministrs pauda viedokli, ka līdzekļi būs pārāk sadrumstaloti, īpaši tie 5 miljoni eiro, kas paredzēti četriem plānošanas reģioniem. R. Zīle paskaidroja, ka diviem jaunajiem reģioniem, kam izdevies piekļūt šim finansējumam, — Vidzemes reģionam un Baltijas jūras piekrastes reģionam, iegūtie līdzekļi var izrādīties pārāk niecīgi efektīvas darbības uzsākšanai.

Kā iepriekš informēja R. Zīles konsultante Iveta Bojāre, EK izstrādātajā apskatā par "Phare 2000" atzīmēts, ka programmas sastādīšanas pieeja ir jāpielīdzina tai, kāda tiek izmantota Eiropas Savienības dalībvalstīs, sastādot programmas "Mērķa 1" ("Objective 1") reģioniem. Kandidātvalstīm tiek ieteikts "Phare 2001" ekonomiskās un sociālās kohēzijas sadaļas finansējumu novirzīt atbalsta sektoriem — produktīvo investīciju, cilvēkresursu un ar uzņēmējdarbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

Tomēr EK noliedz, ka sektoriālā pieeja varētu darboties arī, apvienojot to ar reģionālo pieeju, kas tika izmantota, veidojot "Phare" 2000.gada programmu, kad par mērķa reģioniem tika izvēlēta Latgale un Zemgale. 

l 21. novembrī Briselē norisinājās kārtējā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Starpvaldību konferences sanāksme ministru līmenī, kurā Latvijai noslēdzās kārtējais iestāšanās sarunu raunds.

Latvijas delegāciju vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, bet tajā bija arī iestāšanās sarunu vadītājs, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris un sarunu vadītāja vietnieks, Latvijas vēstnieks ES Andris Piebalgs un Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Edvīns Inkēns. 

Latvijas un ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās, ka turpmākas sarunas nav nepieciešamas un ir iespējams provizoriski slēgt sarunas sadaļās "Ekonomiskā un monetārā savienība", "Rūpniecības politika", "Patērētāju un veselības aizsardzība" un "Ārējie sakari".

Līdz ar to Latvija kopā ar Maltu un Slovākiju izvirzās vadošajās pozīcijās starp tām kandidātvalstīm, kuras iestāšanās sarunas uzsāka šā gada sākumā.

Sadaļā "Ekonomiskā un monetārā savienība" noteicošie ir Latvijas panākumi monetārās stabilitātes jomā, kā arī likumdošana Latvijas Bankas neatkarības nodrošināšanai. Latvija iesniedza ES arī precīzu laika grafiku turpmākajai likumdošanas pilnveidei. "Rūpniecības politikas" sadaļā sarunu veiksmīgo gaitu noteica tas, ka beidzot Latvijā uzsākts reāls darbs pie rūpniecības stratēģijas izstrādes. "Patērētāju un veselības aizsardzības" sadaļā Latvija jau ir ieviesusi visas ES likumdošanas normas un sekmīgi veic šīs likumdošanas izpildes uzraudzības sistēmas izveidi. Arī "Ārējo sakaru" jomā Latvija ir pilnībā ieviesusi ES likumdošanas prasības. Pozitīvas izmaiņas ES un kandidātvalstu tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm rada priekšnoteikumus tam, lai Latvija nezaudētu tās tirdzniecības priekšrocības, kuras izriet no Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm.

Sarunas turpināt nepieciešams sadaļās "Brīva pakalpojumu kustība", "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana", "Zivsaimniecība" un "Transporta politika". Šajās sadaļās ES ir virkne jautājumu un lūgumu precizēt Latvijas sniegtos skaidrojumus un pamatojumus izvirzītajām prasībām. Sarunu sadaļā "Brīva pakalpojumu kustība" Latvijai ir jāsniedz papildu informācija par apstākļiem, kas nosaka nepieciešamību pēc pārejas periodiem depozītu garantiju un investīciju kompensācijas shēmās paredzēto izmaksu minimālā apjoma ieviešanai. ES ierosina Latvijai pārskatīt tās prasību pēc 12 gadu ilga pārejas perioda, kas noteikts, lai sasniegtu sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas limitus.

Kaut gan likumdošanas atbilstības līmenis ES prasībām ir visai augsts, brīvas kapitāla kustības sadaļu slēgt būs iespējams tikai pēc tam, kad Latvijas puse precīzi definēs laika grafiku tālākajai kapitāla tirgus liberalizācijai, īpaši attiecībā uz investīcijām apsardzes sektorā un nekustamajā īpašumā.

Sadaļā "Uzņēmējdarbības likumdošana" Latvija līdz ar jaunā Komerclikuma pieņemšanu un veiktajiem pasākumiem grāmatvedības normu ieviešanā ir viena no vadošajām kandidātvalstīm.

Sarunu sadaļā "Zivsaimniecība" ir gaidāmas nopietnas sarunas par Latvijas izvirzītajām prasībām attiecībā uz zvejniecības režīmu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Puses turpinās apstākļu, kas nosaka šīs prasības, zinātnisko un juridisko analīzi.

Savukārt sadaļā "Transporta politika" vienošanos būs iespējams panākt, Latvijas pusei iesniedzot detalizētāku argumentāciju par nepieciešamību pēc pārejas periodiem attiecībā uz finansu prasībām autopārvadātāju uzņēmumiem un attiecībā uz tahogrāfu uzstādīšanu autotransporta līdzekļiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus.

Konferences gaitā Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sniedza Latvijas vērtējumu par 8.novembrī Eiropas Komisijas (EK) publicēto Progresa ziņojumu un piedāvāto paplašināšanās stratēģijas dokumentu. Tika atzīmēts tas, ka Latvijas attīstība jau trešo gadu pēc kārtas tiek novērtēta pozitīvi. Īpaši svarīga ir Progresa ziņojumā uzsvērtā Latvijas valdības mērķtiecība reformu īstenošanā un šī procesa nepārtrauktība. Latvijas delegācija atbalsta ES Komisijas priekšlikumus paplašināšanās stratēģijai, īpaši saistībā ar sarunu "ceļa karšu" izstrādi. 

l 20. novembrī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti uzklausīja divu Vācijas Ekonomikas ministrijas ekspertu — E.Baueres un J.Kīna — vērtējumus par Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normām, kas ierobežo valsts atbalstu vai nosaka, kādos gadījumos atbalsts pieļaujams. J.Kīns pašlaik Latvijā strādā kā Finansu ministrijas padomnieks jautājumos, kas jāsaskaņo ar ES likumdošanas normām. Viena no J. Kīna kompetences jomām ir likumdošana, kas ES ierobežo valsts atbalstu.

Kā uzsvēris Vācijas eksperts, kādas nozares tiešs vai pakārtots atbalsts izkropļo konkurences nosacījumus un neļauj attīstīties tirgus ekonomikai pilnā apmērā.

Viens no piemēriem, kur Latvija tomēr izmanto valsts atbalstu, esot speciālo ekonomisko zonu (SEZ) radītie apstākļi Liepājā un Rēzeknē. Taču tas esot pretrunā ar starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies, ratificējot Brīvās tirdzniecības līgumu ar ES.

Vācijas Ekonomikas ministrijas Reģionālās politikas nodaļas vadītāja vietniece E. Bauere Eiropas lietu komisijas deputātus informējusi par tām nozarēm, kurās ES likumdošana pieļauj valsts atbalstu — tās esot vides aizsardzības problēmas un reģionālā attīstība. Speciāliste sīkāk raksturoja tos ES likumdošanas punktus, kas ļauj valsts atbalstu sniegt rajoniem ar zemāku dzīves līmeni, un norādījusi, kādu veidu investīcijas var piesaistīt šajos reģionos.

ES reģionu, kas var saņemt valsts atbalsta maksājumus, var noteikt, ja nacionālā kopprodukta vērtība konkrētajā reģionā ir zemāka par 70% no vidējā ES. No šī viedokļa Latvijā nebūtu problēmu tuvākos gados izmantot atbalsta maksājumus, kas veicinātu nodarbinātību un paaugstinātu dzīves līmeni.

Eiropas lietu komisijas sēdē piedalījās Ārlietu ministrijas ES sarunu sagatavošanas departamenta vadītājs Eduards Stiprais, kurš atzina, ka pašreiz spēkā esošā likumdošana un eksporta subsīdijas dažos gadījumos ir pretrunā ar ES normām konkurences politikā. E. Stiprais pauda viedokli, ka tikai Latvijas uzņēmumu, piemēram, "Liepājas metalurga", līdz šim samērā nelielais eksports uz ES valstīm nav radījis precedentu ar sankcijām. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Sinka interesējās, vai "Liepājas metalurgs" varētu tikt novērtēts kā videi draudzīgs uzņēmums, kas tādējādi spētu piesaistīt vides sfērai pieļaujamo valsts atbalstu. Šādu risinājuma modeli Vācijas eksperts J.Kīns neuzskatīja par iespējamu, norādot, ka pastāv vēl citi risinājuma veidi, kā atbalstīt uzņēmumus, kas ir ļoti nozīmīgi reģionālajai attīstībai.

Deputāte Vaira Paegle savā un kolēģu vārdā pateicās Vācijas ekspertiem par viņu izklāstīto pieredzi un izteica priekšlikumu ar šo tematiku sīkāk iepazīstināt arī Tautsaimniecības un reģionālās attīstības komisijas deputātus.

Lappuses redaktors — "LV" Eiropas lietu redaktors ARTIS NĪGALS