Valsts sekretāru 9.martā sanāksmē

Par uzlabojumiem personas datu apstrādē, tos aizsargājot

Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē izskatīts projekts grozījumiem Krimināllikumā (KL).

Likuma grozījumu mērķis ir precizēt kriminālatbildību par pārkāpumiem personas datu apstrādē, grozot KL 145.panta redakciju, lai veicinātu personas datu aizsardzību un atturētu veikt nelikumīgu personas datu apstrādi.

Grozījumi nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Padomes direktīvu, kas nosaka personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

KL grozījumu mērķis ir novērst nelikumīgu personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādē neatbilstošu tehnisko un organizatorisko līdzekļu lietošanu. Personas datu aizsardzības prasības attieksies gan uz rakstisku, gan mutisku personas datu izpaušanu.

Paredzēts precizēt KL 145.pantu, nosakot tajā tikai atbildību par fiziskās personas datu nelikumīgu apstrādi. Tādā veidā tiks novērsta iepriekšminētā panta daļēja dublēšanās ar KL 200.pantu, kas nosaka atbildību arī par komercnoslēpuma neizpaušanu.

Patlaban KL paredzētais sods, ko var piemērot par pārkāpumiem personas datu apstrādē, ir arests vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Pēc likumprojekta autoru domām, šāds soda mērs ne vienmēr atbilst nodarījuma bīstamībai un radītajam kaitējumam un nav adekvāts soda līdzeklis, ja tiek izpausta informācija, piemēram, no banku informācijas sistēmām, valsts informācijas sistēmām, tajā skaitā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistriem.

Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikta kriminālatbildība par nelikumīgu personas datu apstrādi, piemēram, Čehijā un Vācijā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sods.

Informācija par normatīvā akta ieviešanu tiks ievietota Datu valsts inspekcijas interneta mājaslapā www.dvi.gov.lv, Ministru kabineta noteikumi tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām

Jaunā redakcijā plānots izdot likumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām – likums ir precizēts atbilstoši Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, kā arī ir atjaunots to kapitālsabiedrību saraksts, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē.

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi, to vidū arī invalīdu biedrību uzņēmumi, ir pārveidoti par kapitālsabiedrībām un ierakstīti Komercreģistrā. Savukārt saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu sabiedriskās organizācijas un to apvienības bija jāiereģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2005.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, lai invalīdu biedrību, medicīniska rakstura fondu, kā arī citu labdarības fondu dibinātajām kapitālsabiedrībām radītu iespēju turpināt piemērot UIN atlaidi, pašreiz spēkā esošais likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” ir jāaizstāj ar jaunu likumu.

Likumprojektā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām” ir iekļauts saraksts ar 16 kapitālsabiedrībām, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Likums arī paredz, ka no UIN maksāšanas šīs organizācijas tiek atbrīvotas, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kuras ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām UIN summām.

Šobrīd ar likumu par UIN atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem apstiprinātajā sarakstā ir iekļauti 13 uzņēmumi, kuru izmantotā uzņēmumu ienākuma atlaide vidēji 2002.–2004.gadā bija 18 000 latu. Šo uzņēmumu dibinātājiem pārskaitītā summa vidēji 2002.–2004.gadā bija 24 700 latu.

Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā par spēku zaudējušu tiks atzīts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.

Par publicitātes un vizuālās identitātes prasību ievērošanu

Lai noteiktu kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu, ir izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Šis dokuments Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu” noteiks:

• ES struktūrfondus administrējošo institūciju kompetenču sadalījumu ES struktūrfondu publicitātes nodrošināšanai;

• ES struktūrfondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzību un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta – logotipu, kā arī visu četru struktūrfondu kopējā logotipa lietošanu.

Struktūrfondu vizuālā identitāte ir izstrādāta 2004.gadā un apstiprināta ar Finanšu ministrijas 28.05.2004. rīkojumu Nr.503 “Par vizuālās identitātes vadlīnijām publicitātes pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām un struktūrfondu finansējuma saņēmējiem”.

Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību nosaka ES struktūrfondu vadības likums, kas stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par Konkurences padomes darbības stratēģiju

Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē iesniegusi izskatīšanai Konkurences padomes darbības stratēģiju 2007.–2009. gadam. Konkurences padomes darbības stratēģija ietver trīs gadu vidēja termiņa mērķus, darbības virzienus un rīcības plānu to izpildei.

Konkurences padomes darbības stratēģijas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, veidojot atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, kuras ietvaros iespējams nodrošināt zemākas cenas, labāku kvalitāti, jaunus produktus un lielāku izvēli; veicināt situāciju, kurā tirgus strādā patērētāju interesēs, pastāv spēcīga konkurence starp godīgi strādājošiem uzņēmumiem.

Budžeta programmā “Konkurences padome” tiks īstenoti vairāki darbības virzieni – konkurences aizsardzība, konkurences veicināšana, konkurences politikas starptautiskā integrācija.

Konkurences padomes darbības stratēģijas 2007.–2009. gadam īstenošana nodrošinās Latvijas attīstībai būtiskus rezultātus. Stratēģijas īstenošana samazinās smago konkurences pārkāpumu – aizliegto vienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaitu, tādējādi veicinot godīgas konkurences apstākļus, godīgi strādājošu uzņēmumu izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Tāpat tiks palielināta sabiedrības izpratne par konkurences labvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Tādējādi Latvija izpildīs saistības, kuras ir uzņēmusies, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, konkurences veicināšanas jomā.

Ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā un konkurences tiesību pārnacionālo raksturu, Konkurences padomes darbības stratēģija nosaka prioritātes, pasākumus resursu optimālam izlietojumam, nepieciešamās strukturālās izmaiņas, kā arī Latvijas konkurences tiesību pastāvīgu pilnveidošanu atbilstoši Eiropas Savienības un citu valstu pieredzei. Tāpēc konkurences aizsardzības un veicināšanas jomā būs nepieciešams pilnveidot un optimizēt esošo struktūru, kā arī pārņemt jaunu funkciju izpildi, kas prasīs arī papildu administratīvos un finanšu resursus.

Par metroloģiskajām prasībām dažādiem mērīšanas līdzekļiem

Ceturtdien, 9.martā, starpinstitūciju saskaņošanai nodoti Ekonomikas ministrijas izstrādātie 11 Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti par metroloģiskajām prasībām dažādiem mērīšanas līdzekļiem.

MK noteikumu projektos noteiktas metroloģiskās prasības tādiem valsts metroloģiskai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem kā ūdens patēriņa skaitītāji, gāzes patēriņa skaitītāji un tilpuma korektori, aktīvās elektroenerģijas skaitītāji, siltumenerģijas skaitītāji, šķidruma mērsistēmas (izņemot ūdeni), automātiskie svari, taksometra skaitītāji, materiālu daudzuma mērīšanas līdzekļi, dimensionālie mērīšanas līdzekļi un izplūdes gāzu analizatori (turpmāk – mērīšanas līdzekļi), pirms tie tiek ievietoti iekšējā tirgū un/vai nodoti lietošanā. Vienlaikus MK noteikumi nosaka šo mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles un tirgus uzraudzības kārtību.

Noteikumu projektos noteiktas prasības mērīšanas līdzekļiem, tos ievietojot tirgū un nododot lietošanā, to atbilstības novērtēšanas procedūras, marķēšanas prasības un tirgus uzraudzības kārtība. Akceptējot šos MK noteikumus, tiks nodrošināta savstarpēja mērīšanas līdzekļu atbilstības apliecinājumu atzīšana, vienlaikus neierobežojot brīvu preču kustību. Noteikumu projekts arī noteiks prasības institūcijām, kas veiks atbilstības novērtēšanu, līdz ar to nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci starp t.s. paziņotajām institūcijām.

Līdz 2006.gada 30.oktobrim attiecīgo jomu regulēs Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.455 “Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība” un Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.452 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par darba grupu sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem

Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē izskatīts Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par darba grupu sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem”. Darba grupa, kuras vadītāja vietnieks ir zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, izveidota, lai pārstāvētu valdību sarunās ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem par celulozes rūpnīcas celtniecības nosacījumiem un valstij piederošo akciju sabiedrības “Baltic Pulp” kapitāla daļu pārdošanas jautājuma risināšanu.

Darba grupai sarunās ar akciju sabiedrības “Baltic Pulp” ārvalstu akcionāriem jārod risinājums par valstij piederošo akciju atsavināšanu, jāsagatavo nepieciešamās izmaiņas akciju sabiedrības “Baltic Pulp” akcionāru līgumā un tā tālākie nosacījumi, saskaņojot tās ar akciju sabiedrības akcionāriem. Darba grupai uzdots sagatavot ieteikumus turpmākajai valdības rīcībai, lai valdība izskatītu darba grupas izstrādātos priekšlikumus par nepieciešamajiem risinājumiem.

Par grozījumiem veterinārajās prasībās to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latviju no trešajām valstīm

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Veterinārās prasības to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latviju no trešajām valstīm”, ko izskatīja Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē.

Grozījumi normatīvajā aktā nosaka tās trešās valstis, no kurām var importēt vai vest tranzītā caur Latviju nagaiņus. Noteikumi paredz, ka Latvijā nagaiņu sugas var ievest no Bulgārijas, Kanādas, Šveices, Čīles, Grenlandes, Horvātijas, Islandes, Jaunzēlandes, Rumānijas, kā arī no Ziemeļamerikas reģiona pundurvalsts Senpjēras un Mikelonas. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvalde

Par bezvīzu ceļošanas kārtību Latvijas Republikas un Turcijas Republikas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem

Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē izsludināts Ārlietu ministrijas iesniegtais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem”.

Līguma projekts paredz noteikt bezvīzu ceļošanas kārtību Turcijas diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem, kā arī Latvijas diplomātisko un dienesta pastu turētājiem. Projektā paredzēts ieviest bezvīzu ceļošanas kārtību Latvijas Republikas pilsoņa pasu turētājiem ieceļošanai Turcijas Republikā līdz 30 dienām un noteikt atsevišķus vīzu procedūras atvieglojumus Turcijas pilsoņu pasu turētajiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Par kompensējamo pasākumu kritērijiem un piemērošanas kārtību Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās

Valsts sekretāru 9.marta sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kritēriji, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtība un prasības ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kritērijus, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, kā arī kompensējošos pasākumus un to piemērošanas kārtību.

Noteikumu projektā noteiktas arī prasības kompensējošo pasākumu ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai. Monitoringa apsekojumi ļaus izvērtēt, vai piemērotie kompensējošie pasākumi līdzsvaro paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta radītās negatīvās izmaiņas.

Kompensējošos pasākumus, kas līdzsvaro paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz Natura 2000 teritoriju, nosaka gadījumos, kad šīs negatīvās ietekmes pieļaušana ir vienīgais risinājums sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa