Par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu zvejniecībai
Eiropas Komisija 9.martā pieņēma paziņojumu par to, kā uzlabot ekonomisko stāvokli zvejniecības nozarē. Dokumentā analizēti cēloņi pašreizējām ekonomiskajām grūtībām, kuras skārušas vairākas Eiropas zvejas flotes un padziļinājis nesenais degvielas cenu kāpums, un izklāstīti iespējamie pasākumi situācijas uzlabošanai. Vispirms Eiropas Komisija norāda, kāda veida glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu dalībvalstis var sniegt saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai grūtībās esošām uzņēmējsabiedrībām palīdzētu pielāgot to darbību un atjaunot to ekonomisko stabilitāti. Dokumentā aprakstīti ilgtermiņa pasākumi, kas veicami, lai palīdzētu Eiropas zvejniecības nozarei atgūt stabilus ienākumus.
Zivsaimniecības un jūras lietu komisārs Džo Borgs situāciju skaidroja šādi: “Eiropas Komisija ir atsaukusies uz vairāku dalībvalstu, Eiropas Parlamenta locekļu un ieinteresēto personu mudinājumiem zvejas flotu ekonomiskās problēmas risināt Eiropas Savienības līmenī. Mums jānodrošina, lai grūtībās nonākušie varētu saņemt nepieciešamo atbalstu un atgūtu ekonomisko dzīvotspēju. Tomēr tas jādara tā, lai negrautu mūsu centienus panākt ilgtspējīgu zivsaimniecību. Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā to var panākt.”
Eiropas zvejas flotu rentabilitāti ir mazinājis vairāku zivju krājumu izsīkums, kura dēļ flotes asi izjūt izmaksu pieaugumu. Zvejniecības nozares nākotne tāpēc ir atkarīga no lielākiem zivju krājumiem, kurus zvejo ar perspektīvu, tādējādi attiecīgajām flotēm nodrošinot labāku peļņu.
Eiropas Komisija paziņojumā rūpīgi pārskatījusi visas iespējas palīdzēt nozarei īstermiņā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par valsts atbalstu. Paziņojumā galvenajos vilcienos aprakstīts, kā Eiropas Komisija plāno ieviest praksē pašreizējās nostādnes par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu zvejniecības nozarei. Eiropas Komisija ir gatava izskatīt dalībvalstu iesniegtās “glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta shēmas” divu gadu laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Glābšanas atbalsts ir īstermiņa atbalsts, ko var piešķirt ne ilgāk kā sešus mēnešus. Šis atbalsts nebūs jāatmaksā, ja tiks iesniegts un apstiprināts pārstrukturēšanas plāns, kurā būs noteikts, kā attiecīgais uzņēmums vai koncerns pielāgosies, lai atjaunotu stabilu peļņu.
Lai veiktu pārstrukturēšanu, ļoti iespējams, zvejas kuģus vajadzēs pielāgot vai nodot metāllūžņos. Īpašo apstākļu dēļ Eiropas Komisija ir arī gatava apsvērt kā vienreizēju atbalstu, lai palīdzētu uzņēmumiem samazināt izmaksas, piešķirt noteiktu veidu atbalstu par kuģu modernizāciju un aprīkošanu, kas saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem principā nav atļauts, ar stingru nosacījumu, ka rezultātā netiek palielināta kopējā zvejas intensitāte un jauda. Saskaņā ar šīm glābšanas un pārstrukturēšanas nostādnēm var izmantot arī Kopienas atbalstu.
Attaisnotajos pasākumos ietilpst:
– zvejas rīka pirmreizēja maiņa, kuras rezultātā tiek izmantota zvejas metode ar mazāku degvielas patēriņu;
– aprīkojuma, piemēram, ekonometru, iegāde, lai uzlabotu degvielas ekonomiju, vai
– dzinēja vienreizēja nomaiņa ar nosacījumu, ka:
– kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 m un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus (traļus, dragas), jaunais dzinējs ir tikpat vai mazāk jaudīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo dzinēju,
– visiem citiem kuģiem, kuru kopējais garums nepārsniedz 24 m, jaunā dzinēja jauda ir vismaz par 20% mazāka nekā iepriekšējam dzinējam, vai
– traleriem, kuru kopējais garums pārsniedz 24 m, jaunā dzinēja jauda ir vismaz par 20% mazāka nekā vecajam dzinējam un ka kuģa zvejas metode tiek mainīta, tādēļ vajadzīgs mazāks degvielas patēriņš.
Eiropas Komisija aicina dalībvalstis pārstrukturēšanas atbalstu galvenokārt izmantot traleriem. Jo īpaši tas attiecas uz flotes segmentiem, kas zvejo bentiskās (tuvu jūras dibenam mītošās) sugas, izmantojot velkamus zvejas rīkus, ja zvejai vajadzīgs īpaši liels degvielas patēriņš un ja peļņa kritusies nozvejas samazināšanās un izmaksu pieauguma dēļ.
Eiropas Komisijas ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt Eiropas flotei produktīvu, ienesīgu un ilgtspējīgu zvejniecību. Tāpēc Eiropas Komisija izvirza arī virkni citu pasākumu un iniciatīvu, ko tā plāno īstenot ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Šajos pasākumos un iniciatīvās ietilpst:
– turpmāka virzība uz perspektīvu zivsaimniecības pārvaldību, lai panāktu maksimālo ilgtspējīgo produktivitāti, saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Johannesburgā pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību;
– turpmāka virzība uz to, lai īstenotu intensīvākas iesaistes vadību, jo īpaši nepārtraukti izveidojot reģionālās konsultatīvās padomes un rīkojot īpašas sanāksmes;
– nepārtraukta Eiropas flotes pārstrukturēšana un atbalsts saimnieciskās darbības dažādošanai piekrastes zonās, izmantojot Eiropas zvejas fondu, kas tiks izveidots;
– pastiprināta kontrole, lai apkarotu nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju;
– tirgus mehānismu uzlabošana, lai palielinātu peļņu zvejniecības nozarē, un
– atbalsts degvielu ekonomējošu un videi draudzīgāku zvejas metožu meklējumiem.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa