Par jauno Tiesu iekārtas likuma projektu

Pirmdien, 13.martā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatīts Tiesu iekārtas likuma projekts.

Pašreiz tiesu iekārtas, proti, tiesu organizatorisko struktūru, darbības principus, tiesnešu apstiprināšanu amatā, karjeru, sociālās garantijas, atcelšanu no amata un tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbību regulē jau vairākkārt grozītais likums “Par tiesu varu”. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Tiesu iekārtas likumprojektu, kas aizstātu pašreiz spēkā esošo likumu “Par tiesu varu”, Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu un likumu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”.

Likumprojektā paredzēta sabiedrībai pieejamākas tiesu sistēmas izveidošana – tiesnešu atlases kārtība, tiesneša amata kandidātu rezervju veidošana un tiesnešu karjeras attīstības reforma veicinās tiesas nolēmumu kvalitāti, kas savukārt vairos sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā. 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Šā mērķa sasniegšanai likumprojektā ietvertais tiesu iekārtas regulējums salīdzinājumā ar spēkā esošo paredz vairākas būtiskas izmaiņas.

Pirmkārt, likumprojekts paredz izveidot konsultatīvu un koordinējošu institūciju – Tieslietu padomi, kas piedalītos valsts tiesu sistēmas politikas un stratēģijas attīstībā un tiesu sistēmas darba pilnveidošanā. Tādējādi ar jauno likumu tiks panākts, ka tiesu darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošinās Tieslietu ministrijas padotības iestāde Tiesu administrācija, savukārt Tieslietu padome lems par tiesu sistēmas politikas un attīstības jautājumiem un sniegs savu viedokli Tieslietu ministrijai, kuras kompetencē būs tiesu sistēmas politikas izstrāde un stratēģiskās attīstības nodrošināšana.

Otrkārt, ar likumprojekta īstenošanu tiks nodrošināts sabiedrībai pieejamāko un aktuālajai situācijai atbilstošāko rajona tiesu izvietojums un nepieciešamo rajona tiesu skaits, kā arī paredzēts, ka rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu skaitu un atrašanās vietu nosaka, kā arī rajona un administratīvās rajona tiesas reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas.

Treškārt, likumprojektā paredzēta tiesneša amata kandidātu rezervju veidošana, kā arī elastīga tiesnešu aizstāšanas un pārcelšanas kārtība, lai nodrošinātu, ka tiesneša amata vakances gadījumā ir iespējams ātri un efektīvi aizpildīt šo tiesneša amata vietu.

Likumprojekts arī paredz detalizētu tiesnešu atlases kārtību, kas nodrošinās ievērojami stingrāku un objektīvāku tiesnešu atlases procedūru. Savukārt, lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu tiesnešu karjeras attīstību, likumprojekts paredz tiesnešu karjeras attīstības sistēmas reformu.

Likumprojekts nosaka arī tiesnešu pienākumu regulāri veikt veselības pārbaudes, kārtību, kādā tiesnesis tiek atbrīvots no amata, kā arī atbrīvošanas nosacījumus. Likumprojektā ir iekļauta nodaļa par tiesnešu saukšanu pie disciplinārās atbildības.

Lai veicinātu ētikas lomu tiesnešu darbā un tiesnešu izpratni par ētikas normu saturu un nozīmi, likumprojektā paredzēta jaunas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Ētikas komisijas – izveide, kuras pamatmērķis būs skaidrot un aktualizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un galvenās funkcijas.

Likumprojekta pārejas noteikumos atrunāts, ka aptuveni desmit gadu laikā – pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas procesuālajos likumos, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gadam – Augstākajā tiesā darbosies tiesu palātas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa