Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 23.novembrī

Intervija Latvijas radio 23.novembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnāliste Santa Lauga.

— "Varas pozīcijā" mēs parasti esam izzinājuši jūsu nostāju, uzklausījuši jūsu skaidrojumu par sabiedrībai būtiskiem politiski ekonomiskajiem jautājumiem. Šoreiz man ir priekšlikums — vai varētu šo sarunu sākt ar tādu filozofiskāku ievirzi? Pateicoties arhibīskapa Jāņa Vanaga protestam, šķiet, mēs katrs esam pārdomājuši gan viņa klusuciešanas iemeslus 18.novembrī, gan arī valsts amatpersonu reakciju. Sabiedrībā patiesībā ir sākusies tāda vieda domu apmaiņa, tikai, ja es nekļūdos, jūsu viedoklis nav izskanējis.

A.Bērziņš: — Labdien! Ļoti labs jautājums. Redziet, es gribētu teikt, ka es arī atturēšos no jebkāda veida komentāriem par to, ko ir teicis arhibīskaps Jānis Vanags. Es viņu ļoti cienu un tieši tāpēc uzskatu, ka laicīgai varai garīgā vara nav jākomentē. Es domāju, ka diskusija, kas ir izvērtusies pēc tam, kad arhibīskaps paudis savu pozīciju, ir ļoti svētīga sabiedrībai, tā ir vajadzīga. Tās problēmas, kuras arhibīskaps ir uzrādījis, neapšaubāmi pastāv. Mums ir vairāk jādara, gan cīnoties ar narkomāniju, gan cīnoties ar bērnu un pusaudžu tiesību aizstāvēšanu — ar visām šīm saistītajām lietām.

— Bet vai jūs redzējāt cita veida iespēju, citu ceļu, kā, teiksim, arhibīskaps varētu izraisīt šādu reakciju sabiedrībā — viņš tika pamanīts, viņa protests uzklausīts?

A.Bērziņš: — Nē, man liekas, ka visu tradicionālo konfesiju vadītāji — tie, kuri parasti piedalās ekumeniskajā dievkalpojumā, jau nav nekādi neredzami sabiedrības cilvēki, un ne velti es gribu teikt, ka baznīcai ir visaugstākais reitings sabiedrībā, baznīcai visvairāk uzticas — tā ka tas lai paliek paša Jāņa Vanaga ziņā, vai tieši tā vajadzēja rīkoties, vai kā citādāk; es negribētu komentēt šobrīd. Es saku — mana pozīcija ir ļoti konkrēta un es to konsekventi arī ieturēšu, tātad — laicīgā vara un garīgā vara ir divas dažādas lietas.

— Bet kā jūs paredzat — kā varētu mainīties vai kā atrisināsies šis konflikts starp arhibīskapu un valsti, šajā gadījumā konkrēti — Valsts prezidenti?

A.Bērziņš: — Es negribētu teikt, pirmkārt, ka šeit ir konflikts, konflikta noteikti šeit nav. Šeit ir dažādi viedokļi un dažāda izpratne par lietām, kas notiek. Es domāju, ka sabiedriskā diskusija, kas šai kontekstā izraisīsies, arī būs tā, kas faktiski novedīs mūs pie kaut kāda konkrēta risinājuma, kura rezultātam, pēc manām domām, būtu jābūt tādam, ka katram sabiedrības loceklim būtu vairāk jādomā ne tik vien par savas dzīves un visas sabiedrības dzīves praktisko pusi, bet arī par garīgām vērtībām.

— Mani nedaudz pārsteidza — šajās dienās austrumu robežas atjaunošanas projekta vadības nodaļas priekšnieks Aivars Ābols atkāpās no amata, un, komentējot šo atkāpšanos, iekšlietu ministrs Segliņa kungs pauda it kā tādu nožēlu, ka viņš atkāpies morāla spiediena rezultātā.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka tas ir pavisam normāli, ka valsts atbildīgos amatos, tur, kur jāstrādā ar lielām materiālām vērtībām, ar lielu atbildību, ir jābūt tādiem cilvēkiem, kuriem nevar pārmest nekādu morālu ieinteresētību vai saistību kaut kādā formā ar kādiem iepriekšējiem nodarījumiem, ar kādām iepriekšējām darbībām. Un šeit es gribu teikt: ir tikai pareizi, ka tas ir noticis tā, un savā veidā te var pateikt paldies masu saziņas līdzekļiem, presei, kas diezgan precīzi veica noteiktu darbu, es gribu teikt, pietiekami lielu darbu, lai izpētītu šī cilvēka biogrāfiju, lai atrastu un pierādītu ministram, ka viņa izvēle nav bijusi īpaši veiksmīga.

— Tas nozīmē, ka vēl var būt tādas situācijas, kur augstos amatos nonāk personas, kuru iepriekšējā rīcība varbūt nav ne morāli atbalstāma, vai arī kur tā ieinteresētība pastāv?

A.Bērziņš: — Es gribu teikt, ka šādu varbūtību, protams, nevar izslēgt, bet tāpēc jau mums ir demokrātiska sabiedrība, tāpēc mums ir četras varas, tāpēc katra no varas daļām dara visu, lai šāda veida gadījumus izskaustu, lai nepieļautu pirmām kārtām un, ja ir pieļauts, tad lai labotu.

— Varbūt precizēsim: kādā veidā Ābola kungs šajā amatā nokļuva?

A.Bērziņš: — Man ir grūti to pateikt, tas bija labu laiku, pirms šī valdība sāka strādāt. Skaidrs ir viens — Ābola kungs ir iesniedzis atlūgumu, un iekšlietu ministrs viņa atlūgumu ir pieņēmis.

— Patiesībā amatpersonām ir jāiziet kaut kāds konkrēts konkurss uz noteiktu amatu — vai tā nav?

A.Bērziņš: — Redziet, es neesmu precīzi noskaidrojis, vai tā ir civildienesta ierēdņa vieta vai nav. Ja tā ir civildienesta ierēdņa vieta, tad atbilstoši likumam "Par civildienestu" ir paredzēts arī konkurss; ja tā nav ierēdņa vieta, tad ir iespējams izdarīt šo izvēli arī bez konkursa, bet tad tā ir tās amatpersonas, kura pieņem darbā cilvēku, morāla un politiska atbildība.

— Par valsts drošības jautājumiem. Liepājas domes ēku joprojām pastiprinātā režīmā uzrauga policija, un aktīvais nacionālboļševiks Beness esot pārliecināts, ka Latvijā iekļuvuši aptuveni 20 nacionālboļševiki no Krievijas. Kā tas bija iespējams, kā viņi šķērsoja robežu?

A.Bērziņš: — Tas ir ļoti interesants jautājums, mani arī ļoti uztrauc tas, ka pār mūsu robežu salīdzinoši vienkārši kāds var iekļūt. Tai pašā laikā es gribu teikt, ka mums ir salīdzinoši mazs tā sauktais melnais saraksts personām, kurām netiek izsniegtas vīzas. Acīmredzot vienkārši gan robežsardzei, gan Iekšlietu ministrijai tiks dots uzdevums ļoti precīzi kontrolēt un skatīt visus šos jautājumus. Mums šodien ir Nacionālās drošības padomes sēde, un šai sēdē mēs skatīsim tieši šo jautājumu, kas ir saistīts ar notikumiem 18.novembra sakarā un pēc tam, un šie lēmumi ir jāpieņem.

— Man otru reizi ir jāmin jau iekšlietu ministrs Segliņa kungs, bet pirmdien, jau 20.novembrī — 16. datumā tātad bija šis incidents vai negadījums Pēterbaznīcā —, viņš Latvijas Radio nevarēja atbildēt, vai šī munīcija, šīs granātas bija vai nebija bīstamas. Kādēļ mums tik ilgi notiek visi šie procesi?

A.Bērziņš: — Tur ir nepieciešams uzticēties iekšlietu ministram: ja viņš šīs izņemtās granātas, vienalga kādus ieročus, bīstamās lietas atdod ekspertīzē izvērtēšanai, lai pateiktu, vai tās bija bīstamas vai nebija, ir jābūt klāt šim ļoti konkrētajam ekspertīzes slēdzienam, jo tikai šāds slēdziens pēc tam var kalpot kā pierādījums tiesā, un tāpēc, pirms šī pārbaude nav veikta, vienkārši mēģināt teikt, ka bija, — tas būtu nepareizi. Es arī šodien negribu konkrēti neko teikt, jo es neesmu Segliņa kungam pārjautājis, kāds ir šīs ekspertīzes rezultāts. Skaidrs ir viens, ka šiem cilvēkiem ir jāatbild likuma priekšā — ja ne par šo sprāgstvielu klātesamību, tad vismaz par huligāniskām darbībām, kā arī par valsts robežas nelegālu šķērsošanu.

— Vai šai sakarā mēs kaut kādā veidā sadarbojamies ar Krievijas drošību sargājošajām struktūrām?

A.Bērziņš: — Nu, nosacīti šī sadarbība ir. Protams, tad, kad Krievijas drošības struktūrām ir interesanti jeb tad, kad tās ir ieinteresētas dalīties ar Latvijas drošības struktūrām informācijā, kad uzskata par vajadzīgu, tad to arī dara, — un šis bija viens no tiem gadījumiem, kad tiešām Latvijas drošības dienesti tika informēti par šīm iespējamām akcijām.

— Nacionālboļševiku organizācijas biedri Krievijā varētu sagrābt Latvijas pilsoņus — ir izskanējis šāds drauds. Cik nopietni tas ir mums vērā ņemams, un kā uz šādu paziņojumu būtu jāreaģē mūsu drošības iestādēm?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt tā: mūsu drošības iestādēm ir nopietnāk un stingrāk jākontrolē situācija valstī un jāizdara visas nepieciešamās, tām ar likumu atļautās darbības, no vienas puses. No otras puses, man liekas, ka mums nevajadzētu pārāk daudz uzmanības pievērst šiem nacionālboļševikiem, tādējādi viņus plaši reklamējot. Jo es tiešām sliecos pieņemt, ka tā ir ļoti neliela cilvēku grupiņa ar principā atšķirīgiem uzskatiem par to, kā jāattīstās Latvijas valstij, un par to, kā vispār jāattīstās starpvalstu jautājumiem un starpvalstu sadarbībai; šie uzskati ir vienkārši jānoskaidro, un tad, ja viņi rīkojas pretēji likumam, ar viņiem ir jārīkojas tā, kā likums to nosaka — vai nu jāliek cietumā vai kā citādi.

— Nacionālboļševiki šeit acīmredzot nedarbojas vieni — viņiem ir arī kaut kāds vietējais atbalsts. Vai mums ir skaidrs, kuras ir šīs organizācijas un kuri ir tie, kas organizē?

A.Bērziņš: — Tas specifiski būtu jājautā Iekšlietu ministrijas amatpersonām. Pēc viņu sniegtās informācijas man mūsu Iekšlietu ministrija un drošības cilvēki zina šos cilvēkus — vismaz vairumu šo cilvēku, kuri tādā vai citādā veidā ir iesaistīti šīs organizācijas darbībā.

— Jūs šajā nedēļā tikāties ar finansu ministru Gundaru Bērziņu un Latvijas Bankas vadību. Eiro kritums ir radījis Latvijas uzņēmumiem nopietnus zaudējumus, Tautsaimniecības padome uzskata, ka monetārā politika nav jāmaina, bet jāveic grozījumi nodokļu politikā. Kā, jūsuprāt, varētu palīdzēt mūsu uzņēmējiem?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka faktiski šāda veida spriedums ir pārsteidzīgs. Katrā gadījumā mēs sarunās par to tādā veidā neesam runājuši. Starp citu, eiro pēdējā mēneša laikā ir stabilizējies un svārstības ir salīdzinoši nelielas, bet ir tāda cerība, ka centrālā banka veiks pietiekami lielus darbus, lai intervētu šo valūtu — tātad veiktu intervenci, lai valūtu nostiprinātu, jo es gribu teikt, ka visi ir ieinteresēti, lai eiro kā valūta būtu pietiekami stabila. Kas attiecas uz mūsu uzņēmēju riskiem, tad šeit ir jāskatās uz tām lietām nedaudz savādāk — uzņēmēju, es gribētu teikt, iespējamie zaudējumi dažkārt ir saistīti ar to, ka šie uzņēmēji nav pārapdrošinājuši savus kontraktus attiecībā uz valūtas riskiem, kas ir jādara pie ilgtermiņa kontraktiem, no vienas puses. Un, no otras puses, ir jāskatās arī, kas notiek ar kopējo konjunktūru, tā ka šeit nevar runāt tikai par saistībām ar eiro — ir jāskata katra šī lieta. Otrs vai, pareizāk sakot, trešais ir tas, ka mūsu eksports ir ne tikai uz eiro zonu, bet arī uz dolāra un mārciņas zonu. Un tie mūsu uzņēmēji, kuri eksportē uz dolāra zonu, ir nopelnījuši stipri vairāk nekā tie, kas ir eksportējuši, teiksim, uz eiro zonu. Šeit ir ļoti komplekss jautājums. Un tai pašā laikā valdībai, protams, ir uzmanīgi jāseko tam, kāda ir uzņēmējdarbības vide un lai nodokļi būtu iespējami mazāki. Un es gribu teikt, ka mēs jau tikai manas valdības laikā vien esam vairākus nodokļu atvieglojumus pieņēmuši. Pieņemsim, uzņēmumiem nebūs jāmaksā viens procents sociālā nodokļa — sākot ar nākošā gada 1.janvāri; akcīzes maksājumi par degvielu tiks samazināti, ja tas slieksnis, kāds bija savulaik ieplānots akcīzei, tiks samazināts, kas faktiski tieši šodien ietekmē mūsu saražotās preces vai pakalpojumu pašizmaksu.

— Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija otrdien atbalstījusi valdības priekšlikumu, kas paredz piešķirt divus miljonus latu, lai kompensētu zaudējumus Zviedrijas firmai par sagriezto kuģi. Kompensācijas summa aug par 10 procentiem mēnesī. Tātad šobrīd skaitītājs ir ieslēgts, un, kad reāli būs pagājis šis pirmais mēnesis, mums jau būtu jāmaksā šī summa?

A.Bērziņš: — Tā nav taisnība, ka ir ielikta nauda par kuģi. Nauda ir ielikta neparedzētiem gadījumiem. Mēs rēķināmies ar iespējamību, ka mums varētu būt jāsamaksā. Tātad attiecībā uz skaitītāja ieslēgšanu jāsaka, ka spriedumā, kuru mēs saņēmām, vispār nebija norādīts pat konts, uz kuru ir kaut kas jāpārskaita. Mēs attiecībā uz spriedumu esam uzdevuši vairākus juridiska rakstura jautājumus un atbildes ceram saņemt ap 4.decembri. Katrā gadījumā skaidrs ir viens — pat ja mēs dabūsim samaksāt, tad mēs vērsīsimies ar pretprasību gan pret fiziskām, gan pret juridiskām personām — atbilstoši tam, kā mums Ģenerālprokuratūra dos savu slēdzienu par visas šīs lietas izmeklēšanu. Kā jau es teicu, mēs pirms trim nedēļām uzdevām Ģenerālprokuratūrai veikt izmeklēšanu, tā ar šo jautājumu nodarbosies un ziņos Ministru kabinetam par veiktās izmeklēšanas rezultātiem.

— Ja jūs pareizi sapratu, tad šobrīd par šiem 10 procentiem mums nevajadzētu uztraukties, vai ir pamats bažām?

A.Bērziņš: — Kā jau es teicu, tā kā pašā spriedumā vispār nav norādīts nekāds konts, uz kurieni aizskaitīt, tad es gribētu teikt, ka mums nav pamata domāt, ka vajadzētu iestāties soda procentiem.

— Bet kādēļ, jūsuprāt, tik pretrunīgas informācijas ir no Zviedrijas puses un no mūsu puses? Jo es sapratu arī pēc dažādu žurnālistu teiktā no Zviedrijas, ka tur valdība uzskata, ka jau laikus ir bijusi nepieciešama politiska iejaukšanās.

A.Bērziņš: — Es nemāku teikt, ko domā zviedru žurnālisti. Es varu spriest tikai pēc manā rīcībā esošajiem dokumentiem, kurus esmu caurskatījis un par kuriem esmu runājis ar juristiem.

— Jūs šādas pretrunas neredzat?

A.Bērziņš: — Es nesaskatu šādas pretrunas, jā.

— Vai jūs uzskatāt, ka būtu nepieciešams runāt par šo jautājumu arī Zviedrijas valdības līmenī ar kādu no ministriem?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka šeit nav nepieciešams runāt ar Zviedrijas valdību, jo šķīrējtiesa savu spriedumu ir izteikusi.

— Ārlietu un Tieslietu ministrijas amatpersonas ir izteikušas viedokli, ka Latvija vēl var panākt tiesas lēmuma neizpildi.

A.Bērziņš: — Es jau pašā sākumā esmu teicis, ka neko specifisku vairs neteikšu, bet ka Latvijas pusei vēl ir juridiska rakstura procedūras, kuras skaidrojot un precizējot ir iespējams Latvijai pozitīvs risinājums.

— Vēl ir jautājums par to, ka valdība atlikusi Krievijas naftas kompānijas "Jukos" prasības pret Latviju izskatīšanu, līdz tiks saņemts Ģenerālprokuratūras atzinums šajā lietā.

A.Bērziņš: — Mēs neesam saņēmuši šo Ģenerālprokuratūras atzinumu. Acīmredzot lieta ir ļoti komplicēta un ir ļoti nopietni jāizmeklē, Ģenerālprokuratūra šo jautājumu vēl skata.

— Vai jūs pieņemat, ka pēc šīs lietas izskatīšanas varētu publiskot slēdziena saturu?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka prokuratūras iesniegtais slēdziens būs publisks dokuments un tam nekādā veidā nav nepieciešams piešķirt kādu slepenības statusu. Prokuratūra kā vienas varas daļa ir publiska institūcija, kura publiski izmeklē lietas un publiski pasaka savu slēdzienu.

— Kopumā no nākamā gada "Phare" programmas Latvija saņems 30 miljonus eiro — tie ir apmēram 15 miljoni latu. Kas kontrolēs, kā šo summu izmanto?

A.Bērziņš: — Jā, šobrīd visa šī naudas plūsma ir īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles pārraudzībā, bet, protams, viņš nav tas, kurš sadala šo naudas summu pēc prioritātēm, — tas ir Ministru kabinets. Un Ministru kabinets ir sadalījis šo summu pēc prioritātēm, pasakot, cik naudas aizies institucionālās kapacitātes celšanai, tas ir, dažādu Eiropas institūciju izveidošanai, apmācībai, sakārtošanai tā, lai mēs varētu saņemt, teiksim, pirmsstrukturālo un strukturālo fondu naudu; cik aizies konkrētas uzņēmējdarbības veicināšanai, vides sakārtošanai, vides projektiem, un Ministru kabinets par šīm proporcijām ir lēmis. Ministru kabinets ir lēmis arī par to, kuri būs tie atbalstāmie reģioni, kuriem šie līdzekļi aizies, un tad Ministru kabinets ir lēmis arī par to naudas summu, kura tiks dota kā tāda strukturālā nauda — tas nozīmē, ka nauda stāvēs Rīgā un jebkurš reģions, jebkura pilsēta, jebkura pašvaldība, jebkurš uzņēmējs, kurš būs spējīgs sagatavot un pamatot labu, Eiropas Komisijas prasībām atbilstošu biznesa plānu, varēs pretendēt uz šo līdzekļu saņemšanu.

— Bet Zīles kungs ir iebildis, ka šī summa tiek pārāk sadalīta.

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt tā: ja šī summa būtu lielāka, tad arī dalījums būtu lielāks. Šī summa šobrīd nav īpaši liela. Jāņem vērā, ka tā ir salīdzinoši smalki sadalīta, bet tas bija diezgan tuvu tam priekšlikumam, kādu iesniedza arī pats Zīles kungs. Protams, šie priekšlikumi tika nedaudz koriģēti. Jāņem vērā tas, ka mums nepieciešams attīstīt institucionālo kapacitāti visos Latvijas reģionos.

— Ko tas nozīmē?

A.Bērziņš: — Tas nozīmē radīt, pareizāk sakot, nostiprināt, iemācīt, uztrenēt visas aģentūras, kas ir izveidotas gan Latgalē, gan Vidzemē, gan Kurzemē, lai tās iemācītos precīzi sagatavot projektus tā, kā vajag; atlasīt un prezentēt šos projektus, lai varētu tikt klāt pie naudas, jo šīm aģentūrām pēc tam būs jāstrādā nevis vairs ar "Phare" naudu, bet gan ar pirmsstrukturālo un strukturālo fondu naudu un kaut kādā veidā jārealizē šie fondi. Tātad mums ir nepieciešams nostiprināt šo institucionālo kapacitāti, tas nozīmē, ka faktiski to var izdarīt, tikai dodot viņiem iespēju rīkoties ar kādu naudas daudzumu. Iespējams, ka šis naudas daudzums ir nedaudz par mazu, bet tur neko nevar darīt.

— Par trešā mobilo telekomunikāciju operatora licenci rīkos izsoli. Vai jūs varētu minēt, kāda varētu būt šī summa, par kuru mēs pārdosim šo licenci?

A.Bērziņš: — Ļoti grūti pateikt, to faktiski nav iespējams pateikt. Protams, mēs esam ļoti maza valsts, un mūsu tirgus ir ļoti mazs, bet, piemēram, Lielbritānijā tika izsolītas sešas licences (tā gan nebija GSM mobilo telefonu licence, tā bija tā jaunās paaudzes licence), kur cilvēks savā mobilajā telefonā var saņemt pilnīgi visu, viņš var ieiet internetā un strādāt šai absolūti virtuālajā informācijas telpā, un viņi par šīm sešām licencēm kopā ieņēma 20 miljardus britu mārciņu. Savukārt Vācijā — 30 miljardus doičmarku. Latvijas apstākļos šie skaitļi nekad nebūs mērāmi miljardos, bet, ņemot vērā to, ka, teiksim, "Baltcom" ļoti labi sevi pārdeva kā kompānija, es gribētu teikt, ka šai jomai būs sava vērtība. Protams, pārdot kompāniju un pārdot licenci — tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, bet domāju, ka tādējādi mēs varētu nopelnīt budžetā pietiekami daudz līdzekļu, kurus varētu izlietot visiem nepieciešamiem mērķiem. Un mēs taisāmies izsolīt ne tikai mobilā operatora licenci, bet arī trīs jaunās licences — UNTS licences, no kurām vienai klāt nāks trešā operatora licence mobilajā tīklā. Tas nozīmē, ka tad būs trīs mobilie operatori un trīs tā sauktās jaunās paaudzes — UNTS — operatori. Protams, ka priekšrocība iegādāties šīs atlikušās divas UNTS licences ir jādod jau esošajiem operatoriem.

— Vai mēs paši esam spējīgi reāli izvērtēt šos piedāvājumus? Jūs sacījāt, ka grūti prognozēt, kādas varētu būs šīs licences, par kādu cenu mēs pārdosim, bet vai piedāvājumu mēs varam tā izvērtēt?

A.Bērziņš: — Bet tā būs izsole, kas precīzi izvērtēs, ko šis pakalpojums šeit maksā. Ministru kabinets apstiprinās izsoles nolikumus, un tad būs izsole, kurā, kā es zinu, pēc likumdošanas var piedalīties visi žurnālisti. Viņi varēs sekot, vai šī izsole notiek godīgi, taisnīgi, un es gribu teikt, ka izsole par šādām lietām faktiski notiks pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas.

— Šodienjūs dodaties ceļā uz Vāciju, un tādēļ šis ieraksts, ko klausās mūsu klausītāji, ir jau veikts trešdien. Ko jūs darīsit Vācijā un cik ilgi būsit tur?

A.Bērziņš: — Vācijā man ir paredzēta divu dienu vizīte — tātad ceturtdien un piektdien, ir vairāki pasākumi. Pirmais — man jāpiedalās tā sauktajā Eiropas forumā, kuru Vācijā rīko katru gadu un uz kuru tiek uzaicināti politiķi no dažādām valstīm, lai sniegtu dažādus ziņojumus par to brīdi aktuālām tēmām. Man ir jāstāsta par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā — paneļdiskusijā, kuru vadīs Ginters Ferhoigens, Eiropas Savienības komisārs ES paplašināšanās jautājumos. Šajā forumā ir uzaicinātas ļoti daudzas dažādas prominentas personas. Piemēram, kādā citā diskusijā piedalās Krievijas ārlietu ministrs Ivanovs, kurš stāstīs par Krievijas redzējumu un Eiropas Savienību. Otrajā dienā man ir tikšanās Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Berlīnē — jāuzstājas ar lasījumu par Latviju. Tā ir pati lielākā Vācijas uzņēmēju apvienība, jo Vācijā visiem uzņēmējiem obligāti ir jābūt tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem. Tur man ir jāstāsta par mūsu biznesa vidi un jāmēģina panākt, lai Vācijas investīcijas nāktu uz Latviju, lai Latvija vairāk arī caur Vāciju sāktu integrēties kopējā Eiropas ekonomiskajā telpā. Piedevām ir vairākas tikšanās Latvijas vēstniecībā, kuras organizē Latvijas vēstnieks. Man līdzi brauc ļoti nopietni cilvēki, tai skaitā Latvijas Attīstības aģentūras direktors Māris Ēlerts, kuram arī būs priekšlasījumi kopā ar mani, mums ir savstarpēji saistīti tie priekšlasījumi.

— Paldies! Gaidīsim jūs atgriežamies. Uz sadzirdēšanos nākamajā ceturtdienā un tiešajā studijā!

A.Bērziņš: — Uz redzēšanos!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā