Degvielu var izaudzēt arī Latvijas laukā
LZA un LLMZA akadēmiķis prof. Mārtiņš Beķers, 2000.gada LZA Lielās medaļas laureāts, — "Latvijas Vēstnesim"
Vakar, 23. novembrī, savā pilnsapulcē kopā sanāca Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Ievadvārdus teica LZA prezidents Jānis Stradiņš ( skat. 8.lpp. ). Zinātniekus uzrunāja Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, izsakot cerību, ka budžeta projektā paredzētais papildu finansējums zinātnei iezīmē tendenci, kas saglabāsies arī turpmāk.
Ar zinātnes attīstības problēmām savā valstī iepazīstināja Zviedrijas Karaliskās inženierzinātņu akadēmijas prezidenta v. i. Enriko Dejako. LZA Goda mecenāta diploms tika pasniegts publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājam Valdim Jākobsonam.
Latvijas Zinātņu akadēmijas augstākais apbalvojums — LZA Lielā medaļa tika pasniegta LZA un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas akadēmiķim profesoram Dr. habil. biol. Mārtiņam Beķeram — mikrobiologam un biotehnologam — par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisko procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā.
2000. gada LZA Lielās medaļas laureāts nolasīja savu akadēmisko lekciju "Biokonversija tautsaimniecībai un veselībai". Viena no lekcijas tēzēm — ar Latvijā ražoto biodegvielu, protams, būs par maz, lai tās pietiktu visiem mūsu valsts motoriem, bet šādas degvielas ražošana ievērojami uzlabotu tautsaimniecības attīstību un nodarbinātību laukos, jo labības pieprasījums vien būtu piecas reizes lielāks.
Sapulces turpinājumā notika jaunu LZA locekļu vēlēšanas ( rezultātus arī skat. 8.lpp. ) un zinātnieku domu apmaiņa par zinātnes attīstības iespējām un ceļiem Latvijā.
"LV" informācija
Šoferu streiki Eiropā, plūdi un vētras, kas katastrofāli lielos apmēros visdažādākajos planētas reģionos aizrauj līdzi daudzu cilvēku dzīvības, arvien draudošāk mums atgādina par enerģētikas un vides piesārņošanas problēmām. Industrijas straujie attīstības tempi paātrina fosilo enerģijas avotu izsīkumu — degvielas cenas ceļas, arvien vairāk oglekļa dioksīda un kaitīgo izmešu nonāk atmosfērā. "Siltumnīcas efekts" sāk parādīt savu dabu, ozona slāņa sarukšana nu vairs nav tikai zinātnieku izdomāts bieds. Riodežaneiro un Kioto sanāksmju dokumenti arvien nopietnāk tiek uzņemti sabiedrībā un valdību līmenī. Septiņdesmito gadu enerģijas krīzes laikā tika izveidota Starptautiskā enerģijas aģentūra (IEA), kuras uzdevums ir apkopot datus par alternatīviem enerģijas veidiem: saules radiācijas tieša izmantošana kolektoros, vēja rotori, hidroelektrostacijas, ģeotermālā enerģija, biomasas izmantošana, to sadedzinot vai konvertējot šķidros un gāzveida enerģijas nesējos, u.c.
Nopietni sarosījusies Eiropas Savienība. 1998. gada pavasarī Eiropas Parlaments un Ministru padome apstiprināja "Balto grāmatu", kurā ir noteikti konkrēti uzdevumi, kā līdz 2010.gadam palielināt alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu līdz 12% kopējā enerģijas patēriņa bilancē. Tas nozīmē dubultot pašreizējo šo enerģijas avotu izmantošanu. Lai sekmētu uzdevuma izpildi, Eiropas Kopiena kopš 1999.gada realizē īpašu kampaņu, paredzot laika posmā līdz 2003.gadam (piecgadē) konkrētus uzdevumus, kas obligāti Eiropas Kopienas dalībvalstīm. Tas ir uzstādīt saules kolektorus 15 miljonu m2 platībā un 1 miljona fotovoltāžas (PV) sistēmu; nodrošināt vēja rotoru uzstādīšanu ar 10000 MW kopjaudu.
Tāpat arī uzstādīt iekārtas kombinētas siltuma un spēka enerģijas ieguvei, sadedzinot biomasu, ar kopjaudu 10000 MW; 1 miljonu māju apkurināt ar biomasu; panākt biogāzes iekārtu izmantošanu ar kopjaudu 1000 MW; iegūt 5 miljonus tonnu šķidrās biodegvielas un 100 pašvaldībām nodrošināt fosilo degvielu simtprocentīgu aizstāšanu ar alternatīvajiem enerģijas veidiem. Šo rindu autoram bija iespēja no 23. līdz 25. oktobrim piedalīties Tulūzā notikušajā konferencē, kurā tika izvērtēts stāvoklis Eiropā alternatīvo enerģijas veidu izmantošanā. Lai sekmētu minēto konkrēto uzdevumu izpildi, jau pirms konferences tika izsludināts konkurss, paredzot 7 balvas dažādās pasākumu grupās. Īpaša Eiropas Kopienas speciālistu komisija pirms Tulūzas konferences bija izvērtējusi iesniegtos projektus un to īstenošanas gaitu. Labākajiem darbiem pa vienam katrā grupā piešķirtas 7 balvas. Galveno balvu saņēma Malmes pilsēta priekšlikumu grupā "100 labākās pašvaldības" ar fosilo degvielu simtprocentīgu aizstāšanu ar atjaunojamiem enerģijas veidiem. Malme tika nosaukta par nākotnes pilsētu ar maksimālu alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu, namu siltināšanu un atbilstošu arhitektūru. Izolētu teritoriju grupā apbalvota tika Dānijas sala Samso, bet cildināta arī Zviedrijas sala Gotlande. Vispār atzīmējami Dānijas un Zviedrijas pasākumi, lai plaši izmantotu atjaunojamos enerģijas veidus. Dānijā, piemēram, darbojas 42 rentabli biogāzes ieguves uzņēmumi, par ko arī tika iegūta balva — labākais nacionālā līmeņa darbs.
Ņemot vērā Latvijā izvērstās aktivitātes un diskusijas par bioetanola ieguvi no graudiem, gribētos sīkāk aplūkot ekspertu augsti novērtēto un apbalvoto spāņu projektu "Bioetanols". Šis projekts reprezentēja industriālo uzņēmumu grupu. Projekta iesniedzēji bija Spānijas naftas pārstrādes kompānijas REPSOL-YPE un CEPSA, kuras paredz izmantot kompānijas ABENGOA no graudiem ražoto etanolu, lai iegūtu benzīna apskābekļotāju ETBE (etiltrešbutilēteris) un tādējādi apgādātu ar videi draudzīgāku degvielu 78% no Spānijā patērētās degvielas. ETBE tiek uzlūkots kā visprogresīvākais benzīna apskābekļotājs, lai aizvietotu tā plaši izplatīto un videi kaitīgo metilspirta analogu (MTBE).
Tulūzas konferencē tika runāts arī par netehniska rakstura barjerām, ieviešot šķidro biodegvielu, un atzīmēts, ka galvenā problēma ir — kā pārvarēt šo stāvokli, ka fosilā degviela pašreiz ir lētāka par jebkuru biodegvielas veidu. Šinī jautājumā palīdzību sniedz Eiropas Kopiena ar subsīdijām. Skandināvijas firmu prospektos un informāciju materiālos bija redzams, ka etanola izmantošana kopā ar benzīnu nerada problēmas un šis degvielas veids tiek paredzēts projektos, kuros izslēdz fosilās degvielas lietošanu. Taču bioetanola pašizmaksa nepārtraukti samazinās, un, pieaugot benzīna cenai, tiek prognozēts, ka pēc 10—15 gadiem cenu starpība izlīdzināsies. Pašreiz bioetanolu iegūst Eiropā galvenokārt no kviešiem un cukurbietēm. Ar modernās tehnoloģijas palīdzību Latvijā varētu iegūt bioetanolu par 25—30 santīmiem litrā. Tas nozīmē, ka valstij līdzīgi Eiropas Kopienai ir jāstimulē tā ražošana. Patīkami atzīmēt, ka Saeimā un valdībā šajā jautājumā ir sapratne — pieņemts ar bioetanolu apskābekļotam benzīnam labvēlīgs muitas nodokļa likums un izteikts atbalsts pirmās modernās bioetanola rūpnīcas celtniecībai Jaunpagastā. Šeit jāpiezīmē, ka paredzētā graudu pārstrādes tehnoloģija paredz no ražošanas blakusprodukta — šķidrā šķiedeņa — iegūt sausu lopbarības proteīna koncentrātu, kam ir noiets Eiropas tirgū. Pašreiz visnozīmīgākais ir lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanas aspekts, par ko Latvijai izteikti pārmetumi EK Progresa ziņojumā. Turpmākā rīcība pie mums būs līdzīga kā citās valstīs. Iespējams, ka tālākā nākotnē graudus nomainīs cita izejviela — varbūt cukurbiešu pārstrādes produkti, jo LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā tiek izveidota principiāli jauna tehnoloģija, kas paredz bez etanola iegūt arī vērtīgus blakusproduktus, tādējādi uzlabojot ražošanas ekonomiskos rādītājus. Zinātne prognozē lignocelulozi kā nākotnes izejvielu etanola ieguvei. Arī tad nebūs neiespējami pie esošās modernās biotehnoloģiskās ražotnes Jaunpagastā izveidot lignocelulozes izejvielu ķīmiskās apstrādes cehu. Otrā bioetanola ražotne būtu izvietojama Daugavas labajā krastā, kā tas paredzēts Nacionālās programmas projektā, rekonstruējot pašreizējo Kalsnavas spirta rūpnīcu. Nelielu ieguldījumu etanola ražošanā varētu dot arī furfurola ieguve no lignocelulozes, jo profesora N.Vederņikova tehnoloģija paredz etanola ieguvi blakus furfurolam.
Nozīmīgs šķidrās biodegvielas veids ir biodīzelis, ko iegūst no rapša eļļas. Visvairāk biodīzeli ražo un izmanto Francijā gan tīrā veidā, gan visvairāk pievienojot fosilajam dīzelim. Tiek prognozēts, ka nākotnē biodīzeli visplašāk izmantos pilsētu transportā. Vācu un austriešu projektā izveidots biodīzeļa motors dzelzceļa transportam. Biodīzelim ir izstrādāts arī Eiropas Kopienas standarts. Pie mums Latvijā pagaidām darbojas nelielas rapša eļļas ieguves iekārtas. Taču nopietni plāni ir Liepājas eļļas rūpnīcai. Rapša audzētāju asociācija cer nākotnē ar rapšiem apsēt 120 000 hektārus. Nacionālās biodegvielas programmas projektā paredzētas divas lieljaudas rūpnīcas. Nepieciešama uzņēmēju iniciatīva un valdības atbalsts, lai vērienīgāk sāktu darboties arī šis biodegvielas ražošanas veids un lauksaimniecība gūtu vēl vienu reālu attīstības virzienu, audzējot rapsi biodīzeļa ražošanai.
Latvijā Nacionālās programmas trešais biodegvielas veids ir biogāze. Tās ieguvē mums ir pieredze kopš sešdesmitajiem gadiem, kad pie toreizējās Kalkūnes spirta rūpnīcas, izmantojot šķiedeni kā izejvielu, eksperimentālā kārtā sāka ražot lopbarības B12 vitamīna koncentrātu un kā blakusprodukts veidojās biogāze. Ievērojami pētniecības un inženiertehniskie darbi tika veikti astoņdesmitajos gados, izstrādājot tehnoloģiju un aparatūru cūku šķidrmēslu pārstrādei videi nekaitīgā organiskā mēslojumā un biogāzē. Šo tehnoloģiju realizēja pie cūku fermas "Papardes" Ogres rajonā. Tajā pašā laikā bijušajā Bauskas rajona kolhozā "Uzvara" tika izveidota unikāla integrēta sistēma lopbarības biotehnoloģiskajā apstrādē, paredzot arī biogāzes ieguvi un sasaistot vienotā kompleksā laukkopību, lopkopību, pārstrādi un vidi. Šāda integrēta sistēma ieteikta nacionālajā biodegvielas programmā un var kalpot par modeli reģionālu ražošanas kompleksu veidošanā. Šis modelis pieņemts publicēšanai UNESCO izdotajā "Dzīvības sistēmu nodrošināšanas enciklopēdijā".
Visnozīmīgāko vietu Latvijas enerģētikas bilancē no biomasas izmantošanas veidiem ieņem koksnes dedzināšana. Tulūzas konferencē šai problēmai bija veltīta, šķiet, vislielākā uzmanība. Izstrādāti ekonomiski izdevīgi biomasas audzēšanas, savākšanas, pirmapstrādes, transportēšanas un sadedzināšanas varianti. Uzņēmējiem ir liela izvēles iespēja.
Kas attiecas uz vēja enerģijas izmantošanu, tad, manuprāt, Latvijā ir zināms konservatīvisms, jo garā jūras robeža mums visnotaļ varētu būt izdevīga rotoru uzstādīšanai. Izbrīnu rada dažu politiķu negatīvā nostāja pret labvēlīgu cenu politiku vēja enerģijai. Sākuma posmā arī šī alternatīvā enerģijas veida ieviešana būtu jāatbalsta. Pārlidojot Vācijas un Dānijas teritoriju, var pārliecināties, cik plaši to sāk izmantot mūsu kaimiņzemes.
Apzinoties jaunās enerģijas krīzes draudus, Eiropas Savienība apsver jaunas papildu iespējas alternatīvās enerģijas ieguves palielināšanai Eiropā. Tas ir apkopots "Zaļajā grāmatā", kura nodota apspriešanai speciālā konferencē, kas decembrī notiks Briselē. Iepriekš minētais ļauj secināt, cik savlaicīga bijusi 1995.gadā Ministru kabinetā akceptētā biodegvielas koncepcija un cik atbilstošs Eiropas garam ir izstrādātais Nacionālās biodegvielas programmas projekts. Jācer, ka MK jau tuvākajā laikā to apstiprinās un Zemkopības ministrija uz tās pamata izstrādās konkretizētus rīcības plānus noteiktiem objektiem un laika periodiem. Liekot galdā šo programmu, būs arī ievērojami vieglāk vest sarunas ar Eiropas Kopienas ekspertiem gan lauksaimniecības, gan vides aizsardzības, gan enerģētikas jautājumos.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielās medaļas laureātu sveic:
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns; LZA prezidents
Jānis Stradiņš…
…Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA)
prezidente Baiba Rivža; LLMZA viceprezidents Aleksandrs
Jemeļjanovs
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts — LZA un
LLMZA akadēmiķis profesors Dr. habil. biol. Mārtiņš Beķers
pateicības ziedu vidū
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"