Par valsts dzīvokļu privatizācijas likumību

Indulis Šķibelis, Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Visa dzīvojamo māju privatizācijas procesa vadīšanai un koordinēšanai Ministru kabinets ir izveidojis Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, tomēr nereti par pārkāpumiem dzīvokļu privatizācijā iedzīvotāji sūdzas un lūdz palīdzību Valsts kontrolei. Tas galvenokārt attiecas uz to valsts dzīvojamo fondu, kurš bija vai joprojām ir privatizēto un privatizējamo valsts uzņēmumu valdījumā. Privatizējot šos uzņēmumus, to valdījumā esošās dzīvojamās mājas vairākos gadījumos tika nepamatoti uzrādītas kā šo uzņēmumu īpašums un privatizētas kopā ar uzņēmumu. Līdz ar to īrniekiem tika liegtas iespējas īstenot likumā noteiktās tiesības privatizēt dzīvokļus, kuros viņi dzīvo.

Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departaments šā gada sākumā veica tematisku revīziju nolūkā izvērtēt, kā likuma prasībām atbilst rīcība ar valsts dzīvojamo fondu privatizētajos uzņēmumos, konstatēt būtiskus pārkāpumus un izvērtēt šo pārkāpumu juridiskās sekas. Revīzijā tika pārbaudītas vairāk nekā 160 valsts īpašuma objektu privatizācijas lietas un izmantots arī agrāk veikto revīziju materiāls. Kopumā atkāpes no likuma prasībām konstatētas 29 objektos. Materiāli par konstatētajiem pārkāpumiem nosūtīti Ģenerālprokuratūrai un gaida tālāku risinājumu. Šobrīd tas jau ir panākts vairākos objektos, bet tuvāk pievērsīsimies trim lielākajiem.

Pārkāpumi atklāti, pārbaudot Rīgas furnitūras ražošanas apvienības "Arta" dzīvojamā fonda privatizācijas tiesiskumu. R/a "Arta", pamatojoties uz LR Ministru padomes 1991. gada 21. oktobra lēmumu Nr. 279, pārveidota par akciju sabiedrību "Arta". Saskaņā ar Ministru padomes lēmumu a/s "Arta" valdījumā tika atstāti neražošanas pamatfondi Ls 6875,50 vērtībā. Šo pamatfondu sastāvā tika iekļauta 75 dzīvokļu piecstāvu dzīvojamā ēka ar krājkasi Rīgā, Skudru ielā 39/1, 2 un 3, kā arī divstāvu dzīvojamā ēka "Mežmuižas ūdensdzirnavas" Dobeles rajona Augstkalnes pagastā. Revīzijas lietai pievienotie dokumenti liecina, ka no 1988. gada marta līdz 1990. gada decembrim uzceltās 75 dzīvokļu piecstāvu dzīvojamās mājas ar krājkasi Skudru ielā 39/1, 2 un 3 celtniecība finansēta no valsts organizāciju — Rīgas furnitūras r/a "Arta" un Valsts rūpniecības komitejas specializētās remonta un celtniecības pārvaldes — līdzekļiem. Bet par ēku "Mežmuižas ūdensdzirnavas" Dobeles rajona Augstkalnes pagastā a/s "Arta" sniegusi nepatiesas ziņas Dobeles Zemesgrāmatu nodaļai, uzrādot to kā savu īpašumu. Tāpēc ir izdarīts kļūdains ieraksts zemesgrāmatā, uz a/s "Arta" vārda nostiprinot valstij piederošo nekustamo īpašumu. Tā kā a/s "Arta" valdījumā esošās dzīvojamās mājas ir valsts īpašums, departamenta kolēģija revīzijas materiālus un kolēģijas lēmumu nosūtīja Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (CDzMPK), lūdzot šīs mājas privatizēt likumā noteiktajā kārtībā. No CDzMPK saņemtā informācija liecina, ka minētās dzīvojamās mājas privatizētas likumā noteiktajā kārtībā un īrnieku likumīgās tiesības ir aizsargātas. Ņemot vērā kolēģijas lēmumu, Dobeles Zemesgrāmatu nodaļa dzēsa ierakstu zemesgrāmatā par a/s "Arta" īpašuma tiesību nostiprināšanu uz dzīvojamo ēku Augstkalnes pagasta "Mežmuižas ūdensdzirnavās".

Daudzos gadījumos valsts dzīvojamais fonds nepamatoti nonāk to uzņēmējsabiedrību īpašumā, kuras izveidotas uz bijušo valsts nomas uzņēmumu bāzes. Pārbaudot dzīvojamā nama Rīgā, Skudru ielā 39/4 iedzīvotāju sūdzību par liegtajām tiesībām privatizēt viņu īrētos dzīvokļus, tika konstatēts, ka 1991. gada 19. septembrī, pārveidojot valsts nomas uzņēmumu "Rīgas porcelāns" par akciju sabiedrību "Rīgas porcelāns", nomnieku kolektīvs nepamatoti ir uzskatījis par savu īpašumu nepabeigto 45 dzīvokļu dzīvojamā nama jaunbūvi Rīgā, Skudru ielā 39/4 un prettiesiski iekļāvis to akciju sabiedrības statūtu kapitālā. Minētās dzīvojamās mājas celtniecību 1989. gada 1. novembrī uzsāka valsts uzņēmums "Rīgas porcelāna rūpnīca". Līdz šā valsts uzņēmuma nodošanai nomā tās darba kolektīvam 1990. gada 1. maijā Rīgas porcelāna rūpnīca mājas celtniecībā bija ieguldījusi 17 procentus no kopējās tās celtniecības darbu tāmes vērtības. Tolaik spēkā esošās tiesību normas, kā arī nomas līgums noteica, ka darba kolektīvam nomā nodotais īpašums ir valsts īpašums.

Finansu ministrijas auditorfirma "Interaudits" 1991. gada 28. maijā atzinumā par nomnieku īpašumu mantas sastāvā, kas iegādāta par nomnieku līdzekļiem, kļūdaini iekļāvusi arī nepabeigto dzīvojamo māju Skudru ielā 39/4. Auditoru atzinumā pieļautās kļūdas dēļ, dibinot akciju sabiedrību, tās statūtu kapitālā kā nomnieku īpašums tika iekļauts valsts īpašums — nepabeigtā dzīvojamās mājas būve.

Turpinājums — 2.lpp.