Par pašvaldību reformu

Ne katrs ikdienā pagūst izsekot pašvaldību reformu procesiem, kas pēdējos gados bijis par iemeslu Latvijas pašvaldību skaita izmaiņām. Lai atbildētu uz it kā vienkāršo jautājumu par pašvaldību skaitu Latvijā, nākas iedziļināties pēdējos gados notikušajās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) aktivitātēs.

Kopš 1996.gada brīvprātīgi apvienojušās 27 pašvaldības, izveidojot 11 apvienotās pašvaldības, tajā skaitā 7 novadus. Līdz ar to Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu veido 26 rajoni, 7 republikas pilsētas, 7 novadi, 65 pilsētas un 473 pagasti, tādējādi reformu procesos pašvaldību skaits samazinājies līdz 578. Taču tikai 1998.gada 21.oktobrī pēc ilgām diskusijām Saeimā tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums, kurā norādīts reformas svarīgākais mērķis — attīstīties spējīgu pašvaldību izveidošana. Likums nosaka, ka Latvijā ATR ietvaros var pastāvēt triju veidu vietējā līmeņa pašvaldības — pagasti, pilsētas un novadi, kas pēc pašu iniciatīvas var reformēties atbilstoši likumam līdz 2003.gada 31.decembrim, bet pēc likumā noteiktā kārtībā saskaņotiem projektiem — no 2004.gada 1.janvāra līdz 30.novembrim.

Ieskatoties ATR nepieciešamības pamatojumā, jāatzīmē, ka 1990.gadā, veidojoties Latvijas Republikas administratīvajam iedalījumam, par pamatu tika ņemtas ciemu padomju, pilsētu, kolhozu un padomju saimniecību teritorijas. Tādējādi Latvijā pastāvēja vairāk nekā 580 dažāda lieluma pirmā līmeņa pašvaldības, kuru skaits un funkcijas norādīja uz nepieciešamajām pārmaiņām visā pašvaldību sistēmā, jo pieauga gan iedzīvotāju neapmierinātība ar pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, gan uzņēmēju neapmierinātība ar neiespējamo attīstības plānošanu esošajā pašvaldību sistēmā, gan valsts neapmierinātība ar pastāvošo pašvaldību sistēmu kā kavēkli valsts attīstībai un integrācijai dažādās starptautiskās struktūrās un kā vienu no bremzējošajiem faktoriem valsts iekšējai attīstībai. 1992.gadā tika aizsākts darbs pie ATR sagatavošanas, kuras īstenošanai tika izveidota Pašvaldību reformu padome un Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas komisija. 1993.gadā, kad tika ievēlēta 5. Saeima, abas institūcijas savu darbu beidza, un Ministru kabinetam tika dots uzdevums virzīt reformas tālāk. Šim nolūkam tika izveidota Pašvaldību reformu padome un Valsts reformu ministrija, kuras sastāvā darbu sāka arī Pašvaldību reformu departaments.

Pašvaldību reformu departaments sagatavoja reformu koncepciju, kas Ministru kabinetā ar lēmumu tika pieņemta 1993.gada 28. septembrī. Sākot ar 1995.gadu, pašvaldību reformas procesi tika nodoti Pašvaldību lietu pārvaldes pārziņā, kas palīdzējusi īstenot reformas koncepcijā noteiktos uzdevumus. Viens no šiem uzdevumiem bija arī administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kuras ietvaros izveidojies pašreizējais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums un turpinās Latvijas administratīvi teritoriālā reforma. 1998.gadā pieņemtais ATR likums pieļauj ne tikai pašvaldību apvienošanos, bet arī pašvaldību sadarbības apvienību veidošanos, kas tiek uzskatīta par mērenāku soli reformās, bet reizē arī īsteno reformas mērķi — tiek veidotas vairāku pašvaldību sadarbības apvienības, kas spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, piesaistīt dažādus finansu resursus un realizēt kopīgus projektus.

Analizējot reformu aktivitātes, redzams, ka aktīva pašvaldību reforma sākusies līdz ar ATR likuma pieņemšanu. Pirms ATR likuma stāšanās spēkā jau 1996. gada 1.oktobrī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus par Kandavas pilsētas, Kandavas un Cēres pagastu apvienošanos administratīvi teritoriālajā vienībā Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju. 1997.gadā tai pievienojās arī Zemītes un Matkules pagasts, izveidojot Latvijas kartē šodien redzamo Kandavas novadu. Kandavas novada domes priekšsēdētājs Dainis Rozenfelds "Latvijas Vēstnesim" (2000.gada 18. maija laidienā Nr. 178/179) uzsvēris, ka pirmās idejas par nepieciešamību apvienoties radušās jau 1994.gadā, pamatojoties gan uz finansiālajiem apsvērumiem, gan infrastruktūras racionālāku izmantošanu, gan pašvaldību funkcijām un arī vēsturiskajiem faktoriem.

1997.gada nogalē Pašvaldību lietu pārvaldē ar lūgumu piešķirt līdzekļus apvienošanās iespēju izpētei vērsās Līvānu pilsēta, Rožupes, Turku un Jersikas pagasts. Izpētes rezultātā pie secinājuma par kopīgas nākotnes veidošanu vienā apvienotā pašvaldībā nonāca Līvānu pilsēta, Rožupes un Turku pagasts, bet Jersikas pagasts pievienoties atteicās. 1999.gada 21.decembrī tika pieņemti MK noteikumi par Līvānu novada izveidošanu, kura domes pirmajā sēdē 2000.gada 3.janvārī par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Līvānu domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns.

2000. gadā pašvaldību apvienošanās noritējusi visaktīvāk — izveidotajiem diviem novadiem šogad pievienojušies vēl pieci. MK 15. augustā pieņēma noteikumus par Cēsu rajona Amatas novada izveidošanu, Ludzas rajona Ciblas novada izveidošanu un Talsu rajona Sabiles novada izveidošanu. Amatas novadā apvienojās Cēsu rajona Amatas un Drabešu pagasts, kas jau 1998.gadā bija sākuši domāt par reformām. Par Amatas novada domes priekšsēdētāju 28.augusta pirmajā sēdē tika ievēlēts Drabešu pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns, kurš "LV" (2000.gada 28.jūnija laidienā Nr.242/243) vēl pirms pagastu apvienošanās bija atzinis, ka apvienošanās būšot tikai likumsakarīgs solis, domājot par iespējām celt pagasta iedzīvotāju dzīves līmeni un pašvaldības konkurētspēju.

Ciblas novadā apvienojās Ciblas un Līdumnieku pagasts, par savu priekšsēdētāju 23.augustā ievēlot Ciblas pagasta padomes priekšsēdētāju Arturu Trukšānu. Arī viņš sarunā ar "LV" (2000.gada 18.augusta laidienā Nr. 292/295) vairākkārt uzsvēris iespēju līdz ar apvienošanos uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un ekonomisko situāciju, atzīstot, ka novada veidošanā palīdzējusi jau apvienotajās pašvaldībās noskatītā pieredze.

Savukārt Sabiles novadā apvienojās Sabiles pilsēta ar Abavas pagastu, un par Sabiles novada domes priekšsēdētāju 24. augustā tika ievēlēta Sabiles novada domes priekšsēdētāja Velga Krekovska, kura "LV" (2000.gada 22.septembra laidienā Nr.311/333) pastāstīja, ka sarunas par Sabiles pilsētas un Abavas pagasta apvienošanos sākušās vēl agrāk nekā Kandavas novadā — jau 1992.gadā. Viņa piekrita, ka reformas nepieciešamas, lai teritorijā notiktu attīstība, jo lielāks budžets paver lielākas investīciju iespējas. Visu novadu veidotāji piekrituši, ka reformas baida pašvaldību iedzīvotājus, taču ļoti daudz ir atkarīgs no pašvaldību vadītājiem un vēlmes kaut ko mainīt: ja pašvaldības vadītājs uzskatīs, ka reformas ir vajadzīgas un to nepieciešamību mācēs pamatot arī iedzīvotājiem, tad iedzīvotāju atbalsts būs nodrošināts.

Šā gada 26.septembrī MK tika pieņemti noteikumi par Durbes novada izveidošanu, kurā apvienojās Durbes pilsēta ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagasts, pirmajā novada domes sēdē par savu priekšsēdētāju ievēlot Tadaiķu pagasta padomes priekšsēdētāju Uldi Strazdu. Visbeidzot, šā gada 24.oktobrī MK pieņēma noteikumus arī par Preiļu novada izveidošanu, kas nosaka, ka tiek apvienoti Preiļu rajona Preiļu pilsēta, Preiļu pagasts un Aizkalnes pagasts, izveidojot Preiļu rajona Preiļu novadu. Preiļu novada domes pirmā sēde notika 3.novembrī, un tajā par Latvijas jau septītā novada priekšsēdētāju kļuva Preiļu pilsētas domes priekšsēdētājs Ilmārs Melluškāns.

Kā jau raksta sākumā minēts, Latvijā ATR rezultātā izveidojušās 11 apvienotās pašvaldības, kurām pieskaitāmi arī jau septiņi minētie novadi — Kandavas, Līvānu, Amatas, Sabiles, Ciblas, Durbes un Preiļu. Sākot ar 1997.gadu, dažādos Latvijas rajonos apvienojušās vēl 8 pašvaldības, veidojot 4 jaunas pašvaldības: saskaņā ar ATR likumu noteikumi par Ogres rajona Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju izveidošanu pieņemti 1997.gada 8.jūlijā, apvienojot Ikšķiles pilsētu ar Tīnūžu pagastu, 1998.gada 11.augustā pieņemti MK noteikumi par Limbažu rajona Salacas pagasta apvienošanos ar Limbažu rajona Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju. 1998.gada 28.septembrī MK pieņēma noteikumus par četru pašvaldību apvienošanos divās: Nautrēnu pagasts tika izveidots, apvienojoties Ludzas rajona Nautrēnu un Miglinieku pagastam, likvidējot Miglinieku pagasta administratīvo teritoriju, bet Daugavpils rajona Demenes pagasts izveidojās, apvienojoties Demenes un Līdumnieku pagastam un likvidējot Līdumnieku pagasta administratīvo teritoriju.

Nav šaubu, ka reformu nepieciešamību nosaka Latvijas sociāli ekonomiskā situācija. Apkopojot apvienojušos pašvaldību pieredzi, iespējams secināt, ka apvienotajām pašvaldībām pieaug iespējas uzņemties lielākas finansiālās saistības un iespējas ieguldīt līdzekļus pašvaldības attīstībā, kas ir tikai viens no iespējamajiem ieguvumiem, ko "LV" apstiprinājuši arī apvienoto pašvaldību vadītāji.

Nākamais administratīvi teritoriālās reformas vilnis tiek prognozēts pēc pašvaldību vēlēšanām 2001.gada 11.martā. Taču ATR likumā noteiktā administratīvo teritoriju izpēte veikta jau Latvijas 20 rajonu administratīvajās teritorijās, un nobeigumam tuvojas izpētes darbi atlikušajos sešos rajonos — Balvu, Aizkraukles, Valmieras, Cēsu, Limbažu un Alūksnes. Pašvaldību lietu pārvalde, rezumējusi izpētes rezultātus visā Latvijas teritorijā, secina, ka sagatavoti priekšlikumi 547 pašvaldību reformēšanai 154 apvienotajās pašvaldībās.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu redaktore