• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 15. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2006., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/130446

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 8. martā

Vēl šajā numurā

16.03.2006., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 15. martā

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 15.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.105)
“Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5571)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.108)
“Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5572)

3. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums tieslietu ministrei S.Āboltiņai (jautājumu reģistra nr.110)
“Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5525)

4. Deputātu N.Kabanova, J.Plinera, V.Buzajeva, A.Tolmačova un A.Aleksejeva jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.113)
“Par jēdzienu “nevēlama persona
(persona non grata)””
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.114)
“Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.115)
“Par papildu resursiem valsts budžetam”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

7. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.116)
“Par vistrūcīgākajām personām — tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

8. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.117)
“Par iebraukšanas vīzas apmēru Latvijā no Baltkrievijas”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

9. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.118)
“Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

10. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums veselības ministram G.Bērziņam (jautājumu reģistra nr.119)
“Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece

Rīgā 2006.gada 13.martā

 

 

Pielikums

Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli

Dažu Eiropas Savienības valstu likumdošanas akti, kā arī dažas Eiropas Komisijas regulas nosaka nodokļu imunitāti (atbrīvošanu no maksāšanas) dažādiem Eiropas līmeņa ierēdņiem un ierēdņiem struktūrvienībās uz vietām.

Cienījamā ministre, kā Jums zināms, valsts budžeta kopējie ienākumi 2005.gadā bija 2,641 miljards Ls, bet izdevumi 2,738 miljardi Ls. Nodokļos iekasēti 1,35 miljardi. Kopējie nodokļu ienākumi 2006.gadā tiek plānoti par 15,7% vairāk nekā 2005.gadā. Salīdzinājumā ar 2005.gadu 2006.gadā pieaugums uzņēmumu ienākuma nodoklim plānots par 32%.

Kāds ir Jūsu viedoklis par iespēju noteikt daļēju nodokļu imunitāti skolotājiem (izņemot privātskolu), atbrīvojot viņus no ienākuma nodokļa maksāšanas. Tas arī tikai daļēji palīdzētu palielināt skolotāju reālos ienākumus.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 23.februārī

 

 

Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu

Hokejam Latvijā ir senas un labas tradīcijas, šim sporta veidam ir visas tautas atbalsts un mīlestība. Nacionālās izlases komandas uzvara hokejā ne vienreiz vien ir kļuvusi par svētkiem ne tikai šā sporta veida līdzjutējiem, bet visas valsts iedzīvotājiem.

Hokejs, tāpat kā sports vispār, ir kalpojis un kalpo Latvijas tēla popularizēšanai pasaulē un valsts iedzīvotāju saliedēšanā un integrācijā.

Tomēr nopietnas bažas rada Latvijas olimpiskās hokeja izlases komandas starts 2006.g. olimpiādē Turīnā. Latvijas olimpiskā komanda bija viena no gados vecākajām komandām 2006.g.olimpirkajās spēlēs.

Cienījamā Druvietes kundze, vēlamies saņemt atbildes uz jautājumiem:

1) Kas tiek darīts hokeja izlases komandas rezervju sagatavošanā Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī un citās pilsētās un apdzīvotajās vietās?

2) Kādas bērnu un jauniešu sacensības hokejā tiek rīkotas Latvijā?

3) Kā bērnu un jauniešu hokejs tiek apgādāts ar hokeja piederumiem? Kādi līdzekļi šim mērķim ir vajadzīgi?

4) Kā tiek plānots radīt iespēju talantīgiem pusaudžiem un jauniešiem izmantot treniņiem mākslīgo ledu?

5) Kādus citas problēmas ir jārisina valsts hokeja izlases komandas rezervju sagatavošanā?

6) Vai ir lietderīgi uzlikt sporta, t.sk. hokeja, jautājumu risināšanu speciālai – sporta ministrijai? Vai tomēr šie jautājumi ir pa spēkam Izglītības un zinātnes ministrijai un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu pirms termiņa aiziet pensijā

Likumā “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 11.punkts nosaka:

“11. Nosakot tiesības uz pensiju sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kāds norādīts šo pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā, par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā, piemērojami saraksti, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.”

Šeit runa ir par tā saucamo sarakstu Nr.1 un Nr.2, kuru pat nav valsts valodā.

Kārtība, kas darbojas pašlaik, pieļauj visai atvieglotus noteikumus aiziet pensijā, t.sk. personām, kas nav sasniegušas 50 gadu vecumu.

Vienlaikus likuma “Par valsts pensijām” konstrukcija jau tāpat ir ļoti sarežģīta pēc uzbūves un daudzajām atsaucēm, kas prasa nopietnu darbu un profesionālu juristu skaidrojumu, bet viņi nav pieejami cilvēkiem, kuri strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos.

Cienījamā Āboltiņas kundze!

Vēlamies uzzināt:

1) Kā ir jāmaina likumi, lai vienlaikus nepasliktinātu tiesības personām, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos pirms termiņa aiziet pensijā.

2) Varbūt ir jāpieņem speciāls likums šajā jautājumā?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.martā

 

 

Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)”

Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA publicēto informāciju Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Krievijas Federācijas pilsonis Aleksandrs Kazakovs ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta uz ārlietu ministra lēmuma pamata kā Latvijas Republikai nevēlamām personām (persona non grata).

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem, atsaucoties, kur iespējams, uz starptautisko tiesību avotiem:

1. Vai ziņu aģentūras LETA publicētā informācija ir patiesa?

2. Vai jēdziens “Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata)” Imigrācijas likuma 61.panta otrās daļas izpratnē atbilst jēdzienam “persona non grata” starptautisko tiesību izpratnē?

3. Vai ir iespējams pasludināt par persona non grata personu, kura nebauda imunitāti pret Latvijas Republikas jurisdikciju?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: N.Kabanovs, J.Pliners,
V.Buzajevs, A.Tolmačovs, A.Aleksejevs

Rīgā 2006.gada 8.martā

 

 

Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli

Starptautiskā prakse un attīstīto Skandināvijas valstu pozitīvā ekonomiskās attīstības pieredze pierāda progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pamatotību.

Godājamais ministr, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūsu ministrijā ir izdarīta analīze par progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešanu?

2) Kāda tieši analīze ir izdarīta?

3) Kā mainīsies budžeta ieņēmumu daļa, ja tiks ieviestas šādas ienākumu nodokļa likmes:

Līdz 105 LVL – 0%;

no 105 LVL līdz 200 LVL – 5%;

no 200 LVL līdz 400 LVL – 10%;

no 400 LVL līdz 600 LVL – 15%;

no 600 LVL līdz 800 LVL – 20%;

no 800 LVL līdz 1000 LVL – 25%;

no 1000 LVL un vairāk – 30%?

4) Kādas, Jūsuprāt, progresīvā ienākumu nodokļa likmes būtu vairāk pieņemamas?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par papildu resursiem valsts budžetam

Godājamais Spurdziņa kungs!

Atbildot uz Jūsu jautājumiem no 2006.gada 1.02.Nr.8/8-2-6, jūs esat izvairījies no atbildes par iespēju apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu kontus un nodemonstrējāt Jūsu un Jūsu padoto neieinteresētību papildu resursu meklēšanā.

Lūdzam veikt analīzi, kā varētu atspoguļoties pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontu apkalpošana uz Valsts kases aktīviem.

Acīmredzot komercstruktūras – komercbankas ar to nenodarbotos, ja tas nebūtu izdevīgi.

Tāpat lūdzam atbildēt, kuras komercbankas ar to nodarbojas – arī uz to mēs nesaņēmām atbildi. Vai tas būtu komercnoslēpums?

Lūdzam izsmeļošas atbildes uz mūsu jautājumiem.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par vistrūcīgākajām personām – tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā

Godājamais Kariņa kungs!

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteikuši (6.punkts), ka pie šīm personām pieder tie, “kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākumu līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 no 2005.gada 22.novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem – 170 000–180 000 (minētie noteikumi Nr.909 no 2005.g.29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i., Ls 0,80 dienā. To skaitā ir personas bez noteiktas dzīvesvietas, tā saucamie bomži. Godājamais ministr, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir šo personu precīzāks (ar precizitāti līdz 1000) skaits Latvijā?

Cik viņu dzīvo katrā rajonā un pilsētā?

Cik tai skaitā ir bērnu vecumā līdz 7 gadiem?

Cik bērnu ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem?

Cik jauniešu no 18 līdz 21 gadam?

Cik – no 21 līdz 30 gadiem?

Cik iedzīvotāju ir no 40 līdz 50 gadiem?

Cik šajā kategorijā ir cilvēku no 50 līdz 60 gadu vecumam?

Cik iedzīvotāju ir no 60 līdz 65 gadiem?

Cik personu ir vecākas par 65 gadiem?

Cik Latvijā ir personu, kam ienākumi uz katru ģimenes locekli ir:

– no 24 līdz 30 latiem mēnesī;

– no 30 līdz 40 latiem mēnesī;

– no 40 līdz 50 latiem mēnesī;

– no 50 līdz 60 latiem mēnesī;

– no 60 līdz 70 latiem mēnesī;

– no 70 līdz 80 latiem mēnesī;

– no 80 līdz 90 latiem mēnesī;

– no 90 līdz 100 latiem mēnesī;

– no 100 līdz 105 latiem mēnesī?

Kur minētās personas dzīvo Latvijas teritorijā: kuros rajonos un pilsētās un cik?

2. Kādi finanšu un citi resursi nepieciešami, lai atrisinātu problēmas tām personām, kam ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu – 105 latiem?

Vai ir vajadzīgas dotācijas vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, kā arī tām organizācijām, kas tirgojas ar pārtikas precēm, lai aizkavētu pārtikas produktu cenu kāpumu?

Kādi var būt citi risinājumi šai problēmai?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par iebraukšanas vīzas apmēru Latvijā un Baltkrievijā

Godājamais ministr, iebraukšanas vīzas Baltkrievijas pilsoņiem Polijā maksā 6 ASV dolārus, Lietuvā 5 ASV dolārus. Kad iebraukšanas vīza Latvijā būs līdzīga izmēra?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku

Godājamais ministr!

Latvija, kā Jums, Kariņa kungs, ir zināms, ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts ar pašiem augstākajiem inflācijas tempiem un visstraujākajiem cenu pieauguma tempiem pārtikas precēm, to skaitā Latvijā ražotajiem produktiem. Vienlaikus IKP pieaugums, tā netaisnīgais sadalījums, kā arī privāto uzņēmēju peļņas palielināšanās strauji palielina plaisu ienākumos starp iedzīvotāju bagāto daļu, t.sk. ierēdņu, un iedzīvotāju galveno slāni. Tā, pēc Ministru kabineta datiem, 180 000 Latvijas iedzīvotāju ir spiesti iztikt ar ienākumiem Ls 0,80 dienā.

Godājamais Kariņa kungs!

Mēs vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir izdarīta kārtējās ekonomiskās politikas analīze?

2. Kā tiek plānota sīko, ļoti sīko un vidējo uzņēmumu struktūru darbības attīstība?

3. Kādus nodokļu atvieglinājumus ir paredzēts viņiem noteikt?

4. Kāda grāmatvedības un cita veida uzskaites vienkāršošana viņu darbībai tiek paredzēta?

5. Kā plānojat ieviest progresīvo ienākuma nodokli juridiskajām personām?

6. Kādus zinātniski ietilpīgus ražošanas veidus plānojat apgūt Latvijas zinātnē?

7. Kā tiks izmantoti sociālā taisnīguma principi attiecībā uz maznodrošinātajiem, ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pensionāriem, sadalot budžeta ieņēmumu daļu nākotnē?

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

 

 

Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām

Godājamais ministr, paldies Jums par atklāto atbildi (Nr.9-01-11/1008 no 21.02.2006.) uz mūsu jautājumu par zāļu cenu kompensāciju invalīdiem un maznodrošinātajiem.

Jūs uzskatāt, ka gan invalīdiem, gan maznodrošinātajiem ir vienādas ar Jums tiesības pirkt dārgas zāles un uzskatāt, ka šis princips jāsaglabā arī turpmāk.

Diemžēl jūs tā neuzskatāt attiecībā uz Jūsu un Jūsu ierēdņu algu vienlīdzību ar šo nelaimīgo, veselību zaudējušo cilvēku ienākumiem.

Jo vairāk ir saprotams, kāpēc ministrijas sagatavotais un Jūsu parakstītais dokuments – Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumi Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes uzdevumi kompensācijas kārtība”, kas paredz kompensāciju, faktiski ir kā ģimenes ārstu, tā slimnieku krāpšana.

Piemēram, preparātu “Lamotrix”, kas aptiekā maksā Ls 22,92 ģimenes ārsts, izrakstot to ar 100% kompensāciju, krāpj ne tikai sevi, bet arī slimnieku, jo faktiski viņam tiek kompensēti tikai Ls 11,55, kas ir 50,4% no šo zāļu maksas.

Līdzīgi ir ar sirds slimnieku, diabētiķu, ar epilepsiju slimojošo un citu smagu slimnieku zāļu cenām. Šādā veidā ar iepriekš minētajiem noteikumiem jūtami tika palielināti šo slimnieku izdevumi.

Godājamais ministr, lūdzam sniegt atbildi:

1. Kad tiks novērsta ģimenes ārstu un slimnieku krāpšana un noteikta zāļu cena, atbilstoša faktiskajai kompensācijai?

2. Kādu sodu saņems par to vainīgie atbildīgie Veselības ministrijas un Zāļu cenu aģentūras darbinieki?

3. Kas tiek plānots sadarbībā ar Labklājības ministriju, lai invalīdi un maznodrošinātie varētu saņemt zāles ar atvieglotiem noteikumiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 9.martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!