• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 8. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2006., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/130452

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

16.03.2006., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 8. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājaIngrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Tātad šodien mēs izskatīsim deviņus deputātu jautājumus. Pirmo jautājumu “Par jumtu konstrukciju drošību” ir iesnieguši deputāti Sokolovskis, Buzajevs, Tolmačovs, Aleksejevs, Kabanovs un Pliners, un tas ir adresēts ekonomikas ministram Kariņa kungam. Ir saņemts arī rakstiskās atbildes dokuments.

Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Tā kā deputātu šeit nav, uzskatām, ka deputāti ar atbildi ir apmierināti.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem”. Ir saņemts arī rakstiskās atbildes dokuments.

Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Ja deputāti nav apmierināti ar atbildi, pie mums ir ieradies veselības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu, Bērziņa kungs, jums ir iespēja...

Tā kā ekonomikas ministrs Kariņš ir ieradies, bet nav ieradušies jautājuma uzdevēji, tad mēs varam uzskatīt, ka jūsu rakstiskā atbilde viņus ir apmierinājusi. Paldies jums par piedalīšanos sēdē!

G.Bērziņš (veselības ministrs).

Jā, atbilde ir sniegta rakstiski, un es domāju, ka tajā viss ir izklāstīts. Protams, jautājums ir ļoti sarežģīts, un es būtu gatavs atbildēt uz papildjautājumiem, ja tādi būtu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Jūs atbildējāt uz mūsu jautājumu... it kā atbildējāt, bet tajā pašā laikā– vai jums ir priekšstats par to, ka Zāļu valsts aģentūra un Zāļu cenu valsts aģentūra tiešām dod jums pareizus datus, cik tagad maksā mūsu medikamenti, it īpaši tie, kas domāti sirds slimniekiem un diabētiķiem?

G.Bērziņš.

Jā, tātad diabētiķiem 100 procentu apmērā tiek kompensētas tās zāles, kas ir iekļautas sarakstā. Arī sirds slimniekiem... Rakstiskajā atbildē ir minēti tie varianti, kuros gadījumos apmaksa ir simtprocentīga, un pārējos gadījumos ir 75 procentu liela kompensācija, bet, ja runājam precīzāk... Tur ir jautāts, piemēram, par konkrētu medikamentu, par vienas firmas medikamentu. Šis nosaukums nozīmē, ka to preparātu ir ražojusi šī firma, bet šā preparāta starptautiskais nosaukums ir atorvastatins, taču tāds pats preparāts, ar pilnīgi tādu pašu ķīmisko formulu ir pieejams arī ar citu nosaukumu. No pagājušā gada 1.jūlija ir spēkā tā sauktais references princips, ka tiek kompensēts lētākais, bet pilnīgi vienāds aizstājamais preparāts. Un šinī grupā šie preparāti tiek kompensēti 75procentu apmērā.

Tajos gadījumos, kad šis preparāts nav aizvietojams, piemēram, 80 miligramu iepakojumā, tam ir noteikta references cena, jo tanī grupā nav citu preparātu, bet pamat­uzdevums...

Kā jūs redzat, summas, kas tiek kompensētas slimniekiem ar šīm diagnozēm, ir ļoti lielas; teiksim, pagājušajā gadā 22,3 procenti no kopējiem zāļu kompensējamiem līdzekļiem, kas tika izmantoti diabēta medikamentu kompensēšanai, sastādīja 6,5 miljonus.

Ļoti būtisks ir arī finansējuma pieaugums sirds slimību medikamentiem, jo pēdējos gados sakarā ar Saeimas atbalstu kompensējamo zāļu sistēmas finansējums ir dubultojies– no 18 miljoniem uz 42 miljoniem, protams, pārliekot virkni centralizēto iepirkumu medikamentu.

Kompensācija Latvijā ir 100, 90, 75 un 50 procentu apmērā. Un šābrīža uzdevums gan šogad, gan arī nākamajā gadā ir palielināt diagnožu skaitu, jo šobrīd kompensējamo zāļu sistēmā kopumā ir 18 diagnožu grupas ar 259 diagnozēm. 259 diagnozes ir tās, kurām zāles valsts kompensē.

Sarakstā no 1.janvāra kopumā papildus ir iekļauti 100 jauni zāļu nosaukumi. Kopumā “A” sarakstā šobrīd ir 571 medikamenta nosaukums, bet “B” sarakstā– 332 medikamentu nosaukumi, kuri tiek kompensēti, un nākamajā gadā, vēl palielinot... Ir vesela virkne... No šā gada janvāra ir sākta C hepatīta intensīva ārstēšana, no pagājušā gada 1.jūlija– osteoporozes un vecu cilvēku slimību ārstēšana, ir vesela virkne arī citu diagnožu... Taču šogad un nākamgad ir jāpalielina diagnožu skaits līdz tam līmenim, kāds būtu nepieciešams.

Tālāk saistībā ar jūsu jautājuma nākamo daļu būtu izskatāma zāļu kompensācijas apjoma paaugstināšana, un es pieļauju, ka apmēram pēc diviem gadiem atsevišķām diagnožu grupām, kur ir 75 procentus liela kompensācija... preparāti sirds slimībām vai, piemēram, astmas preparāti– tie visi tiek kompensēti 75 procentu apjomā. Jo jūs, teiksim, te tikai...

Sēdes vadītāja.

Ministra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

G.Bērziņš.

Jā. Tātad varētu tikt izskatīts jautājums par zāļu kompensācijas apmēra palielināšanu, bet tas būs pēc diviem gadiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vai ir vēl kāds papildjautājums? Nav?

A.Golubovs.

Ir.

Sēdes vadītāja.

Ir. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamais Bērziņa kungs! Jūs diemžēl neesat ārsts un nezināt, ka īpaši diabēta slimniekiem vajag kaut kā atrast tieši to medikamentu, kurš vislabāk palīdz šim konkrētajam slimniekam, un dažreiz sanāk tā, ka slimnieks, atnākot uz aptieku, maksā par to pašu medikamentu, kuram ir tā pati formula, 2/3 no šā medikamenta cenas.

Jūs šeit skārāt vēl arī C hepatītu. Diemžēl man ir jau divas sūdzības, ka slimnieki dabūjuši šo hepatītu operācijas laikā, viņiem ir uzstādīta diagnoze Chepatīts. Viņiem jau pašreiz par ārstēšanos mēneša laikā ir nācies samaksāt vairāk par 200 latiem, tāpēc jūsu apgalvojumus diemžēl es nevaru pieņemt.

G.Bērziņš.

Pirmā lieta– par hepatītu. Jūsu zināšanai, dārgākās ārstēšanās programmas izmaksa ir 12 000 latu, un iepriekš šīs programmas, vismaz dārgākās, praktiski vispār nebija. No 1.janvāra mēs to uzsākām. Jā, diemžēl kompensācijas apmērs ir 75 procenti, bet slimnieku skaits ir ļoti liels. Mums ir ļoti svarīgi uzsākt un dot šo iespēju, taču, tā kā izmaksas bija ļoti lielas, iepriekš tas netika darīts. Jā, nu nav tas viegli...

Par zālēm– tām, kur jāmaksā 2/3 klāt. Jaunā references sistēma tiešām palielina to medikamentu skaitu, kuri ir ietverti izvēles sadaļā, ja cilvēks vēlas kādu konkrētu medikamentu, taču reference darbojas tikai attiecībā uz tiem preparātiem, kuriem ir pilnīgi vienāda ķīmiskā formula– deviņzīmju cipars– un kuriem nekādas blakusparādības nav konstatētas.

Es pieļauju, ka atsevišķos gadījumos, medicīniski indicējot, tas tiek atdalīts, bet pārējos gadījumos tas tomēr ir mārketinga jautājums, jo ir pilnīgi vienādas ķīmiskās formulas un starptautiski patentēts vienāds nosaukums, tikai nu brends ir nedaudz cits. Un šajā gadījumā mēs dodam cilvēkam izvēles iespējas. Izvēle ir plaša, bet šāds garantētais medikaments ir viens, un par šo aizvietošanas principu visas firmas ir vienojušās.

Es saprotu, ka atsevišķas firmas, redzot, ka ir ļoti liels zāļu skaita pieaugums, vēlas piedāvāt arī savas firmas oriģinālpreparātus, jo arī tās, protams, ir veikušas lielas izpētes un varbūt ir vēl kādas citas lietas. Tās šos preparātus ir radījušas. Ģenēriski pēc kāda laika ražo medikamentus pēc tās pašas ķīmiskās formulas, kaut gan klīniskā izpēte ir veikta oriģinālpreparātiem.

Bet, raugoties no Latvijas viedokļa, lai medikamenti būtu pieejamāki, mums ir jārēķinās arī ar cenu līmeni un jādara viss, lai medikamentu cenu samazinātu un padarītu medikamentus pieejamus plašam un lielam cilvēku skaitam.

Par C hepatītu ir atsevišķas sūdzības, taču kopumā ministrijā sūdzību skaits par kompensācijas sistēmu pēdējā gadā un iepriekšējā gadā ir šāds: iepriekš bija 90 procenti, kas skāra zāles, taču pagājušogad tas ir bijis ļoti minimāls. Situācija ir uzlabojusies.

Protams, tās ir lietas, kas pilnībā vēl neapmierina. Tās lietas, uz ko jūs norādāt, ir pamatotas. Jā, par C hepatītu arī.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos! Vai ir vēl kādi papildjautājumi par šo ministra atbildi? Nē... nu var būt vēl trīs papildjautājumi– ne jūsu, bet citu klātesošo.

(No zāles deputāts A.Golubovs kaut ko saka.)

Bez jautājumiem jūs nedrīkstat teikt neko... Nē, pašreiz jūs nevarat to darīt, jo tagad ir atbilžu sniegšana. Golubova kungs, jūs varēsiet to darīt pēc šīs sēdes. Golubova kungs, ja jūs neievērosiet Saeimas kārtības rulli, tad, kā jūs zināt, jums ir iespēja arī iziet no šīs zāles...

G.Bērziņš.

Labi, paldies par saturīgajiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs!

Nākamais ir trešais– deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”.

Izglītības un zinātnes ministre nav ieradusies. Viņa arī nav mūs informējusi par to, ka neieradīsies. Tā ka šo jautājumu atliekam uz nākamo trešdienu, izsakot dziļu nožēlu par to, ka ministre neatrada laiku informēt Saeimu par to, ka viņa nepiedalīsies sēdē.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ja nu arī nākamajā reizē izglītības un zinātnes ministre neatnāks uz oficiālo Saeimas sēdi, lūdzu nogādāt viņu šeit saskaņā ar visām tām iespējām, kuras paredz mūsu likumi.

Sēdes vadītāja.

Šī nav tiesībsargājoša iestāde.

Nākamais ir ceturtais– deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs”.

Ir sniegta rakstiska atbilde. Ministra kungs ir uzrakstījis rakstisku apliecinājumu, ka viņš nevar piedalīties šajā sēdē tāpēc, ka viņš patlaban neatrodas valstī. Tātad, ja jums ir papildjautājumi, tad acīmredzot arī šie jautājumi varētu tikt izskatīti nākamajā sēdē.

Nākamais ir piektais– deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu”.

Ministres kundze šodien nav ieradusies un arī nav sniegusi rakstisku atbildi. Tātad mēs vēlreiz aicināsim izglītības un zinātnes ministri to darīt.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm”. Ir sniegta ministra rakstiska atbilde, un ministrs ir arī ieradies atbildēt uz jautājumu.

Tātad jums, ministra kungs, ir iespēja divas minūtes papildināt jūsu rakstisko atbildi. Es atgādinu jautājuma iesniedzējiem: jums ir iespēja uzdot divus jautājumus papildus. Jūsu runas garums var būt viena minūte, un ministram ir iespēja atbildēt uz jūsu jautājumiem, un viņa runas garums var būt divas minūtes.

Tātad vēl var uzdot papildjautājumus, bet ne vairāk kā trīs, un tiem jābūt vienas minūtes garumā. Debates nav paredzētas.

Lūdzu, Baštika kungs!

A.Baštiks (bērnu un ģimenes lietu ministrs).

Paldies par iespēju atbildēt.

Nu, man gan jāteic, ka tie jūsu tik precīzi prasītie dati par vecuma grupām un ienākumiem man vienkārši nebija pieejami. Ja mēs vadāmies pēc ministrijas kompetencēm, tad jāteic, ka faktiski par tik šauru grupu un tās ienākumu līmeni es īsti nevaru atbildēt. Taču tāda vispārēja informācija, ko es varu jums darīt zināmu, ir tā, ka tādu ģimeņu, kurām ir trūcīgās ģimenes statuss (tātad tādu, kurām ienākumi ir 45 lati), skaits šogad pieaug. Es centos šo informāciju analizēt, datus sadalot pa lielajiem reģioniem: pa Rīgas apgabalu, Latgali, Zemgali, Vidzemi, Kurzemi. Kā mēs redzam, tādu ģimeņu, kurām ir trūcīgās ģimenes statuss, visvairāk ir tātad Rīgā (nu, tas pats par sevi saprotams). Tad seko Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, un tad– Jūrmala, Jelgava, un vismazāk tādu ir Ventspilī. Savukārt, kad skatām pa rajoniem, tad redzam, ka visvairāk ģimeņu, kam ir trūcīgās ģimenes statuss, ir Jēkabpils, Bauskas, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu un Ludzas rajonā.

Un, kad sadalām iedzīvotājus pa piecām kvintiļu grupām jeb skatām, cik tad viņi saņem vidēji uz vienu ģimenes locekli, tad redzam, ka apmēram 30procenti bērnu, kuri ir vecumā līdz 17 gadiem, ir tajā vismazākajā jeb pirmajā kvintiļu grupā, kur ir vistrūcīgākie. Tur vidēji uz vienu ģimenes locekli ir nedaudz vairāk par 38 latiem.

Savukārt pensionāri, kā mēs redzam, tomēr nav tik trūcīgi. Viņi tomēr nav tajā pirmajā kvintiļu grupā, tajā vistrūcīgākajā.

Tā ka tā, protams, ir problēma ģimenēm, kurās ir vairāk bērnu, vai nepilnām ģimenēm. Un to pierāda, teiksim, arī garantētā minimālā iztikas minimuma izmaksa: 2003.gadā to izmaksāja 46 800 personām, taču vienu gadu vēlāk, 2004.gadā,– jau 74 000 personām.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Jūsu atbildes laiks arī ir beidzies. Vai ir vēl viens papildjautājums?

Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es gribu pateikt paldies Baštika kungam, ka viņš ir atsūtījis savu atbildi. Diemžēl ar viņa šodien atsūtīto atbildi (Saeimas Kancelejā tā tika saņemta pulksten 16.40) mēs vēl nepaguvām pilnībā iepazīties.

Taču šodien es gribu pateikties Baštika kungam. Un, ja mums radīsies vēl kaut kādi jautājumi, mēs sūtīsim jums tos rakstiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais ir septītais– deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”. Atbilde ir sniegta rakstiski. Vai deputātiem ir papildjautājumi? Deputātiem ir papildjautājumi. Diemžēl tieslietu ministre šodien nav ieradusies. Tātad šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo trešdienu.

Nākamais ir astotais– deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Orlova un Ribakova jautājums labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par Labklājības ministrijas sociālo politiku”. Labklājības ministre ir ieradusies, un ir sniegta arī rakstiska atbilde. Tā kā neviens no jautājuma uzdevējiem nav ieradies, uzskatām, ka uz jautājumu ir atbildēts.

Paldies, labklājības ministres kundze!

Nākamais ir devītais– deputātu Ostrovskas, Gulbja, Ribakova, Tabūna un Vidavska jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par Latgales reģiona administratīvo tiesu”. Ir sniegta rakstiska atbilde. Ministre šeit nav ieradusies. Nav ieradušies arī deputāti, kas ir uzdevuši jautājumu. Tātad Saeimas Prezidijs pieņem lēmumu, ka uz jautājumu ir atbildēts un ka deputātiem papildjautājumu vairs nav.

Tātad visi šodienas jautājumi ir izskatīti. Paldies, ka piedalījāties. Neizskatītie jautājumi tiks izskatīti nākamajā trešdienā.

Par procedūru. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Mūsu frakciju šobrīd pilnībā apmierina ārlietu ministra Arta Pabrika atbilde uz mūsu jautājumu “Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs”, un mēs neprasām, lai ministrs šeit ierastos.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tātad nākamajā trešdienā šis jautājums vairs netiks izskatīts, jo deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi.

Paldies. Līdz ar to mūsu jautājumu un atbilžu sēde ir beigusies.

Uz redzēšanos!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!