Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 9. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Kalniņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es gribētu runāt ne tikai par likumiem, bet arī par procesiem, kas šeit notiek. Šodien ļoti liels pārsteigums bija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums atvērt Izglītības likumu, kas noteikti atklātu debates par tēmām, kas kā skābeklis ir nepieciešams štābistu darbībai un aktivitātēm.

Savukārt par Saeimas vēlēšanu likumu bija debates par to, vai var savienot Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāta mandātus. “Jaunais laiks” stingri iestājas par to, ka nav savienojami mandāti ne Eiroparlamenta un Saeimas deputātiem, ne arī Saeimas deputātiem un pašvaldību deputātiem. Cilvēks atbildīgi var sēdēt tikai uz viena krēsla un atbildīgi var darīt tikai vienu no šiem darbiem.

Šodien tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Bet tas ir jāskata kontekstā ar otru, kas ir “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Šobrīd ir atbalstīti Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumi aizliegt aģitāciju un reklāmu 90 dienas pirms vēlēšanām. “Jaunais laiks” mēģināja šo situāciju izvest no absurda, ka tiek aizliegta aģitācija, jo pēc pašreizējās aģitācijas definīcijas to vai nu var traktēt ļoti šauri, visu mēģinot izteikt naudas izteiksmē, vai arī ļoti plaši, kas aizliedz gan debates, gan diskusijas, gan analītiskus raidījumus. Tādā gadījumā tas ir vārda brīvības ierobežojums, un mēs esam noteikti un kategoriski pret to. Tādēļ mēs gribējām nodefinēt, ko nozīmē priekšvēlēšanu aģitācija un ko nozīmē priekšvēlēšanu reklāma, kas ir maksas pasākums. Tas, kas ir apmaksāts, – klipi, džingli, tas ir tas, ko “Jaunais laiks” nevēlas un negribētu, lai sacenstos dažādās kompānijas priekšvēlēšanu kampaņā, nevis partijas ar savām programmām, tiekoties ar vēlētājiem. Tie ir būtiski priekšlikumi, kas šoreiz tika noraidīti.

Par Saeimas vēlēšanu likumu es gribu teikt, ka tur arī ir “Jaunā laika” priekšlikums: lai kandidātu sarakstu varētu iesniegt 120 līdz 90 dienas pirms vēlēšanām. Ja mēs ņemam vērā iepriekšteikto, šajā gadījumā vēlēšanu saraksti ir jāiesniedz 80 līdz 60 dienas pirms vēlēšanām, kas nozīmē, ja reklāma un aģitācija ir aizliegtas, tādā gadījumā vēlētājs, sabiedrība nevar uzzināt, kas ir tie kandidāti, par kuriem mēs vispār runāsim. Notiek šīs milzīgās spekulācijas, un jautājums ir – kā interesēs tas ir, kāpēc mēs negribam atbalstīt to, ka vēlētāji zina, par ko balsos?

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Latvijas Republikas Saeima izskatīja trīs likumprojektus, kurus piedāvāja Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija.

Pirmais – “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Maksātāja gada apliekamā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.

Otrais likumprojekts “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem”. Pamatot naudas zaudējumu fiziskām personām, zaudējumus noguldījumu veidā, kas izriet no līgumiskās saistības pārkāpuma, kompensēt Latvijas iedzīvotāju zaudējumus, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, noguldījumus līdz 500 latiem izmaksāt pilnā apmērā, līdzekļus zaudējumu kompensēšanai paredzēt atbilstošā gada budžetā no Latvijas Bankas peļņas.

Un trešais likumprojekts – “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu”. Pašlaik mūsu iedzīvotājiem nav nodrošinātas civilās un politiskās tiesības, kas ir norādītas pārstrādātajā Eiropas sociālajā hartā un paskaidrojošajā pielikumā, pilnā mērā. Ņemot vērā to, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, tai nepieciešams aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, tādā veidā paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo labklājību, lai iedzīvotāju dzīves līmenis neatšķirtos no iedzīvotāju dzīves līmeņa citās Eiropas Savienības valstīs.

Diemžēl Latvijas Republikas Saeimas valdošās koalīcijas deputāti neatbalstīja nevienu mūsu piedāvāto likumprojektu.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību divām lietām.

Šodien diezgan gara diskusija bija par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Vakar Latvijas Pirmās partijas frakcija ļoti lietišķi un veiksmīgi apsprieda šo jautājumu ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, jo mums bija jāzina, kāda būs mūsu attieksme un kāda ir šo grozījumu būtība un tālākās sekas.

Tā kā mēs konstatējām, ka sabiedrisko raidorganizāciju ziņu dienestu darbinieki nespēj nodrošināt informāciju par tautai svarīgiem notikumiem un no ārpus Latvijas līdzekļiem finansētās sabiedriskās organizācijas, kas veido Latvijas pilsoņu viedokli pret savu valsti, netiek pakļautas politisko darbību reglamentējošiem noteikumiem, mēs nācām pie secinājuma, ka tikai ar partiju apmaksātiem raidījumiem var nodrošināt pilsoņu tiesības saņemt nekariķētu, necenzētu informāciju no pirmavota par politiķu veikumu savas valsts un vēlētāju interesēs. Un tas arī noteica mūsu atšķirīgo pozīciju šīsdienas balsojumā.

Otra lieta. Es gribu pievērst uzmanību Satversmes tiesas spriedumam par īres griestu atcelšanu privātajos namos. Es apzināti nelietoju terminu “denacionalizētos namos”, jo 70% īres namu jau pieder citiem īpašniekiem. Tādējādi ir sasniegts jau Augstākās padomes likumos iedibinātais mērķis veicināt nekustamo īpašumu pāreju jaunāku un turīgāku cilvēku īpašumā, taču ir traģiski, ka tiem pašiem cilvēkiem, kas pirms padsmit gadiem iebalsoja likumā šo netaisno normu par īres griestiem, kas bija par labu īrniekiem, nu bija jāspriež taisna tiesa par labu īpašniekiem.

Un mēs esam dilemmas un jautājuma priekšā, vai tik īsā laikā, kāds ir atvēlēts šīs problēmas atrisināšanai, ar kādiem līdzekļiem un kādā veidā valsts un pašvaldības tiks ar šo problēmu galā, un kur paliks tie īrnieki, kuriem ar nākamā gada 1.janvāri būs jāmaksā tik daudz, lai namīpašnieks varētu šo namu uzturēt un arī gūt peļņu.

Sekojiet līdzi mūsu translācijai no Saeimas nama, tā jūs iegūsiet informāciju no pirmavota.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima piecas stundas debatēja, kā pareizi ievēlēt deputātus un kā pareizi reklamēt politiskās partijas. PCTVL tomēr uzskata, ka vissvarīgākie ir sociālie jautājumi, un mums bija attiecīgi priekšlikumi.

Pirmais – palielināt ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē līdz 15 procentiem no minimālās darba algas jeb 13,5 lati mēnesī. Pašreiz pabalsts par pirmo bērnu ir tikai 6 lati, bet pirms 10 gadiem – 1996.gadā – bija tikai 4,25 lati. Tad mums Latvijā bija ap 500000 bērnu, un pēc desmit gadiem diemžēl bērnu skaits samazinājās līdz 340000. Un iznāk tā, ka šodien ģimenes pabalsts ir par 1,23 miljoniem latu mazāks, nekā bija pirms 10 gadiem.

Otrais jautājums. Paziņojot vakar par dzīvokļu īres griestu atcelšanu denacionalizētajos namos, Satversmes tiesa pamanījās sabojāt svētkus desmitiem tūkstošu sieviešu. Pat neskatoties uz to, ka pašlaik īres ierobežojumi pastāv, pēdējo 10 gadu laikā uz ielas tika izliktas ap 40000 ģimenes. Ministru kabinets izjauca likumdošanā paredzētās denacionalizēto māju iedzīvotāju problēmu risināšanas programmas izstrādi, un līdzekļi, kas jau izdalīti šo problēmu risināšanai, sastāda niecīgu daļu no nepieciešamā līdzekļu apjoma. Valsts ir parādā denacionalizēto māju iedzīvotājiem. Saskaņā ar to PCTVL piedāvāja atskaitīt no ienākuma apjoma maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumus par dzīvokļu īri, ja dzīvoklis atrodas denacionalizētajā mājā. Diemžēl šie priekšlikumi tika noraidīti. Bet mēs esam pārliecināti, ka nākamā valdība būs spiesta iet tieši šo ceļu, taču pirmos soļus šajā virzienā jāizdara jau šai valdošajai koalīcijai. Pretējā gadījumā nākamā valdība sastāvēs tikai no PCTVL un citu kreiso partiju pārstāvjiem.

Balsojiet par sociālajām programmām!

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Gribu runāt par divām lietām.

Visi tie cilvēki, kas dzīvo jūras krastā, un tie cilvēki, kas ir... mēs atceramies šos svētkus – Jūras svētkus, Zvejnieku svētkus. Un droši vien, ka mums dzīvē šādi profesiju svētki vairāk ir vajadzīgi. Varam zināmā mērā būt gandarīti, jo Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza Saeimā, un šodien Saeimā tika nodots komisijai jautājums – iekļaut kalendārā šo mums visiem mīļo, jauko dienu – Zvejnieku svētkus – jūlija otro sestdienu. Es ceru, ka mums tikpat veiksmīgi ies šis jautājums arī uz priekšu, apspriežot to arī nākamajos lasījumos. Zaļo un Zemnieku savienība šo jautājumu virzīs un stingri pieskatīs, lai tas tālāk gūtu atbalstu un iegūtu nepieciešamo statusu.

Otrs jautājums, protams, ir šeit plaši apspriestais jautājums par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Jautājums ir ļoti vienkāršs un saprotams: vai jūs gribat, lai 90 dienas pirms vēlēšanām jūsu ekrāni, mājas sienas, kāpņutelpas, pastkastītes, avīzes, visi reklāmas stabi būtu tukši no jūsu cienīto vai mīļoto politiķu ģīmjiem? Ja tā, tad mūsu priekšlikumi ir tieši uz to vērsti, lai šāda reklāma un aģitācija nebūtu. Protams, tas mums iet ļoti grūti, jo no koalīcijas šo priekšlikumu atbalsta tikai Zaļo un Zemnieku savienība kā iesniedzēji un “Jaunais laiks”. Protams, vēl ir dažādas variācijas, bet mūsu mērķis ir, lai cilvēku priekšstāvji dotos pie tautas, atskaitītos jums par paveikto darbu. Jo sakiet: ko var 30 sekundēs? Var tikai veļas pulveri droši vien izreklamēt, bet ne jau izstāstīt programmu vai partijas darbus.

Protams, ka masu mediji ir satraukušies, jo tā ir liela nauda, kas iet garām masu medijiem šajā priekšvēlēšanu laikā. Viņus var saprast tīri cilvēciski, un droši vien mums jādomā, lai būtu tādi analītiski raidījumi kā “Milžu cīņas” un diskusijas televīzijā. Mēs esam gatavi uz atvērtu sarunu.

Būtība ir skaidra un gaiša. Un nepakļaujieties nekādām pasakām! Jautājums ir skaidrs: vai jūs gribat 90 dienas dzīvot vienā milzīgā reklāmu jūklī, vai jūs gribat mierīgi sagaidīt šīs vēlēšanas un izdarīt savu pareizo izvēli?

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza Saeimas izvērtēšanai nelielus grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir mainīt pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību. Pašlaik samaksa ir formulēta – ne mazāk kā divas minimālās algas valstī par slodzi.

Prakse liecina to, ka minimālās algas pacelšana bieži vien tiek noraidīta vai atlikta tāpēc, ka tas vienlaikus prasa lielus izdevumus pedagogu algām, tādējādi šīs izmaiņas nav prognozējamas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir vairākkārt to diskutējusi ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir iesniegusi arī savus priekšlikumus valdībā. Mēs esam ar tiem iepazinušies un šodien Saeimā likām priekšā to formulējumu, proti, pāriet uz to, ka pedagogu samaksa par vienu slodzi ir saistīta ar vidējo samaksu valstī sabiedriskajā sektorā, ar koeficientu 1,3, ieviešot to 2010.gadā. Un mēs arī piedāvājam pārejas periodu četru gadu garumā, lai šo rezultātu sasniegtu. Pēc mūsu aprēķiniem, ja būtu pieņemts mūsu priekšlikums, tad nākamajā gadā tas dotu 242 latus par likmi (tātad visai būtisku pieaugumu) un pakāpenisku pieaugumu līdz 2010.gadam ar vienu mērķi – padarīt šo nozari konkurētspējīgu, lai cilvēki nepamestu skolu, bet drīzāk, lai būtu konkurence par darbavietām, jo pretējā gadījumā tie skaistie mērķi, kas ir deklarēti Saeimas vīzijā par Latvijas nākotni un izglītotu sabiedrību, kurā cilvēks ir pirmajā vietā, un izglītots cilvēks, diemžēl paliek tikai saukļi. Nav šīs konkrētības, un 1.janvāris, lai šos soļus spertu, būtu tieši piemērots, lai grozījumus sagatavotu, iestrādātu budžetā. Es domāju, ka mēs būsim pietiekami neatlaidīgi, un agri vai vēlu arī valdība ar līdzīgiem priekšlikumiem startēs.

Gara diskusija bija par priekšvēlēšanu aģitāciju. Uzskatām, ka šeit sabalsotas daudzas pretrunas. Lieli ierobežojumi uz reklāmu, lai cik tīkami neliktos pirmajā brīdī, paver plašas iespējas slēptai reklāmai, uz ko dažas partijas noteikti būs ļoti nadzīgas un aktīvas. Likumā negribēja iestrādāt nekādu formulējumu ne par slēpto reklāmu, ne par tās aizliegumu. Netika paredzēti arī papildu līdzekļi diskusiju rīkošanai sabiedriskajā radio un televīzijā un komercradio un televīzijās, kas būtu bijis ļoti normāli, ja arī Zaļo un Zemnieku savienība būtu tādus atbalstījusi.

Netika atbalstīts arī vienlīdzības princips starp presi un radio, no vienas puses, un televīziju, bet tagad ir tā, ka vieni aizliegumi ir televīzijai un radio, savukārt presei šādu aizliegumu nav, kas izkropļo reklāmas tirgu un šajā gadījumā strādā par labu, godīgi sakot, drukātajiem masu saziņas līdzekļiem.

Uzskatām, ka šādi mēģinājumi vairāk izdevīgi ir pozīcijai, kura tomēr gūs iespēju plašāk parādīties gan ar ministriem, gan ar valdības pārstāvjiem, un mazāk izdevīgi tie ir opozīcijai, par ko liecina arī visai garais Lieldienu pārtraukums, pret ko mūsu frakcija iebilda un balsoja pret. Bet nu, tas ir pieņemts, valdība strādās, Saeima neko... Nu, sēdēs netiek strādāts, tad diemžēl opozīcijai tiek aizbāzta mute.

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeima pieņēma vairākus svarīgus valdības iesniegtos likumprojektus.

Pirmkārt, es gribētu atzīmēt tos likumprojektus, kuri reglamentē un uzlabo Iekšlietu ministrijas un jo īpaši Valsts policijas darbu. Ja šie likumprojekti tiks pieņemti (un esmu pārliecināts, ka tā tas notiks), tad tuvākajā laikā noteikti uzlabosies policijas darbinieku disciplīna, tiks ieviesta lielāka kārtība Valsts policijā, pašvaldību policijā un citās pusmilitarizētās struktūrās, arī ugunsdzēsībā.

Neapšaubāmi, šī likuma pieņemšanas rezultātā palielināsies un stabilizēsies policistu sociālās garantijas, un beigu beigās visi iedzīvotāji, arī jūs jutīsieties drošāk.

Diemžēl jāsaka, ka neizprotamu iemeslu dēļ šīsdienas plenārsēdē par šiem valdības projektiem nebalsoja un pret tiem bija mūsu kolēģi no “Jaunā laika”, kuru ministri valdībā gan projektus atbalstīja, bet nezināmu iemeslu dēļ šodien šos nozīmīgos valdības likumprojektus neatbalstīja. Jāsaka atklāti, ka pēdējā laikā ir vērojamas pārmaiņas “Jaunā laika” rīcībā, un tas rada bažas, vai šajā priekšvēlēšanu periodā nesāktu dominēt partijiskās intereses, tīri politiskās, priekšvēlēšanu intereses pār valsts interesēm. Katrā ziņā Tautas partija centīsies pārrunāt šos jautājumus ar “Jaunā laika” kolēģiem un panākt, lai mūsu koalīcijas partneri vairāk domātu par valsts produktīvu darbu.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, šodienas frakcijas sēdē Tautas partija pieņēma tādu svarīgu lēmumu, ka Tautas partijas deputātiem Saeimas sesijas pārtraukumā ir jāsniedz vēlētājiem pārskati par to, ko Tautas partija līdzšinējās Saeimas laikā ir paveikusi, jo mēs uzskatām, ka visu deputātu, visu politisko spēku pienākums ir priekšvēlēšanu periodā atskaitīties par labajiem darbiem un uzklausīt vēlētāju kritiku. Mēs izmantosim Saeimas sesijas pārtraukumu, lai visos rajonos lielās sapulcēs, tikšanās reizēs vēlētājiem stāstītu par padarītajiem darbiem. Mēs uzskatām, ka tieši tādā veidā šajā priekšvēlēšanu periodā ir jārīkojas, nevis jāorganizē dārgas priekšvēlēšanu kampaņas, bet, aci pret aci tiekoties ar vēlētājiem, jāpastāsta par savu veikumu.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvāja izslēgt no likuma “Par Latvijas valsts karogu” desmit svētku un atceres dienas gadā, kad pie dzīvojamām mājām obligāti jāpaceļ valsts karogs. Turklāt mēs piedāvājam izslēgt no šīsdienas saraksta 16.februāri – Lietuvas Neatkarības dienu un 24.februāri – Igaunijas Neatkarības dienu, kad Latvijas karogs ir jāpaceļ arī pie valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu ēkām, lai saskaņotu šo atceres dienu ar Igaunijas likumdošanu.

Šobrīd saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts karogu” valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti paceļams 11 dienas gadā, kā arī likums nosaka iespēju valdībai un pašvaldībai noteikt arī citus valsts karoga obligātas pacelšanas gadījumus pie dzīvojamām ēkām, un pārsvarā tas ir valstu vadītāju oficiālo vizīšu reizēs. Par noteikto prasību neievērošanu namu īpašniekiem un pārvaldniekiem draud administratīvais sods, kurš arī praksē tiek piemērots. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ievērojamai daļai privāto dzīvojamo ēku īpašnieku bijušas problēmas saistībā ar obligāto valsts karoga pacelšanu likumā noteiktajās dienās.

Pagājušajā gadā, piemēram, kad pašvaldības policija par karogu neizkāršanu kārtējo reizi piemēroja administratīvos sodus, daudzu savrupmāju īpašnieki, sevišķi gados vecāki cilvēki, kuriem fiziski grūti valsts simbolu pacelt un nostiprināt, izteica sašutumu par sabojātiem svētkiem un norādīja, ka karoga izkāršana viņiem visbiežāk saistoties ar bailēm, nevis patriotiskām jūtām.

Šāda likumdevēja pieeja nav raksturīga Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur valsts karoga pacelšana vai nepacelšana ir katra indivīda brīva izvēle, kas netiek sodīta. Igaunija, piemēram, jau ir atteikusies no prasības iedzīvotājiem obligāti izkārt valsts karogu valsts svētku un atceres dienās, atstājot šo prasību vienīgi valsts Neatkarības dienā. Turklāt Igaunijas parlaments ir atteicies no valsts karoga obligātas pacelšanas Lietuvas un Latvijas neatkarības un proklamēšanas dienās.

Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka likuma pieņemšanas gadījumā varētu pieaugt iedzīvotāju apzināta cieņa pret valsts karogu un Latvijai nozīmīgām dienām, jo tā netiks īstenota ar piespiedu pasākumiem. Šāda pieeja pilnībā atbilst Eiropas Savienības valstu praksei un varētu būt solis prom no totalitāras valsts pārvaldes principiem un liecināt par Latvijas sabiedrības attīstību demokrātijas virzienā.

Esam pārliecināti, ka karoga izkāršanas kārtība jāvienkāršo un jādara cilvēkiem saprotamāka. Bet diemžēl “Saskaņas Centra” pragmatiskais likumprojekts tika noraidīts.

Lai jums veicas!

Saeimas preses dienests