Par situāciju darbaspēka sagatavošanā Latvijā

Vakar, 15.martā, notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par situāciju Latvijā darbaspēka sagatavošanā (profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu) tautsaimniecības aktuālām īstermiņa vajadzībām un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanā.

Komisijas sēdē piedalījās Nodarbinātības valsts aģentūras direktors R.Beinarovičs, Stratēģiskās plānošanas departamenta vadītāja G.Tentere, Nodarbinātības koordinācijas departamenta vadītāja S.Rozīte, Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras direktore G.Pavāre, izglītības un zinātnes ministres padomniece B.Moļņika, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Finansēšanas un kreditēšanas nodaļas vadītāja M.Mekša un Profesionālās izglītības centra direktore I.Brante.

Deputāti tika informēti par Nodarbinātības valsts aģentūras darbību, aktualitātēm darbaspēka sagatavošanā un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanā. Sēdes laikā deputāti iepazinās ar Eiropas Sociālā fonda projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi” rezultātiem. Pētījuma mērķis bija izzināt darba tirgus pieprasījumu rajonos, reģionos un valstī kopumā sadalījumā pa profesijām un profesiju pamatgrupām, lai šo informāciju izmantotu bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanai. Pētījuma laikā veiktajā aptaujā secināts, ka lielāko neaizpildīto brīvo darba vietu skaitu veido medicīnas māsu, ārstu, tramvaja konduktoru, šuvēju, mazumtirdzniecības veikala pārdevēju, būvdarbu vadītāju, kokapstrādes inženieru, kārtībnieku, autobusu vadītāju un policijas inspektoru amata vakances.

Pēc veikto pētījumu analīzes norādīts uz vairākām problēmām: nepietiekamu mācību prakšu nodrošinājumu profesionālās un augstākās izglītības apguvē, kā arī darba tirgus prasībām atbilstošu un modernu mācību bāžu trūkumu. Minēta arī profesionālās orientācijas pakalpojumu neefektīva izmantošana, kā arī uz darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognožu trūkums.

Sēdes gaitā pārrunāta arī situācija zinātnes un izglītības jomā, vēršot uzmanību uz pašlaik dominējošo jauniešu izvēli iegūt humanitāro izglītību, nevis apgūt inženiertehniskās zinātnes, kas savukārt ir viens no iemesliem augsti kvalificētu inženieru un tehnologu trūkumam.

Saeimas preses dienests