Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs A.K.Kariņš

Uz jaut. nr.100 – dok. nr.5417

Par jumtu konstrukciju drošību

Ekonomikas ministrija sniedz atbildi uz Jūsu jautājumiem par jumtu konstrukciju drošību.

1. Jumtu konstrukciju drošums tiek kontrolēts būvprojekta izstrādāšanas stadijā un būvdarbu veikšanas stadijā.

Konstrukciju, tostarp arī jumta konstrukciju, drošums būvprojektēšanas stadijā tiek sasniegts, aprēķinot slodzes un dimensionējot konstrukcijas atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām. Būvprojektus atļauts izstrādāt sertificētiem inženieriem. Būvprojektu pirms akceptēšanas pārbauda būvvaldē. Būvdarbu izpildes kvalitāti kontrolē būvuzraugs un būvinspektori.

Būvprojekta uzraudzība un inspicēšana būvdarbu veikšanas laikā ir pasākumi ar mērķi samazināt kļūdas projektā un konstrukcijas būvdarbu veikšanā.

Latvijā, tāpat kā citās attīstītās valstīs, būvkonstrukciju projektēšana tiek veikta pēc robežstāvokļa metodes. Visu ēku un būvju konstrukcijas tiek projektētas tā, lai tās varētu uzņemt visas tās slodzes un iedarbes, kuru darbība ir paredzama to ekspluatācijas laikā. Pēc būves nodošanas ekspluatācijā būves īpašnieks izmanto un uztur būvi atbilstoši projektētajai funkcijai.

Būvkonstrukciju projektēšanu, tai skaitā aprēķinu metodes un darbojošās slodzes, tajā skaitā ar klimatiskajiem apstākļiem saistītās slodzes, reglamentē būvnormatīvi, kas pagaidām ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālā kompetence. Latvijā pagaidām slodzes un iedarbes uz būvēm aprēķina saskaņā ar padomju laika būvnormatīvu SNiP 2.01.07-85 “Slodzes un iedarbības”, bet sniega un vēja slodzi nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”. Līdz 2009.gadam tiek plānots pārejas periods, kurā SNiP 2.01.07-85 tiks nomainīts ar Eirokodeksa standartu LVS EN 1991 “Iedarbes uz konstrukcijām”. Būvprojektēšanas sagatavošanas stadijā, hidrometeoroloģiskās izpētes darbu sastāvā ietilpst arī informācijas savākšana, analīze un apkopošana par ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām. Būvprojektu atbilstības kontrolēšana ietilpst būvprojektu uzraudzības pasākumu ietvaros, ieskaitot būvprojektu ekspertīzi.

Kas attiecas uz Eiropā notikušajām vairākām traģēdijām, tad par iemesliem var spriest, tikai zinot konkrētus nepareizās darbības seku analīzes rezultātus. Provizoriskā informācija liecina, ka apstākļi, kas varēja izraisīt bojājumus tiešām bija ekstremāli: sniega segas biezums sasniedza 1,7 m, sniega slodzes lielums līdz 270 kG/m². Protams, ka, diferencējot konstrukcijas drošumu, tas ir, pasākumus, kas paredzēti būvniecībai izmantoto resursu sociāli ekonomiskai optimizācijai, ņemot vērā visas sagaidāmās bojājumu sekas un būvju izmaksas, drošums tiek saistīts ar pienācīgu inspicēšanu un uzturēšanu (apkopi) saskaņā ar projekta dokumentācijā noteikto. Citiem vārdiem, piemēram, paredz sniegu no jumta laikus notīrīt, nevis projektēt jumta konstrukcijas ar bezgalīgi augstu stiprību.

Ar cieņu,

ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Rīgā 2006.gada 15.februārī

 

 

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut.nr.101 – dok.nr.5441

Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem

Zāļu kompensācija tiek nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas paredz kompensāciju 50% līdz 100% apmērā asinsrites sistēmas slimību gadījumā, kā arī kompensāciju 100% apmērā cukura diabēta gadījumā. Kompensācijas apmērs katrai slimībai tiek noteikts ņemot vērā slimības smagumu un norisi.

1. Zāļu kompensācija pašreiz tiek nodrošināta šādu asinsrites sistēmas slimību gadījumā:

– hipertensīvas slimības (75%);

– sirds išēmiskās slimības (stenokardija (75%), akūts miokarda infarkts (50%), hroniska sirds išēmiskā slimība (75%));

– sirds mazspēja (100%);

– kardiomiopātija (75%) u.c.

Zāļu kompensācijai asinsrites sistēmas slimībām 2005.gadā izlietoti vairāk nekā 7 miljoni latu jeb gandrīz 25% no zāļu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem.

Insulīnatkarīga un insulīnneatkarīga cukura diabēta gadījumā pacientiem 100% apmērā tiek kompensētas visas diabēta ārstēšanai nepieciešamās zāles, ieskaitot jaunākās, kā arī zāles diabēta pacientiem ar neiroloģiskām un nieru komplikācijām. Cukura diabēta ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijai pagājušajā gadā izlietoti aptuveni 6,5 miljoni latu, t.i., ~ 22,3% no kopējiem līdzekļiem.

2. Kā minēts iepriekš, kompensācijas apmērs tiek noteikts atbilstoši slimības smagumam. Kompensācija 100% apmērā šobrīd ir noteikta slimībām, kuru gadījumā zāļu nelietošana var izraisīt smagas sekas (piemēram, onkoloģiskās slimības, nieru mazspēja, sirds mazspēja, epilepsija).

Veidojot kompensējamo zāļu sarakstu, tiek ņemta vērā gan zāļu efektivitāte, gan izmaksas, kas kopā veido izmaksu efektivitāti, t.i., parāda, cik izmaksā viens zāļu lietošanas rezultātā novērsts nelabvēlīgs gadījums. Tikai zāles, kuru gadījumā izmaksas ir samērojamas ar iegūto rezultātu, tiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Atsevišķos gadījumos, ja zāles ir dārgas, tās tiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā ar norādi, ka izrakstīt tās drīkst tikai ierobežotai pacientu grupai, kuras gadījumā tās ir visefektīvākās.

Medikamets Plavix (clopidogrelum) ir iekļauts B sarakstā, un to drīkst izrakstīt ārstēšanas kursam līdz 6 mēnešiem slimniekiem ar aterotrombotisku smadzeņu infarktu, ja ir kontrindicēta ac.acetylsalicylicum lietošana (75% kompensācija), kā arī sirds un asinsvadu implantātu un transplantātu gadījumā (100%). Tādējādi medikaments Plavix ir atzīts par izmaksu efektīvu un apmaksājamu no valsts budžeta tikai minētajos gadījumos.

Medikaments Sortis ir iekļauts A sarakstā vienā grupā ar citiem atorvastatīnu saturošiem medikamentiem. Atorvastatīna kompensācija ir paredzēta pie vairākām diagnozēm, tomēr Sortis gadījumā jāmaksā vairāk par diagnozei noteikto līdzmaksājumu, jo Sortis ir dārgāks par attiecīgās savstarpēji aizvietojamo medikamentu grupas references medikamentu.

Tā kā gan Sortis, gan Plavix gadījumā ir izvērtēts, par kādu cenu un kādai pacientu grupai ir pamatota šo medikamentu apmaksāšana no valsts budžeta, Veselības ministrija neuzskata par iespējamu šobrīd noteikt papildu atvieglojumus šo medikamentu iegādē.

3. Veselības ministrijas uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, samazinot saslimstības, hronisku slimību, hospitalizācijas, invaliditātes un nāves gadījumu skaitu, un zāļu kompensācijas sistēma, kas ļauj saņemt kvalitatīvu ārstēšanu ambulatorās aprūpes posmā, ir viens no pamatelementiem minētā uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Veselības ministrija uzskata, ka jānodala minētās funkcijas no to iestāžu funkcijām, kuras atbild par pabalstiem un pensijām.

Ministrijas izveidotā zāļu kompensācijas sistēma nodrošina vienādas iespējas saņemt zāles visiem ar vienādu slimību slimojošiem pacientiem, t.sk. invalīdiem un maznodrošinātiem. Uzskatām, ka arī turpmāk jāsaglabā šis vienlīdzības princips, ļaujot sociālos jautājumus risināt citām iestādēm atbilstoši to kompetencei.

Veselības ministrija nenoliedz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu sirds slimību un cukura diabēta gadījumā, tomēr tam jānotiek, ievērojot zāļu un finansējuma racionālas izlietošanas principu. Pēdējo gadu ievērojamā finansējuma pieauguma pamatā ir rūpīga nepieciešamo līdzekļu plānošana, ņemot vērā pacientu skaitu un ārstēšanas izmaksas. Pirms lēmuma par zāļu kompensācijas sistēmas turpmāku paplašināšanu pieņemšanas jābūt skaidriem medicīniskiem kritērijiem, kādēļ atlaide nepieciešama tieši konkrētai pacientu grupai un tieši konkrēto zāļu iegādei. Pretējā gadījumā nav iespējams prognozēt pieņemtā lēmuma ietekmi uz pacientu aprūpi un valsts budžetu.

Veselības ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2006.gada 21.februārī

 

 

Ministrs A.Pabriks

Uz jaut. nr.107 – dok. nr.5530

Par diplomātu drošību musulmaņu pasaules valstīs

Atsaucoties uz jūsu pieprasījumu, vēlamies informēt, ka Latvijas diplomātiskās un konsulārās misijas atrodas šādās valstīs, kur islāms ir dominējošā reliģija.

Latvijas Republikai ir vēstniecības Aizkaukāza un Vidusāzijas reģionā – Azerbaidzānā (pašreiz tiek gatavota atvēršanai), Kazahstānā, Uzbekistānā un Turcijā.

LR goda konsuli Almati (Arnis Austrums), Biškekā (Arstanbeks Tazabekovs), Ēģiptes Arābu Republikā (Saad el Aguizy), Jordānijas Hašimītu Karalistē (Khaled Khalili Migdadi), Libānas Republikā (Renno A.Gerard), Marokas Karalistē (Hicham Tazi – Kasablankā un Toufic Kawar – Rabatā), Sīrijas Arābu Republikā (Nihad Zabadneh), Stambulā (Ahmed Arbatli), Antaljas reģionā (Asli Ulukapi), Pakistānā (Majid Sultan Khawaja), Indijā (Sudhir Choudhrie), Šrilankā (Thomas F.Daetwyler), Taizemē (Prasong Chongratanakul), Taizemē (Robert Lim Joseph).

Latvijas vēstniecības atrodas tajās musulmaņu pasaules valstīs, ar kurām Latviju saista draudzīgas attiecības un kurās nepastāv sevišķi draudi mūsu vēstniecībām. Vēstniecības Uzbekistānā un Turcijā atrodas speciāli izremontētās un pārbūvētās ēkās, to iekārtošanā ņemtas vērā visas drošības prasības. Pašreiz tiek meklētas telpas vēstniecībai Kazahstānā, lai varētu to iekārtot atbilstoši visiem drošības standartiem. Ir atrastas piemērotas telpas vēstniecības Azerbaidžānā vajadzībām.

Latvijas diplomāti tiek regulāri informēti par veicamajiem drošības pasākumiem. Vēl 2003.gadā apstiprināta “Instrukcija par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu saskaņotu rīcību krīzes situācijas pārvarēšanai ārvalstīs”.

2005.gada janvārī Ārlietu ministrijā tika izveidota ārlietu dienesta speciālistu (ekspertu) darba grupa, bet 2005.gada 21.oktobrī ar rīkojumu Nr.377 tika precizēts šīs darba grupas sastāvs, nosakot, ka tās vadītājs ir valsts sekretāra vietnieks administratīvi juridiskajos jautājumos.

Darba grupā ir iekļauti ārlietu dienesta speciālisti, kas atbilstoši ieņemamajam amatam un profesionālajai sagatavotībai ir spējīgi izpildīt ekspertu lomu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar Latvijas valsts, tās pilsoņu un iedzīvotāju, tai skaitā Latvijas diplomātisko misiju darbinieku, likumīgo interešu aizstāvēšanu krīzes situācijās ārvalstīs.

Izpildot Ministru kabineta 2005.gada 5.septembra rīkojumu Nr.593 “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”, Ārlietu ministrija 2005.gada 17.novembrī ar rīkojumu Nr.412 noteica ārlietu dienesta vadošo amatpersonu apziņošanas kārtību, to skaitā arī gadījumos, kad neatliekami jārisina jautājumi, kas saistīti ar krīzes situāciju ārvalstīs.

2006.gada 4.janvārī Ārlietu ministrijā tika noteikta jauna, uzlabota un precizēta augstāko amatpersonu apziņošanas kārtība valsts apdraudējuma gadījumā.

Tajā ir paredzēta iespēja izmantot apziņošanas sistēmu, lai jebkurā diennakts laikā informētu ārlietu dienesta vadošās amatpersonas par ārkārtas vai krīzes situāciju ārvalstīs, kad noteiktu notikumu rezultātā (karadarbība, iekšējie nemieri, terora akti, dabas vai tehniskas katastrofas un citi) ir radies vai var rasties būtisks apdraudējums Latvijas diplomātiskajām, konsulārajām vai citām pārstāvniecībām, to amatpersonām, personālam, svarīgiem dokumentiem un mantai, Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, kuru aizsardzībai nepieciešama neatliekama rīcība.

Ir paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā var tikt uzsākta Ārlietu ministrijas krīzes pārvarēšanas centra darbība un izvērsti tā darbības nodrošināšanai paredzētie sakaru līdzekļi un cits nepieciešamais tehniskais aprīkojums, kas spēj ilgstoši darboties pat elektriskās strāvas padeves pārtraukuma gadījumā.

Cieņā,

ārlietu ministrs A.Pabriks

Rīgā 2006.gada 7.martā

 

 

Ministrs A.Baštiks

Uz jaut. nr.109– dok. nr.5535

Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām ģimenēm

A.god. A.Golubova kungs!

Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (turpmāk– ministrija) ir saņemts Saeimas deputātu pieprasījums, kurā lūgts sniegt informāciju par trūcīgo ģimeņu skaitu.

Informēju, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumu Nr.687 “Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums” 1.punktā noteiktajam, ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību un jaunatnes jomā. Savukārt Labklājības ministrijas kompetencē ir izstrādāt valsts politiku sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, kā arī izstrādāt vienotu valsts politiku sociālās atstumtības mazināšanai (Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” 5.2.2. un 5.2.4. apakšpunkts).

Savas kompetences ietvaros par pieprasījumā minētajiem jautājumiem sniedzu šādu informāciju.

Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem, trūcīgo ģimeņu statuss 2004.gadā ir noteikts 36 069 ģimenēm. 2003.gadā tas bija noteikts 26 677 ģimenēm. Jāatzīmē, ka par trūcīgu atzīstama ģimene, kuras ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumu Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” 2.punktā noteikto nepārsniedz 50% minimālās darba algas valstī, un tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs un vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus), tai nav parādsaistību, tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, tā nav noslēgusi uztura līgumu, tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumu.

Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (2004.gadā tas bija Ls 18, 2005.gadā– Ls 21, bet ar 2006.gada 1.janvāri– Ls 24) pašvaldības 2004.gadā izmaksāja 74 634 personām, savukārt 2003.gadā– 46 845 personām.

Pēc mājsaimniecības budžeta pētījuma par 2004.gadu datiem, visvairāk bērnu– 29,9%– dzīvoja ģimenēs, kuru ienākumi bija 1.kvintilē (vismazākie ienākumi), tas ir, vidēji Ls 38,42 mēnesī (no tiem Ls 17,07 mēnesī ir samaksa par algotu darbu), bet vismazāk– 5.kvintilē (15,3%), kurā ir salīdzinoši vislielākie ienākumi, tas ir, Ls 230,14 mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (skat. Pielikumu nr.1).

Vienlaikus informēju, ka, lai radītu ģimenei labvēlīgus apstākļus valstī, ministrija izstrādāja rīcības plānu koncepcijas “Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004.–2013.gadam (turpmāk– plāns), kas Ministru kabinetā tika pieņemts 2004.gada 30.novembrī. Par katru no plānā minētajiem pasākumiem ir noteikta atbildīgā institūcija. Atbalstam ģimenēm bērnu audzināšanā plānā paredzēti šādi pasākumi:

– īstenot koncepciju par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas;

– paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu;

– paaugstināt ģimenes valsts pabalstu apmēru;

– palielināt valsts līdzfinansējumu mācību līdzekļu iegādei skolām 1.–9.klašu audzēkņu vajadzībām;

– izveidot bērnu rotaļu un attīstības centrus īslaicīgai bērnu aprūpei;

– izveidot ģimenes atbalsta krīzes centrus;

– nodrošināt skolēnu no 1. līdz 4.klasei daļēju apmaksātu ēdināšanu.

Īstenojot plānā izvirzītos uzdevumus, valstī ir īstenoti šādi pasākumi.

Koncepcijas par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas īstenošanas ietvaros 2004.gada 7.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.1003 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem”, saskaņā ar kuriem ar 2005.gada 1.janvāri bērna kopšanas pabalsta apmērs noteikts:

– nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, viņu vidējās iepriekšējo 12 mēnešu pirms bērna piedzimšanas apdrošināšanas iemaksu algas 70% apmērā, bet ne vairāk kā Ls 392 un ne mazāk kā Ls 56 mēnesī;

– nenodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam,– Ls 50 mēnesī;

– nodarbinātām un nenodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem,– Ls 30 mēnesī;

– personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus, par katru nākamo bērnu noteikta piemaksa: par bērna vecumā līdz vienam gadam kopšanu– Ls 50 mēnesī, par bērna vecumā no 1 līdz 2 gadiem kopšanu– Ls 30 mēnesī.

2005.gadā bērna piedzimšanas pabalsta izmaksai tika izlietoti– Ls 6 270 320, bet bērna kopšanas pabalsta izmaksai– Ls 22 910 252.

Ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums 2006.gadā tika paaugstināts par Ls 6 (2005.gadā– Ls 26, 2006.gadā– Ls 32). Vienlaikus tika paaugstināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu peronu. 2005.gadā tas bija Ls 18, 2006.gadā– Ls 22 mēnesī.

2005.gadā ministrija atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”, kurā tika paredzēta ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšana par pirmo bērnu ģimenē no Ls 6 līdz 8 mēnesī, kā rezultātā palielinātos ģimenes valsts pabalsta apmērs par otro, trešo, ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē. Tomēr šī iniciatīva finanšu līdzekļu trūkuma dēļ netika atbalstīta Ministru kabinetā. Tā kā tieši šis pabalsts ir visnozīmīgākais bērna audzināšanas laikā, kad vecākiem rodas vislielākie izdevumi, ministrija arī turpmāk aktīvi iestāsies par šī pabalsta apmēra paaugstināšanu.

2005.gadā izveidoti 18 jauni bērnu rotaļu un attīstības centri– Rīgas rajona Allažu pagastā, Balvu rajona Baltinavas pagastā, Liepājas rajona Cīravas pagastā, Krāslavas rajona Dagdā, Daugavpilī, Liepājas rajona Grobiņas pagastā, Gulbenē, Bauskas rajona Īslīces pagastā, Cēsu rajona Kaives pagastā, Kuldīgas rajona Kurmāles pagastā, Talsu rajona Laucienes pagastā, Madonas rajona Ļaudonas pagastā, Rīgas rajona Mālpils pagastā, Balvu rajona Medņevas pagastā, Preiļos, Rēzeknē, Cēsu rajona Straupes pagastā, Jēkabpils rajona Viesītē.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām 2005.gadā valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2005.gadam ietvaros ir īstenojusi 11 projektus ģimenes atbalsta un krīzes centru izveidei un attīstībai (kopā 99 989 latu apmērā), kā rezultātā ir izveidoti centri Tukuma rajona Zantes pagastā, Valmierā, Rīgā, Rēzeknē, Saulkrastos, Valmieras pagastā, Cēsu rajona Liepas pagastā, Ogrē, Valkā, Siguldā, bet viens centrs (Talsu rajona Mērsraga pagastā) saņēmis atbalstu attīstībai.

Ministrija plāno savās budžeta prioritātēs 2007.gadam iekļaut 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu.

Uzskatu, ka, tā kā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana nav vienas nozares jautājums, efektīvai šī jautājuma risināšanai ir nepieciešams veidot dialogu un sadarbības modeli starp visām ministrijām, pašvaldību institūcijām un nevalstisko sektoru.

Pielikumā:

1) mājsaimniecības locekļu vecuma struktūra kvintiļu grupās;

2) personu skaits, kam 2004.gadā izsniegts pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;

3) ģimeņu un personu skaits, kuras 2004.gadā saņēmušas izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam.

Ar cieņu,

bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2006.gada 8.martā

 

 

Pielikums Nr.1

Rīcībā esošā ienākuma sastāvs kvintiļu grupās

Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

Mājsaimniecību locekļu vecuma struktūra kvintiļu grupās

Procentos

Pielikums Nr.2

Personu skaits, kam 2004.gadā izsniegts pabalsts garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai

Pašvaldība	Personu skaits
Rīgas apriņķis
Rīga	26206
Rīgas rajons	2995
Jūrmala	848
Kopā	30049
Latgale
Rēzeknes rajons	4329
Daugavpils rajons	3449
Daugavpils	2784
Krāslavas rajons	2082
Ludzas rajons	1895
Preiļu rajons	1629
Balvu rajons	1278
Rēzekne	875
Kopā	18321
Zemgale
Jēkabpils rajons	3050
Bauskas rajons	2817
Aizkraukles rajons	1696
Tukuma rajons	1798
Jelgava	1282
Jelgavas rajons	828
Dobeles rajons	800
Kopā	12271
Vidzeme
Madonas rajons	1721
Valmieras rajons	1266
Cēsu rajons	1112
Alūksnes rajons	993
Gulbenes rajons	837
Limbažu rajons	636
Valkas rajons	430
Ogres rajons	403
Kopā	7398
Kurzeme
Liepāja	2401
Kuldīgas rajons	1496
Liepājas rajons	1321
Saldus rajons	759
Talsu rajons	433
Ventspils rajons	185
Ventspils	0
Kopā	6595
Valstī kopā	74 634

Pielikums Nr.3

Ģimeņu un personu skaits, kuras 2004.gadā saņēmušas izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes statusam

Institūcijas nosaukums	Saņemta izziņa par atbilstību trūcīgās ģimenes statusam	Saņemta izziņa par atbilstību trūcīgās ģimenes statusam
	Ģimeņu skaits	Personu skaits
Republikas pilsētās
Rīga:	5756	14970
Liepāja:	2281	5702
Daugavpils:	2240	6405
Rēzekne:	1215	2822
Jūrmala:	780	2165
Jelgava:	778	1167
Ventspils:	667	2388
Republikas pilsētās kopā	13717	35619
Rajonos
Jēkabpils rajons:	1943	5689
Bauskas rajons:	1452	4591
Rēzeknes rajons:	1429	4146
Daugavpils rajons:	1423	4477
Preiļu rajons:	1368	4165
Ludzas rajons:	1214	3027
Balvu rajons:	1150	3140
Krāslavas rajons:	1133	2990
Tukuma rajons:	1065	4121
Kuldīgas rajons:	998	2407
Dobeles rajons:	950	2904
Cēsu rajons:	902	2864
Madonas rajons:	838	2795
Alūksnes rajons:	757	2279
Liepājas rajons:	750	2026
Valmieras rajons:	718	2414
Aizkraukles rajons:	614	2011
Rīgas rajons:	577	1734
Gulbenes rajons:	518	1580
Talsu rajons:	434	1229
Ogres rajons:	425	1385
Jelgavas rajons:	398	1338
Valkas rajons:	392	1026
Saldus rajons:	386	1448
Limbažu rajons:	361	919
Ventspils rajons:	157	461
Rajonos kopā:	22352	67166
Valstī kopā:	36069	102785

 

Ministre D.Staķe

Uz jaut.nr.111– dok.nr.5524

Par Labklājības ministrijas sociālo politiku

Atbildot uz š.g. 1.marta deputātu jautājumiem, sniedzam šādu informāciju:

Attiecībā uz pensijas izmaksu

1. Sakarā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.aprīļa spriedumu lietā Nr.2004-21-01 3234 pensionāriem tika izmaksāta pēc 2002.gada 19.marta ieturētā pensijas daļa, kopsummā– 518,7 tūkst. Ls (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija).

2. Par periodu no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam sakarā ar strādāšanu ieturētā pensijas daļa:

Gads	Strādājošo pensionāru pensijas izmaksas ierobežojuma kritērijs	Strādājošo pensionāru skaits, kam tika ierobežota izmaksājamā pensija	Strādājošo pensionāru pensijas vidējais apmērs (Ls)	Ieturētā pensijas daļa (Ls)	Neizmaksātā summa– kopā (tūkst. Ls)
2000	Pensijas daļa, kas pārsniedz Ls 60	26376	91,61	31,61	10004,9
2001	Pensijas daļa, kas pārsniedz Ls 60	26561	91,95	31,95	10183,5
2002 (līdz 19.martam)	Pensijas daļa, kas pārsniedz Ls 90	8745	144,41	54,41	1427,5
					21615,9

3. Viena no Labklājības ministrijas plānotajām aktivitātēm ir rast iespēju izmaksāt pensionāriem no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam sakarā ar strādāšanu ieturēto pensijas daļu. Šobrīd tiek izstrādāti grozījumi likumā “Par valsts pensijām” šī jautājuma pozitīvai risināšanai.

Attiecībā uz jautājumiem saistībā ar bērna kopšanas pabalsta izmaksu

1. Darba likuma 134.panta pirmā daļa paredz, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Saskaņā ar šī panta otro daļu darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti,– visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam. Šī panta trešā daļa noteic, ka uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku. Darba likums neparedz ierobežojumus attiecībā uz grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam vai sieviešu, kas bērnu baro ar krūti, iespējām izvēlēties strādāt nepilnu darba laiku.

Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu bērna kopšanas pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem– tēvs vai māte. Minētās likumos noteiktās tiesību normas ļauj abiem vecākiem veiksmīgi savienot darba un ģimenes dzīvi pēc pašu ieskatiem.

2. Informējam, ka pašreiz nav saņemti priekšlikumi ne no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, ne no Latvijas Darba devēju konfederācijas, ne no kādas valsts pārvaldes iestādes vai citas nevalstiskās organizācijas par nepieciešamību pārskatīt Darba likuma 134.pantā ietverto regulējumu, līdz ar to grozījumi minētajā pantā netiek gatavoti.

3. Labklājības ministrija uzskata, ka 02.03.2006. Saeimā pieņemtie Valsts sociālo pabalstu likuma 15.panta grozījumi, kas nosaka, ka bērna kopšanas pabalsta apmērs personai, kura strādā un kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ja šis pabalsts piešķirts kā nodarbinātai personai (uzskatāmai par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), ir 50 procenti no piešķirtā pabalsta, bet ne mazāks kā Ministru kabineta noteiktais minimālais pabalsts nodarbinātai personai, Latvijas Republikas Satversmei atbilst.

Minētajai normai ir leģitīms mērķis– bērna tiesību aizsardzība, nodrošinot bērnam līdz viena gada vecumam pilnvērtīgu aprūpi, kuru sniedz vecāki, un labums, ko minētās normas noteikšanas rezultātā iegūs sabiedrība, būs lielāks par indivīda interesēm nodarīto zaudējumu.

Bērna kopšanas pabalsts ir domāts bērna kopšanai– to piešķir tai personai (mātei vai tēvam), kura kopj bērnu. Nosakot bērna kopšanas pabalstu 50 procentu apmērā nodarbinātai personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, līdzvērtīgi tiek nodrošinātas gan bērna, gan vecāku intereses. Šādas normas ieviešana veicina to, ka viens no vecākiem bērna dzīves pirmajā gadā izvēlas nestrādāt un sniedz saviem bērniem pilnvērtīgu aprūpi. Saņemot pilnvērtīgu aprūpi un atbalstu no vecāku puses, bērns attīstās un veidojas par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kas savukārt nodrošina kvalitatīvu sabiedrības ataudzi nākotnē. Taču arī tiem vecākiem, kuriem profesionālo kvalifikāciju nepieciešams nepārtraukti saglabāt, tiek dota iespēja bērna kopšanu apvienot ar profesionālās darbības turpināšanu, sniedzot valsts pabalstu 50% apmērā. Līdz ar to tiek saglabātas iespējas nodrošināt ģimenes labklājību un bērna nākotni.

Jāatzīmē, ka šāda norma atbilst Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr.2005-09-01, kur konstatējošajā daļā tiesa ir norādījusi, ka “leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem– piemēram, persona varētu strādāt nepilnu darba laiku un saņemt minimāla apmēra pabalstu vai tādu pabalstu, kas būtu mazāks nekā tad, ja persona nestrādātu”.

Arī atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (piemēram, Zviedrijā, Luksemburgā) personai, kura kopj bērnu un strādā nepilnu darba laiku, bērna kopšanas pabalstu izmaksā 50% apmērā.

Vēršam uzmanību uz to, ka bērna kopšanas pabalstam tiešas sasaistes ar Darba likumu nav un arī Eiropas Savienības direktīva 96/34/EK, kas nosaka bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, šādu obligātā kārtā noteiktu sasaisti neparedz.

Labklājības ministre D.Staķe

Rīgā 2006.gada 7.martā

 

 

Ministre S.Āboltiņa

Uz jaut. nr.112–dok.nr. 5527

Par Latgales reģiona administratīvo tiesu

Atbildot uz jūsu jautājumu par Latgales reģiona administratīvās tiesas izveidi, informēju, ka pašreiz netiek izskatīts jautājums par administratīvās tiesas izveidi tieši Jēkabpilī. Administratīvā procesa tiesā mērķis ir aizsargāt privātpersonu tās tiesiskajās attiecībās ar valsti. Efektīvs administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants valstī. Tas ir mehānisms, no kura sekmīgas darbības ir atkarīgs valsts demokrātijas un tiesiskuma patiesais līmenis. Lai šo mērķi sekmīgi sasniegtu, nepieciešams nodrošināt ātru un efektīvu administratīvo lietu izskatīšanu.

Tieslietu ministrija, izvērtējot administratīvo tiesu kapacitātes problēmu un analizējot administratīvās rajona tiesas 2005.gada statistiku, secinājusi, ka, lai īstenotu valsts pienākumu garantēt privātpersonu tiesības uz savlaicīgu administratīvo lietu izskatīšanu, kā arī lai nodrošinātu optimālu tiesnešu darba slodzi, nepieciešams ievērojams administratīvās rajona tiesas un administratīvās apgabaltiesas tiesnešu štata vienību palielinājums. Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī izvērtējot statistikas datus un administratīvo tiesu sniegto informāciju, nolemts šobrīd novirzīt resursus administratīvo tiesnešu skaita palielināšanai administratīvajā rajona tiesā un administratīvajā apgabaltiesā.

Tieslietu ministrija atbalsta administratīvo tiesu izveidošanu reģionos, lai pēc iespējas sekmīgāk realizētu administratīvā procesa mērķi, kas cieši saistīts ar ātru un efektīvu lietu izskatīšanu privātpersonai pieejamā, neatkarīgā un objektīvā tiesā, un uzskata, ka tuvāko piecu gadu laikā būtu nepieciešams izveidot administratīvās tiesas visos četros Latvijas reģionos.

Ar cieņu,

tieslietu ministre S.Āboltiņa

Rīgā 2006.gada 8.martā