Ministru kabineta noteikumi Nr.172

 

Rīgā 2006.gada 28.februārī (prot. Nr.12 29.§)

Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 3., 6. un 15.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka zāļu (izņemot veterinārās zāles) klīniskās izpētes (tai skaitā daudzcentru izpētes) veikšanas kārtību atbilstoši labas klīniskās prakses prasībām, zāļu lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām.

2. Pētāmās zāles ir zāļu forma ar aktīvo vielu vai bez tās, kas tiek pētīta vai izmantota atsaucei klīniskajā izpētē, ieskaitot reģistrētās zāles, kuru lietošanas veids, forma vai iepakojums, vai indikācijas atšķiras no reģistrētā vai kuras lieto, lai iegūtu papildu informāciju par reģistrēto veidu.

3. Pētījuma subjekts ir persona, kas piedalās klīniskajā izpētē, lietojot pētāmās zāles, vai kontroles grupā.

4. Pētnieks ir ārstniecības persona, kurai saskaņā ar ārstniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību un kurai ir praktiska pieredze ārstniecības nozarē, kas saistīta ar konkrēto klīniskās izpētes jomu.

5. Sponsors ir fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas atbildību par klīniskās izpētes uzsākšanu, vadību vai finansēšanu.

6. Protokols (tā aktualizētās versijas, protokolā izdarītie grozījumi) ir dokuments, kurā aprakstīts izpētes mērķis, plāns, metodika, statistiskie apsvērumi un izpētes organizēšana, noteikti pētījuma subjektu iekļaušanas un neiekļaušanas nosacījumi, pētījuma uzraudzības un rezultātu publicēšanas kārtība.

7. Daudzcentru klīnisko izpēti saskaņā ar vienotu izpētes protokolu veic vairāki pētnieki vairākās vietās. Izpētes vietas var atrasties vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai dalībvalstīs un trešajās valstīs.

8. Pētījuma subjekta tiesības, drošība un labklājība ir svarīgāka par zinātnes un sabiedrības interesēm.

9. Katras klīniskās izpētes veikšanā iesaistītās personas kvalifikācija (izglītība, apmācība un pieredze) atbilst tās veicamajiem uzdevumiem.

10. Klīniskā izpēte ir zinātniski pamatota un visos aspektos balstīta uz ētikas principiem.

11. Pirmsklīniskajos un klīniskajos pētījumos iegūtā informācija par pētāmajām zālēm ir pietiekama, lai pamatotu plānotās klīniskās izpētes nepieciešamību.

12. Klīnisko izpēti, tai skaitā biopieejamības un bioekvivalences pētījumus, plāno, veic un par tiem ziņo saskaņā ar labas klīniskās prakses prasībām.

13. Laba klīniskā prakse ir starptautiski atzītu ētisku un zinātnisku kvalitātes prasību kopums, ko ievēro, plānojot, veicot un reģistrējot klīnisko izpēti ar cilvēku līdzdalību vai sniedzot ziņojumus par to.

14. Klīniskās izpētes informāciju protokolē, apstrādā un uzglabā tā, lai nodrošinātu precīzu informācijas sniegšanu, interpretāciju un pārbaudi, vienlaikus nodrošinot pētījuma subjektu datu aizsardzību.

 

 

II. Sponsora un pētnieka atbildība

15. Pētnieks un sponsors, uzsākot un veicot klīnisko izpēti, ievēro šos noteikumus, kā arī ārstniecību un fizisko personu datu aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus.

16. Par pētījuma subjekta medicīnisko aprūpi un visiem ar klīnisko izpēti saistītajiem medicīniskajiem lēmumiem atbildīgs ir pētnieks. Pētnieks ir atbildīgs arī par klīniskās izpētes veikšanu izpētes vietā. Ja klīnisko izpēti izpētes vietā veic personu grupa, pētnieku, kas ir atbildīgs par šo grupu, sauc par atbildīgo pētnieku.

17. Sponsors izvēlas pētnieku, ņemot vērā viņa kvalifikāciju un pieredzi. Ja nepieciešams, sponsors nodrošina pētnieka papildu apmācību.

18. Sponsors pilnīgai vai daļējai savu funkciju veikšanai drīkst pilnvarot citu fizisku vai juridisku personu (turpmāk – pētījuma līgumorganizācija). Arī šādā gadījumā sponsors pilnībā saglabā atbildību par klīniskās izpētes veikšanu un izpētes datu ieguves atbilstību šo noteikumu prasībām.

19. Pētnieks un sponsors var būt viena un tā pati persona.

20. Sponsors paredz apdrošināšanas vai atlīdzības nosacījumus, kas sedz sponsora un pētnieka atbildību. Sponsors nav atbildīgs par kaitējumu, ko pētnieks vai citas klīniskajā izpētē iesaistītās personas pētījuma subjektam nodarījušas ar nodomu vai aiz neuzmanības.

21. Sponsors vai sponsora juridiskais pārstāvis ir reģistrēts Eiropas Savienībā. Ja sponsors vai sponsora pārstāvis ir fiziska persona, tam ir Eiropas Savienībā deklarēta dzīvesvieta.

22. Sponsors nodrošina klīniskajā izpētē nepieciešamo pētāmo zāļu piegādi, kas ražotas un kuru kvalitāte tiek kontrolēta saskaņā ar labas ražošanas prakses prasībām.

23. Sponsors ir atbildīgs par pētāmo zāļu kvalitāti, piegādi klīniskās izpētes norises vietā (pētījuma centrs), glabāšanas apstākļu, ilguma un, ja nepieciešams, atšķaidīšanas šķīdumu un medicīnisko ierīču zāļu infūzijai noteikšanu. Par minētajiem nosacījumiem tiek informētas visas pētāmo zāļu apritē iesaistītās personas. Šo personu pienākums ir ievērot pētāmo zāļu glabāšanas nosacījumus.

24. Par pētāmo zāļu uzglabāšanu un uzskaiti pētījuma centrā ir atbildīgs pētnieks.

25. Pētāmās zāles, kā arī to ievadīšanai izmantojamās medicīniskās ierīces, ja tās ir nepieciešamas, sponsors piegādā bez maksas.

 

III. Pētnieka brošūra

26. Pētnieka brošūra ir pētāmo zāļu klīniskās un pirmsklīniskās informācijas apkopojums par zāļu izpēti, kurā iesaistīti cilvēki. Informāciju pētnieka brošūrā sniedz koncentrēti, vienkārši, objektīvi, līdzsvaroti un nereklamējot, lai ārstniecības personai vai potenciālajam pētniekam būtu iespējams to izprast un izdarīt objektīvu plānotās klīniskās izpētes atbilstības izvērtējumu, ņemot vērā sagaidāmo risku un ieguvumu. Šīs prasības attiecināmas arī uz izmaiņām pētnieka brošūrā.

27. Ja pētāmās zāles ir reģistrētas Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, pētnieka brošūru drīkst aizstāt ar zāļu aprakstu.

28. Sponsors izvērtē un aktualizē pētnieka brošūru ne retāk kā reizi gadā.

 

 

IV. Pētījuma subjektu aizsardzība

29. Klīnisko izpēti drīkst veikt tikai gadījumā, ja:

29.1. paredzamais risks un neērtības ir izvērtētas attiecībā pret paredzamo ieguvumu katram pētījuma subjektam un citiem esošajiem vai nākamajiem pacientiem. Klīnisko izpēti drīkst uzsākt tikai tad, ja ētikas komiteja un Zāļu valsts aģentūra ir secinājusi, ka paredzamais ārstnieciskais un sabiedrības veselības ieguvums attaisno risku, un klīnisko izpēti drīkst turpināt, ja atbilstība šai prasībai tiek pastāvīgi uzraudzīta;

29.2. pētījuma subjekts vai, ja persona nav spējīga sniegt piekrišanu, tās likumīgais pārstāvis pēc pienācīgas informācijas saņemšanas par izpētes būtību, nozīmīgumu, sekām un risku ir sniedzis rakstisku, datētu un parakstītu brīvprātīgu piekrišanu piedalīties klīniskajā izpētē (turpmāk – informētas personas piekrišana). Ja attiecīgā persona nespēj rakstīt, izņēmuma gadījumā tā var sniegt mutisku piekrišanu vismaz viena liecinieka klātbūtnē;

29.3. pētījuma subjektam vai, ja persona nav spējīga sniegt informētas personas piekrišanu, tās likumīgajam pārstāvim iepriekš ir bijusi iespēja intervijā ar pētnieku vai citu personu, kas iesaistīta klīniskās izpētes veikšanā, izprast klīniskās izpētes mērķus, risku un neērtības, kā arī nosacījumus, ar kuriem saskaņā tā tiks veikta, un pētījuma subjekts vai, ja persona nav spējīga sniegt informētas personas piekrišanu, tās likumīgais pārstāvis ir informēts par tiesībām jebkurā laikā atteikties no dalības izpētē;

29.4. pētījuma subjekta tiesības uz fizisku un garīgu neaizskaramību, privāto dzīvi un personas datu aizsardzību ir nodrošinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību;

29.5. pētījuma subjektam ir paredzēta iespēja jebkurā laikā pārtraukt dalību klīniskajā izpētē, atsaucot savu informētas personas piekrišanu, un tam nebūs nelabvēlīgu seku;

29.6. ir paredzēti apdrošināšanas vai atlīdzinājuma nosacījumi, kas sedz pētnieka un sponsora atbildību.

30. Papildus šo noteikumu 29.punktā minētajiem nosacījumiem klīnisko izpēti, kurā pētījuma subjekti ir nepilngadīgas personas, var veikt tikai gadījumā, ja ievēro šādus nosacījumus:

30.1. ir iegūta informētas personas piekrišana, ko sniedzis vismaz viens no vecākiem vai likumīgais pārstāvis. Piekrišana atspoguļo nepilngadīgās personas izteikto viedokli, un to var jebkurā laikā atsaukt bez nelabvēlīgām sekām nepilngadīgajai personai;

30.2. personāls, kam ir pieredze darbā ar nepilngadīgām personām, ir informējis attiecīgo nepilngadīgo personu atbilstoši tās sapratnes spējām par klīnisko izpēti, tās risku un ieguvumiem;

30.3. pētnieks vai atbildīgais pētnieks ir apsvēris nepilngadīgās personas skaidri izteiktu vēlmi atteikties no līdzdalības vai jebkurā laikā pārtraukt līdzdalību klīniskajā izpētē, ja attiecīgā nepilngadīgā persona ir spējīga paust un pamatot savu viedokli un izvērtēt šo noteikumu 29.3.apakšpunktā minēto informāciju;

30.4. nepilngadīgā persona netiek pamudināta vai finansiāli stimulēta, izņemot kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar dalību klīniskajā izpētē (piemēram, transporta izdevumi), kā arī kompensāciju par veselībai nodarītu kaitējumu vai klīniskās izpētes dēļ iestājušos nāvi;

30.5. pēc klīniskās izpētes sagaidāms tiešs ieguvums pacientu grupai un, ja šāda izpēte ir būtiska, lai apstiprinātu datus, kas iegūti klīniskajā izpētē ar personām, kas ir spējīgas sniegt informētas personas piekrišanu, vai izmantojot citas izpētes metodes. Bez tam izpētei jābūt tieši saistītai ar slimību, no kuras cieš konkrētā nepilngadīgā persona, vai pēc būtības tādai, ka to var veikt vienīgi ar nepilngadīgām personām;

30.6. ir ievēroti Eiropas Zāļu aģentūras zinātniskie norādījumi;

30.7. klīniskā izpēte ir plānota tā, lai mazinātu sāpes, diskomfortu, bailes un jebkuru citu paredzamu risku saistībā ar slimību un bērna attīstības pakāpi. Gan riska robeža, gan ciešanu pakāpe ir īpaši noteikta un nepārtraukti pārraudzīta;

30.8. ētikas komiteja ar zināšanām pediatrijā (piemēram, tās loceklis ir sertificēts pediatrs) vai pēc padoma saņemšanas no eksperta klīniskās, ētiskās un psihosociālās problēmās pediatrijas jomā ir apstiprinājusi protokolu;

30.9. pacienta intereses ir svarīgākas par zinātnes un sabiedrības interesēm.

31. Uz personām, kas nav spējīgas sniegt informētas personas piekrišanu, attiecas visas šo noteikumu 29.punktā minētās prasības, kas attiecinātas uz personām, kuras ir spējīgas sniegt šādu piekrišanu. Ja klīniskajā izpētē tiek iekļautas personas, kas nav spējīgas sniegt informētas personas piekrišanu un kas nav to sniegušas vai nav atteikušas sniegt informētas personas piekrišanu pirms šo spēju zaudēšanas, izpēte ir atļauta, ja papildus minētajām prasībām ievēro šādus nosacījumus:

31.1. ir iegūta likumīgā pārstāvja informētas personas piekrišana. Piekrišana atspoguļo pētījuma subjekta izteikto viedokli, un to var jebkurā laikā atsaukt bez jebkādām nelabvēlīgām sekām pētījuma subjektam;

31.2. persona, kas nevar sniegt informētas personas piekrišanu, ir saņēmusi tās sapratnes spējām atbilstošu informāciju par klīnisko izpēti, tās risku un ieguvumu;

31.3. pētnieks vai atbildīgais pētnieks ir apsvēris tādas personas skaidri izteiktu vēlmi jebkurā laikā atteikties no dalības vai pārtraukt dalību klīniskajā izpētē, kas ir spējīga paust savu viedokli un izvērtēt informāciju;

31.4. persona, kas nevar sniegt informētas personas piekrišanu, netiek pamudināta vai finansiāli stimulēta, izņemot kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar dalību klīniskajā izpētē (piemēram, transporta izdevumi), kā arī kompensāciju par veselībai nodarītu kaitējumu vai klīniskās izpētes dēļ iestājušos nāvi;

31.5. šāda klīniskā izpēte ir būtiska, lai apstiprinātu datus, kas iegūti klīniskajā izpētē ar personām, kas ir spējīgas sniegt informētas personas piekrišanu, vai izmantojot citas izpētes metodes, un tieši attiecas uz dzīvību apdraudošu vai novājinošu klīnisko stāvokli, no kura cieš konkrētā persona;

31.6. klīniskā izpēte ir plānota tā, lai mazinātu sāpes, diskomfortu, bailes un jebkuru citu paredzamu risku saistībā ar slimību un izpratnes spējām. Gan riska robeža, gan ciešanu pakāpe ir īpaši noteikta un nepārtraukti pārraudzīta;

31.7. ētikas komiteja ar zināšanām par attiecīgo slimību un attiecīgo pacientu grupu vai pēc padoma saņemšanas no eksperta klīniskās, ētiskās un psihosociālās problēmās attiecīgās slimības un attiecīgās pacientu grupas jomā ir apstiprinājusi protokolu;

31.8. pacienta intereses ir svarīgākas par zinātnes un sabiedrības interesēm;

31.9. ir pamats uzskatīt, ka piedalīšanās klīniskajā izpētē būs lietderīga pacientam, attaisnojot vai vispār neradot risku.

32. Ārkārtas gadījumā, ja nav iespējams saņemt pētījuma subjekta informētas personas piekrišanu un pētījuma subjektam nav likumīgā pārstāvja vai likumīgais pārstāvis nav pieejams, pētījuma subjektu klīniskajā izpētē drīkst iesaistīt tikai tādā gadījumā, ja protokolā ir šādas iesaistīšanas procedūras apraksts un tam piekritusi ētikas komiteja un Zāļu valsts aģentūra.

33. Pētnieks informē pētījuma subjektu par personu, kas nav tieši pakļauta pētniekam un kura var sniegt informāciju par klīniskās izpētes norisi.

34. Klīnisko izpēti aizliegts veikt sievietei grūtniecības laikā un mātei, kura baro bērnu ar krūti, izņemot gadījumus, ja citādi nav iespējams nodrošināt klīnisko izpēti un risks, veicot klīnisko izpēti, ir samērīgs, salīdzinot ar paredzamo ieguvumu embrijam, auglim vai zīdainim.

35. Pētījuma subjektu, kuram nepieciešama aktīva slimības ārstēšana, kontroles grupā, kurā pētījuma subjekts saņem salīdzinājuma preparātu bez aktīvās vielas, drīkst iesaistīt vienīgi tādā gadījumā, ja ievēroti šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā minētie nosacījumi un protokolā sniegts pētījuma subjektu iesaistīšanas zinātniskais un ētiskais pamatojums.

36. Lai nodrošinātu pētījuma subjekta personas datu aizsardzību, pētnieks katram pētījuma subjektam piešķir identifikācijas kodu, kas aizstāj pētījuma subjekta vārdu un uzvārdu, sniedzot ziņojumus sponsoram, Zāļu valsts aģentūrai un ētikas komitejai. Pacienta vārdu un uzvārdu pētnieks drīkst atkodēt tikai pēc to iestāžu lūguma, kurām saskaņā ar Ārstniecības likumu ir tiesības iepazīties ar ziņām par pacientu.

37. Ja klīniskās izpētes gaitā tiek iegūta informācija par apstākļiem, kas var radīt apdraudējumu pētījuma subjekta dzīvībai vai veselībai, pētnieks par to nekavējoties informē pētījuma subjektu. Pētījuma subjektam sniegtā informācija tiek dokumentēta. Šādos gadījumos no pētījuma subjekta saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu papildus saņem brīvprātīgu rakstisku piekrišanu par turpmāko piedalīšanos klīniskajā izpētē.

38. Ja klīniskā izpēte tiek pārtraukta vai pabeigta pirms protokolā norādītā izpildes laika, pētnieks par to informē pētījuma subjektu un nosaka viņa turpmāko ārstēšanu un novērošanu.

 

 

V. Ētikas komiteja

39. Ētikas komiteja pirms klīniskās izpētes uzsākšanas sniedz viedokli par jebkuru pieprasīto jautājumu, lai nodrošinātu pētījuma subjektu tiesības, drošību un labklājību, kā arī sniegtu sabiedrībai pārliecību par šo aizsardzību. Ētikas komiteja ir neatkarīga organizācija, kas darbojas ārstniecības iestādē vai nesaistīti ar ārstniecības iestādi.

40. Ētikas komitejas sastāvā ir kvalificētas un pieredzējušas personas, kas var izvērtēt attiecīgās klīniskās izpētes ētiskos un zinātniskos aspektus. Ētikas komitejas personālsastāvu uz nenoteiktu laiku apstiprina veselības ministrs.

41. Ētikas komitejā ir ne mazāk kā deviņi locekļi. Ētikas komitejā iekļauj vismaz divas personas, kurām nav medicīniskās izglītības, kā arī vismaz divas neatkarīgas personas, kas nav saistītas ar pētījuma centru (vietu, kur noris ar klīnisko izpēti saistītās darbības). Ētikas komitejā ir abu dzimumu pārstāvji.

42. Ētikas komitejai ir tiesības pieaicināt ekspertus bez balsstiesībām.

43. Ētikas komitejas darbība notiek saskaņā ar ētikas komitejas priekšsēdētāja apstiprinātu nolikumu. Nolikums ir izstrādāts atbilstoši veselības ministra apstiprinātajam paraugnolikumam, šiem noteikumiem, labas klīniskās prakses ieteikumiem, normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

44. Ētikas komiteja ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no ētikas komitejas locekļiem.

45. Ētikas komitejas atzinumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ētikas komitejas locekļiem atklāti balsojot.

46. Ētikas komitejas sēdes tiek protokolētas un sēdes lēmumi tiek ierakstīti protokolā. Komitejas loceklis, kura viedoklis atšķiras no komitejas galīgā lēmuma, ir tiesīgs izklāstīt savu viedokli protokola pielikumā.

47. Balsot un izteikt viedokli par konkrētai klīniskai izpētei saistošiem jautājumiem drīkst tikai no konkrētā pētnieka un sponsora neatkarīgie komisijas locekļi.

48. Ētikas komiteja visus dokumentus uzglabā piecus gadus pēc attiecīgās klīniskās izpētes pabeigšanas, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos ir noteikts ilgāks dokumentu uzglabāšanas termiņš.

49. Informācija par ētikas komitejas personālsastāvu un locekļu kvalifi­kāciju, kā arī ētikas komitejas nolikums pēc pieprasījuma ir pieejams pētniekam, sponsoram, Zāļu valsts aģentūrai un Veselības ministrijai.

50. Ētikas komiteja kopā ar informāciju par saskaņoto personālsastāvu iesniedz Veselības ministrijā kontaktinformāciju, kā arī informāciju par ekspertīzes jomu un maksu par klīniskās izpētes iesnieguma izskatīšanu. Veselības ministrija šo informāciju iesniedz Zāļu valsts aģentūrā, kā arī ievieto to savā mājas lapā internetā.

51. Reizi gadā (līdz 1.februārim) ētikas komiteja iesniedz Zāļu valsts aģentūrā visu iepriekšējā gadā izskatīto klīniskās izpētes iesniegumu un pieņemto lēmumu sarakstu.

52. Lai saņemtu ētikas komitejas atzinumu, sponsors vai sponsora pilnvarota persona iesniedz ētikas komitejā šādus dokumentus un ziņas:

52.1. numuru Eiropas klīniskās izpētes datu bāzē (EUDRACT);

52.2. sponsora vai sponsora pilnvarotas personas parakstītu iesniegumu, kas noformēts, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto iesnieguma paraugu (pieejams Zāļu valsts aģentūras mājas lapā internetā);

52.3. sponsora un pētnieka parakstītu protokolu un protokola grozījumus, ja tādi izdarīti;

52.4. sponsora izstrādātu pētījuma subjekta piekrišanas dokumentu valsts valodā. Ja klīniskajā izpētē plānots iesaistīt personas, kas nepārzina valsts valodu līmenī, kas ļauj izprast piekrišanas dokumentā rakstīto, to iesniedz arī valodā, kuru izpētē iesaistītās personas var saprast;

52.5. citu rakstisku informāciju valsts valodā, kas saistīta ar konkrēto klīnisko izpēti un kas paredzēta pētījuma subjektam. Ja klīniskajā izpētē plānots iesaistīt personas, kas nepārzina valsts valodu līmenī, kas ļauj izprast minēto informāciju, to iesniedz arī valodā, kuru izpētē iesaistītās personas var saprast;

52.6. pētījuma subjekta iesaistīšanas pasākumu aprakstu;

52.7. pētnieka brošūru vai šo noteikumu 27.punktā paredzētajā gadīju­mā – zāļu aprakstu;

52.8. pētnieku un citu klīniskajā izpētē iesaistīto personu, kuras pētnieks izvēlas pētījuma centrā un kuras strādā pētnieka uzraudzībā (turpmāk – pētnieka palīgs), pieredzes un kvalifikācijas aprakstu (Curriculum vitae);

52.9. dokumentus, kas saistīti ar kompensācijas izmaksu pētījuma subjektam par dalību klīniskajā izpētē, ja tāda paredzēta, kā arī apdrošināšanas noteikumus vai polises kopiju, vai sertifikātu, kas apliecina pētījuma subjekta apdrošināšanu klīniskās izpētes iespējamā kaitējuma gadījumā, kā arī pētnieka un sponsora atbildības apdrošināšanu;

52.10. ārstniecības iestādes vadības piekrišanu veikt klīnisko izpēti;

52.11. sponsora pilnvaru, ja dokumentus iesniedz sponsora pilnvarota persona.

53. Izvērtējot iesniegumu klīniskās izpētes uzsākšanai un sagatavojot atzinumu, ētikas komiteja īpašu vērību pievērš:

53.1. klīniskās izpētes nozīmei un nolūkam;

53.2. paredzamā ieguvuma un riska novērtējumam atbilstoši šo noteikumu 29.1.apakšpunktam un secinājumu pamatotībai;

53.3. protokolam;

53.4. pētnieka un personāla atbilstībai;

53.5. pētnieka brošūrai;

53.6. telpu un iekārtu kvalitātei;

53.7. sniedzamās rakstiskās informācijas atbilstībai konkrētai klīniskai izpētei, informētas personas piekrišanas iegūšanas kārtībai, kā arī pamatojumam klīniskai izpētei ar personām, kas nevar sniegt informētas personas piekrišanu, ņemot vērā šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā noteiktos ierobežojumus;

53.8. nosacījumiem par atlīdzību vai kompensāciju, ja klīniskās izpētes dēļ veselībai nodarīts kaitējums vai iestājusies nāve;

53.9. jebkādai apdrošināšanai vai atlīdzībai, kas sedz pētnieka un sponsora atbildību;

53.10. pētniekam un pētījuma subjektam paredzētās atlīdzības vai kompensācijas apjomam un, ja nepieciešams, nosacījumiem, kā arī starp sponsoru un pētījuma centru noslēgtajam līgumam, kas to nosaka;

53.11. pētījuma subjektu piesaistīšanas pasākumiem.

54. Ētikas komiteja 30 dienu laikā pēc šāda iesnieguma reģistrēšanas, kas ietver visu šajos noteikumos noteikto informāciju, sniedz rakstisku atzinumu iesniedzējam, norādot atzinumā sniegtā viedokļa pamatojumu. Atzinuma kopiju iesniedz Zāļu valsts aģentūrā.

55. Laikā, kad notiek iesnieguma pārbaude atzinuma sniegšanai, ētikas komiteja var nosūtīt iesniedzējam vienu papildu informācijas pieprasījumu. Laikposmu, kas noteikts šo noteikumu 54.punktā, pagarina līdz papildu informācijas saņemšanai.

56. Ētikas komiteja pagarina šo noteikumu 54.punktā minēto laikposmu, ja plānota klīniskā izpēte, kas ietver zāles gēnu terapijai vai somatisko šūnu (jebkuras organisma šūnas, kas nav dzimumšūnas) terapijai vai zāles, kuras satur ģenētiski modificētus organismus. Šādā gadījumā šo noteikumu 54.punktā minēto laikposmu pagarina atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai, bet tas nav ilgāks par 180 dienām no iesnieguma reģistrēšanas dienas. Ksenogēno šūnu (cilvēka organismam svešas šūnas) terapijas gadījumā atzinuma izsniegšanas laikposmam ierobežojumu nav.

57. Ja tiek veikta daudzcentru klīniskā izpēte un visi pētījuma centri atrodas Latvijā, ētikas komiteja sniedz vienotu atzinumu par šo klīnisko izpēti. Ja daudzcentru klīnisko izpēti vienlaikus veic vairāk nekā vienā dalībvalstī, ētikas komiteja sniedz vienotu atzinumu par klīnisko izpēti Latvijā.

58. Ētikas komitejas lēmumu iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Centrālajā medicīnas ētikas komitejā. Centrālās medicīnas ētikas komitejas lēmumu pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību.

 

 

VI. Zāļu valsts aģentūras atļaujas saņemšana

59. Lai saņemtu Zāļu valsts aģentūras atļauju klīniskās izpētes uzsākšanai, sponsors vai sponsora pilnvarota persona iesniedz Zāļu valsts aģentūrā šādus dokumentus un ziņas:

59.1. numuru Eiropas klīnisko pētījumu datu bāzē (EUDRACT);

59.2. sponsora vai sponsora pilnvarotas personas parakstītu iesniegumu, kas noformēts, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto iesnieguma paraugu (saite pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā internetā), papīra un elektroniskā formātā (XML datnes veidā);

59.3. sponsora un pētnieka parakstītu protokolu un protokola grozījumus, ja tādi izdarīti;

59.4. pārskatu par visiem aktīvajiem pētījumiem ar attiecīgajām pētāmajām zālēm;

59.5. pētāmo zāļu lietu, kurā apkopoti dati par pētāmajām zālēm, t.sk. atsauces par preparāta un placebo kvalitāti, iekļauti pirmsklīnisko un iepriekš veikto klīnisko pētījumu rezultāti, kā arī lietderības un riska izvērtējuma kopsavilkums, kurā kritiski analizēti pirmsklīniskie un klīniskie dati attiecībā uz plānotās klīniskās izpētes risku un lietderību, vai vienkāršotu saīsinātu pētāmo zāļu lietu, ja Zāļu valsts aģentūra pētāmās zāles vērtē atkārtoti;

59.6. zāļu aprakstu dalībvalstīs reģistrētajām zālēm;

59.7. to dalībvalstu sarakstu, kurās iesniegums iesniegts, kā arī informā­ciju par šo iestāžu lēmumiem, ja tāda pieejama;

59.8. ražotāja licences kopiju, ja pētāmās zāles ražotas Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī;

59.9. atzinumu, ka ražotne atbilst labas ražošanas prakses prasībām, kas ir vismaz ekvivalentas Eiropas Savienības labas ražošanas prakses prasībām, kā arī importētāja licences kopiju, ja pētāmās zāles ražotas ārpus Eiropas Savienības;

59.10. apliecinājumu par pētāmo zāļu aktīvās vielas ražošanas atbilstību labas ražošanas prakses prasībām;

59.11. sponsora izstrādātu pētījuma subjekta piekrišanas dokumentu valsts valodā. Ja klīniskajā izpētē plānots iesaistīt personas, kas nepārzina valsts valodu līmenī, kas ļauj izprast dokumentā rakstīto, iesniedz informāciju arī valodā, kuru izpētē iesaistītās personas var saprast;

59.12. citu rakstisku informāciju valsts valodā, kas saistīta ar klīnisko izpēti un kas paredzēta pētījuma subjektam. Ja plānots iesaistīt klīniskajā izpētē personas, kas nepārzina valsts valodu līmenī, kas ļauj izprast informācijā rakstīto, iesniedz informāciju arī valodā, kuru izpētē iesaistītās personas var saprast;

59.13. apdrošināšanas noteikumus un polises kopiju vai sertifikātu, kas apliecina pētījuma subjekta apdrošināšanu klīniskās izpētes iespējamā kaitējuma gadījumā;

59.14. dokumentus, kas apliecina sponsora un pētnieka atbildības apdrošināšanas nosacījumus un apmēru;

59.15. dokumentus, kas nosaka kompensācijas nosacījumus un apmēru pētījuma subjektiem;

59.16. pētnieka brošūru vai šo noteikumu 27.punktā paredzētajā gadīju­mā – zāļu aprakstu;

59.17. pētāmā preparāta iepakojuma marķējuma paraugu valsts valodā;

59.18. pētnieka un pētnieka palīgu pieredzes un kvalifikācijas aprakstu;

59.19. pētnieka rakstisku apliecinājumu par to, ka klīniskā izpēte tiks veikta atbilstoši protokolam un normatīvajiem aktiem, kā arī rakstisku apliecinājumu, ka pētnieks ir apmācīts klīniskās izpētes veikšanai atbilstoši labas klīniskās prakses prasībām;

59.20. sponsora pilnvaru, ja dokumentus iesniedz sponsora pilnvarota persona.

60. Iesnieguma iesniedzējs saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras publisko pakalpojumu izcenojumiem sedz izdevumus, kas saistīti ar zāļu klīniskās izpētes iesnieguma izskatīšanu. Ja klīniskā izpēte tiek atteikta, samaksātie izdevumi netiek atmaksāti.

61. Zāļu valsts aģentūra iesniegumu (kam pievienota visa šo noteikumu 59.punktā minētā informācija) izskata 45 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

62. Laikā, kad notiek iesnieguma pārbaude, Zāļu valsts aģentūra var iesniedzējam nosūtīt papildu informācijas pieprasījumu. Laikposmu, kas noteikts šo noteikumu 61.punktā, pagarina līdz papildu informācijas saņemšanai.

63. Zāļu valsts aģentūra pagarina šo noteikumu 61.punktā minēto laikposmu, ja plānota klīniskā izpēte, kas ietver zāles gēnu terapijai vai somatisko šūnu (jebkuras organisma šūnas, kas nav dzimumšūnas) terapijai vai zāles, kuras satur ģenētiski modificētus organismus. Šajā gadījumā šo noteikumu 61.punktā minēto laikposmu pagarina atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai, bet ne ilgāk par 180 dienām no iesnieguma reģistrēšanas dienas. Ksenogēno šūnu terapijas gadījumā atļaujas izsniegšanas termiņam ierobežojumu nav.

64. Zāļu valsts aģentūra šo noteikumu 61. un 62.punktā minētajā termiņā pieņem lēmumu par klīniskās izpētes uzsākšanu vai par aizliegumu uzsākt klīnisko izpēti un piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē iesniedzēju, norādot lēmuma pamatojumu. Atļauju neizsniedz, kamēr nav veikta šo noteikumu 60.punktā minētā samaksa. Atļauju izsniedz uz protokolā noteikto klīniskās izpētes laiku.

65. Atļauja netiek izsniegta tādai gēnu terapijas izpētei, kas rada pētījuma subjekta dzimumšūnu ģenētiskās informācijas identitātes modificēšanos.

66. Atļauja klīniskai izpētei ar zālēm, kas satur ģenētiski modificētus organismus, tiek izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē.

67. Iesniedzējam Zāļu valsts aģentūras lēmumu ir tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

68. Ja tiek veikta daudzcentru klīniskā izpēte un visi pētījuma centri atrodas Latvijā, Zāļu valsts aģentūra pieņem vienotu lēmumu par šo klīnisko izpēti. Ja daudzcentru klīnisko izpēti vienlaikus veic vairāk nekā vienā dalībvalstī, Zāļu valsts aģentūra pieņem vienotu lēmumu par klīnisko izpēti Latvijā.

 

 

VII. Klīniskās izpētes uzsākšana

69. Sponsors uzsāk klīnisko izpēti tikai pēc tam, kad ētikas komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu un Zāļu valsts aģentūra ir sniegusi atļauju klīniskās izpētes uzsākšanai. Sponsoram ir tiesības vienlaikus iesniegt iesniegumu ētikas komitejā un Zāļu valsts aģentūrā.

70. Ja Zāļu valsts aģentūra informējusi sponsoru par lēmumu aizliegt klīniskās izpētes uzsākšanu, sponsors drīkst tikai vienu reizi grozīt šo noteikumu 59.punktā minētā iesnieguma saturu, lai ņemtu vērā lēmuma pamatojumā minēto. Ja sponsors nav ņēmis vērā lēmuma pamatojumā minēto, iesniegumu uzskata par noraidītu un klīnisko izpēti uzsākt nedrīkst.

 

 

VIII. Klīniskās izpētes veikšana

71. Pēc klīniskās izpētes uzsākšanas sponsoram ir tiesības izdarīt grozījumus protokolā. Ja šie grozījumi var būtiski ietekmēt pētījuma subjekta drošību, fizisko vai garīgo subjekta integritāti, pētījuma zinātnisko vērtību, pētījuma norisi vai vadīšanu, pētījuma zāļu kvalitāti vai to drošību, sponsors iesniedz Zāļu valsts aģentūrā iesniegumu, izmantojot Eiropas Komisijas apstiprināto būtiska grozījuma iesnieguma paraugu (saite pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā internetā), kā arī rakstiski informē attiecīgo ētikas komiteju.

72. Ētikas komiteja sniedz atzinumu un Zāļu valsts aģentūra pieņem lēmumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 71.punktā minēto grozījumu saņemšanas.

73. Ja ētikas komiteja sniegusi pozitīvu atzinumu un Zāļu valsts aģentūra pieņēmusi pozitīvu lēmumu, sponsors turpina veikt klīnisko izpēti, ievērojot grozījumus protokolā.

74. Ja ētikas komitejas atzinums vai Zāļu valsts aģentūras lēmums ir nelabvēlīgs, sponsors nedrīkst ieviest protokola grozījumus, pirms nav ņemts vērā atzinumā un lēmuma pamatojumā norādītais. Ja sponsors nav ņēmis vērā atzinumā vai lēmuma pamatojumā minēto, sponsora iesniegtie grozījumi protokolā tiek uzskatīti par noraidītiem.

75. Ja klīniskās izpētes laikā rodas ar izpētes veikšanu vai pētāmo zāļu izpēti vai izstrādi saistīti apstākļi, kas var ietekmēt pētījuma subjekta drošību, sponsors un pētnieks steidzami veic attiecīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu pētījuma subjektu. Sponsors nekavējoties informē Zāļu valsts aģentūru par šiem apstākļiem un veiktajiem pasākumiem un nodrošina, ka vienlaikus tiek informēta arī ētikas komiteja.

76. Ja grozījumi protokolā saistīti ar administratīviem jautājumiem (piemēram, tālruņa numura maiņa), sponsors par tiem rakstiski informē ētikas komiteju un Zāļu valsts aģentūru. Ētikas komitejas atzinums un Zāļu valsts aģentūras atļauja šādā gadījumā nav nepieciešama.

77.  90 dienu laikā pēc klīniskās izpētes beigām sponsors informē Zāļu valsts aģentūru un ētikas komiteju par to, ka klīniskā izpēte Latvijas Republikā ir pabeigta. Sponsors iesniedz Zāļu valsts aģentūrā iesniegumu, izmantojot Eiropas Komisijas apstiprināto klīniskās izpētes pabeigšanas iesnieguma paraugu (saite pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā internetā). Sponsors informē Zāļu valsts aģentūru par Latvijā klīniskajā izpētē iesaistīto pacientu skaitu. Ja klīnisko izpēti pārtrauc pirms plānotajām izpētes beigām, par izpētes pārtraukšanu sponsors 15 dienu laikā pēc zāļu klīniskās izpētes pārtraukšanas rakstiski informē Zāļu valsts aģentūru un ētikas komiteju, izskaidrojot klīniskās izpētes pārtraukšanas iemeslus.

 

 

IX. Informācijas apmaiņa

78. Zāļu valsts aģentūra ievada Eiropas klīniskās izpētes datu bāzē informāciju par katru Latvijas teritorijā pieteikto klīnisko izpēti, tai skaitā:

78.1. sponsora iesniegumu Zāļu valsts aģentūrai par atļaujas pieprasījumu klīniskās izpētes uzsākšanai;

78.2. jebkurus grozījumus, kas izdarīti iesniegumā saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras norādījumiem un šo noteikumu 70.punktu;

78.3. jebkurus grozījumus, kas izdarīti protokolā pēc klīniskās izpētes uzsākšanas saskaņā ar šo noteikumu 71., 72. un 73.punktu;

78.4. ētikas komitejas atzinumu;

78.5. paziņojumu par klīniskās izpētes pabeigšanu Latvijas Republikā;

78.6. informāciju par uzraudzību un vērtēšanu par atbilstību labas klīniskās prakses prasībām.

79. Pēc jebkuras dalībvalsts, Eiropas Zāļu aģentūras vai Eiropas Komisijas pamatota pieprasījuma Zāļu valsts aģentūra papildus šo noteikumu 78.punktā minētajai informācijai sniedz nepieciešamo informāciju.

 

 

X. Izpētes pārtraukšana un pārkāpumi

80. Ja Zāļu valsts aģentūrai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šo noteikumu 59.punktā minētā iesnieguma nosacījumi netiek ievēroti, vai tās rīcībā ir informācija, kas rada šaubas par klīniskās izpētes drošību vai zinātnisko pamatotību, Zāļu valsts aģentūrai ir tiesības apturēt klīnisko izpēti, par to informējot pētnieku un sponsoru.

81. Pirms Zāļu valsts aģentūra pieņem lēmumu šo noteikumu 80.punktā minētajā gadījumā, tā pieprasa sponsoram un pētniekam nedēļas laikā sniegt informāciju par nosacījumu neievērošanas iemesliem, izņemot gadījumus, ja pastāv nopietns risks pētījuma subjektam.

82. Ja Zāļu valsts aģentūrai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka sponsors vai pētnieks, vai kāda cita klīniskās izpētes veikšanā iesaistīta persona nepilda noteiktās saistības, tā informē attiecīgo personu par to un norāda darbības, kas tai jāveic, lai labotu šo situāciju. Zāļu valsts aģentūra informē ētikas komiteju, citas kompetentās iestādes un Eiropas Komisiju par veiktajām darbībām.

83. Zāļu valsts aģentūrai ir tiesības aizliegt klīnisko izpēti, ja klīniskā izpēte rada nopietnu risku pētījuma subjektam, bet sponsors un pētnieks neveic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pētījuma subjekta drošību.

84. Par lēmumu apturēt vai aizliegt klīnisko izpēti, kā arī par šī lēmuma iemesliem Zāļu valsts aģentūra informē citas kompetentās iestādes, attiecīgo ētikas komiteju, Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Komisiju.

 

 

XI. Pētāmo zāļu ražošana, ievešana un marķēšana

85. Prasības pētāmo zāļu ražošanai un ievešanai nosaka normatīvie akti par zāļu ražošanu un kontroli un par zāļu ievešanu un izplatīšanu.

86. Uz pētāmo zāļu sekundārā iepakojuma vai, ja tāda nav, primārā iepakojuma valsts valodā norāda informāciju saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem (vadlīnijām), kas attiecas uz zāļu ražošanu un ko Eiropas Komisija ir publicējusi Eiropas Kopienas Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājumos (Eudralex).

 

 

XII. Klīniskās izpētes dokumentu kopums un to uzglabāšanas prasības

87. Klīniskās izpētes dokumentu kopums ir izpētes pamatdokumenti, kas nodrošina klīniskās izpētes veikšanu un izpētē iegūto datu kvalitātes izvērtēšanu. Šie dokumenti liecina par to, vai pētnieks un sponsors rīkojas saskaņā ar labas klīniskās prakses principiem un pamatnostādnēm, kā arī noteikumos par zāļu reģistrēšanu noteiktajām prasībām.

88.  Klīniskās izpētes dokumentu kopums ir pamats auditam, ko veic sponsora norīkots neatkarīgs auditors, kā arī uzraudzībai un vērtēšanai, ko veic Zāļu valsts aģentūra.

89. Pamatdokumentu saturs atbilst klīniskās izpētes fāzei.

90. Sponsors un pētnieks izpētes pamatdokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc konkrētās izpētes pabeigšanas, izņemot šo noteikumu 91. un 92.punktā minētos dokumentus.

91. Pētnieks ir atbildīgs par pētījuma subjektu identifikācijas kodu saraksta uzglabāšanu vismaz 15 gadus.

92. Sponsors ir atbildīgs par protokola, darba standartprocedūru, pētnieka brošūras, katra pētījuma subjekta datu reģistrācijas dokumenta, klīniskās izpētes ziņojuma, rakstiska atzinuma par klīniskās izpētes protokolu un tās norises gaitu uzglabāšanu vismaz piecus gadus pēc pētāmā preparāta reģistrācijas.

93. Pamatdokumentus uzglabā ilgāk, ja tas noteikts normatīvajos aktos vai starp sponsoru un pētnieku noslēgtajā līgumā.

94. Pamatdokumentus uzglabā tā, lai pēc Zāļu valsts aģentūras pieprasījuma tie būtu nekavējoties pieejami, izņemot identifikācijas kodus, kas pieejami tikai iestādēm, kurām saskaņā ar Ārstniecības likumu ir tiesības iepazīties ar ziņām par pacientu.

95. Medicīniskos ierakstus par pētījuma subjektiem uzglabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību.

96. Datu vai pamatdokumentu īpašumtiesību maiņu dokumentē. Jaunais īpašnieks uzņemas atbildību par datu uzglabāšanu un arhivēšanu saskaņā ar šo noteikumu 90., 91., 92., 93., 94. un 95.punktu.

97. Sponsors norīko par arhīvu atbildīgo personu (atbildīgās personas).

98. Pieeja arhīvam ir atļauta tikai šo noteikumu 97.punktā minētajām personām.

99. Pamatdokumentu uzglabā apstākļos, kas nodrošina šo dokumentu pilnīgu un prasībām atbilstošu saglabāšanu visā noteiktajā periodā, kā arī to pieejamību pēc Zāļu valsts aģentūras pieprasījuma, izņemot šo noteikumu 94.punktā minētos identifikācijas kodus.

100. Jebkuras izmaiņas dokumentos ir viegli izsekojamas, saglabājot arī tekstu, kurā veiktas izmaiņas.

 

 

XIII. Kārtība, kādā tiek uzraudzīta un vērtēta klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām

101. Vērtēšana ir oficiāla pārbaude, ko veic Zāļu valsts aģentūra un kuras laikā tā pārbauda dokumentus, aprīkojumu, pierakstus, kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, kā arī jebkurus citus resursus, kurus Zāļu valsts aģentūra uzskata par saistītiem ar klīnisko izpēti un kas atrodas pētījuma centrā, sponsora vai pētījuma līgumorganizācijas telpās, kā arī jebkurā citā iestādē, kuru Zāļu valsts aģentūra uzskata par piemērotu vērtēšanai.

102. Lai uzraudzītu un vērtētu atbilstību labas klīniskās prakses prasībām, Zāļu valsts aģentūrai ir tiesības apmeklēt vietas, kas saistītas ar klīniskās izpētes veikšanu, jo īpaši pētījuma centru un jebkuru laboratoriju, kas izmantota analīžu veikšanai klīniskajā izpētē.

103. Zāļu valsts aģentūra ievēro datu aizsardzības prasības attiecībā uz labas klīniskās prakses uzraudzības un vērtēšanas laikā iegūto informāciju.

104. Uzraudzību un vērtēšanu drīkst veikt persona, kurai ir:

104.1. augstākā izglītība vai atbilstoša pieredze medicīnā, farmācijā, farmakoloģijā, toksikoloģijā vai citā piemērotā nozarē;

104.2. zināšanas par principiem un darbībām, kas saistītas ar zāļu izstrādi un klīnisko izpēti, kā arī zināšanas par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par klīniskās izpētes veikšanu un zāļu reģistrēšanu;

104.3. zināšanas par darbībām un sistēmu, kas nepieciešama klīniskās izpētes datu reģistrēšanai, kā arī veselības aprūpes sistēmas organizāciju un tiesisko regulējumu.

105. Zāļu valsts aģentūra regulāri aktualizē informāciju par personām, kas ir tiesīgas uzraudzīt un vērtēt atbilstību labai klīniskajai praksei, kvalifikāciju, apmācībām un pieredzi. Zāļu valsts aģentūra nodrošina šo personu apmācību, regulāri izvērtē mācību vajadzības, kā arī veic atbilstošus pasākumus attiecīgo personu prasmju uzturēšanai un pilnveidošanai.

106. Zāļu valsts aģentūra nodrošina šo noteikumu 105.punktā minētās personas ar darba standartprocedūru aprakstu, kā arī pienākumu, atbildības un apmācību prasību detalizētu aprakstu. Zāļu valsts aģentūra regulāri aktualizē darba standartprocedūru aprakstu, kā arī citu šo noteikumu 105.punktā minētajām personām paredzēto informāciju.

107. Zāļu valsts aģentūra šo noteikumu 105.punktā minētās personas nodrošina ar dokumentu, kas apliecina viņu tiesības uzraudzīt un vērtēt klīniskās izpētes atbilstību labas klīniskās prakses prasībām.

108. Šo noteikumu 105.punktā minētā persona, uzsākot darbu, rakstiski apliecina jebkuru finansiālu vai citu veidu saikni ar uzraugāmo personu vai vietu. Šo apliecinājumu Zāļu valsts aģentūra ņem vērā, norīkojot konkrēto personu attiecīgās klīniskās izpētes uzraudzības veikšanai un vērtēšanai.

109. Labas klīniskās prakses vērtēšanu var veikt šādos gadījumos:

109.1. pirms klīniskās izpētes uzsākšanas, klīniskās izpētes laikā vai pēc tās pabeigšanas;

109.2. saistībā ar zāļu reģistrēšanas iesnieguma izskatīšanu.

110. Par veikto vērtēšanu Zāļu valsts aģentūra informē Eiropas Zāļu aģentūru. Uzraudzību un vērtēšanu var veikt Eiropas Savienības vārdā, un tās rezultātus atzīst pārējās dalībvalstis. Zāļu valsts aģentūrai ir tiesības lūgt citas dalībvalsts palīdzību saistībā ar uzraudzību un vērtēšanu.

111. Pēc vērtēšanas Zāļu valsts aģentūra sagatavo vērtēšanas ziņojumu. Ziņojums ir pieejams sponsoram, nodrošinot nepieciešamo datu aizsardzību. Tas ir pieejams pārējām dalībvalstīm, ētikas komitejai un Eiropas Zāļu aģentūrai, ja saņemts pamatots pieprasījums.

112. Zāļu valsts aģentūras veicamajā klīniskās izpētes vērtēšanā ir tiesīga piedalīties ārvalstu kompetentā iestāde. Lai piedalītos vērtēšanā, ārvalstu kompetentā iestāde 30 dienas pirms paredzētās vērtēšanas iesniedz Zāļu valsts aģentūrā rakstisku iesniegumu, norādot iemeslus nepieciešamībai piedalīties vērtēšanā.

113. Lai nodrošinātu uzraudzību un vērtēšanu, visu klīniskajā izpētē iesaistīto personu pienākums ir nodrošināt Zāļu valsts aģentūrai, kā arī ārvalstu vērtētājiem tiešu pieeju dokumentiem visās ar klīnisko izpēti saistītajās vietās.

114. Klīniskās izpētes pārbaudi atbilstoši kompetencei ir tiesīga veikt Valsts farmācijas inspekcija un Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija. Par šajā punktā minētās pārbaudes rezultātiem attiecīgā inspekcija ziņo Zāļu valsts aģentūrai.

115. Ja nepieciešams, Zāļu valsts aģentūra zāļu klīniskās izpētes vērtēšanā drīkst iesaistīt ekspertus, kuru kvalifikācija un pieredze atbilst konkrētajai klīniskajai izpētei.

 

 

XIV. Ziņošana par nevēlamiem notikumiem

116. Pētnieks nekavējoties rakstiski informē sponsoru par visiem pētījuma subjektam nelabvēlīgiem medicīniskiem gadījumiem, kas notiek pētāmo zāļu lietošanas laikā neatkarīgi no cēloņsakarības ar pētāmo zāļu lietošanu un kas neatkarīgi no devas izraisa nāvi, apdraud dzīvību, rada hospitalizācijas nepieciešamību vai pagarina esošo hospitalizāciju, izraisa nepārejošu vai smagas formas invaliditāti vai darbnespēju vai kas ir iedzimta anomālija vai dzemdību defekts (turpmāk – būtisks nevēlams notikums), izņemot tos būtiskos nevēlamos notikumus, kuri protokolā vai pētnieka brošūrā nav minēti starp tiem, par kuriem ir nepieciešama tūlītēja ziņošana. Pēc tūlītējā ziņojuma pētnieks nosūta sponsoram detalizētu rakstisku ziņojumu. Tūlītējos un turpmākajos ziņojumos pētījuma subjekta identifikācijai lieto pētījuma subjektam piešķirto unikālo identifikācijas kodu.

117. Par būtiskiem nevēlamiem notikumiem un laboratoriskām novirzēm, kas protokolā noteiktas kā būtiskas pētāmo zāļu lietošanas drošības izvērtēšanai, pētnieks rakstiski ziņo sponsoram saskaņā ar izpētes protokolā norādītajām ziņojumu sniegšanas prasībām un termiņiem.

118. Ja iestājas pētījuma subjekta nāve, pētnieks nodrošina sponsoru un ētikas komiteju ar visu pieprasīto papildu informāciju.

119. Sponsors detalizēti reģistrē visus pētnieku ziņotos nevēlamos notikumus un izvērtē to smagumu, cēloni un paredzamību, kā arī pēc pieprasījuma iesniedz šos datus to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notiek konkrētā klīniskā izpēte.

 

 

XV. Ziņošana par būtiskām blaknēm

120. Sponsors nodrošina, lai visos attiecīgajā klīniskajā izpētē iesaistītajos pētījuma centros novērotās būtiskās nelabvēlīgās un negaidītās atbildes reakcijas uz pētāmo zāļu lietošanu neatkarīgi no lietotās devas, kuru būtība vai smaguma pakāpe neatbilst pieejamai informācijai par pētāmām zālēm (turpmāk – neparedzētas blaknes), kas izraisa pētījuma subjekta nāvi vai apdraud tā dzīvību un ko, iespējams, izraisījušas pētāmās zāles, tiktu reģistrētas. Informāciju par tām iespējami agrāk, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas sponsors ievada Eiropas Zāļu aģentūras Eiropas blakņu uzraudzības sistēmas (Eudravigilance) datu bāzes klīniskās izpētes modulī (EVCTM). Būtiskas neparedzētas blaknes, kas izraisa pētījuma subjekta nāvi vai apdraud tā dzīvību un ko, iespējams, izraisījušas pētāmās zāles un kuras novērotas klīniskās izpētes centros Latvijā, sponsors ziņo Zāļu valsts aģentūrai, norādot EVCTM Zāļu valsts aģentūras adresi, un ētikas komitejai, sniedzot papildu ziņojumu astoņu dienu laikā pēc pirmā ziņojuma.

121. Būtiskas neparedzētas blaknes, kas neizraisa pētījuma subjekta nāvi vai neapdraud tā dzīvību un ko, iespējams, izraisījušas pētāmās zāles, sponsors ievada Eiropas Zāļu aģentūras Eiropas blakņu uzraudzības sistēmas (Eudravigilance) datu bāzes klīniskās izpētes modulī (EVCTM). Par būtiskām neparedzētām blaknēm, kas neizraisa pētījuma subjekta nāvi vai neapdraud tā dzīvību un ko, iespējams, izraisījušas pētāmās zāles un kuras novērotas klīniskās izpētes centros Latvijā, sponsors ziņo Zāļu valsts aģentūrai, norādot EVCTM Zāļu valsts aģentūras adresi, kā arī ētikas komitejai iespējami agrāk, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.

122. Zāļu valsts aģentūra reģistrē informāciju par visām tai paziņotām varbūtējām būtiskām neparedzētām pētāmo zāļu blaknēm.

123. Sponsors par visām būtiskām neparedzētām blaknēm, ko, iespējams, izraisījušas pētāmās zāles, informē visus klīniskajā izpētē iesaistītos pētniekus.

124. Klīniskās izpētes laikā sponsors reizi gadā ne vēlāk kā 60 dienas pēc protokolā noteiktā pārskata termiņa beigām sniedz Zāļu valsts aģentūrai un ētikas komitejai drošības ziņojumu par visām attiecīgajā gadā novērotajām būtiskām neparedzētām blaknēm, ko, iespējams, izraisījušas pētāmās zāles, kā arī kopsavilkumu par pētījuma subjekta drošību klīniskās izpētes laikā. Ja klīniskā izpēte ilgst mazāk par gadu, drošības ziņojumu var iesniegt kopā ar paziņojumu par klīniskās izpētes pabeigšanu.

 

 

XVI. Zāļu lietošanas novērojumi

125. Zāļu lietošanas novērojumos apkopo tikai tādus datus, kurus novērojumu veicējs (ārsts) iegūst profesionālajā darbībā, pamatojoties uz atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu. Pacientiem neveic papildu diagnostikas un uzraudzības procedūras un ievākto datu analīzei izmanto epidemioloģiskās metodes.

126. Pirms zāļu lietošanas novērojuma sākšanas ārsts vai, ja novērojumu veic vairāki ārsti, atbildīgā persona (ārsts vai zāļu ražotāja pārstāvis, kas ir atbildīgs par novērojuma koordinēšanu) (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz Zāļu valsts aģentūrā un ētikas komitejā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

126.1. novērojamo zāļu nosaukums, vispārīgais nosaukums, zāļu forma un stiprums;

126.2. novērojuma projekta apraksts (arī kritēriji pacientu iesaistīšanai novērojumā un datu analīzei izmantojamās metodes);

126.3. ārsts, kas piedalās novērojuma veikšanā (vārds un uzvārds);

126.4. ārstniecības iestāde, kas piedalās novērojuma veikšanā;

126.5. novērojuma datu reģistrācijas veids;

126.6. plānoto iesaistāmo pacientu skaits;

126.7. novērojuma norises laiks, norādot sākuma un beigu datumu.

127. Iesnieguma iesniedzējs saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras publisko pakalpojumu izcenojumiem sedz izdevumus, kas saistīti ar zāļu lietošanas novērojuma iesnieguma izskatīšanu.

128. Zāļu lietošanas novērojumu drīkst uzsākt, ja ētikas komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu un Zāļu valsts aģentūra 30 dienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas nav informējusi iesniedzēju par iemesliem, kādēļ zāļu lietošanas novērojumu nedrīkst uzsākt.

129. Par zāļu lietošanas novērojumos konstatētajām zāļu izraisītajām blaknēm ārsts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem zāļu lietošanas izraisīto blakņu uzraudzības noteikumiem ziņo Zāļu valsts aģentūrai.

130.  90 dienu laikā pēc novērojumu beigšanas ārsts vai šo noteikumu 126.punktā minētā atbildīgā persona rakstiski ziņo Zāļu valsts aģentūrai par novērojumu beigšanu, sniedzot apkopojumu par novērojumos iesaistīto pacientu skaitu un konstatētajām zāļu izraisītajām blaknēm.

131.  Zāļu lietošanas novērojumu atbilstību šiem noteikumiem atbilstoši kompetencei uzrauga Zāļu valsts aģentūra un pārbauda Valsts farmācijas inspekcija un Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

132. Zāļu lietošanas novērojumos iesais­tītajām personām ir pienākums neizpaust pacientu personas un klīniskos datus, izņemot gadījumus, ja attiecīgos datus pieprasa iestādes, kurām saskaņā ar Ārstniecības likumu ir tiesības iepazīties ar ziņām par pacientu.

 

 

XVII. Noslēguma jautājumi

133. Atzīt par spēku zaudējušiem:

133.1. Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumus Nr.312 "Zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 323./324.nr.; 2001, 105.nr.; 2003, 125.nr.; 2004, 98.nr.);

133.2. Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumus Nr.374 "Kārtība, kādā tiek vērtēta atbilstība labas klīniskās prakses prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 119.nr.).

134. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.aprīli.

135. Ētikas komitejas, kuras darbojas šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, šo noteikumu 50.punktā minēto informāciju iesniedz līdz 2006.gada 1.maijam.

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa Direktīvas 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm;

2) Komisijas 2005.gada 8.aprīļa Direktīvas 2005/28/EK, ar ko nosaka labas klīniskās prakses principus un sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz pētāmām cilvēkiem paredzētām zālēm, kā arī prasības attiecībā uz šādu zāļu ražošanas atļauju vai importēšanu.

 

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.aprīli.