Par jaunu valstu uzņemšanas spēju Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 16.martā (ar 397 balsīm par, 95 pret un 37 atturoties), pieņemtajā ziņojumā par ES paplašināšanos atzīst, ka ES jāpilda savas saistības pret kandidātvalstīm, bet nopietni jāņem vērā ES uzņemšanas spējas. Deputāti iesaka piedāvāt daudzpusējas sadarbības modeli tām Eiropas valstīm, kas nav atzītas par kandidātēm uz dalību ES, tas kalpotu kā solis ceļā uz pilntiesīgu dalību.

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai (EK) līdz gada beigām sagatavot ziņojumu par Eiropas Savienības “absorbcijas” jeb jaunu valstu uzņemšanas spēju. Lai to noteiktu, jāprecizē arī ES ģeogrāfiskās robežas. Deputāti aicina EK arī sagatavot saziņas stratēģiju, “lai sniegtu atbildi uz pamatotajām Eiropas sabiedrības bažām” par ES paplašināšanos. Ņemot vērā ES uzņemšanas spēju, deputāti aicina EK un Padomi iesniegt visām Eiropas valstīm, kam pašlaik nav izredžu kļūt par dalībvalstīm, priekšlikumus “par ciešu daudzpusēju sadarbību ar ES”, kas varētu kļūt par starpposmu ceļā uz pilntiesīgu dalību.

Inese Vaidere Eiropas Nāciju grupas vārdā teica, ka “Eiropas Savienības tālākā paplašināšanās ir nepieciešama, tomēr nāksies rast jaunus mehānismus un veidus, kas Eiropas Savienību izvestu no jauna valstu absorbcijas spējas strupceļa”.  Viņa atbalstīja Elmara Broka (Eiropas Tautas partiju un Eiropas Demokrātu grupa) ziņojumā teikto, ka līdzās pilntiesīgas dalības iespējai jāpiedāvā arī dažādi daudzpusīgas sadarbības un partnerības varianti ar valstīm, kuras vismaz tuvākajā laikā Eiropas Savienībā iestāties nevarēs. “Tas varētu būt veids, kā reformu ceļam un Eiropas vērtībām piesaistīt, piemēram, Turciju, Ukrainu, Balkānus un vēlāk arī citas valstis,” teica I. Vaidere.

Deputāti atzīst, ka ES paplašināšanās stratēģija stimulēja reformu uzsākšanu Turcijā, Horvātijā un visās Rietumbalkānu valstīs. Deputāti novērtē to, ka EK gatavojas sarunas turpināt tikai gadījumā, ja būs apmierināta ar visu izvirzīto kritēriju izpildi, un atgādina, ka pirms jebkuras paplašināšanās iepriekš jānodrošina atbilstoši līdzekļi ES budžetā.

Pievēršoties iestāšanās sarunām ar Turciju, Ārlietu komitejas deputāti atzīmē, ka politisko pārmaiņu tempi 2005.gadā ir samazinājušies, un izsaka cerību, ka sarunas ļaus iedarbināt turpmākās reformas. Deputāti aicina Turciju atcelt šķēršļus vārda un reliģijas brīvībai, sagaida pareizu Turcijas tiesu iestāžu darbību, īpaši attiecībā uz izturēšanos pret  ieslodzītajiem, un izsaka bažas par drošības situācijas pasliktināšanos valsts dienvidaustrumos. Deputāti izsaka nožēlu par to, ka Turcija neatzīst Kipras Republiku, un aicina ES Padomi pielikt pūliņus, lai panāktu tirdzniecības noteikumu atvieglošanu ar Ziemeļkipru un vienošanos par finansiālo atbalstu tai.

Tatjana Ždanoka, uzstājoties debatēs, atgādināja, ka, izskatot Turcijas pieteikumu dalībai ES, viņa aicinājusi Eiropas Komisiju neatkārtot tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas Latvijas iestāšanās gadījumā, neaizmantojot iestāšanās procesu, lai veicinātu mazākumtautību tiesības. Viņa aicināja Turcijas valdību uzlabot savu politiku etnisko, reliģisko un valodu minoritāšu jomā.

Deputāti  atzinīgi vērtē ES lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju un apsveic EK ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Pievēršoties situācijai citās valstīs, kam pašlaik nav ES kandidātvalsts statusa, deputāti atzinīgi vērtē Albānijas tuvošanos sarunu noslēgumam par Stabilizācijas un asociācijas līgumu un aicina veikt tālākas reformas Bosnijā un Hercegovinā, lai sāktu sarunas par šādu līgumu. Deputāti tomēr nožēlo, ka sarunas par konstitucionālo reformu Bosnijā un Hercegovinā nonākušās strupceļā. Deputāti atbalsta ANO īpašā sūtņa ieteikumu sākt sarunas par Kosovas statusu, uzskatot, ka risinājums ir daudznacionālas Kosovas izveide, tomēr izsaka bažas par etnisko grupu attiecībām. Deputāti pauž gandarījumu par Belgradas iestāžu panākto progresu sadarbībā ar Starptautisko krimināltiesu bijušai Dienvidslāvijai. Ziņojuma pamatā ir Eiropas Komisijas sagatavotais pārskats par paplašināšanās procesu 2005.gadā.

Eiropas Parlamenta preses dienests