Par Eiropas Savienības līdzekļiem iedzīvotāju veselībai

Eiropas Parlaments 16. martā nobalsoja par 1,5 miljardu eiro piešķiršanu Rīcības programmai veselības aizsardzības jomā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Deputāti uzskata, ka sabiedrības veselībai  un  patērētāju aizsardzībai jāparedz divi atsevišķi maciņi, nevis viens kopējs, kā to ierosināja Eiropas Komisija.

Balsojumu par patērētāju aizsardzības aspektiem Rīcības programmā deputāti atlika uz nākamo plenārsesiju.

Lai gan veselības aprūpes sistēmas ir dalībvalstu kompetencē, deputāti uzskata, ka ar  sadarbību un mērķtiecīgām programmām Eiropas iedzīvotāju veselību var ievērojami uzlabot.  Labāka valstu un veselības aprūpes iestāžu  sadarbība un datu apmaiņa var būt izšķiroša slimniekiem, kam vajadzīgā brīdī nav pieejama palīdzība savā valstī.

Veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Markoss Kiprijanu, uzstājoties plenārsēdē, izteica atbalstu daudziem deputātu izdarītajiem grozījumiem, tomēr brīdināja, ka, pieņemot galīgo lēmumu par septiņu gadu ES budžetu, ieteiktā summa varētu samazināties. Latvijas deputāts Georgs Andrejevs aicināja galveno slimību sarakstā iekļaut kardiovaskulārās saslimšanas, kas nepārprotami ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem Eiropā — katru gadu 2 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju mirst tieši šo saslimšanu rezultātā.

Deputāti prasa veselības aizsardzībai paredzētos pasākumus novirzīt četriem galvenajiem mērķiem:  

– aizsargāt iedzīvotājus pret riskiem veselībai un veicināt veselīgu dzīvesveidu;

– samazināt nelaimes gadījumu skaitu un mirstību no izplatītākajām slimībām un traumām;

– uzlabot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un samazināt nevienlīdzības veselības aprūpē un dzīves kvalitātē;

– apkopot informāciju par sabiedrības veselību.

Deputāti arī ierosina uz pusi palielināt līdzekļus vairākiem papildu pasākumiem ar mērķi:

– identificēt un novērst traumu cēloņus;

– pētīt antibiotiku pretestību pret baktērijām un apkarot  infekciju izplatību;

– atbalstīt sociāli izolētās personas;

– veicināt pacientu mobilitāti;

– vākt un analizēt datus par neauglību;

– izveidot Eiropas orgānu donora apliecību un veicināt informācijas pieejamību par transplantējamiem orgāniem vai audiem, ņemot vērā ētikas aspektus.

Grozītais lēmuma projekts par rīcības programmas izveidi trešdien, 16.martā, iesniegts ES Padomei. Ja Padome visiem grozījumiem piekritīs, lēmums varēs stāties spēkā. Ja dalībvalstis lēmuma projekta redakcija neapmierinās, to nodos atpakaļ Parlamentam izskatīšanai otrajā lasījumā.