Par ANO Cilvēktiesību padomes izveidi

Gatavojoties ANO Cilvēktiesību komisijas 62.sesijai, kurā organizācijas dalībvalstis spriedīs par Cilvēktiesību padomes izveidi, Eiropas Parlaments pauda savu nostāju reformas jautājumā.

ANO ģenerālsekretariāts ir sagatavojis reformas priekšlikumu, kas ANO Cilvēktiesību komisijas vietā paredz izveidot Cilvēktiesību padomi kā  pastāvīgu struktūru, kas ļautu efektīvāk novērst  ar cilvēktiesībām saistītās krīzes un reaģēt uz tām. Par reformu ANO Cilvēktiesību komitejas spriedīs kārtējā sesijā no 13.marta līdz 21.aprīlim.

Eiropas Parlaments, izvērtējot reformas priekšlikumu, apsveic mazākas un pastāvīgas struktūras izveidi. Deputāti atzinīgi vērtē to, ka jaunā struktūra ļaus periodiski pārskatīt cilvēktiesību stāvokli visās pasaules valstīs, nediskriminēti uzraudzīt, kā cilvēktiesības pilda visas, arī pašas Cilvēktiesību padomes dalībvalstis.

Parlaments izsaka nožēlu, ka reformā tomēr noraidīts ierosinājums Cilvēktiesību padomes locekļus ievēlēt ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tā vietā pieļaujot absolūtu balsu vairākumu, kas iekļūšanai Cilvēktiesību padomē nosaka zemākus kritērijus, nekā vēlas Eiropas Parlaments. Vienlaikus deputāti uzskata, ka jaunā kārtība, kas liek Padomes locekļus ievēlēt individuāli un aizklāti, tomēr palīdzēs novērst cilvēktiesību pārkāpēju ievēlēšanu. Jaunā kārtība paredz atņemt padomes locekļa pilnvaras ar divām trešdaļām balsu Ģenerālajā asamblejā.

Inese Vaidere, kas kopīgā rezolūcijas izstrādē pārstāvēja Nāciju Eiropas grupu, debatēs 15.martā teica, ka pašreizējais risinājums, kad Ģenerālajā asamblejā vajadzēs tikai vienkāršu vairākumu valstu ievēlēšanai, bet  divas trešdaļas — lai no Padomes atsauktu, ir vājš kompromiss, kas nenovērsīs cilvēktiesības neievērojošu valstu diskreditējošo darbību Padomē. Deputāte arī uzskata, ka “vienošanās, ka Cilvēktiesību padome sanāks kopā desmit nedēļas gadā sešu vietā, nedod iemeslu optimismam”. I.Vaidere vērsa ES Padomes un Komisijas uzmanību uz to, ka “kompromisi liek šaubīties, vai Eiropas nostāja ANO reformas jautājumos ir pietiekami aizstāvēta”.

Parlaments rezolūcijā atkārtoti uzstāj uz vajadzību pēc pastiprinātas koordinācijas starp Eiropas Savienību un  ANO struktūrām. Deputāti uzskata, ka jaunās ANO Cilvēktiesību padomes sesijās Eiropas Parlamenta delegācijām būtu jāpiedalās tāpat kā  līdzšinējās ikgadējās Cilvēktiesību komisijas sēdēs.

Cilvēktiesību jomā, ja procesus nevirzīs ES, tad neviens cits to arī nedarīs. Tāpēc Eiropas Komisijai šobrīd ir jāmobilizē vislielākais atbalsts tādu valstu ievēlēšanai Padomes sastāvā, kas to nediskreditēs un ieliks labu pamatu turpmākam darbam. Tā kā jaunizveidotajā institūcijā sešas vietas no 47 ir paredzētas tieši Austrumeiropai, tad arī Latvijas valdībai būtu jāapsver valsts atrašanās ANO Cilvēktiesību padomē lietderīgums.

EP preses dienests, J.Aizsalnieks, EP deputātes I.Vaideres palīgs