Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Svipsta pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 9.martā pasludināja spriedumu lietā “Astrīda Svipsta pret Latviju”. Tiesa piekritusi valdības argumentiem, ka sūdzības iesniedzējas turēšana apcietinājumā bija pamatota pirmstiesas izmeklēšanas un lietas iztiesāšanas laikā, kā arī attaisnojama no Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 1.punkta viedokļa. Tiesa atzina arī valdības argumentus, ka lieta bijusi sarežģīta un Latvijas iestādes nav pieļāvušas neattaisnotu kavēšanos lietas iztiesāšanā un līdz ar to konvencijas 6.panta 1.punkts nav pārkāpts.

Tiesa, neraugoties uz daudzajām iesniedzējas sūdzībām, konstatēja konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpumu tikai attiecībā uz laiku, kad tā iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, uzskatīja par problemātiskiem tiesu lēmumus par apcietinājumu pagarināšanu, kā arī pušu vienlīdzības principa ievērošanu lēmumu pieņemšanas procesā par pirmstiesas apcietinājuma pagarināšanu. Tiesa noraidīja sūdzības iesniedzējas prasību atlīdzināt morālo kaitējumu, taču daļēji apmierināja prasību atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņa neattaisnoti turēta apcietinājumā ilgāk nekā divus gadus. Tiesa šo periodu sadalīja trīs posmos un katru no tiem vērtēja atsevišķi.

Izvērtējot posmu laikā no 2000.gada 1.jūnija līdz 2001.gada 18.maijam, kad norisinājās pirmstiesas izmeklēšana, tiesa uzskatīja, ka iesniedzējas turēšana apcietinājumā bija pamatota, pamatojoties uz aizdomām, ka viņa varēja pasūtīt slepkavību. Tiesa uzskatīja, ka, norisinoties pirmstiesas izmeklēšanas procesam, šīs aizdomas tikai pastiprinājās, jo procesa gaitā tika iegūti jauni pierādījumi, ka iesniedzējai bija iespējams organizēt un finansēt līdzdalībnieku aizbēgšanu no Latvijas. Papildus Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņēma vērā, ka iesniedzēja nav apstrīdējusi pirmstiesas apcietinājuma kontroles regularitāti. Tiesa secināja, ka Kurzemes rajona tiesa ir rīkojusies atbilstoši nacionālajam likumam, pagarinot apcietinājumu.

Laika posmā no 2001.gada 18.maija līdz 11.oktobrim iesniedzējas pirmstiesas apcietinājuma termiņa tecējums bija apturēts saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 77.panta 5.daļu, jo iesniedzēja iepazinās ar lietas materiāliem. Tiesa konstatēja, ka šāds automātisks pirmstiesas apcietinājuma pagarinājums norāda uz trūkumu Latvijas likumā un praksē, tādēļ nav attaisnojams no konvencijas 5.panta 1.punkta viedokļa.

Laika posmā no 2001.gada 11.oktobra līdz 2002.gada 13.septembrim, kad notika lietas izskatīšana pirmās instances tiesā, tiesa konstatēja, ka apcietinājuma pamatotības pārbaude bija regulāra, pamatota ar likumu un to izlēma kompetents tiesnesis, tātad atbilstoši konvencijas 5.panta 1.punktam.

Konvencijas 5.3 pants, kas nosaka tiesības uz samērīgu apcietinājuma ilgumu, pēc tiesas uzskata, ticis pārkāpts, jo laika periods ir bijis pietiekami ilgs, lai tas būtu problemātisks attaisnošanai no konvencijas 5.panta 3.punkta viedokļa. Turklāt nacionālās tiesas lēmumi par apcietinājuma pagarināšanu atsaucās tikai uz tipveida frāzēm par nozieguma smagumu, iespēju, ka iesniedzēja izdarīs jaunus noziegumus, kā arī to, ka, paliekot brīvībā, sūdzības iesniedzēja var traucēt patiesības noskaidrošanai. Tādējādi nacionālo tiesu motivācija ir bijusi pārāk īsa un vispārīga, nesniedzot sīkākus paskaidrojumus par lietas individuālajām īpatnībām. Tiesa konstatēja, ka lēmumi par apcietinājuma pagarināšanu rakstīti uz veidlapām ar tipveida tekstu. Vienlaikus tiesa pievērsa uzmanību valdības detalizētajam paskaidrojumam katram lēmumā minētajam kritērijam, uzskatot, ka šādam pamatojumam būtu jābūt jau nacionālās tiesas lēmumā.

Izvērtējot sūdzību par konvencijas 5.panta 4.punktu, kas nosaka tiesības uz apcietinājuma efektīvu kontroli tiesā, tiesa uzskatīja, ka tas ticis pārkāpts. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apcietinājums tika pārbaudīts sešas reizes; katru reizi Kurzemes rajona tiesa rīkoja sēdi, kurā piedalījās gan prokurors, gan advokāts. Tiesa pievērsa uzmanību faktam, ka visos rakstveida paskaidrojumos un pamatojumā bija minēti konkrēti fakti un lūgumi, kas attaisnoja sūdzības iesniedzējas paturēšanu apcietinājumā, tomēr tiesnesis vienmēr atbildēja ar ļoti īsu standartizētu pamatojumu, uzskaitot likumā minētos kritērijus un ignorējot abu pušu minētos argumentus. Valdības arguments – tiesnesis pieņēma lēmumu pēc abas pušu uzklausīšanas, jo lēmumā netika minēti tieši tie fakti un argumenti, kas tika ņemti vērā, lemjot par apcietinājuma pagarinājumu. Tiesa, kas pārskatīja pirmās instances tiesas pieņemtos lēmumus, atsaucās uz vispārīgu pamatojumu. Līdz ar to lēmumi par apcietinājuma pagarināšanu nebija motivēti atbilstoši konvencijas 5.4 panta prasībām.

Izvērtējot sūdzību par iespējamo 6.panta 1.punkta pārkāpumu, tiesa neskatīja procesa taisnīgumu, bet ilgumu. Tiesa neapstrīdēja sūdzības iesniedzējas krimināllietas sarežģītību – liels lietas materiālu apjoms, vairāki apsūdzētie, sarežģīti tiesas aspekti (ar vairākiem lieciniekiem un pierādījumu pārbaudi ārzemēs). Tiesa arī uzskatīja, ka Latvijas iestādes nebija pieļāvušas neattaisnotu kavēšanos lietas iztiesāšanā. Līdz ar to pēc tiesas viedokļa Latvijas iestādes rīkojās atbilstoši konvencijas 6.panta 1.punktam.

A.Svipsta lūdza tiesu atlīdzināt morālo kaitējumu vismaz 30 000 eiro un ar viņas aizstāvību saistītos izdevumus 12 000 eiro vērtībā. Uzskatot, ka pārkāpuma atzīšana pati par sevi ir taisnīgs atlīdzinājums, tiesa nepiesprieda sūdzības iesniedzējai atlīdzību par morālo kaitējumu. Tiesa daļēji apmierināja iesniedzējas prasību par viņas aizstāvības izdevumu atlīdzību un piešķīra 3 000 eiro.

Saskaņā ar konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments