ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts energoefektivitātes stratēģija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2000., Nr. 424/425 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13071
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Valsts energoefektivitātes stratēģija
Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 izraksts
Rīgā 2000.gada 21.novembrī
34.§
Valsts energoefektivitātes stratēģija
Apspriešanā piedalījās: A.Kalvītis, A.Ošs, A.Bērziņš.
Nolēma:
1. Akceptēt koncepcijas "Valsts energoefektivitātes stratēģija" projektu.
2. Atbildīgajām institūcijām sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo normatīvo aktu projektus:
| 2.1. | Energoekonomijas prasību noteikšana un | |||
| izpildes kontrole ēkām un būvēm: | ||||
| 2.1.1. | LBN - 002 - 01 "Ēku norobežojošo | Vides aizsardzības un | 2001.gada | |
| konstrukciju siltumtehnika" | reģionālās attīstības | 31.decembris | ||
| ministrija | ||||
| 2.1.2. | LBN - 231 - 01 "Ēku apkure un ventilācija" | Vides aizsardzības un | 2001.gada | |
| reģionālās attīstības | 31.decembris | |||
| ministrija | ||||
| 2.1.3. | Ēku un būvju energoaudita veikšanas kārtība | Vides aizsardzības un | 2001.gada | |
| reģionālās attīstības | 31.decembris | |||
| ministrija, | ||||
| Ekonomikas ministrija | ||||
| 2.1.4. | Ražotņu ar lielu energopatēriņu energoaudita | Ekonomikas ministrija, | 2001.gada | |
| veikšanas kārtība | Vides aizsardzības un | 31.decembris | ||
| reģionālās attīstības | ||||
| ministrija | ||||
| 2.2. | Valsts energoinspekcijas izveidošana | Ekonomikas ministrija, | 2000.gada | |
| Vides aizsardzības un | 31.decembris | |||
| reģionālās attīstības | ||||
| ministrija | ||||
| 2.3. | Par energoefektivitātes prasībām siltuma | Ekonomikas ministrija, | 2001.gada | |
| apgādē saskaņā ar 78/170/EEC, 92/42/EEC | Vides aizsardzības un | 31.decembris | ||
| un 93/68/EEC | reģionālās attīstības ministrija | |||
| 2.5. | Izstrādāt prasības par informāciju un | Ekonomikas ministrija | 2000.gada | |
| marķēšanu dažādām mājsaimniecības | 31.decembris | |||
| energopatērējošām iekārtām saskaņā ar | ||||
| 92/75/EEC atbilstoši 79/531/EC, 79/530/EC, | ||||
| 92/75/EC, 94/2/ EC, 95/12/EC, 95/13/EC, | ||||
| 96/60/EC, 97/17/EC, 98/11/EC |
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Valsts kancelejas direktore G.Veismane
Turpinājums - 8.lpp.
Pašreizējās situācijas novērtējums
Latvijā, līdzīgi kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs ar pāreju uz tirgus ekonomiku, enerģijas patēriņš uz nacionālo kopprodukta vienību, salīdzinot ar attīstītām pasaules valstīm, ir pārāk augsts. Tas pats sakāms par siltumenerģijas patēriņu ēku apkurei un elektroenerģijas patēriņu uz produkcijas vienību.
Īpatnējais primārās enerģijas patēriņš 1000 USD nacionālā kopprodukta radīšanai Latvijā saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem (skat. 2. attēlu) ir 0,41 tonnas nosacītā kurināmā, kamēr, piemēram, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā šis skaitlis ir attiecīgi 0,18, 0,24 un 0,33, bet OECD valstīs vidējais - 0,27.
Katras nozares īpatsvaru kopējā enerģētisko resursu gala patēriņā, kā arī primāro energoresursu struktūru skat. attēlos 1. un 3. Sīkāk šīs problēmas aplūkotas Latvijas Enerģētikas nacionālajā programmā (apstiprināta LR MK 02.09.1997.).
1. attēls.
Enerģētisko resursu gada patēriņš
2. attēls.
Enerģijas indikatori 1997. gadam
Avots: Key World Energy Statistics from the IEA. 1999 Edition.
3.attēls.
Primāro enerģētisko resursu patēriņš pa atsevišķiem gadiem
* Primārās enerģijas patēriņa struktūra 2010. un 2020.gadiem ņemta no "LR otrais Nacionālais ziņojums Apvienoto Nāciju vispārējās konvencijas "Par klimata pārmaiņām" ietvaros", Rīga, 1998.
Turpmāk - vēl
"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores
Ausma Aldermane, Dace Bebre