Valsts metroloģiskā inspekcijas rīkojums Nr.25

Rīgā 2000.gada 15.augustā

Par Valsts metroloģiskās inspekcijas darbības reglamenta apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra instrukcijas Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība" 3. punktu apstiprināt Valsts metroloģiskās inspekcijas darbības reglamentu.

2. Rīkojums stājas spēkā ar 2000.gada 1.septembri.

Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšniece I.Vēliņa

Valsts metroloģiskās inspekcijas darbības reglaments

I. Inspekcijas darbības tiesiskais pamats

1. Valsts metroloģiskā inspekcija (turpmāk inspekcija) ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde.

2.Inspekcija darbojas, pamatojoties uz 1998.gada 1.aprīļa grozījumiem likumā "Par mērījumu vienotību" un Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumiem nr.331 "Valsts metroloģiskās inspekcijas nolikums".

3. Inspekcija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, no dotācijām par vispārējiem ieņēmumiem. Inspekcijai ir norēķinu konts Valsts kasē.

II. Inspekcijas kompetences apjoms un galvenās funkcijas

4. Inspekcija veic valsts metroloģisko uzraudzību reglamentētās metroloģijas jomā saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" un citu ar to saistītu normatīvo aktu prasībām.

5. Inspekcijas funkcijas ir uzraudzīt:

5.1. mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;

5.2. mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskuma un ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

5.3. mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanas noteikumu ievērošanu, kā arī mērīšanas līdzekļu realizācijas un remonta noteikumu ievērošanu;

5.4. mērīšanas procesu pareizu izpildi;

5.5. mērījumu rezultātu pareizu noformēšanu;

5.6. realizācijai paredzēto fasēto preču norādītā daudzuma un tā apzīmējuma atbilstību normatīvajām prasībām.

6. Inspekcija fiziskajām un juridiskajām personām sniedz informāciju par likumu un citu normatīvo aktu piemērošanu reglamentētās metroloģijas jomā.

7. Inspekcija sadarbojas ar citām institūcijām, kuras veic uzraudzību un kontroli jomās, kas saistītas ar reglamentēto metroloģiju.

III. Inspekcijas amatpersonu pienākumi un tiesības

8. Veicot pārbaudi, inspekcijas amatpersonu pienākums, uzrādot dienesta apliecību, ir:

8.1. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem veic pārbaudi;

8.2. ievērot reglamentā noteikto pārbaudes procedūru, informēt pārbaudāmo personu par amatpersonas, kā arī pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem;

8.3. sastādīt aktu par pārbaudes faktu, norādot veiktās darbības, priekšlikumus un pieņemtos lēmumus;

8.4. sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu gadījumos, kad tiek piemērota atbildība par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 99.pantu; aktus, administratīvo pārkāpumu protokolus un lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz pārbaudāmajai personai;

8.5. informēt pārbaudāmo personu par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību;

8.6. pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām, lai tiktu novērsti pārkāpumi reglamentētās metroloģijas jomā.

9. Inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

9.1. bez speciālas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), lai veiktu pārbaudes vietās, kurās lieto, izgatavo, remontē vai realizē mērīšanas līdzekļus;

9.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī no pārbaudāmajām juridiskajām un fiziskajām personām informāciju, kas inspekcijas kompetences ietvaros nepieciešama tās funkciju veikšanai;

9.3. netraucēti veikt uzraudzības funkcijas saskaņā ar likumu "Par mērījumu vienotību", inspekcijas nolikumu un citiem normatīvajiem dokumentiem;

9.4. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izteikt brīdinājumus un dot norādījumus uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem, citām amatpersonām un darbiniekiem, kā arī fiziskajām personām par attiecīgo likumu un normatīvo aktu prasību pārkāpumiem;

9.5. uzlikt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos sodus;

9.6. kontrolēt doto norādījumu un uzlikto administratīvo sodu izpildi;

9.7. ja nepieciešams, pieaicināt policijas vai citu tiesībaizsardzības institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu inspekcijas amatpersonu pienākumu netraucētu izpildi.

IV. Inspekcijas darbības plānošanas kārtība

10. Inspekcijas darbība tiek plānota, ņemot vērā:

10.1. iepriekšējā gada darbības analīzi;

10.2. pārkāpumu statistikas analīzi;

10.3. ikgadējo darbības plānu;

10.4. pārbaužu periodiskumu.

11. Inspekcijā tiek izstrādāti darbības plāni ceturksnim, kurus apstiprina

inspekcijas priekönieks.

12. Sākot plānotās pārbaudes:

12.1 tiek informēta pārbaudāmā uzņēmuma vadība par pārbaudes datumu (izņemot tirdzniecības un apkalpojošās sfēras uzņēmumus);

12.2. inspektori iepazīstas ar iepriekšējās pārbaudes rezultātiem, nepieciešamības gadījumā - ar normatīvajiem aktiem attiecīgajā nozarē (nozares likumdošanas aktiem, mērīšanas procesu metodikām, reglamentētajām prasībām mērīšanas līdzekļiem).

13. Neplānotās pārbaudes tiek veiktas pēc fizisku vai juridisku personu ierosinājuma vai pieprasījuma.

V. Administratīvo sodu piemērošana

14. Valsts metroloģiskā inspekcija izskata Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 99.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, inspekcija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

14.1. par administratīvā soda uzlikšanu;

14.2. par lietvedības izbeigšanu.

Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu, nodod materiālus izskatīšanai prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas iestādei, kā arī citos APK paredzētajos gadījumos.

15. Inspektori var piemērot šādus administratīvos sodus:

15.1. brīdinājumu;

15.2. naudas sodu.

16. Lēmumu pieņemšanas kompetence:

16.1. izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pārbaudes vietā vai Valsts metroloģiskajā inspekcijā inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

16.1.1. inspekcijas priekšnieks - naudas sodu līdz divsimt latiem;

16.1.2. inspektori - naudas sodu līdz simt latiem;

16.2. minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats;

16.3. administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas;

16.4. administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kuru neizpildīšanu uzlikts administratīvais sods.

17. Pieņemot lēmumu un nosakot soda apmēru, inspektoram jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izskatīšanā.

18. Piemērojamo naudas sodu gradācija:

18.1. par neatbilstošu fizikālo lielumu mērvienību un to apzīmējumu lietošanu - naudas sods līdz 30 latiem;

18.2. par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi - naudas sods līdz 75 latiem;

18.3. par neverificētu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri iekļauti valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā, - naudas sods līdz 100 latiem;

18.4. par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri noteiktā kārtībā nav iekļauti Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā, - naudas sods līdz 100 latiem;

18.5. par bojātu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri iekļauti valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā, - naudas sods līdz 150 latiem;

18.6. par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču daudzuma neatbilstību normatīvo dokumentu prasībām - naudas sods līdz 200 latiem.

19. Naudas iekasēšanas kārtība - izmantojot bezskaidras naudas norēķinu. Jānorāda bankas rekvizīti: Valsts metroloģiskās inspekcijas reģ.Nr.90000653638, konta Nr.21204404020; VKD Rīgas norēķinu centrs, konta Nr.000361101; Latvijas Banka, kods 310101170, ar norādi "Soda nauda", kods - 0551.

20. Ziņas, kas norādāmas protokolā un lēmumā:

20.1. inspekcijas nosaukums;

20.2. amatpersonas vārds, uzvārds, ieņemamais amats;

20.3. pārbaudāmās personas identifikācijas dati;

20.4. pārbaudes veikšanas laiks un vieta;

20.5. norāde uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem veic pārbaudi;

20.6. norāde uz normatīvajiem aktiem, kuru izpildi pārbauda;

20.7. pārbaudes gaitā konstatētie fakti;

20.8. pārkāpēja paskaidrojums;

20.9. pieņemtais lēmums;

20.10. lēmuma pamatojums;

20.11. lēmuma pārsūdzēšanas kārtība;

20.12. ja uzlikts naudas sods, norādes par tā iemaksāšanas kārtību.

VI. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

21. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais:

21.1. lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu naudas soda veidā var pārsūdzēt:

21.1.1. inspekcijas prieköniekam;

21.1.2. rajona (pilsētas) tiesai, kuras spriedums ir galīgs.

22. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot inspekcijas priekšnieks vai tiesa, kas ir tiesīgi izskatīt sūdzību.

23. Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumu par tāda soda veida kā brīdinājums piemērošanu.

24. Sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu izskata desmit dienu laikā no tās saņemšanas.

VII. Sabiedrības informēšanas veidi

25. Inspekcija informē sabiedrību par savām aktivitātēm ar preses starpniecību, kā arī nosūtot informatīvus materiālus atbildīgajām nozaru amatpersonām.

26. Inspekcijas amatpersonas piedalās sanāksmēs un semināros par reglamentētās metroloģijas jautājumiem.

27. Kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un darbības koordinācija ar citām institūcijām, nosaka normatīvie akti, līgumi un vienošanās.

VIII. Inspekcijas amatpersonu atbildība

28. Inspekcijas priekšnieks var ierosināt disciplinārlietu par pretlikumīga lēmuma pieņemšanu. Gadījumos, ja pretlikumīgu lēmumu pieņēmis inspekcijas priekšnieks, disciplinārlietu var ierosināt Civildienesta pārvalde spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

29. Gadījumos, kad pretlikumīga lēmuma pieņemšanas rezultātā cietušajai personai radīti materiāli zaudējumi, lēmuma pieņēmējam tie jāatlīdzina likumdošanā noteiktajā kārtībā.

30. Par šā reglamenta izpildi un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīgs inspekcijas priekšnieks.

Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšniece I.Vēliņa