Par elektronisko parakstu starptautisku ieviešanu

Negribīga elektroniskā paraksta sistēmas ieviešana bremzē preču un pakalpojumu tirdzniecības pieaugumu internetā – tā apgalvo Eiropas Komisija pagājušonedēļ publicētajā darba pārskatā. Tomēr sagaidāms, ka ID karšu izmantošanas pieaugums un e-paraksta izmantošanas pieaugums e-pārvaldes dienestos, piemēram, ienākuma nodokļa deklarēšana tiešsaistes režīmā, nākotnē palielinās pieprasījumu. Pārskatā arī apstiprināts, ka 1999.gada direktīva par elektroniskajiem parakstiem Kopienā vēl joprojām ir tiesisks pamats elektroniskajiem parakstiem iekšējā tirgū.

Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjēna Redinga piezīmē: “Uzticama elektronisko parakstu sistēma, kas sniegtos pāri ES iekšējām robežām, ir vitāli svarīga drošai elektroniskai komercdarbībai un sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem un pilsoņiem. ES normas, ko visas 25 dalībvalstis ir iestrādājušas savos likumos, ļauj to teritorijā oficiāli atzīt e-parakstu. Tomēr neesmu pilnīgi apmierināta ar elektronisko parakstu ieviešanu Eiropā. Vēl joprojām daudz jāstrādā, lai paraksti darbotos starptautiskā līmenī. Manuprāt, ir jāuzdod arī jautājums par to, vai mums vajadzīgas korekcijas ES elektronisko parakstu tiesiskajā regulējumā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un pārmaiņas tirgū un šīs Komisijas likumdošanas uzlabošanas politiku. Tādēļ es nākamgad rūpīgi uzmanīšu e-parakstu attīstību iekšējā tirgū.”

Eiropas Komisijas darba pārskatā konstatēts, ka “kvalificētu” elektronisko parakstu (t.i., ar sarežģītu tehnisko aizsardzību) tirgus tiek ieviests daudz lēnāk, nekā cerēts. Taču vairāki izveides procesā esošie izmantošanas veidi varētu veicināt tirgus apjoma pieaugumu. To starpā minama elektronisko ID karšu izmantošana e-parakstam. Elektronisko ID karti var izmantot gan par pilsoņu personas apliecību, gan piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem tiešsaistē. Vairumā gadījumu ID kartes kalpos to turētāja identifikācijai un paraksta apliecināšanai, kā arī dos iespēju tās turētājam parakstīties. E-paraksta izmantošanas attīstību stimulēs arī elektroniskā publiskā iepirkuma un ID pārvaldības radītais pieprasījums – tas tiks uzsvērts drīz pieņemamajā Eiropas Komisijas e-pārvaldes rīcības plānā.

Izmantošanas valsts dienestos stratēģiskā nozīme ir atzīta ES iniciatīvā i2010, kas veicina informācijas un saziņas tehnoloģiju ieviešanu un efektīvu izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā. Pilsoņiem un uzņēmumiem ir ļoti svarīgi, lai būtu droši elektroniskie identifikācijas līdzekļi piekļūšanai sabiedriskajiem pakalpojumiem un to izmantošanai, un tas sekmēs elektroniskā paraksta izmantošanu.

Juridiski pārskatā secināts, ka 1999.gada direktīva par elektroniskajiem parakstiem Kopienā ir ieviesusi tiesisko noteiktību attiecībā uz elektroniskā paraksta vispārēju pieņemamību. Elektroniskā paraksta tiesiskā atzīšana ir panākta, pārņemot direktīvas pamatprincipus visu 25 dalībvalstu likumos.

Tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka arī turpmāk jāatbalsta e-paraksta pakalpojumu attīstība un izmantošana, un tādēļ jāuzrauga tirgus un tehnoloģiju attīstība. Īpašs uzsvars būs uz elektronisko parakstu sistēmu sadarbspēju un starptautisko izmantošanu. Eiropas Komisija mudinās turpināt standartizāciju, lai veicinātu e-paraksta sistēmu savietojamību valstu iekšienē un pāri robežām un visdažādāko tehnoloģiju izmantošanu kvalificētas elektroniskās parakstīšanās nodrošināšanai vienotajā tirgū. Eiropas Komisija 2006.gadā arī sagatavos ziņojumu par elektronisko parakstu standartiem, lai pārliecinātos, vai būs vajadzīgi jauni ES reglamentācijas pasākumi.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Komisija sarīkos virkni sanāksmju ar ES dalībvalstu ekspertiem un ieinteresētajām personām, lai apsvērtu papildinošus pasākumus, ar kuriem vajadzības gadījumā risināt šādus jautājumus: dalībvalstu likumu atšķirības pēc direktīvas par e-parakstiem pārņemšanas, kuras varētu saskaldīt vienoto tirgu, skaidrojumi, kas vajadzīgi dažiem pantiem direktīvā par e-parakstiem, un tehniskais un standartizācijas darbs, kas veicams, lai uzlabotu e-paraksta sistēmu starptautisko sadarbspēju.