— darba vizītē Briselē, Beļģijā, Eiropas struktūrās

Vakar, 27. novembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Briseles mēru Marionu Lemēru. Sarunas laikā apspriesta Briseles un Rīgas iespējamā sadarbība nākotnē, Latvijas un Beļģijas divpusējo attiecību jautājumi, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās process.

Runājot par abu pilsētu sadarbību, tika spriests, ka saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi nākamajā gadā varētu atzīmēt šo Rīgas gadadienu arī Briselē. Briseles mērs dalījās pārdomās par Briseles pieredzi, organizējot 2000. — Eiropas kultūras gadu Briselē. Šī pieredze atzinīgi novērtēta, raugoties uz to, ka Latvija nākamgad rīko Eiropas kultūras mēnesi Rīgā. Abas puses dalījās pārdomās, kā piesaistīt citu Eiropas valstu iedzīvotāju uzmanību daudzpusīgai pilsētai, kura vēlas parādīt savu kultūru.

Pieskaroties abu valstu divpusējiem jautājumiem, tika atzīmēta pašreizējā sadarbība, īpaši starp Latviju un Flandrijas reģionu Beļģijā. Prezidente minēja jomas, kas ir perspektīvas Latvijai saimnieciskā plāksnē. Viena no tādām ir pakalpojumu sfēra. Vēl tika runāts par dažādu reģionu savstarpēju integrāciju dažādās plāksnēs — gan ekonomiskā, gan kultūras.

Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, prezidente stāstīja Briseles mēram par Latvijas skatījumu uz jaunās Eiropas nākotni un mazo valstu un nāciju lomu tās veidošanā.

Turpinot vizīti Briselē, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi un ES paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu. Sarunas laikā pārrunāti Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi, Progresa ziņojums par Latviju, kā arī gaidāmā Nicas starpvaldību konference.

Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem, Ginters Ferhoigens un Romano Prodi apliecināja Valsts prezidentei, ka Latvija ir viena no labākajām kandidātvalstīm, kas ir uzsākusi iestāšanās sarunas un dzīvē pierādījusi tā saukto panākšanas principu, uzrādot stabilu progresu visās valsts attīstības jomās. Valsts prezidente norādīja, ka Latvijas attīstības prioritātes sakrīt ar Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritātēm, un tās ir sabiedrības integrācija, ekonomiskā attīstība un tieslietu sistēmas attīstība. Romano Prodi interesējās par Latvijas ekonomiskās attīstības plāniem, par makroekonomisko situāciju valstī, kā arī par tranzīta jomas attīstību Latvijā.

Runājot par gaidāmo Eiropas Savienības galotņu tikšanos Nicā, Valsts prezidente raksturoja G.Ferhoigenam un R.Prodi Latvijas pozīciju, uzsverot, ka dalībvalstīm Nicā būs jāpieņem tālredzīgs un drosmīgs lēmums par nākotnes Eiropas Savienības institucionālo iekārtu. Pēc prezidentes sacītā, Nicā tiks pieņemti lēmumi, kas tādējādi ļautu uzsākt Eiropas Savienības paplašināšanos jau drīzā nākotnē. Romano Prodi no savas puses sacīja, ka pieliks visas pūles, lai šādi lēmumi Nicā tiktu pieņemti. Valsts prezidente, Romano Prodi un Ginters Ferhoigens izteicās atzinīgi par Eiropas Komisijas un Latvijas savstarpējo dialogu.

Runājot par Progresa ziņojumu par Latviju, prezidente atzīmēja, ka Latvija kopumā ar šo Progresa ziņojumu ir apmierināta, lai arī ir lietas, pie kurām turpmāk jāstrādā tālāk. Tika arī atzīmēts, ka jau trīs gadus Progresa ziņojumā tiek minēts stabils, objektīvs Latvijas progress. Valsts prezidente atzinīgi novērtēja Eiropas konferenci Sošo pagājušajā nedēļā, kurā piedalījās 29 valstu pārstāvji. Pēc Vairas Vīķes–Freibergas sacītā, šī konference ir bijusi laba iespēja diskusijai par Eiropas nākotni starp dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Tikšanās laikā tika runāts par Eiropas Savienības pirmsiestāšanās palīdzību. Valsts prezidente saņēma atzinīgus vārdus par Latvijas progresu, gatavojoties "Sapard" ieviešanai Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests