Ministru kabineta 2006.gada 21.marta sēdē

MK: Par Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikumu

Ministru kabinets 21.marta sēdē pieņēma noteikumus “Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikums”.

Valdības komunikācijas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir koordinēt ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu darbību komunikācijas jomā, pilnveidojot sabiedrības informēšanas procesu par valdības un valsts pārvaldes institūciju darbu un veicinot sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Lai padome realizētu noteiktās funkcijas, padomei noteikti uzdevumi: koordinēt komunikācijas politikas plānošanas dokumentu (ieskaitot Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes) ieviešanu un sagatavot priekšlikumus par jaunu valdības komunikācijas politikas plānošanas dokumentu, kā arī to īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi; sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par starp-institucionālu darba grupu izveidi atsevišķu valdības komunikācijas politikas jautājumu risināšanai; izskatīt ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu komunikācijas struktūrvienību darba plānus un koordinēt to īstenošanu, kā arī izstrādāt komunikācijas plānus par atsevišķiem valsts pārvaldes aktuāliem jautājumiem, ja iesai-stītas trīs vai vairāk institūcijas, un nodrošināt to īstenošanu; sniegt Ministru prezidentam un Ministru kabinetam priekšlikumus par valdības un sabiedrības komunikācijas uzlabošanu un sabiedrības iesaistīšanu valdības lēmumu pieņemšanas procesā.

Padomes locekļi ir visu ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu komunikācijas struktūrvienību vadītāji, ierēdņi vai darbinieki, kuri attiecīgajā iestādē ir atbildīgi par komunikāciju ar sabiedrību, Valsts kancelejas direktora vietnieks politikas plānošanas un koordinācijas lietās, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Eiropas Savienības informācijas aģentūras direktors. Padomes personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina Ministru prezidents. Padomes darbu vada Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājs.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu LLU profesoram A.Auzānam

Ministru kabinets 21.marta sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktoram asociētajam profesoram veterinārmedicīnas doktoram Albertam Auzānam par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Latvijas veterinārmedicīnas attīstībā. Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Auzānam pasniegs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 21.marta sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 606 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 44 viņu nepilngadīgie bērni.

No 562 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 10% – ukraiņi, 12% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

16% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 29% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 106 941 persona: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 2 420 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

 

 

 

 

AM: Par NBS iesaistīšanu avāriju likvidēšanā un glābšanas darbos

Otrdien, 21.martā, Ministru kabinetā pieņemts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais noteikumu projekts “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) piedalās ugunsdzēsības, avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā.

Programmas īstenošanai no AM 2006.gada budžeta atvēlēti 286 500 latu: Ls 20 000 – glābšanas darbiem Baltijas jūrā, Ls 30 000 – piedalīšanās avāriju seku likvidēšanā, Ls 20 000 – glābšanas darbiem Latvijas teritorijā, Ls 6500 – vētras radīto seku likvidēšanai un plūdu apdraudēto rajonu apsekošanai, Ls 210 000 – naftas savākšanas inventāra iegādei.

NBS regulāri piedalās ugunsdzēsības, glābšanas un meklēšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā, taču līdz šim šo uzdevumu izpilde normatīvajos aktos netika reglamentēta.

 

AM: Par finansējumu O.Kalpaka pieminekļa laukuma izbūvei

Otrdien, 21.martā, Ministru kabinetā atbalstīti Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””.

Ministru kabinets atbalstījis AM ieceri piešķirt 60 014 latus Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma Rīgā, Esplanādē, izbūvei.

Oskara Kalpaka pieminekļa būvniecību plānots realizēt no brīvprātīgo ziedotāju līdzekļiem, taču pieminekļa būvniecības sākšanai ir jāizveido pieminekļa laukums, kas kalpotu kā Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju norises vieta.

Kopējās laukuma izbūves izmaksas pašreiz tiek plānotas 189 840 latu, ko AM jau 2005.gadā atbalstīja ar 129 826 latiem un šogad atbalsta ar iztrūkstošo finansējumu 60 014 latiem.

Kalpaka pieminekļa un tā laukuma izbūves darbi plānoti no šā gada marta līdz jūnijam, pieminekli plānots atklāt 2006.gada 22.jūnijā.

Grozījumi paredz arī precizēt Ventspils augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastranomijas centra radioteleskopa RT-16 no AM budžeta finansējamo pasākumu – radioteleskopa projektēšanu un būvniecību, kam piešķirti 300 000 latu.

Finansējums minētajiem pasākumiem ir plānots Aizsardzības ministrijas 2006.gada budžeta apakšprogrammā 16.02.00 “Aizsardzības ministrijas remonti un būvniecība”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

 

ĀM: Par dalību ANO Bērnu tiesību komitejas sesijā Ženēvā

Otrdien, 21.martā, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas delegāciju dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejas (Komiteja) 42.sesijā, kas notiks no šā gada 15.maija līdz 2.jūnijam Ženēvā.

Pēc Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ženēvā sniegtās informācijas, Komitejas sesijas laikā šā gada 16.maijā Ženēvā tiks skatīts Latvijas iesniegtais otrais periodiskais ziņojums par ANO Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā. Šis ziņojums par ANO Bērnu tiesību konvencijas izpildi tika apstiprināts Ministru kabinetā 2004.gada 11.maijā un pēc iztulkošanas iesniegts ANO Bērnu tiesību komitejā 2004.gada 12.augustā.

Tā kā ziņojuma aizstāvēšana notiks tikai vienu dienu, kuras laikā tiks prezentēts jau iesniegtais ziņojums, delegācijai jābūt gatavai atbildēt arī uz Komitejas ekspertu jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar ziņojumu. Tādēļ delegācijā iekļauti atbildīgo ministriju un dienestu pārstāvji, kas spēs īsā laika posmā sagatavot atbildes uz Komitejas ekspertu jautājumiem. Delegāciju vadīs bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, delegācijā iekļauti pārstāvji no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, kā arī Ārlietu ministrijas un Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ženēvā.

Papildus Komiteja ir sagatavojusi jautājumus par Latvijas iesniegto ziņojumu, kas jāiesniedz ANO līdz 2006.gada 31.martam. Par šiem jautājumiem ministrijas jau gatavo nepieciešamo informāciju un statistiku.

Latvijas otrā periodiskā ziņojuma pilns teksts latviešu valodā ir atrodams MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājaslapā internetā: http://www.mkparstavis.am.gov.lv/.

 

ĀM: Par telpu nomu Latvijas vēstniecības vajadzībām Japānā

Ministru kabinets otrdien, 21.martā, apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto projektu, kas paredz atļaut Latvijas vēstniecībai Japānā slēgt līgumu ar nekustamo īpašumu kompāniju “Mitsui Home Estate Co. Ltd.” par telpu nomu vēstniecības vajadzībām.

Izvērtējot piedāvājumus, par vēstniecības vajadzībām atbilstošākajām un ekonomiski pieņemamākajām tika atzītas telpas Tokijā, Šibujaku rajonā, Kamijačo priekšpilsētā 37–11 (37–11, Kamiyamacho, Shibuya-ku, Tokyo). Vēstniecība Japānā darbu sāks šā gada 1.aprīlī, kad tiks noslēgts telpu nomas līgums. Līgumu paredzēts noslēgt uz pieciem gadiem līdz 2011.gada 31.martam ar iespēju to pagarināt uz tādiem pašiem noteikumiem. Mēneša telpu nomas maksa ir paredzēta 2 000 000 Japānas jēnu (aptuveni 9960 latu), kas ir aptuveni 26 lati par 1 m². Vēstniecības telpu nomas maksu segs no Ārlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Paredzēts, ka vēstniecībā strādās seši cilvēki – četri diplomāti un divi līgumdarbinieki, kuri pārzina japāņu valodu, tradīcijas un kultūru, lai veidotu veiksmīgu vēstniecības darbību Japānā. Ievērotas arī prasības konsulāro funkciju veikšanai vēstniecībā – Konsulārajai nodaļai ēkā ir atsevišķa ieeja un pieņemšanas telpa apmeklētājiem. 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

 

EM: Par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem

Lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi un samazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai, otrdien, 21.martā, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2006.gadam.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsver: “2005.gadā Latvijā ir bijuši straujākie tautsaimniecības izaugsmes tempi kopš neatkarības atgūšanas, kas ir arī vieni no straujākiem Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 10,2 procentiem. Lai nodrošinātu mūsu tautsaimniecības izaugsmes tikpat strauju turpināšanos, kā arī lai mūsu iedzīvotāji nebrauktu meklēt darbu uz Īriju, bet vēlētos dzīvot un strādāt Latvijā, valdībai ir jāveic virkne pasākumu, kas atvieglotu un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Valdībai jābūt kopīgai izpratnei par uzņēmējdarbības vides nozīmīgo lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībā un dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā.”

Pasākumu plānā ietverto pasākumu mērķis ir uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, nodokļu politikas uzlabošana un administrēšanas uzlabošana, administratīvo šķēršļu samazināšana, kā arī Latvijas konkurētspējas Eiropas Savienībā veicināšana.

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no noteicošajiem faktoriem valsts ekonomiskajā attīstībā un ārvalstu investīciju piesaistē. Šā iemesla dēļ Latvijā katru gadu tiek sagatavots un Ministru kabinetā apstiprināts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns.

Izstrādājot pasākumu plānu problēmu apzināšanā un risināšanā, ņemti vērā Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes, kā arī citu komersantu pārstāvju ieteikumi.

Kā būtiskākie pasākumi plānā ietverti nodokļu administrēšanas jautājumi, piemēram, Finanšu ministrijai jānodrošina instrukcijas par līgumu slēgšanu par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, lai vismaz uz pusi samazinātu nodokļu maksāšanas biežumu, VID apmeklējumu skaitu un laiku, kas uzņēmējam jāpatērē, kārtojot VID formalitātes.

Jāatzīmē arī plānotie grozījumi normatīvajos aktos, kuru mērķis ir radīt stimulus darbaspēka neaizplūšanai no Latvijas, kā arī nodrošināt krasus uzlabojumus uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā.

Lai nodrošinātu Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēju, plānoti vairāki pasākumi, lai novērstu pārmērīgas administratīvās barjeras attiecībā uz pārtikas uzņēmumu reģistrāciju, higiēnas prasībām noteiktos pārtikas aprites posmos un pārtikas apritē iesaistīto personu kvalifikāciju, kā arī lai novērstu pārspīlētās prasības attiecībā uz pārtikas apriti mazajās lauku tūrisma mītnēs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots vadīt, pārraudzīt un koordinēt rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi, lai nodrošinātu visu plānu izstrādi līdz 2006.gada 31.decembrim.

Vienlaikus plānoti vairāki pasākumi, lai vienkāršotu būvniecības dokumentu saskaņošanas un atļauju saņemšanas procedūras, kā arī plānots izstrādāt grozījumus MK noteikumos par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, izslēdzot tehniskās inventarizācijas nepieciešamību, pieņemot būvi ekspluatācijā.

Pasākumu plāns ir orientēts uz pētījumos un uzņēmēju identificētām problēmām, un tajā ir 23 veicamie pasākumi, kas ietverti piecās sadaļās – nodokļu politika un administrēšana; uzņēmējdarbības tiesiskās vides pilnveidošana; uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pilnveidošana; administratīvo šķēršļu novēršana uzņēmējdarbībā; Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2005.gadam identificēto veicamo pasākumu turpināšana.

Pasākumu plāns neietver nekustamā īpašuma reģistrācijas uzlabošanas pasākumus, jo 2006.gada 7.februārī MK tika apstiprināts “Pasākumu plāns problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā”, kas paredz dažādus pasākumus un uzdevumus vairāku problēmu risināšanai nekustamā īpašuma reģistrācijas jomā.

Pasākumu plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, un tajā ietvertie pasākumi ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī citu institūciju kompetencē. Visiem pasākumu plānā iekļautajiem uzdevumiem noteikti rezultatīvie rādītāji, kuru izpildi uzrauga atbildīgā institūcija.

 

EM: Par valsts garantijām un atbalstu Latvijas eksportētājiem

Otrdien, 21.martā, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto “Eksporta kredītu garantēšanas likumprojektu”. Likumprojekta mērķis ir sniegt valsts atbalstu eksportētājiem, samazinot pastāvošos riskus darījumos ar ārvalstu pircējiem, kā arī veicināt Latvijas izcelsmes preču un pakalpojumu eksportu ārpus Eiropas Savienības.

Likumprojektā noteikta eksporta kredīta garantijas būtība, joma un darbības sfēra, noteiktas garantētāju saistības, garantiju izsniegšanas noteikumi, riski, garantijas prēmija un informatīvā atsauce uz ES direktīvām.

Eksporta kredītu garantēšanas funkcijas veiks Ministru kabineta noteikta valsts kapitālsabiedrība.

Pašlaik Latvijā nav ne tiesiskā pamata, ne finansējuma, ne institūcijas, kas sniegtu valsts atbalstu eksporta kredītu garantēšanā. Līdz ar to tās ir neizmantotas iespējas, kas būtiski ietekmē eksportētāju konkurētspēju un valsts makroekonomiskos rādītājus.

Latvijas eksportētāji, kas pašreiz izmanto nedaudzos banku piedāvātos finansēšanas instrumentus savu produktu eksportam, tos lielā mērā izmanto atbilstoši Latvijas eksporta struktūrai kopumā. Tomēr banku piedāvātie finanšu instrumenti pamatā ir īstermiņa un vairāk piemēroti eksporta darījumiem ES valstīs, līdz ar to šie nosacījumi neļauj eksportētājiem izmantot tos pašu instrumentus ar garāku termiņu un iesaistīties darījumos ar pār-ejas un jaunattīstības valstīm, tādējādi sekmējot jaunu tirgu apgūšanu.

Pieeja eksporta kredītu garantijām vietējiem eksportētājiem dos iespēju būt konkurētspējīgākiem trešo valstu tirgos, kā arī apgūt jaunus tirgus.

ES likumdošanā atļautais valsts atbalsts komercsabiedrībām eksporta garantiju veidos ir pieejams gandrīz visās Rietumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Visās attīstītajās pasaules valstīs, tai skaitā ES dalībvalstīs, pastāv eksportkredīta aģentūras, kas pārsvarā ir valsts dibinātas valsts atbalsta institūcijas, nodrošinot komersantiem eksporta garantijas.

Nerealizējot valsts atbalstu eksporta garantēšanā, Latvijas komersantiem netiks nodrošināti vienlīdzīgas konkurences apstākļi ar citu ES dalībvalstu komersantiem, kuriem ir pieejams šis valsts atbalsta instruments, kā arī netiks nodrošināti papildu priekšnosacījumi konkurētspējas pieaugumam. Tādējādi mazināsies eksporta pozitīvā ietekme uz nodarbinātības rādītāju dinamiku, uz ienākumu apjomu valsts un pašvaldību budžetos, kā arī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem.

Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas kārtība, garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtība un citi jautājumi tiks atrunāti Ministru kabineta noteikumos, kurus Ekonomikas ministrija plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pēc Eksporta kredītu garantēšanas likuma pieņemšanas Saeimā.

 

EM: Par lēmumu nepārcelt 2006.gada 5.maija darba dienu

Akceptējot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 2.marta rīkojumā Nr.131 “Par darba dienu pārcelšanu”, otrdien, 21.martā, Ministru kabineta sēdē tika nolemts nepārcelt 2006.gada 5.maija darba dienu.

Grozījumi MK rīkojumā papildus nosaka, ka no budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs tiek pārceltas arī šādas darba dienas:

– no pirmdienas, 2007.gada 30.aprīļa, uz sestdienu, 2007.gada 14.aprīli;

– no pirmdienas, 2007.gada 24.decembra, uz sestdienu, 2007.gada 29.decembri”.

Jāatzīmē, ka rīkojums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

FM: Par 5% PVN likmi siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem

Iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) turpmākajām piemērošanas iespējām, valdība otrdien, 21.martā, nolēma atbalstīt priekšlikumu ar 2006.gada 1.jūliju siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā. Ministru kabinets arī akceptēja priekšlikumu no 2007.gada 1.janvāra piemērot 5% samazināto PVN likmi elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī privātu mājokļu remontu pakalpojumiem un frizieru pakalpojumiem.

Informatīvo ziņojumu par secinājumiem un priekšlikumiem par PVN samazinātās likmes piemērošanas iespējām sagatavoja īpaši šim nolūkam izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī no Latvijas Brīvo arodbiedrību padomes.

Sagatavotajā dokumentā darba grupa izvērtēja trīs samazināto PVN likmju (12%, 9%, 5%) ietekmi. Darba grupa konstatēja, ka PVN 5% samazinātās likmes ieviešana siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem dotu vislielāko efektu tautsaimniecībai kopumā. Lai gan budžeta ieņēmumu samazinājums, piemērojot 5% likmi, būtu vislielākais, iespaids uz siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes galatarifu būtu vislabvēlīgākais, kas savukārt ļautu ierobežot inflācijas pieaugumu. Tāpat darba grupa secināja, ka būtu lietderīgi ieviest PVN samazināto likmi 5% apmērā arī atsevišķiem darbietilpīgajiem pakalpojumiem (privātu mājokļu remontu pakalpojumiem un frizieru pakalpojumiem), jo tas radītu priekšnoteikumus, lai samazinātos cenu kāpums arī šajās nozarēs.

Pašlaik Latvijā siltumenerģijas piegāde iedzīvotājiem tiek atbrīvota no PVN, un atbrīvojums ir noteikts līdz 2006.gada 30.jūnijam. Taču šāds PVN piemērošanas režīms ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajiem Eiropas Padomes direktīvas nosacījumiem. Latvijai šāda PVN piemērošana bija atļauta tikai līdz 2004.gada 31.decembrim.

Eiropas Padome 2006.gada 24.janvāra sēdē politiski vienojās un 2006.gada 14.februārī pieņēma grozījumus direktīvā, nosakot, ka dalībvalstis, ja nepastāv konkurences izkropļojuma risks, var piemērot samazinātu PVN likmi arī siltumenerģijas piegādēm. Dalībvalstij, kas nolēmusi piemērot samazināto PVN likmi, šis solis ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Valdība 21.marta sēdē uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot pieteikumu Eiropas Komisijai valdības lēmuma saskaņošanai. Tāpat Finanšu ministrijai līdz 2006.gada 20.maijam jāsagatavo un noteiktajā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts par grozījumiem likumā par PVN attiecībā uz nodokļa samazinātās likmes piemērošanu siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem.

 

 

FM: Par savstarpējo pakalpojumu priekšrocībām un trūkumiem

Lai apkopotu datus par maksas pakalpojumiem, ko viena valsts budžeta iestāde sniedz citai valsts budžeta iestādei, izvērtētu samaksas atcelšanas vai saglabāšanas priekšrocības un trūkumus, kā arī lai piedāvātu optimālāko risinājumu turpmākai darbībai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu, ar kuru otrdien, 21. martā, tika iepazīstināta valdība.

Izskatot jautājumu par valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanas kārtību, Ministru kabinets (MK) vēl 2004.gada oktobrī uzdeva visām ministrijām sniegt informāciju par ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem, ieņēmumu apjomu no katra maksas pakalpojuma veida, kā arī informāciju par to pakalpojumu veidiem un apjomu, kurus valsts iestāde sniedz citai iestādei par samaksu. Tika apkopota arī informācija par maksas pakalpojumiem, kurus ministrija saņem no citām valsts pārvaldes iestādēm.

Pērnā gada 9.augustā MK pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pārvaldes iestāžu ieņēmumiem no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī uzdeva ministrijām izvērtēt maksas pakalpojumus un sagatavot priekšlikumus par to pārveidošanu par valsts nodevas objektiem.

MK 21.marta sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka saņemtajiem maksas pakalpojumiem ir nepastāvīgs raksturs. Valsts iestādes pērk no citas valsts iestādes un savstarpējus norēķinus veic par apmācību, semināriem un pētījumiem, par alkohola reibuma ekspertīzēm, par re-prezentācijas pasākumiem, tāpat par policijas vai apsardzes nodrošināšanu pasākumos, maksu par telpu nomu, valsts zemes dienesta izziņām u.c.

Situācijas analīze rāda, ka saņemto pakalpojumu nepastāvība un nenoteiktība apgrūtina izvērtēšanu, kādi savstarpēji norēķini būtu jāatceļ un kādi jāsaglabā. Atteikšanās no samaksas par savstarpēji sniegtajiem pakalpojumiem radītu ar tiesību aktiem grūti kontrolējamu situāciju, mazinātu budžeta caurspīdīgumu un radītu nepieciešamību segt iestāžu izmaksas, kas ir grūti prognozējamas. Tādējādi tiktu būtiski apgrūtināta arī budžeta plānošana. Secināts, ka samaksas atcelšana nebūtu neracionāls risinājums, un par piemērotāko risinājumu šajā situācijā ir atzīta samaksas saglabāšana.

Valdība informatīvo ziņojumu pieņēma zināšanai, kā arī uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt grozījumus “Likumā par budžetu un finanšu vadību”, nosakot principus, uz kuriem pamatojoties valsts budžeta iestādes izvērtēs pakalpojumu veidus, kurus sniedz citām valsts budžeta iestādēm par maksu vai bez maksas. Grozījumu projekts jāiesniedz 2007.gada budžeta likumprojektu paketē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

 

 

 

 

IeM: Par Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas īstenošanu

Ministru kabinets otrdien, 21.martā, izskatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, kā tiek īstenota Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas (N.SIS) tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programma 2003.–2007.gadam.

Ziņojumā konstatēts, ka kopumā N.SIS tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programmas īstenošana līdz šim notikusi plānotajos termiņos.

Tomēr norādīts, ka programmas tālāko īstenošanu var apgrūtināt jaunā Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa Gaujas ielā būvniecības aizkavēšanās un nepietiekama finansējuma piešķiršana valsts budžetā.

Saskaņā ar pašreizējo plānu N.SIS un SIRENE biroju plānots izvietot jaunceļamajā IeM kompleksā Gaujas ielā, un jau 2006.gada beigās paredzēti Šengenas informācijas sistēmas II (SIS II) testi. Šiem testiem nepieciešamā infrastruktūra būtu izvietojama minētajā kompleksā, tāpēc kompleksa celtniecības aizkavējums var apdraudēt Latvijas vispārējo gatavību izpildīt izvirzītos nosacījumus.

Ziņojumā atzīts, ka SIS nacionālās vienības un SIRENE biroja izveides programma 2003.–2007.gadam gatavota bez detalizētas nacionālās situācijas izpētes, tāpēc tās dati jāatzīst par novecojušiem un 2006.gadā plānots tos mainīt. 2006.gada budžetā ir iedalīts finansējums algām 15 štata vietām, lai gan birojam būtu nepieciešamas 24 štata vietas. Finansējums piešķirts vienīgi algām, nenodrošinot vajadzīgo materiāli tehnisko nodrošinājumu. Finansējuma trūkums apdraud sekmīgu SIRENE biroja izveides turpināšanu, kas var negatīvi atsaukties uz Latvijas spēju pildīt Šengenas konvencijas prasības. Tiek plānots pārējo nepieciešamo finansējumu – 157 000 – latu pieprasīt 2006.gada budžeta grozījumos.

Līdz šim brīdim nav piešķirts arī nepieciešamais finansējums Datu valsts inspekcijas (DVI) pilnīgai nodrošināšanai ar štata vietām un atbilstošu infrastruktūru, lai veiktu N.SIS tehniskās vienības un SIRENE biroja uzraudzību. 2006.gadā DVI būtu vajadzīgi 34 413 latu.

SIRENE Latvijas biroja izveide tika sākta 2003.gada 20.janvārī. 2003.gada 30.jūlijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldē izveidota Starptautiskā sadarbības pārvalde, kuras sastāvā darbojas arī SIRENE Latvijas birojs ar trim štata vienībām. Biroja kompetence noteikta, vadoties no Šengenas konvencijas.

2004. un 2005.gadā tika realizēts PHARE projekts “SIRENE biroja darba organizēšana”. Projekta ietvaros austriešu eksperti izvērtēja ar SIS saistītās jomas – nacionālās informācijas sistēmas, policijas sadarbība, robežas, vīzas un ārvalstnieku procedūras – un sagatavoja rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, tika izstrādāts detalizēts SIRENE biroja izveides plāns. Tā ieviešanai SIRENE biroja priekšniekam tika nodrošinātas tiesības nepastarpināti risināt ar plāna ieviešanu saistītos jautājumus, bet biroja štatu paplašināja līdz sešām štata vietām.

Pašlaik pabeigta arī SIRENE Latvijas biroja koncepcijas izstrāde, uz kuras pamata plānots mainīt N.SIS tehniskās vienības un SIRENE biroja izveides programmu. Koncepcijā, izvērtējot biroja uzdevumus, kapacitāti un funkcijas, secināts, ka biroja veiksmīgai darbībai tam būtu nepieciešamas 24 štata vietas.

2004. un 2005.gadā tika īstenots PHARE projekts “SIRENE biroja informācijas sistēmas (SIRENE IS) izveide”. SIRENE IS ir SIS papildinoša (paralēlā) sistēma, ar kuras palīdzību SIRENE biroji kārto un uzglabā papildinformāciju un ar kuras starpniecību formatizētā veidā SIRENE biroji apmainās ar informāciju, kura attiecas uz kādu no ierakstiem SIS, vai apstiprina nacionālos SIS paziņojumus.

Sistēmai ir jābūt pilnībā savienojamai ar nacionālo SIS un tā tīklu. Šā mērķa sasniegšanai SIRENE IS izstrādes gaitā nebija pieejama SIS II specifikācija, jo tās sastādīšanas ieplānotais termiņš aizkavējās saistībā ar tiesvedības procedūru starp Eiropas Savienības Komisiju un konkursa pretendentiem. Turklāt vēl joprojām Eiropas Komisijas līmenī nav izstrādātas un formalizētas SIRENE procedūras attiecībā uz Eiropas apcietināšanas lēmumu, ļaunprātīgi izmantotām identitātēm un jaunajām SIS II funkcionalitātēm. Līdz ar to SIRENE IS specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz to-brīd pieejamām SIS prasībām. Tāpēc 2006.gadā SIRENE IS būs jāpielāgo jaunām prasībām, kas varētu izmaksāt aptuveni 50 000 latus. Šos izdevumus paredzēts segt no Schengen Facility līdzekļiem.

SIRENE biroja personāla apmācību plānots realizēt Schengen Facility projekta “N.SIS nodaļas, SIRENE biroja darbinieku un citu SIS lietotāju apmācība” ietvaros, kura ieviešanu vada IeM Informācijas centrs (IC). Šā projekta gaitā tiks nodrošināta personāla apmācība un kvalifikācijas celšana svešvalodu, likumdošanas, projekta menedžmenta jomās, kā arī realizēta apmācība darbojošos SIRENE birojos.

 

IeM: Par Grebņevas ciema zemes saglabāšanu valsts īpašumā

Ministru kabinets (MK) otrdien, 21.martā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu “Lidoņi” Ludzas rajona Malnavas pagasta Grebņevas ciemā, kur plānots izbūvēt helikopteru nosēšanās laukumu.

Zemesgabals atrodas Grebņevas robežkontroles punkta pieguļošajā teritorijā, un uz tā plānots būvēt helikopteru nosēšanās laukumu Valsts robežsardzes Aviācijas dienesta vajadzībām. Aviācijas dienests tiek veidots, īstenojot Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001.–2005.gadam, un tā mērķis ir būtiski paaugstināt valsts robežas apsardzības efektivitāti, kā arī sniegt atbalstu citām valsts institūcijām – Katastrofu medicīnas centram, Nacionālās aviācijas un jūras glābšanas dienestam, pašvaldībām un neatliekamās medicīnas palīdzības iestādēm, Valsts policijai – specifisku uzdevumu pildīšanai.

Zemesgabala kopējā platība ir 17,01 hektārs.

 Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

 

 

 

TM: Par Latvijas atbalstu Igaunijas nostājai “cukura lietā”

Otrdien, 21.martā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto projektu Latvijas nostājai Eiropas Kopienu tiesā tā sauktajā “cukura lietā”.

Ar šo nostāju Latvija iestāsies Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas lietā “Igaunijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju” (EKK).

Kā norādīts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, 2005.gada 25.augustā Igaunija iesniedza Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā prasības pieteikumu pret EKK. Tajā Igaunija lūdz atcelt EKK 2005.gada 31.maija regulu par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā.

Latvija uzskata, ka šī regula ir prettiesiska, un vēlas paust tiesai savus apsvērumus. Nostājas projektu TM sagatavojusi sadarbībā ar Zemkopības ministrijas norīkotajiem ekspertiem.

Pērnā gada decembrī tiesai tika nosūtīts lūgums atļaut iestāšanos, atbalstot Igaunijas prasību. Šā gada 21.februārī TM saņēma tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, ar kuru Latvijai tiek dota atļauja iestāties lietā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

ZM: Par iespējām pārdalīt cukura kvotas 2006./2007. gadā

Valdība otrdien, 21.martā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par cukura ražošanas kvotām cukura ražotājiem 2006./2007. tirdzniecības gadā”.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka dalībvalsts 2006./2007. tirdzniecības gadā var samazināt cukura kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam līdz pat 25%, ja tas pārtrauc cukura ražošanu.

Ar grozījumiem noteikumos arī noteikts, ka dalībvalsts var pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem, ja tā uzskata, ka šie pasākumi uzlabos cukurbiešu un cukura ražošanas nozares struktūru un ir ņemtas vērā visu iesaistīto pušu, īpaši cukurbiešu audzētāju, intereses.

Noteikumos par cukura ražošanas kvotas sadali starp cukura ražotājiem 2006./2007. tirdzniecības gadam tika noteikts, ka 2006./2007. tirdzniecības gadā akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika” piešķirta cukura ražošanas kvota 41 654,5 tonnu, bet akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika” – 24 850,5 tonnu apjomā.

 “Ņemot vērā Eiropas Padomes regulas nosacījumus, dalībvalsts ir tiesīga samazināt cukura kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam pat līdz 25 procentiem, ja šis uzņēmums pārtraucis cukura ražošanu. Ja “Liepājas cukurfabrika” nolems turpināt cukura ražošanu un tā pieprasīs, tai tiks palielināta cukura ražošanas kvota, savukārt “Jelgavas cukurfabrikai”, kuras akcionāri paziņojuši par fabrikas darbības pārtraukšanu, kvota tiks samazināta. Šāda pati rīcība iespējama, ja gadījumā Liepājas fabrika atteiksies turpmāk no cukura ražošanas, bet Jelgavas fabrika galu galā nolems darbu turpināt. Latvijai ir tiesības pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem, ja tā uzskata, ka šie pasākumi uzlabos cukurbiešu un cukura ražošanas nozares struktūru un ir ņemtas vērā visu iesaistīto pušu, īpaši cukurbiešu audzētāju, intereses,” skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Proti, gadījumā, ja viena cukura ražotne nolēmusi pārtraukt cukura ražošanu, bet otra nolems turpināt, tad uzņēmumam, kas turpinās cukura ražošanu, netiks piemērots cukura kvotas samazinājums 8,6 procentu apmērā, par ko marta sākumā nolemts Eiropas Komisijā. Līdz ar to “Liepājas cukurfabrika” varētu turpināt cukura ražošanu 2006./2007. tirdzniecības gadā līdzšinējā apjomā un tai būtu nepieciešama mazāka papildu kvota, salīdzinot ar iepriekš pausto. Ja “Liepājas cukurfabrika” iepriekš papildu kvotā vēlējās saņemt aptuveni 4000 tonnu cukura, tad, nepiemērojot cukura kvotas samazinājumu par 8,6 procentiem, “Liepājas cukurfabrikai” iespējamās darbības turpināšanai papildu kvotā būtu nepieciešami aptuveni 2000 tonnu cukura. Iespējams, Liepājas fabrikai pastāv iespēja veiksmīgi turpināt darbu arī bez papildkvotas piešķiršanas.

Spriežot par situāciju nozarē, Mārtiņš Roze turpina: “Nav izprotama “Jelgavas cukurfabrikas” vadības un akcionāru neizlēmība. Ir bezatbildīgi paziņot par ražošanas pārtraukšanu un pēc tam sākt svārstīties – ražot cukuru vai tomēr ne, kas negatīvi ietekmē situāciju nozarē. Turklāt pēc divām dienām ir 23. marts – termiņš, par kuru vienojās cukurfabrikas ar audzētājiem par sadarbības līguma noslēgšanu. Ja “Jelgavas cukurfabrika” un “Liepājas cukurfabrika” nenoslēgs līgumus, tad Zemkopības ministrija ierosinās risināt šo jautājumu Ministru kabinetā noteiktā kārtībā .”

Zemkopības ministrs uzsver, ka gan valdība, gan cukurbiešu audzētāji un ražotāji visu laiku ir bijuši informēti gan par Eiropas Savienības realizēto cukura sektora reformu, gan par Latvijas pozīciju šajā jautājumā – par Eiropas Savienības cukura sektora reformu tiek aktīvi diskutēts jau kopš 2003.gada. Zemkopības ministrijas sagatavotā Latvijas valsts pozīcija Eiropas Savienības cukura reformas jautājumā, kas aktīvi pārstāvēta Eiropas Komisijā, Ministru kabinetā kopumā izskatīta un pieņemta 11 reižu, kā arī saskaņota Saeimas Eiropas lietu komisijā. Gatavojot Latvijas pozīciju cukura reformas jautājumā, Latvijas viedoklis regulāri apspriests un saskaņots arī ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, gan cukurbiešu audzētājiem un abām cukurfabrikām. Zemkopības ministrijas pārstāvji visu laiku aktīvi pauduši Latvijas viedokli Eiropas Komisijā cukura sektora reformas jautājumā, taču Eiropas Savienības cukura ražošanas lielvalstis panākušas sev izdevīgāku risinājumu, nekā tas būtu mazajām dalībvalstīm.

 “Esmu sarūgtināts, ka, cīnoties par iespējami lielāku peļņu uz Eiropas Savienības līdzekļiem, kas Latvijai pienākas cukura sektora restrukturizācijas gadījumā, “Jelgavas cukurfabrikas” vadība visiem spēkiem cenšas radīt nozarē un sabiedrībā ažiotāžu ap šo jautājumu, tajā pašā laikā pati saglabājot neizlēmīgu un svārstīgu pozīciju šajā aktuālajā jautājumā. Ja “Jelgavas cukurfabrikas” akcionāru pieņemtais lēmums par ražošanas pārtraukšanu paliks spēkā, Zemkopības ministrija iespēju robežās nodrošinās cukura nozares restrukturizāciju tā, lai neciestu nozarē strādājošie iedzīvotāji, saimniecības un uzņēmumi. Ceru, ka “Liepājas cukurfabrika” drīzākajā laikā paziņos savu lēmumu, lai mēs varam sākt īstenot vienu no vairākiem iespējamajiem nozares jautājumu risinājumiem,” uzsver zemkopības ministrs.

 “Pat darbības pārtraukšanas gadījumā ne cukurfabrikas, ne cukurbiešu audzētāji neko nezaudēs, jo Eiropas Savienība cukura reformas rezultātā nozares restrukturizācijai atvēlējusi ievērojamus atbalsta līdzekļus. Abu fabriku darbības pārtraukšanas gadījumā restrukturizācijas atbalsts cukura ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem būs 48,54 miljoni latu. Cukurbiešu audzētājiem nav jāuztraucas. Vēlos uzsvērt, ka vismaz 10 procenti no šo līdzekļu apjoma tiks novirzīti kā kompensācijas cukurbiešu audzētājiem par ieguldītajām investīcijām, papildus tiks izmaksāti audzētājiem tiešie maksājumi par negūto peļņu. Ja gadījumā pil-nīgi tiks pārtraukta cukura ražošana, tad zemnieki pēc valsts izstrādātas un EK apstiprinātas programmas saņems papildu finansējumu tieši ražošanas pārorientācijas pasākumiem. Tāpat Zemkopības ministrija stingri sekos līdzi, kā fabrika vai fabrikas, kas pārtraukušas cukura ražošanu, risina fabrikā nodarbināto iedzīvotāju sociālo garantiju jautājumus,” norādīja Mārtiņš Roze.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa