Projekts: Jaunatnes likums

Saeimas dok. nr.5581; likumprojekts nr.1619

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādāts,
Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra sēdē akceptēts (prot. Nr.12, 54.§)
un 14.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) jaunatne – demogrāfiskā grupa vecumā no 15 līdz 25 gadiem;

2) jaunietis – persona vecumā no 15 līdz 25 gadiem;

3) jauniešu brīvprātīgais darbs – bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic jaunietis, nestājoties ar juridisko personu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsta uz juridiskās personas darbību regulējošos tiesību aktos noteikto mērķu, uzdevumu un funkciju īstenošanu;

4) jaunatnes lietu speciālists – persona, kas veic darbu ar jaunatni vai koordinē tā īstenošanu noteiktā administratīvā teritorijā;

5) speciālists, kas veic darbu ar jaunatni, – persona, kas ir speciali­zējusies noteiktā jomā un kuras darbības viena no mērķgrupām ir jaunatne;

6) jaunatnes organizācija – biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un šajā likumā noteiktajā kārtībā uzskaitīta biedrība vai nodibinājums;

7) jaunatnes politika – uz sadarbību balstīta valsts un pašvaldību institūciju, jaunatnes organizāciju un jauniešus pārstāvošo organizāciju mērķtiecīga darbība, kas vērsta uz labvēlīgas vides radīšanu jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai un kuras mērķis ir jauniešu integrācija sabiedrības dzīvē;

8) darbs ar jauniešiem – uz jauniešu attīstību un integrēšanos sabiedrībā orientētas sistemātiskas valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju darbības.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānismu, sniedzot atbalstu jauniešiem un sekmējot jauniešu integrēšanos sabiedrībā.

3.pants. Jaunatnes politikas principi

Īstenojot jaunatnes politiku, ievēro šādus principus:

1) līdzdalības princips – sekmēt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos;

2) informācijas pieejamības princips – sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar informāciju atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm, īpaši ar informāciju, kas nepieciešama aktīvai līdzdalībai visos sabiedrības procesos, ja citos normatīva­jos aktos nav noteikts citādi;

3) vienlīdzīgu iespēju princips – nodrošināt visiem jauniešiem bez jebkādas diskriminācijas iespēju piedalīties visos sabiedrības procesos un būt patstāvīgiem sabiedrības locekļiem;

4) jauniešu interešu ievērošanas princips – risinot jautājumus, kas saistīti ar jauniešiem, ņemt vērā viņu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

5) labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu visiem jaunie­šiem iespēju būt patstāvīgiem un sabiedrībā integrētiem Latvijas iedzīvotājiem.

4.pants. Jaunatnes politikas jomas

Jaunatnes politikas nozīmīgākie virzieni ir:

1) izglītība;

2) veselība un fiziskā attīstība;

3) nodarbinātība;

4) lietderīga brīvā laika izmantošana.

II nodaļa

Jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānisms

5.pants. Jaunatnes politikas koordinācijas padome

Jaunatnes politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt jaunatnes politi­kas attīstību un īstenošanu valstī un jauniešu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

6.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde jaunatnes politikas jomā.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, nodrošina valsts jaunatnes politikas izstrādi un koordinē tās īstenošanu;

2) īsteno starptautisko sadarbību jaunatnes lietās;

3) nodrošina Jaunatnes politikas koordinācijas padomes darbību;

4) veic jaunatnes organizāciju uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

5) koordinē jaunatnes organizāciju, jauniešu izstrādāto projektu un projektu jauniešiem metodisko un finansiālo atbalstu;

6) nodrošina jaunatnes lietu speciālistu izglītošanu.

7.pants. Citu nozaru ministriju kompetence jaunatnes politikas jomā

(1) Aizsardzības ministrija atbalsta un attīsta jauniešu interešu izglītību un brīvā laika izmantošanas veidus, kuru mērķis ir jauniešu izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas attīstīšana.

(2) Iekšlietu ministrija:

1) izstrādā un īsteno jauniešu noziedzības apkarošanas politiku;

2) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem jauniešiem likumpārkāpējiem, nepilngadīgajiem jauniešiem noziedzīga nodarījuma upuriem un viņu ģimenēm.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un īsteno vienotu valsts politiku izglītībā, zinātnē un sportā.

(4) Kultūras ministrija:

1) veicina kultūras vērtību apgūšanu jauniešu vidū;

2) nodrošina profesionālo izglītības programmu mūzikā, mākslā un horeogrāfijā apguvi un augstākās izglītības programmu kultūras jomā apguvi padotības iestādēs.

(5) Labklājības ministrija:

1) izstrādā jauniešiem draudzīgu valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārrauga tās īstenošanu un izstrādā prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

2) nodrošina atbalstu jauniešiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, organizējot aktīvos nodarbinātības pasākumus saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto.

(6) Satiksmes ministrija veicina jauniešu drošības palielināšanu ceļu satiksmē.

(7) Valsts probācijas dienests organizē piespiedu darbu un sabiedrisko darbu nepilngadīgajiem jauniešiem, kā arī palīdzības sniegšanu jauniešiem pēc soda izciešanas.

(8) Veselības ministrija organizē veselības aprūpi jauniešiem, veicinot jauniešiem draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību.

(9) Vides ministrija atbalsta iniciatīvas, kas jauniešiem veicina vides apziņu un izglītību vides ilgtspējīgā attīstībā.

(10) Zemkopības ministrija sekmē jauniešu iekļaušanos lauku dzīves norisēs, atbalstot to veicinošas biedrības un nodibinājumus.

(11) Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts:

1) veic pasākumus pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, kas orientēti uz jauniešu mērķauditoriju un nodrošina jauniešu līdzdalību;

2) veic pasākumus neiecietības mazināšanai jauniešu vidū.

8.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības nodrošina jauniešiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktos pakalpojumus.

(2) Pašvaldības ir tiesīgas pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistus, kas veiks, plānos un koordinēs darbu ar jauniešiem.

(3) Pašvaldības var veidot jaunatnes lietu konsultatīvās padomes, kuru kompetencē ir attiecīgās administratīvās teritorijas jaunatnes politikas jautājumi. Jaunatnes lietu konsultatīvo padomju sastāvā atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai ir iekļaujami dažādu nozaru speciālisti, kas veic darbu ar jauniešiem, un jaunatnes organizāciju pārstāvji.

(4) Pašvaldības sadarbībā ar speciālistiem, kas veic darbu ar jauniešiem, un jaunatnes organizāciju pārstāvjiem atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai var izstrādāt pašvaldību politikas plānošanas dokumentus jaunatnes politikas jomā.

(5) Pašvaldības atbilstoši to noteiktajai kārtībai savu administratīvo teritoriju attīstības plānošanā konsultējas ar jauniešiem.

9.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas veidošanā un īstenošanā

Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas veidošanā un īstenošanā:

1) iesaistoties izglītības procesos;

2) integrējoties darba tirgū un iesaistoties nodarbinātību veicinošos pasākumos;

3) iesaistoties veselību un fizisku attīstību veicinošos pasākumos;

4) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas un darbības, kas sekmē jauniešu izglītošanos, attīstību un sociālo integrāciju;

5) piedaloties biedrību, nodibinājumu un politisko partiju darbībā;

6) iesaistoties lēmumu, īpaši politisko lēmumu, pieņemšanas procesos.

10.pants. Atbalsts jauniešu līdzdalībai

(1) Visas valsts un pašvaldību institūcijas nodrošina jauniešu viedokļa uzklausīšanu.

(2) Valsts tiešās pārvaldes iestādes, plānojot un īstenojot jaunatnes politiku atbilstoši to kompetencei, ņem vērā jaunatnes politikas dokumentos un šajā likumā noteiktos politikas īstenošanas pamatprincipus un izmanto Jaunatnes politikas koordinācijas padomes ieteikumus jaunatnes politikas jomā.

(3) Valsts atbalsta jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas īstenošanā atbil­stoši šā likuma 9.pantā noteiktajam, garantējot to likumīgo tiesību un interešu ievērošanu un nodrošinot finansiālo atbalstu šā likuma VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa

Jauniešu izglītība

11.pants. Jauniešu tiesības un pienākumi izglītības jomā

(1) Jauniešiem ir tiesības uz valsts nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību.

(2) Jauniešu pienākums ir iegūt izglītību un pilnveidot sevi, kļūstot par vispusīgi attīstītiem sabiedrības locekļiem.

(3) Formālo izglītību jaunieši iegūst pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Jauniešiem ir tiesības arī uz neformālo izglītību un interešu izglītību kā būtiskām mūžizglītības daļām.

12.pants. Jauniešu neformālā izglītība

(1) Jauniešu neformālās izglītības mērķis ir atbilstoši jauniešu interesēm un pieprasījumam veidot zināšanas, prasmes un attieksmes, kas papildina formālo izglītību un veicina jauniešu garīgo un fizisko attīstību.

(2) Neformālo izglītību īsteno biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, komersanti, kā arī fiziskas personas atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Valsts un pašvaldības finansiāli atbalsta jauniešu neformālās izglītības īstenošanu šā likuma VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Jauniešu tiesību un interešu pārstāvniecība izglītības jomā

(1) Jauniešiem ir tiesības piedalīties izglītības iestāžu pašpārvalžu veidošanā un darbā, kā arī to apvienību darbā, pārstāvot savas intereses izglītības procesa organizēšanā.

(2) Izglītības iestādes nodrošina iespēju jauniešiem iesaistīties to jautājumu izlemšanā, kas saistīti ar jauniešu interesēm un tiesībām izglītības sistēmas ietvaros.

IV nodaļa

Jauniešu veselība un fiziskā attīstība

14.pants. Jauniešu veselības aprūpes politikas virzieni

Rūpējoties par jauniešu veselību, valsts pārvaldes iestādes:

1) izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas, kā arī atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses jomā;

2) izstrādā valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas jomā;

3) sistemātiski pēta un izvērtē paradumus, kas ietekmē veselību, kā arī izglīto jauniešus par faktoriem, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu.

15.pants. Jauniešu fiziskā attīstība

(1) Jauniešiem ir tiesības nodarboties ar sportu un iesaistīties fizisko attīstību veicinošos pasākumos.

(2) Valsts rūpējas par jauniešu fizisko attīstību un iespējām piedalīties sporta pasākumos drošā un veselīgā vidē.

V nodaļa

Jauniešu nodarbinātība un lietderīga brīvā laika izmantošana

16.pants. Jaunatnes nodarbinātības politikas virzieni

(1) Jaunatnes nodarbinātības mērķis ir nodrošināt jauniešu patstāvīgumu un sociālo integrāciju.

(2) Rūpējoties par atbalstu jauniešu patstāvīgumam un sociālajai integrācijai, valsts pārvaldes iestādes:

1) nodrošina profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanu;

2) veicina jauniešu iekļaušanos darba tirgū un gādā par bezdarba samazināšanu;

3) veicina valsts politikas pilnveidi jauniešu darba un ģimenes dzīves saskaņošanai;

4) izstrādā valsts politiku sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem;

5) atbalsta jauniešu iniciatīvas komercdarbības uzsākšanai.

17.pants. Jauniešu tiesību un interešu pārstāvniecība nodarbinātības jomā

Jaunieši savu interešu aizsardzību nodarbinātības jomā īsteno individuāli, ar darbinieku pilnvaroto pārstāvju, arodbiedrību vai arodbiedrību apvienību palīdzību.

18.pants. Jauniešu brīvā laika izmantošana

Valsts un pašvaldību iestādes gādā, lai jauniešiem rastu iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku, iesaistoties neformālās izglītības, tai skaitā interešu izglītības, un brīvprātīgā darba pasākumos, apgūstot kultūras vērtības un iesaistoties kultūras pasākumu īstenošanā, kā arī atbalsta jauniešu attīstību veicinošas iniciatīvas un veido jauniešu pasākumiem labvēlīgu vidi.

19.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana

(1) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētāji var būt biedrības, nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes.

(2) Jauniešu brīvprātīgo darbu vienīgi var izmantot, lai veicinātu jauniešu zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību un brīvā laika lietderīgu izmantošanu. Uz jauniešu nodarbināšanu brīvprātīgajā darbā attiecināmi Darba likumā noteiktie nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi.

(3) Pēc jaunieša pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzams rakstisks līgums, norādot veicamo brīvprātīgo darbu un tā izpildes termiņu.

(4) Jaunietis, kurš veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts brīvprātīgā darba organizētāja darbību regulējošos tiesību aktos.

(5) Par kaitējumu, kas radies jaunietim, pildot brīvprātīgo darbu, brīvprātīgā darba organizētājs atbild, ja šādu pienākumu tas uzņēmies vai arī kaitējums nodarīts brīvprātīgā darba organizētāja vainas dēļ.

20.pants. Brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju apmācība

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija saskaņā ar piešķirto valsts budžeta finansējumu nodrošina jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju apmācību.

(2) Brīvprātīgā darba organizētāji nodrošina brīvprātīgā darba veicējiem iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas pienākumu pildīšanai.

(3) Brīvprātīgā darba organizētājam, pamatojoties uz jaunieša pieprasījumu, ir pienākums izsniegt jaunietim rakstisku apliecinājumu, kas satur informāciju par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām.

VI nodaļa

Finansiālais atbalsts

21.pants. Finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis

Finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir pilsoniskas sabiedrības stiprināšana un jauniešu sociālās integrācijas veicināšana.

22.pants. Finansiālā atbalsta saņēmēji

Valsts piešķir finansiālo atbalstu:

1) biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētām un šā likuma 6.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajā kārtībā uzskaitītām jaunatnes organizācijām jauniešu iniciatīvas veicināšanai un jaunatnes organizāciju darbības attīstības nodrošināšanai;

2) jaunatnes organizācijām to projektu īstenošanai;

3) valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem projektu īstenošanai, kuru mērķgrupa ir jaunieši.

23.pants. Finansiālā atbalsta sniegšanas kārtība

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā atbalsta piešķiršanu jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

(2) Kritērijus un kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā atbalsta piešķiršanu šā likuma 22.panta 1.punktā noteiktajām jaunatnes organizācijām, nosaka Ministru kabinets.

(3) Citas valsts un pašvaldību institūcijas, biedrības un nodibinājumi, starptautiskās organizācijas un citas juridiskās vai fiziskās personas ir tiesīgas piešķirt finansiālu atbalstu jaunatnes organizācijām, jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 6.panta otrās daļas 6.punktā paredzētā jaunatnes lietu speciālistu izglītošana tiek nodrošināta no 2007.gada 1.janvāra.

3. Šā likuma 20.panta pirmajā daļā paredzētā jauniešu brīvprātīgā darba organizētāju apmācība tiek nodrošināta no 2008.gada 1.janvāra.

4. Šā likuma 22.panta 1.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 23.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta otrās daļas 4.punktā minētos noteikumus. Līdz attiecīgu noteikumu spēkā stāšanās dienai par jaunatnes organizāciju uzskatāma jebkura biedrība vai nodibinājums, kas apliecina, ka ne mazāk kā puse tās biedru ir jaunieši vai jaunatnes organizācijas.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Situāciju valstī šobrīd raksturo šādas tendences:

1. Neskaidrība atbildības un kompetenču sadalījumā darbā ar jaunatni starp institūcijām gan valsts, gan pašvaldību līmenī;

2. Ir nepietiekami noteikti principi darbā ar jaunatni un tā specifika;

3. Jaunatnes līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir vāja un apgrūtināta;

4. Valsts atbalsts jaunatnes organizācijām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir minimāls;

5. Vairākas ar jaunatni saistītas jomas ir bez jebkāda tiesiska regulējuma.

Vienlaikus pakāpeniski tiek uzlabota situācija jaunatnes politikas plānošanas un koordinācijas jomā. Tā, piemēram, 1997.gada 21.augustā izglītības un zinātnes ministrs apstiprināja (rīkojums Nr.505) “Valsts jaunatnes politikas koncepciju”, kas uzlabotā veidā Ministru kabinetā tika akceptēta 2002.gada 19.martā. Minētās koncepcijas lielā nozīme Latvijas jaunatnes politikai bija saistāma ar to, ka tā izvirzīja galvenos uzdevumus. Pamatojoties uz minēto koncepciju, tika izstrādāta un Ministru kabinets 1998.gada 10.marta sēdē pieņēma zināšanai Jaunatnes politikas valsts programmu 1998.–2002.gadam. Pamatojoties uz šo programmu, vēlāk tika izstrādāta un Ministru kabinetā 2002.gada 19.martā apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2002.–2003.gadam. Ar 2005.gada 3.maija rīkojumu Nr.281 apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2005.–2009. gadam.

Papildus minētajiem politikas plānošanas dokumentiem tiek attīstīta starpinstitūciju sadarbība jaunatnes politikas jomā un jaunatnes līdzdalības palielināšana. 1999.gadā Latvijā darbību uzsāka Pašvaldību jaunatnes lietu konsultatīvā padome. Padome tika izveidota, lai analizētu, vērtētu un izstrādātu priekšlikumus jaunatnes politikas un stratēģijas veidošanai un īstenošanai pašvaldībās. Lai sekmīgāk iesaistītu jaunatnes organizācijas vienotas jaunatnes politikas īstenošanā, Latvijā 2003.gada 12.novembrī tika izveidota Latvijas lielāko jaunatnes organizāciju ekspertu padome. 2004.gada 20.novembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.1001 “Jaunatnes politikas koordinācijas padomes nolikums”.

Tomēr tiesiskais regulējums vēl arvien ir nepietiekams.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts nosaka jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānismu, sniedzot atbalstu jauniešiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi un sekmējot jauniešu integrēšanos sabiedrībā.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1.Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts veicinās jauniešu integrāciju darba tirgū, viņu aktīvāku iesaistīšanos savu tiesību un interešu aizstāvībā nodarbinātības jomā, kā arī mudinās jauniešus uzsākt komercdarbību.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts sekmēs jauniešu patstāvīgumu un aktīvu pilsoniskumu, veicinot jauniešu iesaistīšanos izglītības procesos, integrēšanos darba tirgū un iesaistīšanos nodarbinātību veicinošos pasākumos, iesaistīšanos veselību un fizisku attīstību veicinošās aktivitātēs, projektu, kā arī citu iniciatīvu un darbību izstrādi un īstenošanu, kas sekmē jauniešu attīstību un sociālo integrāciju, piedalīšanos nevalstisko organizāciju un politisko partiju darbībā un līdzdarbošanos lēmumu, jo īpaši politisko lēmumu, pieņemšanas procesos.

Projektā ievēroti dzimumu līdztiesības principi, un tas veicinās jauniešu tiesību un pienākumu realizāciju neatkarīgi no dzimuma.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts veicinās jauniešu iesaistīšanos vides aizsardzībā.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. Ls)

Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006.	2007.	2008.	2009.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	15,022	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-15,022	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	0	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar (sk.6.p.).	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	2006.gada valsts budžetā virknei ministriju paredzēts finansējums funkciju veikšanai, kur viena no mērķgrupām ir jaunieši. Tā, piemēram, Vides ministrija atbalsta vides izglītības projektus Vides aizsardzības fondam piešķirto līdzekļu ietvaros, Veselības ministrijai ir paredzēts finansējums veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, Tieslietu ministrijas Valsts probācijas dienestam, organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem u.tml. Taču, tā kā vairums šo funkciju nav orientētas tieši uz jauniešiem, precīzs un vienveidīgs aprēķins bez īpaša pētījuma nav iespējams. Tieši Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmai paredzētais finansējums 2006.gadā ir Ls 15 022. Ievērojot minēto un to, ka likumprojekts neparedz jaunas funkcijas vai kompetences pārdali starp ministrijām, bet vienīgi to precizē, Jaunatnes likumprojekts ir realizējams kārtējā gada valsts budžeta ietvaros.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti? Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā nepieciešams izdot:

1) MK noteikumus, kuru mērķis ir noteikt jaunatnes organizāciju uzskaites mehānismu;

2) MK noteikumus, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija piešķir finansiālo atbalstu likumprojekta 23.panta 1.punktā noteiktajām jaunatnes organizācijām.

Noteikumu projektus paredzēts izstrādāt līdz 2006.gada 31.decembrim.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas?

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Jaunatnes padomi, s/o “Avantis”, “IMKA Latvija”, Latvijas Mazpulku organizāciju, Liepājas Jaunatnes centru, Liepājas pilsētas domes Jaunatnes lietu un NVO ekspertu, Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju, Latvijas skolēnu padomi, Latvijas studentu apvienību un pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Minētās nevalstiskās organizācijas ir izteikušas atbalstu Jaunatnes likumprojektam, tajā ir iestrādāti arī minēto organizāciju izteiktie priekšlikumi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Likumprojekta jaunākās redakcijas pastāvīgi tika ievietotas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājaslapā www.bm.gov.lv un Latvijas Jaunatnes padomes mājaslapā www.ljp.lv. Likumprojekts ir apspriests vairākās nevalstisko organizāciju rīkotajās konferencēs un semināros. Viedoklis ir atbalstošs.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses ? vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Likumprojektā netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Valsts iestāžu līmenī likumprojekts neparedz esošo institūciju funkciju paplašināšanu, taču paredz jaunus uzdevumus, piemēram, jaunatnes organizāciju uzskaites nodrošināšanu, brīvprātīgo darba veicēju un pašvaldības speciālistu apmācību, taču vienīgi atbilstoši ikgadējā budžeta apropriācijām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis’’, ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājaslapā www.bm.gov.lv un Latvijas Jaunatnes padomes mājaslapā www.ljp.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks