• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 15. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2006., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131025

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

23.03.2006., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 15. martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.

Labvakar! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Pavisam šodien ir izskatāmi desmit deputātu jautājumi.

Deputāts Golubovs informēja Saeimas Prezidiju, ka uz deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu “Par iebraukšanas vīzas apmēru Latvijā no Baltkrievijas” ārlietu ministrs Pabrika kungs ir sniedzis rakstisku atbildi un deputāti ir apmierināti ar šo atbildi.

Izskatīsim deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Druvietes kundzei “Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”.

Deputāti ir saņēmuši arī rakstisku atbildi.

Vārds ministrei. Divas minūtes ir jūsu rīcībā mutiskai atbildei.

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Cienītais Straumes kungs! Cienītais Golubova kungs! Cienītais Kiršteina kungs!

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi 8.Saeimas deputātu jautājumu par skolotāju darba samaksas neaplikšanu ar ienākuma nodokli.

Informējam, ka valsts nodokļu politikas jautājumi ir Finanšu ministrijas kompetencē. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija šajā gadā ir radusi iespēju paaugstināt pedagogu darba samaksu par 20 latiem janvārī, par 20 latiem – septembrī un pašreiz sekmīgi risinās sarunas starp premjerministru, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministri un Izglītības un zinātnes arodbiedrību par iespējamo papildu darba samaksas paaugstinājumu arī šā gada septembrī, uzskatu, ka mēs no savas puses esam darījuši visu, lai īstenotu Ministru kabineta deklarāciju par izglītības sistēmas attīstību, un tādēļ arī aicinām jūs jautājumu par pedagogu darba samaksas neaplikšanu ar ienākuma nodokli adresēt Finanšu ministrijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu”.

Lūdzu, vārds ministrei!

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi jautājumu par to, kāds darbs valstī tiek veikts, lai sagatavotu nacionālās hokeja izlases komandas rezervi.

Kā zināms, Latvijā ar hokeju saistīto darbu vada un koordinē Latvijas Hokeja federācija. Tā ir noteikts Sporta likuma 10.panta trešajā daļā.

Mēs saprotam, ka augstas klases sasniegumu pamatā ir darbs bērnu un jaunatnes sporta skolās, un, jo vairāk bērnu un jauniešu iesaistīsies hokeja sporta skolās, jo lielākas izvēles iespējas būs arī sporta izlašu treneriem.

Ņemot vērā hokeja specifiku, mums ir jārēķinās ar to, ka tā attīstība ir cieši saistīta ar mākslīgā ledus laukumu skaitu un to atrašanās vietu, un pašreiz Latvijā ir 13 mākslīgā ledus laukumi. Varētu teikt, ka to skaits joprojām ir neapmierinošs, bet beidzamajos gados ir iekārtots daudz hokeja laukumu un līdz ar to ir nodrošināta šī materiālā bāze.

Protams, ir jārēķinās ar to, ka kvalitatīvai hokeja apmācībai ir nepieciešami gan kvalificēti treneri, gan arī atbilstošs inventārs, un šeit mums būtu jādomā par to, kā pēc iespējas vairāk finansēt tieši šā inventāra iegādi, jo treneru apmaksu, kā zināms, nodrošina valsts.

No valsts budžeta Latvijas Hokeja federācijai 2005.gadā ir piešķirti 564 825 lati, bet šajā gadā finansējums jau ir sasniedzis 200 000 latu robežu.

Ņemot vērā to, ka Latvijā šogad notiek Pasaules hokeja čempionāts, finansējums hokejam, tā popularizēšanai un arī bērnu un jaunatnes sporta skolu atbalstam ir pieaudzis.

Un, protams, mums ir jārēķinās ar to, ka sporta veidu federāciju pieprasītais finansējums daudzkārt pārsniedz valsts budžeta iespējas. Ir jārēķinās ar to, ka hokejs nav vienīgais sporta veids, kura attīstība Latvijā ir jāveicina, un līdz ar to mums ir jāsabalansē savas vēlmes un savas iespējas.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Druvietes kundze! Vai ir papildjautājums? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Golubova kungam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jūs pateicāt, ka ir iedalīta nauda šim hokejam, bet vai jūs uzskatāt, ka tās naudas pietiks? Varbūt būs vajadzīga vēl kaut kāda nauda no budžeta, un cik lielas summas no budžeta vēl būtu vajadzīgas, lai būtu šī jaunā izlase?

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu, ministres kundze!

I.Druviete.

Šeit varētu runāt par iespējām pilnībā apmierināt Latvijas Hokeja federācijas pieprasījumu, kas apmēram trīs reizes pārsniedz valsts budžeta pašreizējās iespējas. Bet varētu runāt arī par to, ka šā sporta veida attīstībai plašāk būtu piesaistāms privātais kapitāls, jo, ievērojot šo līdzsvara principu starp dažādu sporta veidu federācijām, valsts budžeta ietvaros ir jānodrošina sabalansēts līdzekļu piešķīrums visām nozarēm, protams, nenoliedzot diskusijas iespējamību par nozarēm, kuras būtu prioritāras tieši Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Vairāk papildjautājumu nav. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Atbildes uz 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 10.jautājumu tiek pārceltas uz nākamo trešdienu pulksten 17.00.

Paldies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!