Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre I.Druviete

Uz jaut.nr. 105 – dok.nr. 5571

Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli

8.Saeimas deputātam A.Golubovam

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saņēmusi Jūsu un 8.Saeimas deputātu O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājumu par skolotāju darba samaksas neaplikšanu ar ienākuma nodokli.

Informējam, ka valsts nodokļu politikas jautājumi ir Finanšu ministrijas kompetencē. Mūsuprāt, vienas profesijas pārstāvju darba samaksas neaplikšana ar ienākuma nodokli varētu izraisīt neizpratni sabiedrībā, tāpēc Jūsu priekšlikums būtu izvērtējams, ievērojot visu strādājošo intereses.

IZM ir iekļāvusi pedagogu darba samaksas paaugstināšanu Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plānā Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai izglītības, zinātnes un sporta jomā. Uzskatām, ka skolotāju ienākumi palielināmi, īstenojot IZM sagatavoto pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006. – 2010.gadam, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Rīgā 2006.gada 1.martā

Ministre I.Druviete

Uz jaut. nr.108 – dok. nr.5572

Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi deputātu jautājumu “Par nacionālās hokeja izlases komandas rezerves sagatavošanu” (reģ. nr.108). Ņemot vērā to, ka jautājumi savā starpā ir ļoti cieši saistīti, kā arī papildina viens otru, sniedzam apkopojošu atbildi.

Saskaņā ar Sporta likuma 10.panta trešo daļu Latvijā darbu hokejā vada un koordinē Latvijas Hokeja federācija. Kvalitatīvu rezervju sagatavošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tomēr visa pamatā ir jābūt piramīdas principam un mērķtiecīgam darbam hokeja attīstībā. Jo vairāk bērnu un jauniešu iesaistīsies hokejā, jo lielākas izvēles iespējas būs attiecīgā vecuma sportistu izlašu treneriem.

Ņemot vērā hokeja specifiku, tā attīstība ļoti cieši ir saistīta ar mākslīgā ledus laukumu skaitu un to atrašanās vietu. Pateicoties valsts, pašvaldību un privāto investoru iniciatīvai un atbalstam, pēdējo gadu laikā mākslīgā ledus laukumu skaits ir strauji audzis. Šobrīd Latvijā ir 13 mākslīgā ledus laukumi.

Tomēr kvalitatīvai hokeja apmācībai nepieciešami ne tikai ledus laukumi, bet arī atbilstošs inventārs un kvalificēti treneri. Jāatzīst, ka šobrīd bērniem un jauniešiem nepieciešamā inventāra (hokejista forma, slidas, nūjas) iegādi pārsvarā finansē vecāki.

Latvijas Hokeja federācija rīko arī bērnu un jauniešu sacensības hokejā. Tā, piemēram, ar mērķi popularizēt hokeju jauniešu vidū, iesaistīt jauniešus regulārās hokeja nodarbībās, kā arī pilnveidot hokejistu meistarību un gatavot rezerves Latvijas hokeja valstsvienībai, junioru (U-20) un jauniešu (U-18) izlasēm, tiek organizētas 2006.gada “Orbit” Latvijas Bērnu un jaunatnes atklātās meistarsacīkstes hokejā, noskaidrojot Latvijas labākās bērnu un jauniešu hokeja komandas sešās vecuma grupās.

Arī valsts sniedz nozīmīgu atbalstu hokeja attīstībā. No valsts budžeta Latvijas Hokeja federācijai 2004.gadā piešķirti 187 000 latu, 2005.gadā – 564 825 lati, 2006.gadā plānots piešķirt 196 750 latu. Atsevišķas Latvijas Hokeja federācijas programmas tiek finansētas arī ar Latvijas Olimpiskās komitejas starpniecību. Īpašu atbalstu, pateicoties Saeimas deputātu aktivitātēm budžeta pieņemšanā, ir saņēmis hokeja klubs “Lūši”. Līdzfinansējumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir saņēmušas arī vairākas nacionālās sporta bāzes, kurās tiek attīstīts arī hokejs, piemēram, SIA “Sporta komplekss “Zemgale”” Jelgavas ledus halle, SIA “Ledus halle “Liepājas metalurgs”” un SIA “Babītes hokeja halle” ledus halle.

IZM padotībā atrodas specializētā sporta skola “Latvijas bērzs”. No valsts budžeta tiek finansētas piecas akreditētas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kurās iesaistīti 410 jaunie hokejisti. Pašlaik valstī ir licencētas 11 izglītības iestādes (sporta skolas, sporta klubi), kur notiek hokeja apmācība. Jauno hokejistu treniņi notika arī privātajos sporta klubos. Nozīmīgu atbalstu valsts ir sniegusi saistībā ar 2006.gada pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizēšanu, tādējādi papildus veicinot hokeja attīstību.

Jāatzīst, ka hokeja, tāpat arī jebkura cita sporta veida, attīstībai būtu nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts, tomēr sporta veidu federāciju pieprasītais valsts budžeta finansējums daudzkārt pārsniedz valsts budžeta iespējas.

Jautājums par Sporta ministrijas izveidi tiek apspriests praktiski ikvienas valdības (Ministru kabineta sastāva) veidošanas procesā. Šobrīd atbildīgā ministrija par sporta politiku Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrija. Lai stiprinātu sporta nozares nozīmi, šīs valdības laikā Izglītības un zinātnes ministrijā ir izveidots jauns amats – valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos, kā arī izveidots Sporta departaments.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Rīgā 2006.gada 9.martā

Ministrs M.Kučinskis

Uz jaut.nr.117–dok.nr.5586

Par iebraukšanas vīzas apmēru Latvijā no Baltkrievijas

Atbildot uz Saeimas deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova, I.Solovjova 2006.gada 9.marta vēstuli Nr.8/8-2-111, sniedzam informāciju jautājumā par maksu par Latvijas vīzas izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem.

Ar Latvijas pievienošanos ES Latvijai ir saistoša kopējā ES vīzu politika. Pievienojoties ES, LR uzņēmās saistības saskaņot nacionālo likumdošanu ar Šengenas acquis, lai varētu pievienoties Šengenas līgumam. Latvija ir pielīdzinājusi Latvijas vīzu maksu ES tiesību aktos noteiktajam. Maksa par vienreizējo Latvijas vīzu ir 35 EUR, par daudzkārtējo Latvijas vīzu – 70 EUR.

Vienlaikus Ārlietu ministrija informē, ka ES Padomes darba grupās notiek aktīva diskusija jautājumā par vīzu maksas samazināšanu atsevišķām trešo valstu pilsoņu kategorijām. Latvija tāpat kā citas ES dalībvalstis ir izteikusi atbalstu pasākumiem, kas stiprina demokratizāciju un pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā un veicinātu sakaru pastiprināšanu starp ES un Baltkrievijas tautu.

Latvija atbalsta izņēmumu no vīzu maksas noteikšanu nacionālā līmenī. 2006.gada 16.februārī Latvijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju divpusējo politisko konsultāciju laikā tika pārrunātas iespējas atcelt (samazināt) vīzu maksu abu valstu pilsoņiem. 2006.gada aprīlī ir plānotas divpusējās Latvijas un Baltkrievijas konsulārās konsultācijas, kuru laikā ir paredzēts vienoties par šo jautājumu, kā arī iegūt atvieglojumus Latvijas pilsoņiem.

Ārlietu ministrija informē, ka pašlaik Baltkrievijas puses noteiktā maksa par vīzām Latvijas pilsoņiem ir 32 USD par vienreizējo vīzu (steidzamības kārtā 57 USD), par daudzkārtējo gada vīzu – 100 USD (steidzamības kārtā 180 USD). Papildus uz Latvijas pilsoņiem ir attiecināta arī ārvalstnieku reģistrācijas prasība Baltkrievijā.

Cieņā,

Ārlietu ministra vietā – reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

Rīgā 2006.gada 14.martā