Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 16. marta sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Tēvzemiešu frakcija šodien Saeimā piedāvāja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai nodokļu slogu, kas gulstas uz zināmu pensionāru daļu, attiecinātu tikai uz tām pensijām, kas ir samērā lielas. Pagaidām priekšlikums atbalstu nav guvis, bet uzskatām, ka agri vai vēlu šajā jautājumā izmaiņas būs.

Protams, īpaša uzmanība tika pievērsta 16.martam. Rīga šodien izskatās samērā dīvaini. Lielie drošības pasākumi ap Brīvības pieminekli droši vien daļēji bija pat nepieciešami, kaut arī uzskatām, ka gan pilsētas, gan valsts policijai kārtība bija jānodrošina ar citām metodēm, nepieļaujot promaskavisko spēku ālēšanos, kas diemžēl šo dienu ļoti iecienījuši, lai jebkurā veidā ietu tur, kur viņiem nav jāiet, tā vietā, lai ietu tur, kur viņiem neviens netraucē, – uz Pārdaugavu.

Šī latviešu leģionāru piemiņas diena iezīmē arī vēsturisku traģēdiju – cīņas pret komunistisko un boļševiku varu diemžēl ne zem Latvijas karoga. Šī traģēdija sākās 1940.gadā, jo šie vīri bija gatavi cīnīties zem sarkanbaltsarkanā karoga. Diemžēl tāda iespēja netika dota; 1941.gada traģēdija bija tā, kas pamudināja daudzus no viņiem doties frontē un šādā veidā cīnīties.

Mēs šo dienu atceramies kā piemiņas dienu, kas kādu brīdi bija arī kalendārā. Diemžēl pēc vairāku valdības partiju priekšlikuma tā no turienes tika svītrota. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šodien atbalsta Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pasākumus un uzskata, ka tie ir piemiņas pasākumi, kuros skaļas politiskas runas nav vajadzīgas, ko mēs arī nedarām. Uzskatām, ka varas struktūrām ir jātiek galā ar dauzoņām, kas šo dienu diemžēl mēģina izmantot pavisam citiem mērķiem, lai radītu iespaidu, ka Latvija ir nacistiska vai fašistiska valsts, kas, protams, nav patiesība.

Kreisie spēki bija iesnieguši pagaru deklarāciju par nacisma nosodīšanu. Diemžēl viņi piemirst, ka Otro pasaules karu izraisīja Padomju Savienība kopā ar nacistisko Vāciju; vairāk nekā divus gadus sadarbojās, sagrābjot un okupējot daudzas valstis. Viņi aizmirst, ka šobrīd nacisma atdzimšana Krievijā un agresīva izturēšanās pret mazākumtautībām tur ir ikdienas parādība, nevis kaut kādi atsevišķi ekscesi. Tāda ir šī situācija.

Īpaša uzmanība, protams, šonedēļ tika pievērsta arī Jūrmalas skandālam un tam, ka satiksmes ministram nācās aiziet no amata. Gribu vēlreiz atgādināt, ka divi tēvzemiešu deputāti Jūrmalas domē priekšsēdētāja amatam atbalstīja Inesi Aizstrautu. Mūsu partija nav pieņēmusi nevienu lēmumu, kas atbalstītu šīs intrigas, un, ja atsevišķas sarunas ir notikušas citādi, tad par to tikai var izteikt nožēlu. Katrā gadījumā mēs iebilstam pret to, ka kaut kādā veidā tiekam iepīti tajās lietās, kurās A.Šlesera kungs ir nonācis un kurās viņš mēģina mest ēnu arī uz citiem tikai tāpēc, lai pats izskatītos baltāks.

L.Ozoliņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Vakar man izdevās pabūt Valmierā. Ap pulksten sešiem Valmieras draudzes namā notika videofilmas demonstrēšana – intervija ar Andreju Eglīti pirms pāris gadiem. Viņš bija lūdzis to parādīt tikai pēc viņa aiziešanas aizsaulē. Te jāatzīmē, ka šodien notiek tas, ko Andrejs Eglītis bija paredzējis, – leģionāru liktenis un viss, kas saistīts ar Latvijas traģēdiju šajā sakarā, nav skaidrots un nav zināms plašākai sabiedrībai un arī ārzemēs. Nav veikti nekādi pretpasākumi, skaidrojot arī Krievijas pusei leģionāru esību vācu pusē. Un vēlreiz A.Eglītis uzsvēris, ka tas bija patriotisms, tā bija izcila tēvzemes mīlestība, leģionāriem dodoties cīņā pret boļševikiem, pret “sarkano mēri”, kurš toreiz jau bija pārplūdinājis gan Baltiju, gan arī tuvākās kaimiņvalstis.

Tā bija satriecoša saruna ar Andreju Eglīti! Un mēs pēc tās arī izteicām savu pārliecību, ka mūsu dienestiem – galvenokārt Ārlietu ministrijas ierēdņiem un Latvijas institūtam – vēl vairāk jāveicina skaidrojums par leģionāru likteni un notikumiem Otrā pasaules kara beigās. Diemžēl Kultūras ministrija nav atbalstījusi filmas “Debess putekļos” finansēšanu, jo nepietika finanšu – tās tika sadalītas dažiem sīkākiem projektiņiem un vairākām animācijas filmām. Filma “Debess putekļi” stāsta par leģionāru likteni, par nacionālo partizānu cīņām Otrā pasaules kara beigās un jau pirmajos pēckara gados.

Jāatzīmē, ka šodien Saeima izskatīja un pirmajā lasījumā akceptēja tā saukto Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas piemērots un pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību. Gribu izteikt cerību, ka šī konvencija aizsargās Jūrmalas vēl atlikušo dabas ainavu un neskartās vietas – gan kāpas, gan mežus, gan arī Lielupes krastu, saglabājot šeit bioloģisko daudzveidību. Diemžēl Bražciemā ierēdņu neuzmanības dēļ pašlaik šī daudzveidība tiek iznīcināta, jo nav dotas atļaujas šeit iznīcināt niedrājus un attekas. Diemžēl desmitiem un simtiem tonnu dūņu tiek izgāztas Lielupes palienā, kas draud ar plūdu palielināšanos šajā rajonā un plūdu ūdeņu kopā ar šīm dūņām ienešanu Rīgas līcī. Tas Jūrmalai draud ar skaisto smilšu piesārņošanu.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Saeima šodien izskatīšanai komisijās nenodeva sešus opozīcijas sagatavotos likumprojektus, jo pirms vēlēšanām daudziem deputātiem pēkšņi ir radusies vēlme rūpēties gan par pensionāru, gan latgaliešu, gan arī par bezpajumtnieku labklājību. Diemžēl visi šie likumprojekti bija nekvalitatīvi sagatavoti, tāpēc Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Saeima šodien otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Darba likumā, kas atkal paredzēja īpaši izcelt seksuālo minoritāšu diskriminācijas aizliegumu darba attiecībās. Gribu tikai minēt, ka mūsu valsts likumdošanā, konkrēti Darba likumā, jau ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tajā skaitā arī pēc seksuālās orientācijas, kaut arī tas nav īpaši izcelts. Latvijas Pirmās partijas deputāti iesniedza priekšlikumu svītrot šādu formulējumu, jo mēs uzskatām, ka balsot par šādu papildinājumu ir lieki. Tas atgādina izdabāšanu nelielai sabiedrības daļai, nevajadzīgi izceļot tās statusu. Diemžēl vairākums citu partiju deputātu, kārtējā pārcentībā pildot Eiropas norādījumus un direktīvas, mūsu priekšlikumus neatbalstīja, biedējot, ka Latvijas valstij draudot tiesas procesi un miljoniem latu lielas soda naudas. Atgādināšu, ka direktīva tām valstīm, kurām tā adresēta, uzliek saistības un sasniedzamu rezultātu, bet ļauj šo valstu varas iestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes. Tiesu precedenti šajā jautājumā pierāda, ka pastāvošā likumdošana ir pietiekama un ka jau esošais diskriminācijas aizlieguma formulējums likuma attiecīgā panta redakcijā sasniedz direktīvas mērķi. Tādēļ jo īpaši nožēlojama ir citu partiju deputātu (īpaši gribu uzsvērt – to partiju deputātu, kas sevi dēvē par konservatīvām partijām, proti, “Jaunā laika” un Tautas partijas) cenšanās izdabāt eirobirokrātiem un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, iestrādājot likumā normas, kas juridiski nemaz nav nepieciešamas.

Latvijas Pirmā partija, atsaucoties uz resursu centra sievietēm “Marta” aicinājumu, ir izstrādājusi un šodien iesniegusi Saeimā grozījumus Krimināllikumā, kas paredz atbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dienaskārtībā aktuāls ir jautājums par prostitūcijas ierobežošanu un tās tiesisko regulējumu, par Rīgas kā seksa tūrismam pievilcīgas pilsētas tēlu un Rīgu kā 2006.gada pasaules hokeja čempionāta vietu. Domājam, ka iesniegtie grozījumi ierobežos sekstūristu un piedzīvojumu meklētāju visatļautību Vecrīgas ielās, kā arī parādīs likumdevēju gribu prostitūcijas ierobežošanas jautājumu aktualizēšanā un risināšanā.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodienas plenārsēdē mūsu frakcija gribēja virzīt veselu virkni savu likumprojektu. Gribu atzīmēt, ka izskatīšanai Saeimā bijām iesnieguši likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām, paredzot, ka neapliekamajam minimumam jābūt ne mazākam kā izdzīvošanas minimumam, kas pašlaik ir vairāk nekā 110 lati. Mēs šodien piedāvājām arī grozījumus pensiju likumā, piedāvājot neaplikt ar ienākuma nodokli pensijas, kas arī zināmā mērā risinātu sociālās problēmas.

Bijām sagatavojuši arī likumprojektu par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām, kas paredz veidus, kādos pašvaldības var palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Mēs ļoti labi zinām, ka ar 1.janvāri tiks atcelti īres griesti un liela daļa cilvēku var tikt izlikti no saviem dzīvokļiem. Ar šo likumprojektu mēs redzam veidu, kā šiem cilvēkiem varētu palīdzēt, jo valsts šajā jautājumā līdz šim neko nav darījusi un diemžēl palīdzēt šiem cilvēkiem negrib.

Mēs šodien piedāvājām arī grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai kaut kādā veidā novērstu spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Jūs ļoti labi zināt, ka cena nekustamajiem īpašumiem pieaug un šis kāpums ir ļoti liels. Ar savu priekšlikumu mēs gribējām apkarot tieši šo spekulāciju. Bet valdošā koalīcija šodien tā arī neatbalstīja mūsu priekšlikumus, no kā es varu secināt, ka tā negrib risināt sociālās problēmas valstī.

V.Orlovs
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Katru piektdienu apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti tiekas ar pensionāriem un vēlētājiem savos vēlēšanu apgabalos, lai izrunātu esošās problēmas. Un viens no šiem jautājumiem ir pensionāru neapmierinātība ar pensiju aprēķināšanu. Šodien mēs piedāvājām Saeimā izskatīt mūsu sagatavotos grozījumus pensiju likumā, piedāvājot palielināt koeficientu par nostrādāto apdrošināšanas stāžu. Diemžēl, neskatoties uz to, ka šie priekšlikumi ir izrunāti ar pensionāriem, vairākums deputātu to noraidīja.

Mums liekas, ka labējām konservatīvajām partijām, kas pie valdības jau ir 15 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vieglāk ir runāt un meklēt ienaidniekus, runāt par leģionāriem, runāt par to, ka Krievija mums draud ar dažādiem sodiem, nevis domāt par to, kā tuvākajā laikā Latvija attīstīsies. Viņi negrib redzēt to, ka cilvēki brauc strādāt uz Īriju; to, ka minimālā alga mums ir zemākā Eiropas Savienības valstīs un arī salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem; to, ka Igaunijā vidējā pensija tagad ir 140 latu, nevis 106 kā mums Latvijā. Viņi izmanto šo situāciju, nemēģina risināt sociālos jautājumus, bet visu laiku aktualizē jautājumus, kas sašķeļ Latvijas sabiedrību.

Mēs jau trīsarpus gadus faktiski katru mēnesi izvirzām pamatoti izstrādātus priekšlikumus, bet Saeimas vairākums diemžēl mūsu priekšlikumus neatbalsta. Bet mēs strādāsim un tad redzēsim, kuram ir taisnība. Mēs ceram, ka pēc kāda laika mūsu priekšlikumi tomēr būs labāk pārstrādāti. Mēs varam diskutēt ar labējiem politiķiem un atrast kopēju valodu, lai pensionāri un iedzīvotāji tomēr tiktu atbalstīti.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Par daudziem likumprojektiem jums izstāstīja jau iepriekšējie runātāji. Es tikai gribu informēt, ka mēs Saeimas deputātiem šodien piedāvājām pieņemt “Deklarāciju par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību”. Es domāju, ir zināms, ka daudzi Latvijas pilsoņi apkaunoja sevi ar dalību nacistiskā režīma noziegumos, brīvprātīgi iestājoties Arāja komandā, SD un policijas bataljonos, piedaloties soda operācijās un miermīlīgu iedzīvotāju slepkavībās. 110 tūkstoši Latvijas pilsoņu piespiedu kārtā tika mobilizēti un karadarbībā piedalījās nacistu pusē, galvenokārt pēc Ādolfa Hitlera pavēles izveidotā latviešu leģiona “Waffen SS” sastāvā. Tātad šie cilvēki ir kara upuri.

Daudzi Latvijas pilsoņi brīvprātīgi vai mobilizācijas rezultātā ar ieročiem rokās iestājās pret nacismu Sarkanās armijas rindās, galvenokārt 130.latviešu strēlnieku korpusā, kur aptuveni 70–75 tūkstoši bija latvieši, kā arī no citām PSRS republikām.

Kā zināms, 2005.gadā 14.aprīlī ANO Cilvēktiesību komiteja pieņēma savu rezolūciju un 2005.gada 16.decembrī ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Šīs rezolūcijas balstās uz Nirnbergas tribunāla statūtiem un spriedumu, kurā SS organizācija un visas tās sastāvdaļas tika atzītas par noziedzīgām un vainīgām daudzos kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Mūsu deklarācija ir Ģenerālasamblejas rezolūcijas garā. Mēs gribējām, lai Latvijas tēls tiktu attīrīts pasaules sabiedrības acīs.

Diemžēl absolūtais Saeimas deputātu vairākums mūsu priekšlikumu noraidīja. Es to ļoti nožēloju.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien ir karavīru piemiņas diena. Mēs godinām latviešu karavīrus, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret atkārtotu Latvijas padomju okupāciju. Mēs atceramies kritušos un noliecam galvas viņu piemiņas priekšā.

Bet visiem – gan mūsu draugiem, gan arī nedraugiem – gribu sacīt, ka nacisma atbalstītāju Latvijā gan nav. Toties Latvijas parlamentā ir totalitārā komunisma atbalstītāji.

Bet, runājot par šodienas Saeimas sēdi, varētu teikt, ka bija parasta Saeimas darba diena. Tāpēc daži vārdi par vispārējo politisko situāciju valstī.

Mēs esam gandarīti par premjera izšķiršanos spert vienīgo pareizo soli, pieprasot satiksmes ministra atkāpšanos pēc politiskā korupcijas skandāla. Un varam apgalvot, ka stāvoklis valdībā ir stabils, neatkarīgi kāds būs Latvijas Pirmās partijas lēmums – aiziet no valdošās koalīcijas vai ne. Un tomēr situācija koalīcijā ir savdabīga, jo, no vienas puses, viens koalīcijas partneris – Latvijas Pirmā partija – pieķerts politiskajā korupcijā, kas vērsta pret otru koalīcijas partneri – partiju “Jaunais laiks”. Bet sekmīgam darbam būtu nepieciešama visu koalīcijas partneru šī stāvokļa apzināšanās un izvērtējums, jo Latvijas Pirmā partija, šķiet, šobrīd pat neapzinās šo soli un nejūt ne mazāko nožēlu par to, sauc to par sazvērestību, melno PR un tamlīdzīgi, kā arī runā par labi strādājošu ministru, kuru kāds grib nomelnot. Nu, par labo darbu atcerēsimies kaut vai trīs epizodes. Pirmā: trešā mobilā operatora izsole, kuru gribēja pārdot apšaubāmai firmai par sviestmaizi. Tikai pēc kopējas citu partiju iejaukšanās tas neizdevās, un šobrīd mums ir labi strādājošs cienījams operators. Otrā: atcerēsimies pašslavināšanu par valsts naudu uz Latvijas ceļiem. Trešā: atcerēsimies šaubīgi sadalītus valsts budžeta līdzekļus ceļu remontam un pasažieru pārvadājumu subsīdijām sev draudzīgām pašvaldībām. Tā kā ministra “labais darbs” lai paliek uz viņa paša sirdsapziņas.

Bet Latvijas Pirmajai partijai noteikti ir jāpieņem atbildīgs lēmums – vai tā nenorobežojas no korupcijas skandāla un līdz ar to mūsu acīs paliek par koruptīvu partiju, vai arī tā norobežojas un atgūst demokrātiskas un parlamentāras partijas stāju un cieņu. Tas ir šīs partijas izšķiršanās jautājums.

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Neskatoties uz šīs nedēļas politiskajiem skandāliem, Tautas partija šonedēļ ir strādājusi parlamentāro un valsts darbu, jo mēs uzskatām, ka politiķu galvenais pienākums ir nodarboties ar praktiskiem jautājumiem un deputātu tiešajiem pienākumiem likumu izstrādē un to pieņemšanā mūsu valsts iedzīvotāju interesēs.

Un šodien es runāšu par vienu konkrētu likumprojektu, kurš pašlaik top valdībā un vistuvākajā laikā tiks virzīts pieņemšanai parlamentā.

Tiekoties ar vēlētājiem un rīkojot pieņemšanas, Tautas partijas deputāti ir konstatējuši, ka viens no vissmagākajiem jautājumiem, kas skar daudzu Latvijas iedzīvotāju sociālo situāciju, ir tas, ka joprojām mūsu valstī nav ieviesta kārtība dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Tādēļ Tautas partijas frakcijas deputāti ierosināja mūsu ministram Mārim Kučinskim izstrādāt likumu “Par dzīvojamo māju apsaimniekošanu”. Šobrīd likums ir pilnībā sagatavots un vistuvākajā laikā tiks nosūtīts izvērtēšanai Saeimā. Likuma pieņemšanas gadījumā, mūsuprāt, būtiski uzlabosies to cilvēku stāvoklis, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās un ir privatizējuši dzīvokļus. Daudzviet šiem cilvēkiem šobrīd ir lielas problēmas.

Pirmkārt, dzīvokļu īpašnieki tā īsti nezina savas tiesības. Otrkārt, daudzos gadījumos dzīvokļu īpašniekiem un arī īrniekiem nav informācijas par to, kā namu pārvaldes un citi apsaimniekotāji izmanto iedzīvotāju samaksāto naudu par īri, apsaimniekošanu un siltumu. Turklāt diezgan daudzos gadījumos arī māja praktiski netiek apsaimniekota, remontēta un pienācīgi uzturēta.

Jaunā likuma pieņemšanas gadījumā šīs problēmas no tiesiskā viedokļa tiks atrisinātas, jo jau konkrēti ar likumu tiks noteiktas un cieti fiksētas dzīvojamo māju pārvaldnieku tiesības un pienākumi neatkarīgi no tā, kas ir šis pārvaldnieks – namu pārvalde, kāda privātpersona vai firma. Pats galvenais, ka iedzīvotājiem būs iespēja ar savu pārstāvju starpniecību iegūt pilnīgu informāciju par to, kā tiek izlietota nauda. Un tajos gadījumos, kad šķitīs, ka ir pieļauti kādi likumpārkāpumi vai nelietderīgi izmantota iedzīvotāju mājas apsaimniekošanas un īres maksa vai maksa par siltumu, tad pie atbildības varēs saukt pārvaldnieku, namu pārvaldes, firmas vai arī kooperatīva vadību.

Tautas partija centīsies panākt pēc iespējas ātrāku šī likumprojekta pieņemšanu Saeimā, lai atrisinātu vienu smagu sociālo problēmu.

Saeimas preses dienests