Precizēts 23.05.2006., Latvijas Vēstnesis Nr.79 (3447)

Ministru kabineta noteikumi Nr.206

Rīgā 2006.gada 21.martā (prot. Nr.16 1.§)

Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā

Izdoti saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 17.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās:

1.1. ugunsdzēsības darbos;

1.2. avārijas un glābšanas darbos;

1.3. ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā.

2. Nacionālos bruņotos spēkus iesais­ta avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju seku likvidācijā – palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai –, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami operatīvai, efektīvai un ātrai apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas pasākumu veikšanai un Nacionālo bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijas pasākumu izpildi, mazina iespējamos zaudējumus vai paātrina cilvēku glābšanu, kā arī ja Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir speciāls ekipējums šo darbību veikšanai.

3. Piedaloties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā, Nacionālos bruņotos spēkus iesaista šādu darbu izpildē:

3.1. ugunsgrēka likvidācija;

3.2. pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem iedzīvotājiem, to evakuācija, arī medicīniskā transportēšana ar gaisa kuģiem;

3.3. materiālo vērtību evakuācija un apsardze;

3.4. vides aizsardzības pasākumu veikšana;

3.5. palīdzības sniegšana civilajām institūcijām, ja notikusi masveida saslimšana ar infekcijas slimībām un nepieciešama karantīnas pasākumu nodrošināšana;

3.6.  materiāli tehniskās palīdzības (piemēram, transports, tehnika, ierīces, gaisa kuģi, kuģi) sniegšana (iespēju robežās).

4.  Avārijas (izņemot jūras avārijas), ugunsdzēsības un glābšanas (izņemot jūras glābšanas) darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista:

4.1. ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem;

4.2. ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.

II. Kārtība, kādā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos

5. Lēmumu par nepieciešamību iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku vienības ugunsdzēsības darbos vai avārijas un glābšanas darbos uz sauszemes ir tiesīgs pieņemt:

5.1. visā valsts teritorijā vai tās reģionā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona, bet meža ugunsgrēka gadījumā – arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarotā persona;

5.2. republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā –ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs. Par pieņemto lēmumu informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku vai viņa pilnvaroto personu.

6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai (meža ugunsgrēka gadījumā — arī virsmežzinim vai viņa pilnvarotajai personai), kura vada ugunsgrēka dzēšanu vai avārijas un glābšanas darbus, ir tiesības pieņemt lēmumu par nepieciešamību iesaistīt ugunsdzēsības darbos, avārijas un glābšanas darbos attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības.

7. Pieprasījumu par nepieciešamību iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus ugunsdzēsības darbos iesniedz un izpildi kontrolē šādā kārtībā:

7.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvalde vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarotā persona par pieprasījumu (norādot ugunsgrēka vietu un tā raksturu, nepieciešamo Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, pildāmos uzdevumus un to izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu daudzumu) informē Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centru;

7.2. Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centra operatīvais dežurants:

7.2.1. ziņo par saņemto informāciju aizsardzības ministram, kā arī informē Nacionālo bruņoto spēku komandieri;

7.2.2. informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldi vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru vai viņa pilnvaroto personu par aizsardzības ministra lēmumu;

7.2.3. paziņo aizsardzības ministra pavēli Nacionālo bruņoto spēku veida (vai uzdevuma izpildē iesaistītās vienības) operatīvajam dežurantam, kurš organizē pavēles izpildi;

7.2.4. ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim par Nacionālo bruņoto spēku dalību ugunsdzēsības darbos;

7.2.5. kontrolē aizsardzības ministra pavēles izpildi;

7.2.6. ziņo aizsardzības ministram un Nacionālo bruņoto spēku komandierim par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

8. Ugunsdzēsības darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:

8.1. ziņo ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam vai Valsts meža dienesta darbu vadītājam par ierašanos un gatavību iesaistīties ugunsdzēsības darbos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;

8.2. tiek iekļauts un strādā ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu operatīvā štāba sastāvā;

8.3. darbojas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja vai Valsts meža dienesta amatpersonas vadībā;

8.4. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;

8.5. ziņo Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centram par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

9. Ja nepieciešams reaģēt nekavējoties, lēmumu par nepieciešamību avārijas un glābšanas darbos iesaistīt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocēto Nacionālo bruņoto spēku vienību ir tiesīgs pieņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks. Par pieņemto lēmumu nekavējoties informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku vai viņa pilnvaroto personu.

10. Pieprasījumu par nepieciešamību iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus avārijas un glābšanas darbos iesniedz un izpildi kontrolē šādā kārtībā:

10.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvalde par pieprasījumu (norādot notikuma vietu un tā raksturu, nepieciešamo Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, pildāmos uzdevumus un to izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu veidus un daudzumu) informē Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centru;

10.2. Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centra operatīvais dežurants:

10.2.1. ziņo par saņemto informāciju aizsardzības ministram un informē par to Nacionālo bruņoto spēku komandieri;

10.2.2. informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldi par aizsardzības ministra lēmumu;

10.2.3. paziņo aizsardzības ministra pavēli Nacionālo bruņoto spēku veida (vai uzdevuma izpildē iesaistītās vienības) operatīvajam dežurantam, kurš organizē pavēles izpildi;

10.2.4. ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim par Nacionālo bruņoto spēku plānoto dalību avārijas un glābšanas darbos;

10.2.5. kontrolē aizsardzības ministra pavēles izpildi;

10.2.6. ziņo aizsardzības ministram un Nacionālo bruņoto spēku komandierim par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

11. Avārijas un glābšanas darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:

11.1. ziņo ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam par ierašanos un gatavību iesaistīties avārijas un glābšanas darbos, kā arī par uzdoto darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;

11.2. tiek iekļauts un strādā avārijas un glābšanas operatīvā štāba sastāvā;

11.3. darbojas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja vadībā;

11.4. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;

11.5. ziņo Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centram par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

12. Lēmumu par nepieciešamību ie­sais­tīt Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkus (turpmāk — Gaisa spēki) medicīniskajā transportēšanā ar gaisa kuģiem ir tiesīgs pieņemt Katastrofu medicīnas centra direktors vai viņa pilnvarotā persona, par to informējot Gaisa spēku operatīvo dežurantu. Gaisa spēku operatīvais dežurants ziņo Gaisa spēku komandierim vai viņa pilnvarotajai personai par saņemto pieprasījumu un Katastrofu medicīnas centram — par Gaisa spēku komandiera vai viņa pilnvarotās personas pieņemto lēmumu un gaisa kuģa un ekipāžas gatavību veikt medicīnisko transportēšanu ar gaisa kuģiem. Uzdevuma izpildes laikā gaisa kuģa ekipāža darbojas saskaņā ar Katastrofu medicīnas centra norādījumiem un uztur sakarus ar Gaisa spēku operatīvo dežurantu. Atrodo­ties gaisa kuģī, Katastrofu medicīnas centra speciālisti ievēro drošības noteikumus.

III. Kārtība, kādā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā

13. Lēmumu par nepieciešamību iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku vienības palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai ārkārtējo situāciju seku likvidācijā pieņem:

13.1. Krīzes vadības padome – ja ārkārtējā situācija izsludināta visā valsts teritorijā vai nozīmīgā tās daļā;

13.2. republikas pilsētu vai rajonu ārkārtējo situāciju operatīvā komisija – ja ārkārtējā situācija izsludināta republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;

13.3. valsts operatīvā medicīniskā komisija vai pilsētas (rajona) operatīvā medicīniskā komisija – ja izsludināta ārkārtējā medicīniskā situācija.

14. Aizsardzības ministrs izdod pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienību iesais­tīšanu ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā. Pavēlē ietver informāciju par:

14.1. ārkārtējās situācijas raksturu, ziņas par valsts pārvaldes iestādēm un dienestiem, kas piedalās ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā;

14.2. uzdevumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem palīdzības sniegšanai valsts civilās aizsardzības sistēmai ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidācijā;

14.3. kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku darbība koordinējama ar ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidācijā iesaistītajām valsts iestādēm un dienestiem.

15. Ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidācijas darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:

15.1. ziņo amatpersonai, kura vada ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidācijas darbus, un Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju vadības centram par ierašanos un gatavību iesaistīties seku likvidācijas darbos, kā arī par uzdoto darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;

15.2. darbojas tās amatpersonas vadībā, kura vada ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidācijas darbus;

15.3. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;

15.4. ziņo Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centram par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.

IV. Nacionālo bruņoto spēku personāla sagatavošana un nodrošinājums ar materiāltehniskajiem līdzekļiem un speciālo aprīkojumu dalībai avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā

16. Avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā var iesaistīt attiecīgi sagatavotu Nacionālo bruņoto spēku personālu, kas nodrošināts ar uzdevuma izpildei nepieciešamo speciālo aprīkojumu.

17. Nacionālo bruņoto spēku personāla speciālās mācības avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijas darbu izpildes jomā nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts meža dienests un Katastrofu medicīnas centrs, iesaistot mācībās citu ministriju padotībā esošās institūcijas.

18. Par tādu Nacionālo bruņoto spēku vienību nodrošinājumu ar uzdevumu izpildei nepieciešamajiem materiāltehniskiem līdzekļiem un speciālo aprīkojumu, kuras plānots iesaistīt avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijas darbos, un minēto darbu veikšanai nepieciešamo materiālu rezervju izveidi ir atbildīgs Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 24.martu.