Ministru kabineta 2006.gada 21.marta sēdē:

LM: Par pilnveidojumiem karjeras attīstības atbalsta sistēmā

Lai nodrošinātu karjeras attīstības atbalsta pasākumus ilgtermiņā un koordinētu visu karjeras sistēmā iesaistīto institūciju darbību, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi koncepciju karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanai.

Izstrādātā koncepcija otrdien, 21.martā, tika apstiprināta valdībā.

Tā paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz šā gada 1.septembrim ir jāizveido koordinējošs mehānisms – neatkarīga Karjeras attīstības atbalsta padome. Tajā darbotos visi karjeras sistēmā iesaistītie praktiķi, tostarp politikas veidotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c. Padomes mērķis būs koordinēt līdz šim nepietiekamo sadarbību starp izglītības un darba sektoriem, kā arī izstrādāt priekšlikumus politikas pilnveidošanai, pakalpojumu klāsta attīstīšanai un īstenošanai. Vienlaikus plānots, ka padome nodrošinās informācijas apmaiņu un lems par tuvākās attīstības pasākumiem.

Lai pilnveidotu karjeras konsultāciju jomu, koncepcijā tiek piedāvāti trīs alternatīvi risinājuma varianti, kas saistīti ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru (PKIVA).

Viens no variantiem paredz PKIVA paaugstināt individuālo pieeju klientam, galveno uzmanību pievēršot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, bezdarbnieku un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu specifiskajām vajadzībām.

Otrajā risinājuma variantā plānots no 2008.gada PKIVA pievienot Nodarbinātības valsts aģentūrai, nodrošinot klientam iespēju vieglāk orientēties abu aģentūru piedāvātajos pakalpojumos.

Savukārt trešais variants piedāvāno 2008.gada karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanu uzticēt privātajam sektoram, ko pēc atklāta konkursa principiem finansēs no valsts budžeta līdzekļiem.

Koncepcijas ietvaros izstrādāta arī vienota terminoloģija, profesionālās orientācijas sistēmu pārdēvējot par karjeras attīstības atbalsta sistēmu.

Karjeras attīstības atbalsta sistēma ir pasākumu kopums, kas dod iespēju indivīdam jebkurā dzīves posmā visa mūža garumā identificēt savas intereses, spējas, prasmes, pieredzi, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par izglītības un/vai profesijas izvēli un lai organizētu un vadītu savu individuālo dzīves ceļu mācību, darba un citās jomās, kurās šīs spējas un pieredze tiek apgūtas un/vai lietotas.

Šobrīd par karjeras attīstības atbalsta sistēmas attīstību ir atbildīgas Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par lielāku valsts līdzfinansējumu dzīvokļa jautājumos

Otrdien, 21.martā, valdība apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.237 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”, kas paredz, ievērojot inflāciju būvniecības jomā, par 16,6% palielināt valsts līdzfinansējamo būvniecības izmaksu apmēru.

Noteikumi palielina pašvaldību iespējas pretendēt uz valsts mērķdotāciju būvniecībai. Turpmāk, noslēdzot sadarbības līgumu, būs iespējams kopīgi realizēt projektu gan tām pašvaldībām, kam ir pieejams brīvs dzīvojamais fonds, gan tām, kurās pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu.

Ar noteikumiem arī paredzēts izslēgt ierobežojumu mērķdotācijas saņemšanai, ja būvniecības izmaksas iepirkuma rezultātā vairāk par 10% pārsniedz šajos noteikumos minētās izmaksas. Pastāvot šādam ierobežojumam, pašreizējā situācijā, kad strauji pieaug būvniecības izmaksas, iespējams, ka iepirkuma rezultātā piedāvātās būvniecības cenas var pārsniegt attiecīgos 10%. Tādā gadījumā pašvaldībām būtu liegtas tiesības saņemt mērķdotāciju, kaut arī tās jau veikušas finansiālus ieguldījumus.

Tiesību akta mērķis ir mazināt sociālo spriedzi pašvaldībās, paaugstināt mājokļu pieejamību atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, denacionalizēto namu īrniekiem, maznodrošinātām personām, bāreņiem, personām, kas atgriezušās no apcietinājuma personām, u.c.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Sodu izpildes kodeksā notiesātā nodarbinātības un darba samaksas jautājumos

Valdība otrdien, 21.martā, atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, paredzot, ka no notiesātajām personām aprēķinātās darba samaksas tiks ieturēta noteikta summa brīvības atņemšanas iestādes budžetā daļējai to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu.

Šie grozījumi bija nepieciešami, jo Satversmes tiesa pērnā gada novembrī atzina Ministru kabineta (MK) noteikumu par notiesāto darba samaksas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs 1.punktu par neatbilstošu Satversmei. Praktiski tas nozīmē, ka no 2005.gada 25.novembra saimnieciskajos darbos strādājošiem notiesātajiem bija jāizmaksā darba alga pilnā apmērā. Tas būtiski sarežģīja situāciju, jo valsts budžeta līdzekļi Ieslodzījuma vietu pārvaldei (tai skaitā saimnieciskajā apkalpē strādājošo notiesāto algām) tika piešķirti, vadoties no piešķiršanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Satversmes tiesā apstrīdētie MK noteikumi paredzēja, ka notiesātajiem tiek maksāti 40% no minimālās algas.

Tāpēc valdība šā gada februārī, uzklausot informatīvo ziņojumu par Satversmes tiesas 2005.gada 21.novembra sprieduma izpildes problēmu un tās risinājumiem, atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvājumu veikt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, nosakot, ka no notiesātajām personām aprēķinātās darba samaksas tiek ieturēta noteikta summa brīvības atņemšanas iestādes budžetā. Šis ieturējums ir 50% no minimālās mēneša darba algas (2006.gadā – Ls 45). Bez tam valdība 2006.gadā piešķīra papildu finanšu līdzekļus Tieslietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – Ls 159798 – minētā Satversmes tiesas sprieduma izpildei.

Likumprojekts paredz arī citus ar notiesāto nodarbinātību saistītus grozījumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumā noteikto.

Valdības atbalstītais likumprojekts ir steidzami jāpieņem Saeimā, un pēc tā spēkā stāšanās būs jāizstrādā MK noteikumu projekts par notiesāto iesaistīšanas darbā un darba samaksas kārtību.

TM: Par Administratīvā procesa likuma pilnveidošanu

Otrdien, 21.martā, valdība akceptēja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā (APL), lai pilnveidotu un padarītu efektīvāku lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās, tādējādi samazinot lietas izskatīšanas termiņus un vienkāršojot administratīvos procesus.

Tā kā efektīvs administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants valstī, administratīvā procesa jēga un būtība ir cieši saistīta ar ātru un efektīvu lietu izskatīšanu. Likuma grozījumi bija nepieciešami, jo divu gadu laikā kopš APL stāšanās spēkā konstatētas normu nepilnības, norāda grozījumu autori.

Administratīvās tiesas uzsāka darbu 2004.gada 1.februārī līdz ar APL spēkā stāšanos. Lielās noslogotības dēļ administratīvajās tiesās lietu izskatīšanas termiņi pašlaik ir pārāk ilgi – Administratīvajā rajona tiesā 2005.gada rudenī saņemtajās lietās pirmā tiesas sēde tiek nozīmēta vidēji gadu un trīs mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, savukārt Administratīvajā apgabaltiesā – pat uz 2007.gada augustu. Tiesās izveidojies arī liels neizskatīto lietu uzkrājums – 2005.gada novembrī Administratīvajā rajona tiesā nebija izskatītas gandrīz 3000 lietas, Administratīvajā apgabaltiesā – gandrīz 1200.

Tas ir problemātisks jautājums arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ikdienas darbā – gandrīz trešdaļa administratīvo lietu tiek pārsūdzētas līdz pat Senātam, turklāt daļa no tām ir analogas lietām, kurās Augstākās tiesas Senāts savu vērtējumu jau ir devis.

Lai vienkāršotu administratīvo procesu, grozījumos precizēti administratīvā procesa pamatinstrumentu – administratīvā akta un faktiskās rīcības – jēdzieni.

Likuma grozījumi paredz, ka blakussūdzības, kā arī citi procesuāli jautājumi izlemjami rakstveida procesā, ja vien tiesa neuzskata par nepieciešamu attiecīgo jautājumu izlemt tiesas sēdē, un ka tiesas nolēmums netiek pasludināts tiesas sēdē, bet gan ir rakstveidā pieejams tiesas kancelejā, kā arī publicēts internetā. Tiesa var noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā, ja tam piekrīt pieteicējs un trešā persona, bet atbildētāja piekrišanas nepieciešamība atšķirībā no spēkā esošā regulējuma nav paredzēta.

Likuma grozījumi arī neparedz procesa dalībnieku iesniegto piezīmju pie tiesas sēdes protokola izskatīšanu tiesas sēdē.

Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam turpmāk paredzētas tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja jautājums par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju ir jau izlemts citā analoģiskā lietā un pārsūdzētais apelācijas tiesas spriedums tai atbilst, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Likuma grozījumos samērotas piespiedu naudas summas, kā arī noteikta iespēja tiesai piemērot piespiedu maksājumu atbildētājam par pieprasīto paskaidrojumu neiesniegšanu.

Par likuma grozījumu apstiprināšanu jālemj Saeimai.

Tieslietu ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par kritērijiem individuālai dārgo medikamentu saņemšanai

Lai visi pacienti, kuriem nepieciešami dārgi un kompensējamo zāļu sarakstā neesoši medikamenti dzīvības funkciju uzturēšanai, individuālā kārtā varētu saņemt šos medikamentus, Veselības ministrija ir noteikusi papildu kritērijus katra gadījuma izvērtēšanai. Papildu kritēriji noteikti ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, kas otrdien, 21.martā, pieņemti Ministru kabinetā.

Papildus noteiktie kritēriji ir vērsti uz to, lai pacienti ar retām, smagām un hroniskām slimībām, kuru gadījumā valsts kompensējamo medikamentu sarakstā nav iekļautas konkrēta ražotāja zāles, varētu saņemt palīdzību uz individuāla iesnieguma pamata. Savukārt pacientiem, kuriem pilnībā vai daļēji ir nodrošināta medikamentozā ārstēšana kompensācijas sistēmas ietvaros, būs ierobežotas iespējas saņemt zāles par individuāliem pacientiem paredzētajiem līdzekļiem.

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka pacienti ar retām, smagām un hroniskām slimībām var saņemt sev nepieciešamos medikamentus, iesniedzot savu kopīgi ar ģimenes ārstu rakstīto pieprasījumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā izvērtēšanai. Šim iesniegumam bija jāpievieno attiecīgās ārstniecības nozares vismaz divu ārstu speciālistu konsīlija slēdziens, kur ir apstiprināta diagnoze un medikamentu lietošanas nepieciešamība.

Turpmāk jaunā kārtība paredzēs detalizētāku informāciju, kas iekļaujama attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsīlija lēmumā (iepriekš lietoto zāļu efektivitāti raksturojošie lielumi, pamatojums nepieciešamo zāļu izvēlei un c.), kā arī iespēju izvērtēt šā lēmuma pamatotību.

Vienlaikus, lai vairāk pacientu varētu saņemt medikamentus pēc individuālā pieprasījuma, tiek palielināts šim mērķim novirzīto līdzekļu apjoms. Iepriekš šim mērķim veltīja vienu procentu no zāļu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, bet turpmāk tie būs divi procenti.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos arī paredz palielināt valsts kompensācijas apjomu diagnozei “multiplā skleroze”. Līdz šim valsts šos medikamentus pacientiem kompensēja 90% apmērā, bet turpmāk valsts kompensācijas apmērs zālēm šajā diagnozē būs 100%.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt savlaicīgu sabiedrības un speciālistu informēšanu par references principa ieviešanu farmakoterapeitiskās grupas ietvaros, ieviešanas termiņš tiek pārcelts pusgadu vēlāk, uz 2007. gada 1.janvāri.

VesM: Par Uztura padomes nolikumu un padomes uzdevumiem

Otrdien, 21.martā, Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto Uztura padomes nolikumu, kas nozīmē, ka līdz ar nolikuma apstiprināšanu savu darbību sāks Veselības ministrijas izveidotā starpinstitūciju Uztura padome veselības ministra Gundara Bērziņa vadībā. Uztura padome izveidota, lai konsultētu un koordinētu uztura politikas izstrādi valstī, kā arī sniegtu priekšlikumus ar uzturu saistītu problēmu risināšanai.

Uztura padomes galvenie uzdevumi būs sniegt priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm uztura jomā, dažādu plānošanas dokumentu izstrādāšanā un aktualizēšanā, kā arī izvērtēt esošos normatīvos aktus uztura jomā un apzināt jaunu normatīvo aktu nepieciešamību un veicināt to izstrādi. Padomes uzdevums būs arī apzināt un izvērtēt sabiedrības veselības problēmas, kas saistītas ar uzturu, kā arī sniegt priekšlikumus šo problēmu risināšanai un veicināt uzturzinātnes attīstību Latvijā.

Uztura padomē darbosies pārstāvji no Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām, kā arī no vairākām nozares sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Diētas ārstu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Rīgas domes. Padomē darbosies arī pārstāvji no vairākām Veselības ministrijas pakļautības iestādēm, kā arī no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes.

Veselības ministrija jau ziņoja, ka valdība un Saeima ir atzinušas nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību veselīgam uzturam ne tikai pusaudžu ikdienā skolās, bet arī ikviena pieaugušā dzīvē. Šā gada 14.februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par nepieciešamību izveidot starpinstitūciju darba grupu veselības ministra vadībā, kuras uzdevums būs veidot un pārraudzīt uztura politiku valstī.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par atlīdzības apmēru saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

Otrdien, 21.martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Atlīdzības apmēra par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos novērtēšanas kārtība un metodika, atlīdzības izmaksas un izmaksu reģistrācijas kārtība”.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši likuma “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” deleģējumam. Likums stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī, un tas paredz divu veidu kompensācijas – atlīdzību un zemes maiņu. Šodien apstiprinātie noteikumi nosaka atlīdzības apmēra par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk – atlīdzība) novērtēšanas kārtību, metodiku, atlīdzības izmaksas un termiņus.

Atlīdzības piešķiršanu atbilstoši savai kompetencei organizē Dabas aizsardzības pārvalde (par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts izveidotajās aizsargājamās teritorijās) un pašvaldība vai tās noteikta atbildīga institūcija (par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem attiecīgās pašvaldības izveidotajās aizsargājamās teritorijās).

Atlīdzības apjomu novērtē eksperti, ar kuriem saistītās izmaksas sedz iepriekš minētās atbildīgās institūcijas. Par ekspertu var būt fiziska vai juridiska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā meža inventarizācijas veicējs.

Lai novērtētu atlīdzības apmēru, eksperts vispirms dabā veic koku uzmērīšanu tajos nogabalos, par kuriem paredzēta atlīdzība, pēc tam, izmantojot noteikumos iekļautās formulas un publiski pieejamo informāciju par apaļkoku sortimenta vidējo tirgus cenu un meža atjaunošanas izmaksām par iepriekšējo gadu, aprēķina atlīdzības apjomu. Noteikumi nosaka, ka atlīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 10000 Ls, izmaksā viena maksājuma veidā, savukārt atlīdzību, kuras apjoms pārsniedz 10000 Ls, izmaksā, veicot vairākus maksājumus. Noteikumu projekts paredz izveidot arī atlīdzības izmaksu reģistru ar informāciju par katru atlīdzības pieprasījumu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijas valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Valdība otrdien, 21.martā, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ņemot vērā iepriekšējā gada administrēšanas pieredzi un izmaiņas, noteikumos bija nepieciešami labojumi un papildinājumi. Noteikumi paredz, ka efektīvāk tiks izmantoti ES līdzekļi lauksaimniecībai un atbalstu pārsvarā saņems lauksaimnieki, kuri ražo lauksaimniecisko produkciju un ir nodarbināti lauksaimniecībā.

Normatīvajā dokumentā precizēti labi lauksaimniecības stāvokļa nosacījumi, nosakot, ka maksājumus var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja nav sastopami krūmi vai invazīvo latvāņu ģints augu sugas, kā arī ja zeme nav pārpurvojusies un nav sākusi apmežoties.

Noteikumi arī paredz, ka ar nākamo gadu lauksaimniekiem būs iespēja pieteikties uz jaunu agrovides pasākumu – erozijas ierobežošanu. Normatīvajā aktā iekļauta jauna nodaļa par pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas un pārveidošanas nosacījumiem. Saskaņā ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un regulu prasībām Latvijā ir noteikts, ka lauksaimniekiem, lai saņemtu ES tiešos atbalsta maksājumus, ir jāsaglabā savas pastāvīgās pļavas un ganības, kādas tās bija 2005. gadā.

Normatīvajā aktā ir mainīti arī iesnieguma iesniegšanas termiņi lopkopības maksājumiem. Paredzēts, ka kaušanas prēmijai iesniegumu varēs iesniegt līdz nākamā gada 15.februārim, zīdītājgovs prēmijai – kārtējā gada laikā no 15.maija līdz 15.novembrim. Savukārt par aitu māšu prēmiju iestrādāts papildu nosacījums, ka lauksaimniekam jāsaglabā ganāmpulkā iesniegumā norādītie dzīvnieki vismaz simt dienas, skaitot no kārtējā gada 16.jūlija.

Lai uzlabotu atbalsta administrēšanas procesu, precizēti nosacījumi kontrolei uz vietas saimniecībā un noteiktas sankcijas, kas jāpiemēro, ja lauksaimnieks nedeklarē visu viņa rīcībā esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpat normatīvajā aktā noteikts, ka nepamatoti veiktie atbalsta maksājumi līdz 40 latiem, neieskaitot soda procentus, par konkrēto gadu Lauku atbalsta dienestam (LAD) nav jāatmaksā.

Noteikumos precizēta vienotā platības maksājuma shēmas ietvaros atbalstāmās lauksaimniecībā izmantojamās zemes definīcija un tai atbilstošie nosacījumi. Precizēti arī nosacījumi labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nodrošināšanai: augsnes apstrāde, pastāvīgo pļavu un ganību, kā arī aramzemē iesēto ilggadīgo zālāju kopšana.

Normatīvā akta projekts nodrošinās ES tiešo un papildu valsts tiešo maksājumu saņemšanu lauksaimniekiem. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, iespēja saņemt atbalsta maksājumus pamudinās lauksaimniekus apstrādāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi, līdz ar to palielinās lauksaimnieciskās produkcijas apjomu. Noteikumu ieviešana uzlabos lauksaimnieku dzīves līmeni un lauksaimniecisko ražošanu, kā arī mazinās sociālo nevienlīdzību laukos.

Normatīvajā aktā noteiktajiem atbalsta maksājumiem ir pozitīva ietekme uz vidi, jo tie tiek piešķirti par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas saglabāta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, t.i., zeme tiek kopta, kultūraugi tiek audzēti atbilstoši agrotehniskajām prasībām, tiek nodrošināta meliorācijas sistēmu uzturēšana kārtībā, kā arī tiek ievēroti bioloģiskās lauksaimniecības un vides saglabāšanas nosacījumi. Turklāt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa ievērošana lauksaimniekiem liedz noplicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursus ar pārlieku pesticīdu lietošanu.

ZM: Par Eiropas Savienības atbalstu krējuma un sviesta iegādei par pazeminātām cenām

Valdība otrdien, 21.martā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība krējuma, sviesta vai augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām”.

Šobrīd Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas pretendē un jau ir saņēmuši Eiropas Savienības (ES) atbalstu krējuma, sviesta vai augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām. Atbalsta mērķis ir veicināt minēto produktu patēriņu, lai novērstu šo produktu uzkrāšanos palielinātos apjomos, kas varētu radīt problēmas piensaimniecības nozarē.

Normatīvais akts nosaka atbalsta piešķiršanu par sviesta pārdošanu bezpeļņas organizācijām, subsīdiju piešķiršanu par krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta izmantošanu ražošanā, koncentrēta sviesta tiešu patēriņu.

Sviesta iekšējā tirgus atbalsta programmas ietvaros 2004./2005.gadā tika īstenots iekšējā tirgus atbalsts sviesta un krējuma izmantošanai, šo programmu piemērojot 280 tonnām sviesta un 90 tonnām krējuma, par minēto apjomu kopā izmaksājot atbalstu 79329,54 latu vērtībā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvalde