Par ģenētiski modificētu kultūru līdzāspastāvēšanu tradicionālajai un organiskajai lauksaimniecībai

Tā kā pieredze ģenētiski modificētu kultūru audzēšanā Eiropas Savienībā (ES) ir ierobežota un ir jāpabeidz valsts pasākumu ieviešana šajā jomā, pašlaik nav pamatoti pieņemt ES mēroga tiesību aktus par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru līdzāspastāvēšanu tradicionālajai un organiskajai lauksaimniecībai. Tas ir galvenais secinājums jaunajā, 10.martā publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā. Taču pirms lēmuma pieņemšanas Eiropas Komisija iesaistīsies apspriedēs ar interesentiem. Konference, kas 5. un 6.aprīlī notiks Vīnē, sniegs lielisku iespēju šādai diskusijai. Uz līdzāspastāvēšanas pasākumiem attiecas Eiropas Komisijas 2003.gada jūlija ieteikumi. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu, ka ĢM kultūras var audzēt blakus ģenētiski nemodificētām kultūrām, nejaušam abu sajaukumam neizraisot nelabvēlīgas ekonomiskās sekas. Eiropas Komisija ierosina kopīgu darbu ar dalībvalstīm un interesentiem, izstrādājot ieteikumus tehniskās nošķiršanas pasākumiem katrai konkrētai kultūrai.

“Ir svarīgi izstrādāt efektīvas un rentablas stratēģijas līdzāspastāvēšanai, lai nodrošinātu lauksaimniekiem un patērētājiem praktisku izvēli starp ģenētiski modificētiem un nemodificētiem ražojumiem,” ziņo lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla. “Tas nav veselības vai vides aizsardzības jautājums, jo ĢMO ES tirgū ir atļauti tikai tad, ja ir pierādīts to pilnīgs drošums. Lai patērētāji precīzi zinātu, ko pērk, ES ir izstrādājusi modernu ĢMO marķējuma un izsekojamības sistēmu. Nošķiršanas pasākumi ir nepieciešami, lai nejauša ĢMO klātbūtne tradicionālajos vai organiskajos produktos nepārsniegtu ES tiesību aktos noteiktos stingros ierobežojumus. Audzēšanas apstākļi katrā valstī atšķiras, un pieredze ar ĢM kultūrām Eiropā nav liela. Tādēļ šobrīd vēl nebūtu lietderīgi ierosināt vienotus ES noteikumus.”

Pieredze ĢM kultūru audzēšanā Eiropas Savienībā ir niecīga. Komerciāli tiek ražoti tikai divi šādas kukurūzas veidi. Spānijā 2004.gadā ĢM kukurūza tika audzēta 58000 hektāru, kas ir līdzvērtīgi apmēram 12 procentiem no kopējās Spānijas kukurūzas ražošanas. Citās valstīs šis apjoms nepārsniedz dažus simtus hektāru. Spānijā ĢM kukurūza tiek audzēta kopš 1998. gada saskaņā ar tiesiski nesaistošu paraugprakses kodeksu.

Eiropas Komisija 2003.gada jūlijā pieņēma ieteikumus par vadlīnijām valsts stratēģiju un labāko prakšu izstrādei, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot līdzāspastāvēšanas valsts tiesību aktus vai citas stratēģijas. Vairums dalībvalstu joprojām strādā pie valsts pieejas sagatavošanas. Līdzāspastāvēšanas tiesību akti līdz 2005.gada beigām bija pieņemti četrās dalībvalstīs – Vācijā, Dānijā, Portugālē un sešās Austrijas zemēs. Vēl nav izveidotas un īstenotas pārraudzības programmas, kas ļautu pārbaudīt veikto pasākumu efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu.

Līdzāspastāvēšanas pasākumu mērķis ir aizsargāt ģenētiski nemodificēto kultūru audzētājus no ekonomiskām sekām, ja kultūras nejauši sajaucas ar ĢMO. Eiropas Komisijas ieteikumos norādīts, ka līdzāspastāvēšanas pasākumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ĢMO nejauša klātbūtne nepārsniedz ES marķēšanas noteikumos paredzētās robežvērtības – lai neradītu uzņēmējiem lieku apgrūtinājumu. Pasākumiem jābūt zinātniski pamatotiem, un nevajadzētu aizliegt ĢM kultūru audzēšanu kopumā.

Dalībvalstu izvēlētās pieejas pamatā galvenokārt ir pārvaldības pasākumi atsevišķās saimniecībās vai sadarbībā starp blakus esošām saimniecībām. Parasti nošķiršanas pasākumu ieviešana ir ĢM kultūru audzētāju uzdevums. Lauksaimniecības nozare dažādās ES valstīs atšķiras, tādēļ līdzāspastāvēšanas pasākumi jāpiemēro vietējiem apstākļiem un konkrētai kultūrai un, cik vien iespējams, jānodrošina dalībvalstīm rīcības brīvība, izstrādājot valsts stratēģiju.

Eiropas Komisija uzskata, ka pirms atkāpšanās no pašreizējās subsidiaritātes pieejas, kas noteikta 2003.gada ieteikumos, jāiegūst plašāka pieredze. Taču tā uzklausīs un ņems vērā interesentu paustos viedokļus. Šādu iespēju sniegs līdzāspastāvēšanas konference, kas notiks 2006.gada 5. un 6.aprīlī Vīnē. Tikmēr Eiropas Komisija ierosina koncentrēties uz sadarbības pilnveidošanu starp dalībvalstīm, analizēt jaunāko zinātnisko un ekonomisko informāciju par nošķirtības pasākumiem, kopīgi ar dalībvalstīm izstrādāt paraugprakses tehniskās nošķiršanas pasākumiem, sagatavojot ieteikumus attiecībā uz konkrētām kultūrām, un iegūt vairāk informācijas par valstu civiltiesiskās atbildības sistēmām. 2008.gadā Eiropas Komisija ziņos par panākumiem, tostarp sniegs jaunāko informāciju par līdzāspastāvēšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa