Par nepilnību novēršanu platjoslas pārklājumā

Eiropas Komisija uzskata plašu platjoslas pārklājumu Eiropā par būtisku izaugsmes un darba vietu veicināšanai Eiropā. Tādēļ jāņem palīgā Eiropas tiesību akti par telekomunikācijām, struktūrpolitikas un lauku politikas instrumenti, pilnībā ievērojot likumus par valsts atbalstu, lai kopīgi padarītu eiropiešiem pieejamu ļoti ātro platjoslas tīmekli, īpaši ES mazāk attīstītajos rajonos. Tāds ir Eiropas Komisijas secinājums kopīgajā paziņojumā “Par nepilnību novēršanu platjoslas pārklājumā”, ko otrdien, 21.martā, publicēja Eiropas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu, konkurences, reģionālās politikas un lauksaimniecības un lauku attīstības komisāri.

“Platjoslas tīmekļa savienojumi ir priekšnoteikums e-uzņēmējdarbībai, izaugsmei un darba vietām visā ekonomikā. Konkurence un atvērts tirgus, protams, ir labākie iemesli platjoslas ieviešanai ES,” teica Vivjēna Redinga, informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre. “Tomēr platjoslas savienojumi nedrīkst aprobežoties tikai ar lielajām pilsētām. Ja ES un tās 25 dalībvalstis gudri izmantos visus politikas instrumentus, platjosla visiem eiropiešiem noteikti būs pieejama līdz 2010.gadam. Bet jārīkojas tūlīt.”

Konkurences komisāre Nēlī Krūsa uzsvēra ES valsts atbalsta likumu nozīmi šajā sakarībā: “Platjoslas attīstību var kavēt tirgus neveiksmes laukos un attālās vietās. Tādos gadījumos varētu būt noderīgs labi mērķēts valsts atbalsts, piemēram, valsts privāto partnerību veidā, lai atbalstītu atklāto tīklu izbūvi. Bet mums jāpārliecinās, ka valsts atbalsts neizstumj privāto iniciatīvu, neizkropļo konkurenci tādā mērā, kas ir pretrunā ar kopējām interesēm.”

“Vietās, kur tiešām ir neveiksmīgs tirgus, ES struktūrfondiem ir svarīga loma, lai stimulētu ieguldījumus platjoslas infrastruktūrā un pakalpojumos, kas veicina konkurētspēju un jauninājumus un ļauj visiem Eiropas reģioniem pilnībā piedalīties zināšanās balstītā ekonomikā,” papildināja komisāre Danuta Hībnere, kas atbild par reģionālo politiku.

Marianna Fišere-Bēla, lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre, uzsvēra: “Pateicoties mūsu jaunajai lauku attīstības politikai, tagad arvien vairāk naudas iegulda jaunu uzņēmumu attīstības iespējās laukos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta platjoslai un informācijas un komunikāciju tehnoloģijai, kur mēs jau finansējam projektus iniciatīvas “Leader” ietvaros – no Skotijas ziemeļiem līdz Spānijas dienvidiem. Tagad mēs vēlamies tos iekļaut savās lauku attīstības pamata programmās. Lauku attīstības fondā no 2007.līdz 2013.gadam ir 70miljoni eiro un vēl jāpieskaita valstu finansējums. Es aicinu dalībvalstis iestrādāt platjoslas iespējas savās valsts lauku attīstības stratēģijās.”

Straujš progress platjoslas ieviešanā visā Eiropā pēdējos trijos gados ir noticis, pateicoties konkurējošai infrastruktūrai un efektīviem telekomunikāciju noteikumiem. Platjoslas izplatības līmeni 2005.gada beigās vērtē uz 13% no iedzīvotāju skaita jeb apmēram 25% mājsaimniecību, sasniedzot apmēram 60miljonus līniju visā ES. Neraugoties uz straujo izplatību, platjosla vēl nav sasniegusi vairākus mazāk attīstītus ES rajonus, jo ieguldījumu atmaksāšanās līmenis ir zems un nedrošs. 2005.gadā platjosla bija pieejama apmēram 60% uzņēmumu un mājsaimniecību 15 dalībvalstu Eiropas Savienības attālajos rajonos un lauku apvidū, kā arī vairāk nekā 90% pilsētās, bet jaunajās dalībvalstīs atšķirības ir lielākas. Platjoslas ātrums lauku apvidos bieži ir mazāks, un tādēļ ir grūti pārraidīt liela apjoma datus, kas vajadzīgi e-uzņēmējdarbībai, e-valdībai, e-veselībai un multimediju satura izmantošanai. Laukos platjoslas ātrums vidēji ir mazāks nekā 512kbps, bet pilsētās tas pieaug un tagad bieži pārsniedz 1MBps, ļaujot bagātīgi izmantot pakalpojumus.

ES tiesību akti par telekomunikāciju atver reģionālos un vietējos tirgus visekonomiskākajiem platjoslas piegādātājiem. Bet ārpus lielpilsētu centriem pieprasījums ir mazs, jo nelielais iedzīvotāju blīvums un attālumi nozīmē investīciju zemāku atmaksāšanos un var atbaidīt komerciālos piegādātājus. Tādēļ vajadzīgas partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru, kas var izplatīt platjoslas tehnoloģiju komplektu, kāds vislabāk apmierina vietējās vajadzības un ļauj izmantot tā priekšrocības. ES struktūrfondi un lauku attīstības fondi var palīdzēt pašvaldībām veidot vietējos pakalpojumus, izmantojot platjoslu, jo valsts atbalsta politika nodrošina, ka valsts atbalsts no valsts fondiem neizkropļo konkurenci. Komisija pagājušajā gadā jau apstiprināja vairākus platjoslas projektus, dažos gadījumos atklājās, ka atbalsts atbilst likumam par valsts atbalstu (Apvienotā Karaliste, Spānija, Austrija, Īrija) vai ka valsts atbalsts vispār nav ietverts (divi lēmumi Francijā).

Lai paātrinātu progresīvās platjoslas tehnoloģijas sakaru izplatību Eiropā, tagad Eiropas Komisija iesaka divus galvenos darbības virzienus: valstu platjoslas stratēģiju stiprināšana, kam jānosaka skaidri mērķi un jāatspoguļo reģiona vajadzības, ieskaitot stratēģisku pieeju ES un valstu finansējuma izmantošanai mazāk attīstītos lauku apvidos; palielināt labākās pieredzes apmaiņu, īpaši izveidojot tīmekļa vietni, kas darbosies kā pašvaldību un rūpniecības pārstāvju vienota tikšanās vieta, kur apmainīties ar informāciju un iegūt pieredzi. Eiropas Komisija 2007.gada sākumā organizēs lielu konferenci “Platjosla visiem”, kurā tiks prezentētas platjoslas pakalpojumu priekšrocības laukos.