Par vienkāršotu ES būvniecības direktīvu
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, standartiem un būvizstrādājumu tehniskajiem apstiprinājumiem būvdarbos izmantojamie izstrādājumi ir smagi un sarežģīti. Pie “būvizstrādājumiem” pieskaita vairāk nekā 40 tādas ražojumu grupas kā durvis, siltumizolācijas materiāli, cements, jumta un fasāžu segums, kas Eiropas iekšējā kopproduktā veido vairāk nekā 3%. Eiropas tiesību normu vienkāršošanas un skaidrības labad Eiropas Komisija jau sākusi izmaiņu sabiedrisko apspriešanu par grozījumiem, kas vajadzīgi, lai būvizstrādājumu direktīvu padarītu efektīvāku un labāk saprotamu gan uzņēmējiem, gan valsts varas iestādēm. Ar direktīvu 89/106/EEK tikai daļēji novērš tirdzniecības ierobežojumus, un tā nerada optimālus apstākļus būvizstrādājumu brīvai apritei un izmantošanai. Šī apspriede sarīkota pēc Eiropas Komisijas mēģinājumiem modernizēt ES tiesību normas un noņemt nevajadzīgos ierobežojumus un stingro reglamentāciju, 2005.gada oktobrī paziņojot, ka būvniecības nozare ir joma, kurā vienkāršošana noteikta par prioritāti.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens, kas atbildīgs par uzņēmējdarbību un rūpniecību, teica: “Šī direktīva kritizēta daudz un pamatoti. Tāpēc mēs būvizstrādājumu direktīvu noteicām par prioritāti ierobežojumu un pārlieku stingras reglamentācijas atcelšanai. Apspriešana gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem, profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, projektētājiem, kā arī novērtēšanas institūcijām un valsts varas iestādēm pavērs iespēju paust viedokli par direktīvā paredzēto tiesību normu vienkāršošanu un pārveidošanu.”
Direktīvā, kas pieņemta jau 1988.gadā, noteikts tiesiskā regulējuma pamats attiecībā uz būvizstrādājumu brīvu apriti Eiropas Savienībā. Tā paredz tehnisko specifikāciju (standartu un tehnisko apstiprinājumu) izmantošanu visiem ražotājiem bez jebkādām atlaidēm, tādējādi nepamatoti sadārdzinot uzņēmumu administratīvās izmaksas. Turklāt bieži vien dalībvalstis nosaka papildu īstenošanas prasības savos valstu tirgos, kas rada reālus šķēršļus brīvai apritei.
Piemēram, tajās noteikta prasība pēc produktu papildu testēšanas, vai ar tām tiek diskriminēti izstrādājumi ar CE marķējumu salīdzinājumā ar tādiem pašiem produktiem, kam piešķirta valsts marķējuma zīme, apstiprinājums vai simbols, vai citas brīvprātīga marķējuma zīmes, kurām attiecībā pret CE marķējumu ir prioritāte.
Apspriešanas mērķis ir iegūt informāciju par: to, kā samazināt administratīvās izmaksas un administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; kā panākt lielāku elastīgumu tehnisko specifikāciju sastādīšanā un izmantošanā; kā saskaņot sertificēšanas noteikumus un kā novērst šķēršļus direktīvas īstenošanai, kas līdz šim kavējuši būvizstrādājumu iekšējā tirgus izveidošanu pilnā apmērā.
Pēc šīs sākotnējās apspriešanas Eiropas Komisijas dienesti ķersies pie jaunā likumdošanas priekšlikuma jauna teksta sagatavošanas, kuram veiks ietekmes novērtējumu, bet pirms iesniegšanas Eiropas Komisijā apstiprināšanai tiks sarīkota sīkāka apspriešana.