Par Eiropas atpalicību konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas izveidē

Eiropas Savienība (ES) turpina būtiski atpalikt tā dēvētās Lisabonas stratēģijas sasniegšanā, kas paredz līdz 2010.gadam padarīt ES par pasaulē konkurētspējīgāko zināšanās balstīto ekonomiku, uzskata EP deputāts no Latvijas Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). EP 15.marta debatēs par Lisabonas stratēģiju G.Krasts uzsvēris – vairāki pēdējā pusgada notikumi, tajā skaitā debates par pakalpojumu direktīvu, dalībvalstu kompromiss par finanšu perspektīvu, struktūrfondu izmantošana, liecina par izteiktu īstermiņa interešu dominēšanu pār ilgtermiņa ieguvumiem.

“Jau nozīmīgs panākums būtu tas, ja izdotos vismaz uz pusi samazināt pūliņus, kas tiek patērēti Lisabonas uzdevumu apiešanai,” atbildot uz Eiropas Komisijas izteikumiem par pūliņu dubultošanu Lisabonas mērķu sasniegšanā, plenārsēdē atzīmēja Guntars Krasts.

“Par vienu no Eiropas konkurētspējas svarīgākajiem impulsiem uzskatītās Pakalpojumu direktīvas Parlamentā nobalsotais kompromisa variants maz ko līdzēs kopējā tirgus aktivizēšanai – vismaz ne Lisabona stratēģijas darbības laikā. Arī citās jomās aizvien biežāk redzam, ka jebkuras izmaiņas un reformas sastop pieaugošu sociālu un politisku pretsparu. Milzu enerģija tiek tērēta, lai saglabātu esošo situāciju un norobežotos no pārmaiņām un reformām,” uzsvēris G.Krasts. Tikmēr tieši reformas ES iekšējā tirgū un tā integrācijas pakāpes padziļināšana esot galvenais, kas var nodrošināt stimulējošu vidi Lisabonas stratēģijas izpildei.

Deputāts G.Krasts arī uzsver, ka maz ir paveikts, lai Lisabonas uzdevumiem nodrošinātu koordinētu finanšu atbalstu: “Kaislīgajā finanšu perspektīvas apspriešanas gaitā dalībvalstu valdību pārstāvjiem stratēģiskie apsvērumi nebija prātā, un finanšu perspektīvā iezīmēta ļoti vāja saikne ar Lisabonas uzdevumiem.”

Maz darīts, lai ar Lisabonas prioritātēm saskaņotu strukturālo fondu izlietojumu. “Būtu jāpanāk struktūrfondu izmantošanas un Lisabonas stratēģijas ciešāka koordinācija gan ES, gan dalībvalstu līmenī, saskaņojot ar Lisabonas izpildes programmām nacionālās attīstības plānus.”

“Jebkuras stratēģijas pamatā ir spēja īstermiņa intereses pakārtot ilgtermiņa ieguvumiem. Tāpēc arī Lisabonas stratēģijas izpilde būs atkarīga no tā, kā un kad dalībvalstīm un Eiropas Savienībai kopumā izdosies pārliecināt ES pilsoņus par to, ka bez Lisabonas stratēģijas īstenošanas ilgtermiņā nav iespējams nodrošināt izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu,” plenārsēdē teicis G.Krasts.

Lisabonas stratēģijas mērķis kopš 2000.gada (kad tika pieņemts šis desmit gadu plāns) ir padarīt Eiropas Savienību laikā līdz 2010.gadam par pasaulē konkurētspējīgāko zināšanu ekonomiku, nodrošinot kvalitatīvas darba vietas un sociālo vienotību. Pārskatot Lisabonas stratēģijas kontekstā panākto, darba grupa bijušā Nīderlandes premjerministra Vima Koka vadībā 2004.gada beigās secināja, ka dalībvalstīm jāveltī daudz vairāk pūļu ekonomikas politikas koordinācijā un nopietnāk jāņem vērā sociālā, demogrāfiskā un ekonomikas dinamika pasaulē un ES. Eiropadomē 2005.gada pavasara sanāksmē atjaunotā Lisabonas stratēģija galveno uzmanību vērš tieši uz darba vietām un ekonomikas izaugsmi.

Eiropas Parlamentā ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji 15.martā sniedza ziņojumu deputātiem par gatavošanos Eiropadomes pavasara sanāksmei, kurā uzmanības centrā būs Lisabonas stratēģija un dalībvalstu līderi izvērtēs dalībvalstu reformas, kas uzsāktas atjaunotās stratēģijas kontekstā.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore