25.novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika kultūras projekta "Gaismu sauca" noslēguma sarīkojums

Valsts prezidente:

Cienījamie pasākuma "Gaismu sauca" rīkotāji, atbalstītāji un Latvijas pirmās atmodas dižgaru novadnieki!

Dzīvei ir noteikts ritms, kad visām lietām un notikumiem ir savs īstais laiks, kuru nedrīkst ne pārlieku steidzināt, ne arī palaist garām. Tā, tālajā 19. gadsimta Latvijā bija nobriedis pirmās tautas atmodas laiks, un vienlaikus dažādos mūsu zemes novados parādījās cilvēki ar līdzīgu sava laika problēmu un to risinājumu sapratni.

Vidzemes Krogzemju Miku un Latgales Pīteru Miglinīku šķīra dialektu, konfesiju un kultūrvides dažādība, tomēr pāri visam tos vienoja gara radniecība, drosme, pašcieņa un ticība savas tautas patiesajiem spēkiem sasniegt brīvību, labklājību un latviešu kultūras dzīves attīstību.

Jaunlatvieši tajā laikā bija mazs pulciņš, tomēr viņu drosmīgās idejas iedvesmoja daudzus un izvērtās milzīgā tautas nacionālās pašapziņas atmodā. Arī šodien nepieciešama uzņēmība, lai aizstāvētu savas tiesības uz darbu, labklājību un izglītību.

Lai jūsu novadnieku gara gaisma iedvesmo jūs strādāt sava dzimtā novada labā!

2000. gada 22. novembrī Vaira Vīķe–Freiberga

Ministru prezidents:

Šajās novembra dienās, kad saules siltums mūs jau pametis un sniega sega vēl neklāj zemi, Rīgas Latviešu biedrības namā tiek godināti divi latvju vīri, kuri gaismu saukuši. Gaisma, ko radīja un nesa Krogzemju Mikus un Pīters Miglinīks, caur gadiem sniedzas līdz mūsdienām, vairojot drosmi, ticību un apgaismību.

Ir daudz kopīga gan pagājušā gadsimta vidū aizsāktajai atmodai, gan mūsdienu Latvijas ikdienai. Lieli mērķi un liela apņēmība, un tam nepieciešams daudz spēka un daudz gaismas. Gan jau nākamās paaudzes smelsies spēku arī mūsu laikabiedru radītajā, bet gaismu šīsdienas ceļā rāda tādi latviešu dižgari kā Auseklis un Miglinīks.

Patiesi nožēloju, ka personīgi nevaru piedalīties Ausekļa un Pītera Miglinīka 150. dzimšanas dienai veltītajā kultūras programmā "Gaismu sauca".

Vēlot mums gaismu!

Ar cieņu,

2000. gada 24. novembrī Andris Bērziņš

"Tiekties pēc gara gaismas, izglītoties", "Lietot un izkopt dzimto valodu", "Cieši ticēt labākai tautas nākotnei un ziedot tai visus savus spēkus" — tie bija daži no latgaliešu apgaismotāja Pītera Miglinīka aizstāvētajiem "desmit baušļiem", ar kuriem viņš iezīmēja saviem tautas brāļiem ejamo ceļu. Un viņa dzejas rindas "Bet reizi pār visām mums laime būs,/ Mēs būsim kungi un valdīsim paši,/ Ar taisnību celsimies augšā" pavisam tieši sasaucās ar to tautas ticības apliecinājumu, ko ap to pašu laiku vidzemnieks Auseklis izteica pravietiskajā dzejolī "Gaismas pils". Domājot par šo Gaismas saucēju misiju, ko XIX gadsimta otrajā pusē pildīja abi dzejnieki, kas ar neilgu laika atstarpi dzimuši vienā un tai pašā 1850.gadā, latgaliešu dzejnieks un mākslinieks, Jura Soikana Ludzas bērnu mākslas skolas direktors Antons Kūkojs ierosināja viņu 150.dzimšanas dienu atzīmēt kopā visas valsts mērogā. Ar Rīgas Latviešu biedrības un Latvijas Rakstnieku savienības atsaucību un Kultūrkapitāla fonda atbalstu tapa vērienīga kultūras programma "Gaismu sauca", ko 16.septembrī spoži ievadīja Ausekļa atceres svētki dzejnieka dzimtajā pusē Alojā.

Pītera Miglinīka atceres sarīkojumi 20.oktobrī notika Viļakā un 10.novembrī — dzejnieka dzimtajā pusē Rogovkā.

Šajā sestdienā, 25.novembrī, kopīgs Ausekļa un Pītera Miglinīka 150 gadu jubilejas sarīkojums notika Māmuļā. Godiem bija postas visas Latviešu biedrības nama zāles, un svētku dalībnieki un viesi pulcējās no visiem Latvijas novadiem. Protams, lielākoties no Alojas, Limbažiem un Lielvārdes, no Rogovkas, Nautrēniem, Raipoles un Ciblas, no Viļakas un Rēzeknes — no visām tām vietām, ar kurām visciešāk bijis saistīts abu Atmodas dzejnieku dzīves gājums. Andreja Miglas režisētajā koncertuzvedumā Ausekļa un Pītera Miglinīka lomās iejutās Uldis Anže un Artis Robežnieks. Septembrī Ausekļa atceres dienās piedalījās vairāk nekā desmit kori, darīdami tās par mazajiem dziesmusvētkiem, toties šai reizē kopā ar Lielvārdes, Alojas, Rīgas un Rēzeknes koriem svētkus kuplināja folkloras kopas un dejotāji.

"Ej, ej, nabādoj/ Pųrdzeivosim vysu!" — tā krietni tumšākos laikos dziedāja Pīters Miglinīks. Un Antons Kūkojs par viņu saka: "Ak, ja arī šodien mēs būtu tik neiekārdināmi, tik patiesi, tik kvēli savā taisnības izjūtā!"

Programmiņās tas bija nosaukts par kultūras programmas "Gaismu sauca" noslēguma sarīkojumu. Bet Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Streičs saka, ka punktu būtu par agru pielikt: "Jubilejai veltīts sarīkojums 16.decembrī notiks Rēzeknē, bet Anna Rancāne ir uzrakstījusi scenāriju filmai par Ausekli un Pīteru Miglinīku. Šī filma noteikti tiks uzņemta. Mēs Rīgas Latviešu biedrībā esam arī iecerējuši turpināt kultūras programmu "Gaismu sauca", katru gadu rīkojot atceres dienas kādam ievērojamam Latvijas kultūras cilvēkam."

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore