Spēlmaņu nakts teātra balvu pasniegšanas svētkos

Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā — 23.novembrī — Dailes teātrī notika ikgadējo Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas sarīkojums. Šī tradīcija aizsākās1993.gadā, kad plaši tika atzīmēta latviešu teātra 125.dzimšanas diena. Rituāls ir gadu no gada pilnveidojies, darot Spēlmaņu nakti par visu Latvijas profesionālo teātru godiem un, pateicoties televīzijas tiešraidei, — arī lielās skatītāju saimes svētkiem.

"Šovakar mūsu šai zālē ir ļoti, ļoti liels pulks," savos ievadvārdos sacīja Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Lolita Cauka, atgādinot, ka šajā veļu laikā, pēc senču ticējuma, tieši ceturtdienās mūsu aizgājēji nāk mūsu pulkā. Un vakara gaitā šīs paaudžu vienotības uguntiņas iemirdzējās atkal un atkal. Sarīkojuma vadītājs Gundars Āboliņš to ielogoja ar Smiļģa vārdiem par teātri, kas ir kā cilvēka gājums pa dzīvi, kā darbs no haosa līdz kristālam, caur ciešanām. Par mūža ieguldījumu teātra mākslā pirmā tika apbalvota Nacionālā teātra aktrise Velta Līne. Tieši no viņas rokām balvu saņēma Kultūras akadēmijas absolvente Karīna Tatārinova, kas tika titulēta kā labākā no jaunajiem aktieriem. Un līdz ar balvu viņa saņēma latviešu teātra zvaigznes svētību. Kad Velta Līne spērusi pirmos soļus uz skatuves, viņai savu svētību devusi latviešu teātra vecmāmiņa, leģendārā aktrise Berta Rūmniece, atstājot novēlējumu:

Lai Laimiņa tek pa priekšu,

Rokā nes uguntiņu —

Lai kājiņa nepaslīd

Asariņu paltītē.

Dailes teātra aktrise Mirdza Martinsone savukārt "ieveda zālē" neaizmirstamo Lilitu Bērziņu. Viņa atgādināja savas teātra krustmātes kādreiz rakstītos vārdus: "Aktiera mūžs ir sāpju un mūžīga nemiera plosīts."

Dažādas paaudzes bija pārstāvētas Teātra darbinieku savienības izvēlētajā speciālajā žūrijā, ko vadīja Kultūras akadēmijas prorektors Jānis Siliņš. Žūrijā darbojās sabiedrībā labi pazīstami teātra mākslas lietpratēji: Lilija Dzene, Normunds Naumanis, Valda Čakare, Inese Lūsiņa, Ingrīda Burāne, Baiba Beinaroviča, Undīne Adamaite, Henriete Švāne un Silvija Radzobe. Viņi raženi strādāja visā sezonas garumā, noskatoties vairāk nekā sešdesmit izrāžu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pretendentus izvirzīja paši teātri, šoreiz tos izvēlējās žūrija. Apbalvojumi tika pasniegti 15 nominācijās. Šoreiz apbalvošanai nebija izvirzīts neviens latviešu oriģināldramaturģijas darbs. Toties pirmo reizi parādījās tāda nominācija kā spilgtākā debija. Pirmo reizi žūrija pasniedza arī savu speciālbalvu. To saņēma Nacionālā teātra aktrise Svetlana Bless. Tā kā žūrijas ievērību bija izpelnījusies tieši viņas Teātra Žurka, aktrise saņēma arī siera rituli.

Spriežot pēc zāles reakcijas, ar žūrijas vērtējumu bija apmierināti gan tie, kas saņēma balvu metālmākslinieka Jura Gagaiņa veidotās Skatuves naglas veidolā kopā ar aploksni un bagātīgām ziedu veltēm, gan tie, kas šoreiz palika tikai balvai nominēto statusā. Visbagātīgāk laurus plūca Dailes teātris. M.Gogoļa lugas "Precības" iestudējums tika godināts kā labākā dramatiskā izrāde, un kā labākie katrs savā nominācijā — tās veidotāji Mihails Gruzdovs, Mirdza Martinsone, Juris Kalniņš, Anna Heinrihsone, Juris Vaivods un Jurijs Vasiļkovs.

Žūrijas locekle Lilija Dzene īpaši izceļ Teātra darbinieku savienības vadītājas Lolitas Caukas aktīvo darbību: "Teātra ļaudīm ļoti no svara ir viņas lietpratība un lielā autoritāte. Palīdz arī lielā pieredze Siguldas operas svētku rīkošanā. Tas sekmēja arī žūrijas darbu. Protams, uzvarētāju noteikšana nekad nav viegla. Varu teikt, ka šoreiz balvu bija pelnījis ikviens no izraudzītajiem pretendentiem. Visu izšķīra balsojums, dažreiz viens pats punkts. Šoreiz gavilē Daile, bet vajag atcerēties, ka pirms pāris gadiem ar savu Čehova "Kaijas" iestudējumu valmierieši izpelnījās septiņas balvas un pagājušajā sezonā lielākie veiksminieki bija liepājnieki ar Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna rokoperu par Kaupēnu. Jāatceras, ka tā ir Spēlmaņu nakts balva un jebkura sacensība ir spēle."

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore