ATSAUCĒ IETVERT:
Cilvēks, dzīve un dzīvesgājums kā tautas vēstures pamats. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2000., Nr. 426/429 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13122
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Cilvēks, dzīve un dzīvesgājums kā tautas vēstures pamats
Tradicionālajā Krišjāņa Barona zinātniskajā konferencē, pēc kārtas jau deviņpadsmitajā, līdz ar folkloristiem piedalījās arī vēstures, filozofijas, psiholoģijas, socioloģijas un citu zinātnes nozaru pētnieki, kuri katrs no sava redzespunkta sasaistīja ciešā vienībā tādus ietilpīgus jēdzienus kā Cilvēks — Dzīve — Stāstījums.
Kā liecina folkloristu pētījumi, mūsdienu folkloristika sasaistē ar etnogrāfiju un socioloģiju kļūst par zinātni, kas spēj dziļi analizēt arī tagadnes kultūras parādības un reāli palīdzēt cilvēkiem orientēties mūsdienu pasaules sarežģītajās norisēs. Izveidojusies pat atsevišķa zinātnes nozare, ko varētu saukt par stāstījumu pētniecību. Folkloristika tās klasiskajā izpratnē ir tikai viena šīs zinātnes sastāvdaļa.
Konferences gaitā atklājās, cik dažādi stāstījumu var izmantot citās zinātnes nozarēs. Mediķi, psihologi, sociologi uzklausa cilvēku stāstījumus, lai apzinātu viņu dzīves slēptākos konfliktus un problēmas. Ieskatam konferences tematikā — citējumi no filoloģijas doktora folklorista Gunta Pakalna un socioloģes Marutas Prankas referātiem. "LV"