Valsts sekretāru 2006.gada 23.marta sanāksmē

ĀM: Par Dokumentu apliecināšanas (legalizācijas) likumu

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē izsludināts Ministru kabineta likumprojekts “Dokumentu apliecināšanas (legalizācijas) likums”. Sagatavotais likumprojekts noteiks Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta apliecināšanas (legalizācijas) kārtību un ārvalstī izsniegta publiska dokumenta izmantošanu Latvijas Republikā.

Jauns normatīvais akts par dokumentu apliecināšanu (legalizāciju) ir nepieciešams tāpēc, ka Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otrā daļa nosaka, ka pārvaldes iestādes izdoti ārējie normatīvie akti, kuri ir saistoši arī trešajām personām, zaudē savu spēku 2006.gada 1.janvārī, kā arī ņemot vērā to, ka Ārlietu ministrijas 1999.gada 25.jūnija “Kārtība, kādā konsulārās amatpersonas apliecina dokumentu īstumu” satur arī trešajām personām saistošus noteikumus.

Pašlaik dokumentu apliecināšana (legalizācija) tiek veikta saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju “Par konsulārajiem sakariem”, 1961.gada Hāgas konvenciju “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”, starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem, kuriem pievienojusies Latvijas Republika, starptautiskiem divpusējiem līgumiem, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.443 “Noteikumi par valsts nodevu par dokumenta īstuma apliecināšanu” ir noteikta samaksa par dokumenta īstuma apliecināšanu (legalizāciju).

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par valsts finanšu informācijas sistēmas koncepciju

Lai nodrošinātu vienotu un pārskatāmu pieeju valsts budžeta līdzekļu pārvaldībai, Finanšu ministrija ir sagatavojusi koncepciju par valsts finanšu informācijas sistēmas (VFIS) attīstību. Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē tā tika izsludināta saskaņošanai ministrijās. VFIS attīstības koncepcija aptver iespējamos risinājuma variantus valsts un pašvaldību budžeta finanšu līdzekļu aprites kontroles pilnveidošanai, definē iesaistītās puses, veicamos pasākumus un izpildes nosacījumus, kas jāīsteno, lai nodrošinātu VFIS attīstību.

Tā kā daudzi valsts un pašvaldību finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites procesi ir decentralizēti, veicot pilnu valsts budžeta konsolidāciju tikai vienreiz gadā, ir grūti praktiski ieviest objektīvu valsts pārvaldes darba rezultatīvo rādītāju sistēmu, operatīvi vērtēt un kontrolēt valsts uzkrājumus, saistības un iepirkumus. Lai uzlabotu esošo situāciju, tika pieņemts lēmums izstrādāt vienotu visu valsts finanšu vadības procesu atbalstošo informācijas sistēmu attīstības koncepciju, kuras mērķis ir definēt iesaistītās puses, veicamos pasākumus un izpildes nosacījumus, kas jāīsteno, lai nodrošinātu VFIS attīstību, noteikt nepieciešamā finansējuma plānojumu, kā arī nodrošināt vienotu un pārskatāmu pieeju valsts budžeta līdzekļu pārvaldībai.

VFIS ir savstarpēji integrētu informācijas sistēmu kopums, kas atbalsta valsts finanšu vadības procesus valsts un pašvaldību iestādēs. VFIS koncepcija aptver makroekonomiskās un nodokļu ieņēmumu prognozēšanas, valsts un pašvaldību budžeta plānošanas, sagatavošanas un budžeta izpildes kontroles, valsts parāda uzskaites un vadības, naudas plūsmas plānošanas, valsts un pašvaldību institūciju finanšu uzskaites, ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, valsts atbalsta programmu pārvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iepirkuma procesus.

VFIS koncepcija paredz šo procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu ieviešanu vai pilnveidošanu laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam.

Veicot izmaiņas esošajās informācijas sistēmās un grozījumus normatīvajos aktos, būs nodrošināta iespēja nepārtraukti kontrolēt un auditēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu savstarpēji integrētās informācijas sistēmās, aptverot visu valsts budžeta, tai skaitā no ES struktūrfondiem saņemto, finanšu līdzekļu apriti.

VFIS koncepcija tika izstrādāta, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu.

ERAF līdzfinansētais projekts “Valsts finanšu informācijas sistēma” Finanšu ministrijā tika īstenots no 2005.gada februāra līdz decembrim. VFIS koncepciju izstrādāja “PricewaterhouseCoopers SIA” konsultanti sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kasi, Valsts ieņēmumu dienestu, Iepirkumu uzraudzības biroju, Rīgas pilsētas domi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un citām valsts un pašvaldību institūcijām.

Projekts tika īstenots Vienotā programmdokumenta un programmas papildinājuma 2004. – 2006. gada programmēšanas periodam prioritātes Nr. 1 “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” pasākuma Nr. 1.3. “Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība” aktivitātes Nr. 1.3.1. “Sabiedrisko informācijas un elektroniskās pārvaldes sistēmu attīstība” ietvaros.

FM: Par gada atšķirības zīmi dārgmetālu izstrādājumiem

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē izsludināts noteikumu projekts par gada atšķirības zīmi dārgmetālu izstrādājumiem. Finanšu ministrijas iesniegtais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts nosaka gada atšķirības zīmes Latvijas Republikā izgatavojamajiem dārgmetālu izstrādājumiem laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam.

Gada atšķirības zīme ir zīmogs, kas norāda izstrādājuma izgatavošanas gadu. Šī zīme ir latīņu burts, kuru līdz 2005.gadam reizi gadā noteica Valsts proves uzraudzības inspekcija (VPUI).

Lai nodrošinātu ilglaicīgu, prognozējamu šīs nozares regulējumu, noteikumi noteiks gada atšķirības zīmes ar 2006. gadu Latvijā izgatavotiem dārgmetālu izstrādājumiem, piešķirot tiem atšķirības zīmi alfabēta secībā, sākot no “N”:

·2006. gadā – latīņu burts “N”;

·2007. gadā – latīņu burts “O”;

·2008. gadā – latīņu burts “P”;

·2009. gadā – latīņu burts “R”;

·2010. gadā – latīņu burts “S”;

·2011. gadā – latīņu burts “T”;

·2012. gadā – latīņu burts “U”;

·2013. gadā – latīņu burts “V”;

·2014. gadā – latīņu burts “Z;

·2015. gadā – latīņu burts “A”.

Iepriekšējo gadu atšķirības zīmes dārgmetālu izstrādājumiem ir apskatāmas VPUI interneta mājaslapā: http://www.vpui.gov.lv

FM: Par projektu līgumam starp Latviju un Mongoliju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts projekts līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Mongolijas valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Mongolijā, kā arī atvieglos Mongolijas investoru darbību Latvijā un otrādi. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Līguma projekts vispirms ir jāapstiprina valdībai, bet pēc tā parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Pirms mēneša – 20.februārī – tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 51 valsti. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 49 valstīm (to vidū arī līgums ar Mongoliju), no kurām 44 ir parakstītas, un ir uzsākta 38 konvenciju piemērošana. Šogad plānots parakstīt konvenciju ar Kirgīziju. Parakstīšanai sagatavotas konvencijas ar Korejas Republiku, Dienvidāfrikas Republiku un Krievijas Federāciju. Plānots, ka varētu stāties spēkā konvencijas ar Austriju, Azerbaidžānu, Itāliju, Luksemburgu, Serbiju un Melnkalni, kā arī ar Izraēlu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par publiska pasākuma organizatora civiltiesisko atbildību

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu.

Noteikumu projektā reglamentēta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildības apdrošināšanas un apdrošināšanas līguma slēgšanas kārtība, kā arī noteikti līgumā paredzamie atlīdzināmie izdevumi, apdrošināšanas gadījuma pieteikšana un civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas uzraudzība.

Noteikumu projekts paredz, ka apdrošināšanas objekts ir pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība par tā darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma norises laikā nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai, kā arī nodarītajiem bojājumiem trešās personas mantai vai par trešās personas mantas bojāeju. Apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits būs 30 000 latu, bet, apdrošinot vairākus pasākumus, kopējais minimālais atbildības limits būs 60 000 latu.

Tā kā līdz šim Latvijā nav bijis prakses izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības par publisku pasākumu laikā iestājušos apdrošināšanas gadījumu, nosakot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu, tika ņemta vērā ekonomiskā situācija valstī un iespējamo zaudējumu apmērs, kas var rasties, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

Noteikumu projekta izstrādātāji norāda, ka obligātās apdrošināšanas esamību uzraudzīs pašvaldība, kuras teritorijā notiks publiskais pasākums.

Ja pasākuma rīkošanai būs nepieciešama atļauja, pasākuma organizators slēgs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, pirms saņems atļauju rīkot publisku pasākumu, savukārt, ja atļauja nebūs nepieciešama, pasākuma organizators apdrošināšanas līgumu slēgs pirms attiecīgā pasākuma norises. Par civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esamību publiska pasākuma laikā atbildēs pats pasākuma organizators.

Noteikumu projekts bija nepieciešams, lai izpildītu publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma nosacījumus. Noteikumu projekta izstrādātāji konsultējušies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvjiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un Veselības ministrijai, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Valsts kancelejai un Latvijas Apdrošinātāju asociācijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par Veselības ministrijas stratēģiju 2007.–2009. gadam

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē izskatīta Veselības ministrijas izstrādātā stratēģija ministrijas darbībai no 2007. līdz 2009.gadam, kas noteiks ministrijas darbības virzienus un mērķus turpmākajiem gadiem. Stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar Veselības ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām, kā arī saskaņā ar veselības aprūpes nozares plānošanas dokumentiem un tajos uzskaitītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Stratēģija ietver Veselības ministrijas darbības mērķus un rīcības plānu šo mērķu īstenošanai 2007.gadam, kā arī ministrijas darbības mērķus turpmāko piecu gadu periodā. Konkrēti mērķi un sasniedzamie rezultāti ir noteikti vairākās veselības aprūpes jomās – veselības veicināšana, vides veselības un epidemioloģiskā uzraudzība, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu un medicīnas tehnoloģiju kvalitātes uzraudzība, nozares statistiskās informācijas apkopošana un uzskaite, medicīnas izglītības veicināšana un cilvēkresursu attīstība, ministrijas kapacitātes palielināšana, ES līdzekļu un citu starptautisko investīciju piesaiste veselības aprūpes nozarei.

Veselības ministrijas darbības stratēģijas izstrāde ir veikta ar mērķi uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus un pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu. Katru gadu Veselības ministrijas stratēģija tiks koriģēta budžeta plānošanas procesa ietvaros.

Veselības ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot slimību profilaksi, tajā skaitā popularizējot veselīgu dzīves veidu, k arī radot nosacījumus izmaksu efektīvai, fiziski un finansiāli pieejamai kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

VesM: Par medikamentu rezervēšanu iespējamajai gripas pandēmijai

Veselības ministrija, rūpējoties par iedzīvotāju gripas pandēmijas gadījumā, ir veikusi sarunas ar zāļu ražotājiem, piegādātājiem par pretvīrusu līdzekļu, antibiotiku un respiratoro masku garantētu piegādi.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets akceptēja informatīvo ziņojumu “Par rīcību gripas pandēmijas gadījumā”, kur atbalstītais C variants paredzēja gripas pandēmijas gadījumā visiem gripas slimniekiem nodrošināt ārstēšanos ar pretvīrusu līdzekļiem, kā arī gripas izraisīto komplikāciju ārstēšanu ar antibiotikām.

Visos variantos ir iekļauts pretvīrusu līdzeklis remantadīns 250 000 iepakojumu, taču, tā kā viena medikamenta pielietošana gripas pandēmijas gadījumā nav ieteicama, ir paredzēta iespēja iegādāties arī citus pretvīrusu līdzekļus – oseltamivīru un zanamivīru, katru 25 000 iepakojumu. Savukārt antibiotikas ieplānotas atbilstoši prognozētajam slimnieku ar komplikācijām skaitam – aptuveni 10 000.

Iespējamās gripas pandēmijas gadījumā ir plānots iegādāties arī respiratorās maskas ārstniecības personāla aizsardzībai. Respiratoro masku skaits – 3,6 miljoni – tika aprēķināts, ņemot vērā esošo ārstniecības iestāžu darbinieku skaitu – 32 265, kuriem ir nepieciešamas vismaz divas maskas dienā, lietojot tās 56 dienas (pēc prognozēm, iespējamās gripas pandēmijas vilnis varētu ilgt 56 dienas jeb 8 nedēļas).

Veselības ministrija piedāvā valdībai apstiprināt variantu C, kas paredz rezervēt vairākus pretvīrusu līdzekļus. Šajā variantā zāļu rezervēšanas izmaksas garantētai piegādei ir aptuveni 500 000 latu (zāles tiek rezervētas uz pieciem gadiem). Savukārt iespējamās gripas pandēmijas gadījumā papildus būs nepieciešami aptuveni 1,9 miljoni latu ārstniecisko līdzekļu un respiratoro masku iegādei. Medikamentu precīzās izmaksas būs zināmas pēc iepirkumu procedūras veikšanas. Par nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu jālemj valdībai.

Informatīvais ziņojums par medikamentu garantēto piegādi iespējamās gripas pandēmijas gadījumā ir izsludināts Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē. Par to vēl jālemj Ministru kabinetam.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Liepājas un Ventspils reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē izsludināts “Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2025.gadam” un “Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2025.gadam”.

Vides ministrijas izstrādāto Liepājas un Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā.

Galvenie plānos iekļautie uzdevumi:

1) esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības likumdošanas aktu prasībām novērtējums;

2) atkritumu rašanās prognoze laika posmam līdz 2025. gadam ieskaitot;

3) atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa programmu izstrāde, paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus;

4) iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.

Plāni paredzēti laika posmam no 2006.gada līdz 2025.gadam, taču, tā kā atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošana 20 gadu periodam ir sarežģīts process, tiek paredzēta divu savstarpēji saistītu, hronoloģiski secīgu programmu realizācija:

1) īstermiņa programma – laika posmam no 2006. līdz 2013. gadam ieskaitot;

2) ilgtermiņa programma - laika posmam no 2014.gada līdz 2025.gadam.

VidM: Par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

Valsts sekretāru 23.marta sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodokļa maksātāju atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm.

Tāpat tas nosaka kārtību, kādā iesniedzami pārskati par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli, kā arī pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

Īstenojot noteikumu projekta prasības, tiks veicināta ražotāja atbildības principa ieviešana attiecībā uz vairākām videi kaitīgām precēm, kā rezultātā tiks samazināts atkritumu apjoms, kas nonāk atkritumu poligonos, izgāztuvēs, kā arī atkritumiem nepiemērotās vietās.

MK noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par jauniem noteikumiem koku ciršanai meža zemēs

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”, ko ceturtdien, 23.martā, izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā iekļautas jaunas normas, kas nosaka mežaudzes šķērslaukuma (laukums kvadrātmetros, kurā satilpst maksimāli iespējamais koku skaits) noteikšanas kārtību, tajā skaitā precizē noteikumus par tiem bojātajiem kokiem, kas netiek ieskaitīti paliekošās mežaudzes šķērslaukumā. Noteikumu projekts paredz termiņu, līdz kuram pēc kopšanas cirtes izpildes ir atļauta galvenā cirte.

Noteikumu projektā noteikta cirsmu izveidošanas kārtība, ja cirsma tiek veidota mežaudzēs atšķirīgos meža augšanas apstākļu tipos, kā arī cirsmu uzmērīšanas precizitāte un prasības rekonstruktīvās jeb atjaunojošās cirtes atzīmēšanai dabā. Normatīvajā aktā noteiktas kailcirtes maksimālās platības un platumi. Pamatojoties uz Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījuma “Bezperspektīvo egļu audžu identifikācijas metodikas un apsaimniekošanas modeļa izstrāde” rezultātiem, noteikumu projektā iekļauta kārtība, kādā bezperspektīvas egļu mežaudzes var atzīt par neproduktīvām.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa