Par parlamenta un pašvaldību vēlēšanām Ukrainā

Eiropas Parlamenta deputāti Inese Vaidere un Guntars Krasts, kuri kā Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas pārstāvji svētdien, 26.martā, Kijevā novēroja parlamenta, reģionālo un vietējo pašvaldību vēlēšanu norisi, atzīst, ka kopumā tās noritējušas atbilstoši visiem brīvu un demokrātisku vēlēšanu standartiem.  

“Šīs ir demokrātiskākās vēlēšanas, kādas līdz šim ir notikušas post-padomju telpā, izņemot Baltijas valstis. Vēlētājiem bija iespējams brīvi paust savu gribu, bet politiskajiem spēkiem – piedalīties plašā un visaptverošā pirmsvēlēšanu kampaņā,” atzīst abi Eiropas Parlamenta deputāti.

Taču deputāti atzīmē, ka ir novērotas vairākas vēlēšanu procesa organizācijas nepilnības. To atzina arī visu trīs vēlēšanās vadošo un savstarpēji vissīvāk konkurējošo partiju – prezidenta partijas “Mūsu Ukraina”, ekspremjerministres Jūlijas Timošenko bloka un Viktora Janukoviča partijas “Ukrainas reģioni” – pārstāvji, ar kuriem vēlēšanu priekšvakarā tikās Eiropas Parlamenta deputāti.

Svētdien vienlaikus notika parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, tādēļ vēlētājiem, piemēram, Kijevā, sava izvēle bija jāizdara četros dažādos biļetenos: parlamenta, Kijevas mēra, Kijevas apgabala un pilsētas domes vēlēšanu biļetenos. Savukārt citviet Ukrainā vēlētājiem bija jāspēj orientēties pat piecos dažādos biļetenos, jo svētdien tika balsots arī par apgabalu pašpārvaldēm.  

“Šāda situācija, kad notiek vairākas vēlēšanas vienlaikus, nav vienkārša, jo cilvēkiem ir grūti orientēties biļetenu klāstā, kur katrā no tiem partiju kandidātu sarakstiem ir dažāda secība. Tas krietni paildzina izvēles izdarīšanas laiku, līdz ar to pie visiem iecirkņiem vērojamas rindas,” uzsver Inese Vaidere.

Otra lielākā nepilnība bija vērojama vēlētāju sarakstu sastādīšanā, kas uz šīm vēlēšanām tika izveidoti pirmoreiz. Tiek izteiktas bažas, ka par sarakstu izveidi atbildīgās Iekšlietu ministrijas iedzīvotāju reģistrācijas dienesta reģionālās iestādes nav spējušas laikā sagatavot pilnīgus sarakstus un ievērojams skaits vēlētāju nav tikuši iekļauti šajos sarakstos. Problēmas atklājušās arī saistībā ar nobalsošanas organizēšanu ārvalstīs, jo nav izveidots pietiekams skaits vēlēšanu iecirkņu, lai gan likums atļauj tos izveidot arī ārpus Ukrainas konsulārajām iestādēm, saskaņojot to ar attiecīgo valsti. Daudzviet tas nav izdarīts, un līdz ar to tiek lēsts, ka 700 tūkstošiem no aptuveni pieciem miljoniem Ukrainas pilsoņu, kas dzīvo ārpus Ukrainas, nav bijis iespēju piedalīties balsošanā. Deputāti uzskata, ka sistēma, kas paredz īpašas ārzemju pases Ukrainas pilsoņiem, kuri dodas ārpus Ukrainas, rada pamatu bažām par vēlēšanu pārkāpumiem. Daudziem iekšzemes pases ir palikušas Ukrainā un var tikt negodīgi izmantotas balsošanā.  

“Ukrainas vēlētāji šodien izdara ļoti svarīgu izvēli. Rietumnieciski orientētās “oranžās” koalīcijas uzvara ir būtisks priekšnoteikums tam, ka Ukrainai pavērtos kvalitatīvi jaunas sadarbības iespējas attiecībās un virzībā uz ES, un lai valsts šīs iespējas prastu un spētu prasmīgi izmantot. Pēc vēlēšanām politiskajiem spēkiem vēl ir priekšā valdības koalīcijas izveides pārbaudījums, jo proporcionālā vēlēšanu sistēma Ukrainā tiek pielietota pirmo reizi. Un, tā kā izteikta uzvarētāja vēlēšanās nebūs, koalīcijas izveide būs sarežģīta,” svētdien, 26.martā, atzina deputāts Guntars Krasts. 

“Iepazīstoties ar vēlēšanu norisi un sarunājoties ar Ukrainas pilsoņiem, radās pārliecība, ka šoreiz nenotiek manipulācijas un viņu viedoklis atspoguļosies vēlēšanu rezultātos. Kaimiņvalsts politiskais spiediens un spēka demonstrācija, kura izpaudās gāzes tarifu paaugstināšanā, ukraiņus nav iebaidījusi. Drīzāk otrādi – ir palielinājies to pilsoņu skaits, kuri vēlas redzēt savu valsti Rietumu demokrātiju vidū,” uzsver Inese Vaidere.