Par gadskārtējo Lisabonas stratēģijas izvērtējumu

Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji Eiropadomes šīsnedēļas pavasara sesijā Briselē nedrīkst palaist garām izdevību droši virzīt Eiropu pa ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības paaugstināšanas ceļu, atsakoties no protekcionisma. Šo domu skaidri un nepārprotami Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu izteicis divas dienas pirms šīs tikšanās. Izskatīšanai Eiropadomē tiks iesniegts Eiropas Komisijas gadskārtējais ziņojums par Lisabonas stratēģiju – ES un dalībvalstu partnerattiecībām ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Ziņojumā aicināts pieņemt skaidrus lēmumus un nepārprotamas saistības četrās prioritāšu jomās: investīcijas izglītībā, pētniecība un inovācijas; mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts; nodarbinātības politika, lai dotu cilvēkiem darbu; drošas un noturīgas energoresursu apgādes garantēšana.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica:

 “Sagaidu, ka Eiropadome pieņems lēmumus par četrām svarīgākajām jomām: zināšanām, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un enerģētiku.” Priekšsēdētājs aicināja pilnībā ievērot principus, pēc kuriem veidots kopējais tirgus un konkurence: “Ceru, ka dalībvalstis to sapratīs. Eiropai principā nav pieņemams ekonomiskais nacionālisms … mēs nevaram radīt viens otram šķēršļus kopējā tirgū. Uzņēmējdarbības priekšā mums nevis jānovelk sarkanā aizlieguma līnija, bet tās ceļā jāatritina sarkans paklājs.”

Pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušās tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu priekšsēdētājs aicinājumā Eiropas valstu vadītājiem uzsvēris, ka sagaida to pilnīgu atbalstu Eiropas Komisijas pieejai attiecībā uz iespējami vienotāku un saskaņotāku enerģētikas politiku. Ž.M.Barrozu uzskata, ka ceturtdiena [23.marts] būs pārbaude tam, vai ES pilsoņi vērtē enerģētiku kā jomu, kurā var notikt ciešāka integrācija.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs aicināja Eiropadomi atbalstīt arī priekšlikumu par Eiropas Tehnoloģiju institūta un Eiropas Globalizācijas atbalsta fonda izveidošanu.

Attiecībā uz pakalpojumu direktīvu Ž.M.Barrozu piebilda, ka, ņemot vērā to, ka iespējas pieņemt Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu līdzinās nullei, dalībvalstīm būtu jāatgriežas pie Eiropas Komisijas pārskatītā priekšlikuma, kura pamatā ir Eiropas Parlamenta pieņemtais dokuments. Šis dokuments “varētu ievērojami uzlabot apstākļus, kādos pašlaik darbojas pakalpojumu sniedzēji, un tāpēc tas ir labākais un, atklāti sakot, arī vienīgais reālais pamats galīgas vienošanās panākšanai”.

Četras prioritārās jomas, kuras Eiropas Komisija izvirzījusi savā gadskārtējā progresa ziņojumā, un svarīgākie pasākumi, par kuriem tiek aicināti vienoties Eiropas līderi.

1. Investīcijas izglītībā un pētniecībā

• Katrai dalībvalstij nekavējoties jānosaka kopējais (valsts un privāto) investīciju mērķapjoms pētniecībai un attīstībai 2010.gadam, un šo mērķu kopsummai jābūt tik lielai, lai ES kopumā sasniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta;

• Salīdzinājumā ar pašreizējiem 1,28% no iekšzemes kopprodukta jāpalielina investīcijas augstākajā izglītībā, atceļot ierobežojumus universitātēm, kas vēlas piesaistīt papildu finansējumu no privātā sektora.

• Lai pilnveidotu izglītības, pētniecības un inovācijas attiecības un palīdzētu pētniecības un attīstības rezultātus izmantot jaunām ražošanas, inovācijas un darba vietu radīšanas iespējām, līdz 2009.gadam jāizveido Eiropas Tehnoloģiju institūts.

2. Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts un to darbības iespēju palielināšana

• Līdz 2007.gadam visām dalībvalstīm jāizveido “vienas pieturas aģentūras” nākamo uzņēmēju atbalstam un tam, lai uzņēmumi vienviet varētu izpildīt visas tiem noteiktās administratīvās prasības.

• Vidējais laiks, kas jāpatērē uzņēmumu izveidošanai, jāsamazina līdz vienai nedēļai vai mazāk.

3. Nodrošināšana ar darbu

• Visiem jauniešiem, kas beidz skolu vai universitāti, jādod darbs, jārada iespējas kļūt par mācekli vai papildu apmācības iespējas sešu mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku 2007.gadā un 2010.gadā – 100 dienu laikā.

• Jāpastiprina pūliņi sasniegt valstu izvirzītos mērķus attiecībā uz kvalitatīvu bērnu aprūpi par pieņemamu cenu un pasākumiem, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību darbā, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanu.

• Jāievieš “aktīvas novecošanas” pasākumi, radot mācību iespējas cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem, radot finansiālus stimulus darba dzīves paildzināšanai un strādāšanai ar nepilnu slodzi.

4. Efektīva, droša un noturīga enerģētika

Eiropas Komisija aicina Eiropadomi apstiprināt politikas nostādnes, kas izklāstītas šomēnes publicētajā Zaļajā grāmatā par šo jautājumu. Zaļajā grāmatā tieši teikts, ka enerģētika ir globāls jautājums, uz kuru Eiropai jāspēj rast atbildi. Tajā ierosināti vairāk nekā 30 pasākumi, kas vērsti uz to, lai Eiropā enerģētika būtu noturīga, droša un konkurētspējīga, piemēram:

• labāka koordinācija starp Eiropas elektroenerģijas tīkliem un dabasgāzes cauruļvadu sistēmām, labāks energoresursu tirgus regulējums, konkurences attīstība un protekcionisma izbeigšana;

• plašāki nodokļu stimuli noturīgas enerģijas izmantošanas veicināšanai un pētījumu paplašināšanai ar energoefektivitātes paaugstināšanu, tīro un neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu saistītajos jautājumos;

• “vienā balsī runājoša” Eiropa sarunās ar piegādātājiem no ārienes, kas piegādātu arvien vairāk mums vajadzīgo energoresursu.

Gadskārtējā progresa ziņojumā Eiropas Komisija devusi novērtējumu arī visām valstu reformu programmām, ko dalībvalstis izstrādājušas pirmo reizi. Nākamais posms ir noteikt jomas, kurās dalībvalstis var viena no otras mācīties visvairāk, bet Eiropas Komisija var palīdzēt dalībvalstīm ar labām idejām no citu valstu sagatavotajiem reformu plāniem. Sniedzot skaidru atbalstu šim darbam, kas sāksies ar nacionālo koordinatoru sanāksmi 28.martā Briselē, Eiropadome var ievērojami paātrināt šo svarīgo procesu.