Par gaisa telpas aizsardzību pret nedrošām aviosabiedrībām

Eiropas Komisija 22.martā pieņēma pirmo Eiropas Savienības (ES) sarakstu ar aviosabiedrībām, kuru darbība Eiropas Savienībā ir aizliegta. Šo nedrošo aviosabiedrību melno sarakstu publicēs Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Melno sarakstu sagatavoja, pamatojoties uz valstu sniegtajām ziņām un ņemot vērā dalībvalstu ekspertu veiktās padziļinātās analīzes. Sarakstā iekļautas 93 aviosabiedrības, kuru darbība ir aizliegta pilnībā, un trīs sabiedrības, kurām noteikti darbības ierobežojumi. Turpmāk spēkā būs princips, ka, ja kādā no dalībvalstīm kādai aviosabiedrībai būs noteikts darbības aizliegums, tas būs spēkā visā ES teritorijā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par transporta politiku Žaks Barro situāciju komentēja šādi: “Eiropas Savienībai beidzot ir saskaņota pieeja aviosabiedrību darbības aizliegumu jautājumā. Ar šā melnā saraksta palīdzību no Eiropas gaisa telpas tiks izskaustas šaubīgās aviosabiedrības. Turklāt tas ļaus panākt, ka Eiropas gaisa telpā darbojošās aviosabiedrības atbilst augstākajiem drošības standartiem.”

Saraksts EK pieņemts, balstoties uz Aviācijas drošības komitejas atzinumu, kas tika vienprātīgi pieņemts 2006.gada 15.martā. Šis pirmais nedrošo aviosabiedrību melnais saraksts balstās uz Regulu (EK) Nr. 2111/2005, kas stājās spēkā 2006. gada 16. janvārī. Kopš minētā datuma dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par visiem aviopārvadātāju darbības aizliegumiem vai ierobežojumiem to teritorijā un par aizliegumu iemesliem. Eiropas Komisija ir aicinājusi visas attiecīgās aviosabiedrības paust to viedokli, kā arī ir sazinājusies ar civilās aviācijas iestādēm, kuru pārziņā ir šo aviosabiedrību uzraudzība. Dažas aviosabiedrības savus apsvērumus ir iesniegušas rakstiski, bet citas tos izklāstījušas mutiski Eiropas Komisijai un Aviācijas drošības komitejai.

Darbības aizliegumu vai ierobežojumus var noteikt, tikai balstoties uz pierādījumiem, ka pārkāpti objektīvie un pārskatāmie kritēriji, kas iekļauti minētajā regulā. Tie ir: Eiropas lidostās veikto pārbaužu rezultāti, nepienācīgi ekspluatētu, novecojušu vai nolietotu gaisakuģu izmantošana, aviosabiedrību nespēja novērst pārbaužu gaitā konstatētās nepilnības, kā arī par aviosabiedrības uzraudzību atbildīgās struktūras nespēja pienācīgi veikt savus uzdevumus.

Pēc dalībvalstu iesniegtās informācijas, neatbilstoša regulatīvās uzraudzības sistēma ir piecās valstīs. Līdz ar melno sarakstu tiks likvidēta tā dēvēto “aprēķina karogu” prakse, kas nozīmē, ka atsevišķas valstis aviopārvadātāju apliecības izsniedz šaubīgām aviosabiedrībām.

Eiropas Komisija plāno turpināt tehniskās palīdzības programmas civilās aviācijas iestādēm ārpus ES. Pateicoties melnajam sarakstam, sadarbības programmas varēs koncentrēt uz valstīm, kuras vēlas ievērot starptautiskos drošības standartus, bet kurās to īstenošanu kavē līdzekļu trūkums. Pēdējos piecos gados Eiropas Komisija šādām programmām ir piešķīrusi teju 80 miljonus eiro.

Darbības aizliegumi ES teritorijā attiecas gan uz pasažieru, gan kravas pārvadātājiem. Ar Eiropas Komisijas 22.marta lēmumu arī noteikti darbības ierobežojumi trim aviosabiedrībām, kurām turpmāk Eiropas Savienībā aizliegts veikt pārvadājumus ar norādītā veida lidaparātiem.

Eiropas aviopārvadātāju melnais saraksts reāli ietekmēs aviācijas drošību Eiropas Savienībā. Līdztekus tā represīvajam raksturam šis saraksts arī motivēs visas aviosabiedrības, kas darbojas Eiropas gaisa telpā, nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības prasībām, kā arī atturēs apšaubāmas aviosabiedrības uzsākt pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības teritorijā. Tādējādi tiks novērstas arī atšķirības valstu noteikto aizliegumu un ierobežojumu jomā. Saraksta plašā pieejamība ļaus panākt ietekmi visas pasaules mērogā. Eiropas Komisija aicina visus šīs aviosabiedrības neizmantot arī ceļojumiem citur, ārpus ES.

Pieņemtais melnais saraksts ir tikai pirmais solis. Tas tiks atjaunināts ikreiz, kad tas būs vajadzīgs, bet ne retāk kā ik pēc trim mēnešiem. Eiropas Komisija 22.martā pieņēma arī noteikumus par saraksta atjaunināšanu. Ja kāda aviosabiedrība uzskata, ka tā jāsvītro no melnā saraksta, jo ir panākusi atbilstību visiem drošības standartiem, tad šai sabiedrībai jāsazinās ar Eiropas Komisiju vai attiecīgo dalībvalsti. Aviācijas drošības komitejas eksperti izvērtēs aviosabiedrības vai attiecīgās uzraudzības iestādes iesniegtos pierādījumus, un, balstoties uz komitejas atzinumu, Eiropas Komisija pieņems galīgo lēmumu.

Tādu pašu procedūru piemēros, lai kādu aviosabiedrību iekļautu sarakstā. Šādos gadījumos Eiropas Komisija varēs rīkoties vai nu pēc dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas. Veidojot pirmo sarakstu, Eiropas Komisijai nebija šādu tiesību – saraksts veidots tikai pēc dalībvalstu sniegtajām ziņām. Eiropas Komisija izmantos informāciju, ko ievākuši Eiropas Komisijas dienesti, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA), dalībvalstis vai Starptautiskā civilās aviācijas organizācija.