Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Latvija un ES paplašināšanas jaunais raunds

Uzruna Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijā Briselē 2000.gada 27.novembrī

Priekšsēdētāja kungs! Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks atrasties šeit, Briselē, pilsētā, kas ir kļuvusi par mūsu kontinenta gravitācijas centru. Es priecājos par izdevību šodien runāt par mūsu kopīgās nākotnes galveno problēmu — Eiropas Savienības paplašināšanu.

Atļaujiet sākumā uzsvērt Eiropas Parlamenta nenovērtējamo atbalstu Paneiropas integrācijai un Latvijas uzņemšanai Savienībā.

Pagājušā mēneša 4.oktobrī Eiropas Parlaments uzaicināja risināt sarunas par iestāšanos ES ar Latviju tā, lai atļautu Latvijai piedalīties paplašināšanas pirmajā kārtā — protams, ar noteikumu, ka Latvija var demonstrēt nepieciešamo progresu Acquis communautaire pieņemšanā un īstenošanā. Mēs esam pateicīgi Eiropas Parlamentam par Latvijas sasniegumu atzīšanu un par to, ka tas ievēro izšķirošo principu par individuāliem nopelniem un taisnīgu izturēšanos pret kandidātvalstīm. Es izmantošu šo izdevību uzaicināt Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Elmāru Broku ( Elmar Brok ) un viņa kolēģus uz Latviju ES Beļģijas prezidentūras laikā nākamā gada otrajā pusē. Jūs būsit gaidīti viesi mūsu galvaspilsētā tās 800 gadu jubilejas svinībās.

Dāmas un kungi! Ieiešana jaunajā tūkstošgadē ir satraucošs laiks. Mums ir priekšā fundamentālas izmaiņas un tālejošas pārmaiņas. Mūsu kontinentā ir sākusies jauna, visaptveroša Paneiropas atkalapvienošanas fāze. Notiekošās institucionālās reformas rada jaunas iespējas spēku un sadarbības sadalē. Iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm ieiet izšķirošā posmā.

Mana šodienas uzstāšanās tēma ir par to, kādu mēs redzam Notre Europe 21.gadsimtā, kā arī par mūsu nostāju Eiropas paplašināšanas sarunu pašreizējās problēmās.

Gandrīz visām mūsu kontinenta valstīm ir kopīgs sapnis. Mēs sapņojam par Eiropu, kas ir vienota un brīva no bruņotiem konfliktiem. Mēs sapņojam par stabilu, drošu un plaukstošu kontinentu.

ES un NATO paplašināšana palīdzēs mums šo sapni īstenot. Aukstā kara beigas un PSRS sabrukums ļāva bijušajām komunistiskā bloka valstīm atgūt suverēnu valstu un neatkarīgu politisku vienību statusu.

Beidzot ieguvušas iespēju izdarīt pašām savu izvēli, šīs valstis ir izvēlējušās Rietumu demokrātiskās vērtības un pilsoniskas sabiedrības koncepciju. Apbruņojušās ar apņēmību atgūt savu likumīgo vietu Eiropas tautu paplašinātajā saimē, tās daudz strādā, lai pārveidotu savu ekonomiku un pārstrukturētu savu sociālo sistēmu.

Kopīgās vērtības, kas ir visām mūsu valstīm, balstās uz stingriem, nemainīgiem un fundamentāliem principiem: brīvas vēlēšanas un patiesi demokrātiskas politiskās institūcijas, privātīpašuma respektēšana un brīva tirgus ekonomika, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskuma prioritāte.

Šie principi ir pamats, uz kura mēs vēlamies veidot drošu, stabilu un plaukstošu tautu saimi, kas galu galā aptvers visu Eiropas kontinentu.

Šāda monumentāla uzdevuma īstenošana prasīs augstu Eiropas mēroga integrācijas pakāpi un ietvers daudz savstarpēji cits citu pastiprinošu procesu. Starp šiem principiem izšķiroša nozīme ir Eiropas Savienības nākotnes identitātes noteikšanai un Eiropas Savienības paplašināšanas turpināšanai.

Dāmas un kungi! Tās Eiropas Savienības radīšana kāda tā ir tagad, drīz pēc postošā Otrā pasaules kara beigām atnesa vēl nepieredzētu miera un uzplaukuma ēru Rietumeiropā. Šis Pax Europae ir turpinājies pusgadsimtu, un es patiesi ceru, ka tas turpināsies nākamajos gadsimtos. Tomēr nepieciešamība būt konkurētspējīgiem globālā mērogā kopā ar grūtajiem uzdevumiem, ko rada liela skaita jaunu dalībvalstu ieplūšana, ir radījusi jaunu spiedienu uz ES, kas prasa mainīties. Turklāt ES iekšējā dinamika ir sasniegusi pakāpi, kas prasa jaunas atbildes par šīs starptautiskās organizācijas nākotni.

Diskusijas par jaunās Eiropas nākotnes formu, tās modeļiem un perspektīvām šogad ir atsākušās ar jaunu spēku. Eiropas vadītāji, politiķi un analītiķi ir paredzējuši visdažādākās iespējas. Mēs Latvijā sekojam šīm diskusijām ar lielu interesi un esam gatavi dot ieguldījumu šajās Paneiropas debatēs.

Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība, kurā mēs iestāsimies, atšķirsies no tās, kāda tā ir šodien. Ievērojot grūtības panākt ātru vienošanos par dažām ļoti fundamentālām problēmām, mēs uzskatām, ka atsevišķi ES reformas aspekti jāizlemj vēlākā posmā. Tas jaunajām dalībvalstīm dos iespēju piedalīties ES nākotnes veidošanā.

Šā gada paplašināšanas stratēģijas dokumentā ( Enlargement Strategy Paper ) Eiropas Komisija ierosina izmantot Eiropas konferences — ar ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru vai prezidentu piedalīšanos — kā diskusiju forumus par Eiropas nākotni. Latvija atbalsta šo priekšlikumu. Diskusijas, kas notika 23. novembrī, atklāja, ka Eiropas konference patiesi varētu būt atbilstoša tikšanās vieta šāda tipa diskusijām. Patiesi, debates šādos forumos būs daudz produktīvākas un tām būs daudz lielāka likumība, ja pašas kandidātvalstis kā nākamās dalībvalstis arī būs iesaistītas izšķirošajās lēmumu pieņemšanas diskusijās par to organizāciju nākotni, kurās tās drīz iestāsies. Neskatoties uz to, kāds modelis tiks izvēlēts, nākotnes ES ir jānodrošina dalībvalstu vienlīdzība un ir jāizvairās no divlīmeņu Eiropas radīšanas. Tātad Latvijai ir noteiktas iebildes pret vienpusīgi veidotā ES tautu kopuma "stingrā kodola" nopelniem. Jebkuram principam par pastiprinātu sadarbību starp Eiropas dalībvalstīm ir jāveicina integrācija, nevis fragmentācija. To nevajadzētu izmantot kā pašreizējo ES dalībvalstu protekcionisma līdzekli pret nākamajām dalībvalstīm.

Latvija arī atbalsta priekšlikumu atcelt jebkuras vienas dalībvalsts veto tiesības Ministru padomē. Pēc mūsu domām, veto tiesību izmantošana nesekmēs integrāciju.

Stipras un neatkarīgas Komisijas nozīme ir neapstrīdama. Šī iemesla dēļ Latvija uzskata, ka katrai dalībvalstij jābūt tiesībām izvirzīt vienu nacionālo komisāru. Mēs pilnībā apzināmies, ka katram komisijas loceklim jāpaceļas pāri nacionālām interesēm un ka katram komisijas loceklim ir svēts pienākums nostādīt ES intereses augstāk par savas valsts interesēm.

Neskatoties uz to, vismaz viena komisāra iecelšana no katras dalībvalsts nostiprinās komisijas likumību tāpēc, ka daudzi uzskata komisiju par sava veida ES valdību.

ES būs jāveic grūts uzdevums radikālu reformu īstenošanā, nemazinot ES institūciju efektivitāti un atbildību. Latvija cer, ka visneatliekamāk ES institucionālās reformas tiks saskaņotas nākamajā Nicas samitā, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās uzņemšanas sarunās un pašā paplašināšanas procesā.

Dāmas un kungi! ES apņemšanās paplašināt tās robežas uz austrumiem var izrādīties vissvarīgākais politiskais lēmums Eiropai nākamajā gadsimtā. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams pārliecināt visu sabiedrību, gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, ka ES paplašināšana nav tikai politiskās elites un lielā biznesa lieta.

Paplašināšana ir ieguldījums visa kontinenta nākotnē un katram, kas dzīvo Eiropā. Tāpēc paplašināšana prasa demokrātisku leģitimāciju, izmantojot sabiedrības intensīvas debates un medijus. Latvija stingri atbalsta Informācijas stratēģiju ( Information Strategy ), ko uzsākusi Eiropas Komisija. Īstenojot šādas radikālas reformas, visiem Eiropas valstu pilsoņiem jājūt, ka viņu balsis patiesi sadzird. Mums ir jāturpina palielināt sabiedrības izpratni par paplašinātas ES priekšrocībām.

Dāmas un kungi! Uzņemšanas sarunas, kas novedīs pie ES paplašināšanas, ir garas un sarežģītas. Latvija ir ieinteresēta atklātā un taisnīgā procesā, kurā katras valsts gatavību novērtē pēc tās nopelniem un atbilstoši tās spējai izpildīt Kopenhāgenas kritērijus.

Eiropas Komisijas nesenais Paplašināšanas stratēģijas dokuments ( Enlargement Strategy Paper ) būtībā atbilst Latvijas interesēm. Pirmkārt, tas noraida kandidātvalstu formālu dalīšanu grupās un neizslēdz iespēju Latvijai panākt tās valstis, kas uzsāka sarunas agrāk. Tas dod arī "ceļakarti" sarunu noslēgšanai.

Līdz šim Latvijai uzņemšanas sarunās ir veicies labi. Sarunu pirmajā gadā mēs esam iesaistījušies diskusijās par vairāk nekā pusi no tematiem, kas iekļauti mūsu eventuālajā uzņemšanas līgumā. Sarunu temps ir bijis ātrāks nekā pirmajām kandidātvalstīm, kas uzsāka sarunas agrāk. Tas parāda, ka lēmumi, kas tika pieņemti Eiropas Padomē Helsinkos par individuālu pieeju un panākšanas iespējām, ir attaisnojušies.

Latvija ir pierādījusi savu spēju pilnā mērā izmantot individuālu pieeju un "panākšanas" principu. Mēs priecājamies, ka visām kandidātvalstīm tagad ir līdzīgas iespējas pabeigt iestāšanās procesu saskaņā ar to reālo progresu. Mēs apsveicam Francijas prezidentūras lēmumu risināt iestāšanās sarunas ar katru kandidātvalsti atbilstoši tās patiesajai gatavības pakāpei neatkarīgi no tā, kad šīs sarunas ir sākušās.

Mēs uzskatām ikvienu mēģinājumu iekļaut kandidātvalstis mākslīgās, priekšlaicīgās kategorijās par nedaudz mal ą propos . Mēs nevēlamies palikt gaidām pie durvīm, kad esam gatavi iet iekšā. Es varu apliecināt, ka Latvija ir gatava, lai pievienotos Eiropas Savienībai kā viena no pirmajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Līdz šā mēneša beigām Latvijas valdība apstiprinās gandrīz visus sarunu jautājumus, kas pavērs iespējas dažu problēmu risinājumam, kuras minētas pēdējā ziņojumā par Latviju, piemēram, pārvaldes kapacitāte, tiesu reforma un lauksaimniecība.

Komisijas visai labvēlīgais Latvijas progresa vērtējums ļauj atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas nākamās — Zviedrijas — prezidentūras laikā. Es patiesi ceru, ka tā notiks. Nevajadzētu rasties kavēkļiem, kas varētu mākslīgi palēnināt iestāšanās sarunas, kuras mēs gribētu pabeigt līdz 2002.gada beigām — datumam, ko noteikusi gan Latvija, gan Eiropas Komisija.

Dāmas un kungi!

Paplašināšanās ir bijusi kā papildu stimuls reformām kandidātvalstīs. Latvijā gan politiskās, gan ekonomiskās reformas tiek konsekventi īstenotas un ir sasniegti neapstrīdami rezultāti. Latvijai labvēlīgais novērtējums no starptautisko kredītreitingu aģentūru un no Eiropas Komisijas puses norāda uz valsts ilgstošo ekonomisko un politisko stablititāti.

Raugoties no ekonomiskā viedokļa, Latvija ir praktiski gatava iestāties ES. Apmēram divas trešdaļas no Latvijas ārējās tirdzniecības ir saistītas ar ES dalībvalstīm. Un Eiropas Komisija ir secinājusi, ka Latvijas ekonomika ir spējīga izturēt tirgus spiedienu, pievienojoties Savienībai.

Latvijas ekonomiskie rādītāji ir ļoti labvēlīgi. Kā liecina dati par šā gada pirmo pusgadu, valsts iekšzemes kopprodukts palielinājies par vairāk nekā pieciem procentiem. Latvijas inflācijas līmenis un ārējie parādi ir vieni no zemākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Jāpiebilst, ka pilnībā darbojas arī bankrota procedūras regulējošā likumdošana.

Latvijā gandrīz pabeigts ir arī privatizācijas process, izņemot dažus lielākos valsts enerģētikas, kuģniecības, dzelzceļa uzņēmumus, kuriem tiek piemērotas citas pārstrukturēšanas un liberalizēšanas metodes.

Privatizācija Latvijai palīdzējusi piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas. Latvija ieņem stabilu ceturto vietu starp pārējām kandidātvalstīm ārvalstu investīciju piesaistē. Ņemot vērā Latvijas iekšējā tirgus relatīvi nelielo apjomu, tas ir ievērojams sasniegums, kas atspoguļo Latvijas ekonomikas liberālo raksturu.

Dāmas un kungi!

Pēdējā pusgadsimta laikā paplašināšanās process sekmējis ekonomisko attīstību un politisko attīstību Eiropas kontinentā. Tam noteikti vajadzētu būt procesam, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan pašreizējām, gan topošajām Savienības dalībvalstīm, līdzīgi kā tas noticis iepriekš. ES dalībvalstīm paplašināšanās nozīmē lielāku stabilitāti, lielāku drošību un vairāk iespēju. Sekmīga paplašināšanās noteiks ES kapacitāti konkurēt globālā mērogā. Nākotnes Eiropas Savienība ar tās modernajām un atvērtajām sabiedrībām, pāri par 500 miljoniem iedzīvotāju, sola kļūt par ekonomisku un politisku lielvaru.

ES paplašināšanās turpināšana būs par pamatu kopējai labklājības celšanai, ar Eiropas valstu kultūras dažādību kā galveno vērtību kontinenta nākotnē. Eiropa vienmēr bijusi multikulturāla vienība. "Vienotība dažādībā" vēl aizvien ir Eiropas Savienības pamatvērtība.

Uzņemoties prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Padomē, Latvija ir gatava uzņemties pienākumu veicināt Eiropas solidaritāti un saglabāt mūsu kontinenta kultūras mantojumu. Kā viens no iecerētajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras laikā būs konference par Eiropas mazo valodu nākotnes attīstību, kura norisināsies Rīgā nākamā gada aprīlī.

Atsauksim atmiņā ES radītāju primāro mērķi, kas definēts 1951.gadā parakstītajā Parīzes Līgumā: pirmkārt radīt patiesu solidaritāti organizācijas dalībvalstu starpā.

Diskutējot par dažādajām koncepcijām institucionālai reformai un veidojot Eiropas nākotni, mēs saglabājam uzticību solidaritātes, vienlīdzības un savstarpējās uzticības principiem, kuri ir jebkuras savienības pamatelementi. Eiropas nākotnei nevajadzētu iezīmēties ar dalījumu lielajās un mazajās vai vecajās un jaunajās valstīs. Savienības struktūrām vienlīdz jāaizstāv visu dalībvalstu intereses.

Eiropa — mūsu kopējās mājas — ir unikāla vieta, kurā tik daudz nāciju ar atšķirīgu kultūras, politisko un vēsturisko pieredzi mācās sadzīvot mierā. Paplašināšanās nedrīkst tikt uztverta kā apdraudējums priekšrocībām, ko ES dalībvalstis ir panākušas. Katra valsts ir daļa no mūsu kontinenta, un Eiropa kļūst vēl varenāka, ietverot mūs visus.

"Latvijas Vēstneša"

(Gunta Štrauhmane, Artis Nīgals) neoficiāls tulkojums no angļu valodas