Par Eiropas korporatīvās sociālās atbildības aliansi

Kā iedvesmot Eiropas uzņēmumus darīt vairāk nekā tikai izpildīt obligātās tiesiskās prasības gan sabiedrības, gan ilgtspējīgas attīstības labā? Citiem vārdiem sakot – kā mudināt plašāk iesaistīties korporatīvās sociālās atbildības (KSA) projektā? Lai mobilizētu Eiropas uzņēmumu resursus un jaudas un padarītu Eiropu par izcilības paraugu KSA jomā, Eiropas Komisija 22.martā paziņojusi, ka atbalsta Eiropas korporatīvās sociālās atbildības alianses izveidošanu. Jaunā alianse ir atklāta, un jebkura lieluma Eiropas uzņēmumi ir lūgti brīvprātīgi to atbalstīt. Alianse nav tiesisks instruments, kas uzņēmumiem jāparaksta. Tā ir politisks satvars jaunajām vai jau esošajām KSA iniciatīvām, ko izteikuši lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un ieinteresētās aprindas. Tai būtu jārada jaunas partnerības un jaunas iespējas visiem, kurus interesē KSA veicināšana. Šī iniciatīva ir uzskatāma par turpinājumu plašām apspriedēm ar visām Eiropas daudzpusējā foruma (European Multi-stakeholder Forum) ieinteresētajām aprindām pēc foruma galīgā paziņojuma klajā nākšanas 2004.gadā. Eiropas Komisija ierosina atsākt šā foruma sanāksmes 2006.gadā, lai ar visām iesaistītajām pusēm pārskatītu padarīto KSA jomā .

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens, kas atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku, teica: “Alianse ļaus saliedēt Eiropas ekonomiskos, sociālos un vides mērķus. Komisija izvēlējusies brīvprātīgu pieeju, jo tā ir efektīvāka un prasa mazāk birokrātijas. KSA vispār nozīmē brīvprātīgu uzņēmumu rīcību, līdz ar to mēs tikai to veicinām, sadarbojoties ar uzņēmumiem. Eiropai ir nepieciešams sabiedrisks klimats, kurā uzņēmēji tiek novērtēti nevis tikai tādēļ, ka tie pelna, bet arī tāpēc, ka sniedz taisnīgu ieguldījumu sabiedrības problēmu risināšanā.”

Sociālo lietu komisārs Vladimirs Špidla papildināja: “Šī partnerība ir atklāta alianse, kas lūko aizsākt jaunas KAS iniciatīvas. Es ticu, ka KAS var palīdzēt strādniekiem labāk pielāgoties izmaiņām un gūt prasmes, kas nepieciešamas 21.gadsimta ekonomikā. Tā arī var veicināt vienlīdzīgas iespējas Eiropas uzņēmumos un mudināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrēšanos.”

Uzņēmējdarbības klimata un apstākļu uzlabošana Eiropā radītu atbilstošu uzņēmējdarbības nozares vajadzību pēc pašdisciplīnas. Šādā kontekstā KSA ir jo nozīmīgāka veiksmīgai tirgus ekonomikas darbībai.

Izveidojot “Eiropas korporatīvās sociālās atbildības aliansi”, Eiropas Komisijas mērķis ir mudināt Eiropas uzņēmumus vairāk pievērsties KSA un palielināt atbalstu un šādas atbildības principu atzīšanu kā vienu no ieguldījumiem ilgtspējīgā attīstībā un izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Lai to panāktu, ir nepieciešama jauna politiska pieeja. Tādēļ uzņēmumi būtu jāatzīst par nozīmīgākajiem dalībniekiem KSA jomā. Eiropas Komisija arī plāno turpināt pievērst lielu uzmanību dialogam ar visiem partneriem un atzīst, ka bez aktīvas līdzdalības un konstruktīvas kritikas no tiem, kas nestrādā uzņēmējdarbības jomā, KSA nevarēs gūt panākumus.

Eiropas Komisija jau vairākus gadus ir publiski diskutējusi, risinājusi sarunas un dialogus ar uzņēmumiem un ieinteresētajām aprindām. Zaļā grāmata (2001.), paziņojums (2002.) un ES daudzpusējā foruma izveide par KSA ir šā procesa svarīgākie posmi. Forumā veiksmīgi tika panākta pušu vienprātība, bet arī atklājās nozīmīgas viedokļu atšķirības starp uzņēmējiem un tiem, kas šajā jomā nestrādā. Kopīga Eiropas izpratne par KSA ir parādījusies kā jēdziens, ar kuru uzņēmumi var integrēt savas rūpes par sociālajiem un vides jautājumiem savā uzņēmējdarbībā un sadarbībā ar ieinteresētajām aprindām, turklāt brīvprātīgi.

Pretēji vispārizplatītam mītam, KSA noteikti nav tikai lielo uzņēmumu priekšrocība vien. Tāpat kā vairums uzņēmējdarbības praktisko darbību, vairākas pašreizējās attīstības tendences ir raksturīgas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Komisija atzīst, ka ir plašāk jāatzīst tas darbs, ko daudzi MVU jau veic KSA jomā. Eiropas Komisija veicinās pieredzes apmaiņu par to, kā nākotnē vislabāk atbalstīt KSA mazajos un vidējos uzņēmumos.

Ieviešot korporatīvo sociālo atbildību, iespējams pieņemt darbā vairāk cilvēku no grupām, kas ir mazāk labvēlīgā situācijā; ieguldīt prasmju attīstības, mūžizglītībā un nodarbinātībā; uzlabot sabiedrības veselību tādās jomās kā pārtikas pārdošana un marķēšana; uzrādīt labākus jaunrades rezultātus; racionālāk izmantot dabas resursus un samazināt piesārņojuma līmeni, pateicoties ieguldījumiem ekojauninājumos un brīvprātīgi pieņemot vides pārvaldības sistēmas; radīt pozitīvāku uzņēmumu un uzņēmēju tēlu sabiedrībā; precīzāk ievērot cilvēktiesības un nodarbinātības pamatstandartus, jo īpaši jaunattīstības valstīs; samazināt nabadzību un veicināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa