Par Slovākijas aizsardzības ministru pie Latvijas parlamentāriešiem

Vakar, 28.novembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Slovākijas Republikas aizsardzības ministru Pavolu Kani.

Tikšanās sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums iepazīstināja viesi ar komisijas likumdošanas darbu un plānotajiem uzdevumiem, tostarp kontroli pār bruņotajiem spēkiem un iekšlietu struktūrām un integrācijas NATO jautājumiem. Komisijas priekšsēdētājs informēja, ka komisijā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un lēmumi galvenokārt tiek pieņemti uz konsensa pamata.

Tikšanās gaitā Slovākijas aizsardzības ministrs P.Kanis interesējās par komisijas sadarbību ar valdību un par civilās kontroles realizēšanu pār militārajām struktūrām. Dz.Kudums pastāstīja, ka komisijas kontroles pasākumi tiek plānoti tā, lai katru nedēļu tiktu gūta informācija par kādas struktūras darbu vai nu komisijas sēdēs, vai arī apmeklējot militāros vai iekšlietu objektus. Komisija rūpējas arī par patriotiskās audzināšanas veicināšanu bruņotajos spēkos.

Tikšanās dalībnieki sprieda par abu valstu aizsardzības budžetu veidošanu. Gan Latvija, gan Slovākija kā valstis, kas vēlas integrēties NATO, cenšas pakāpeniski palielināt savu aizsardzības budžetu. Dz.Kudums pastāstīja par Latvijas plāniem līdz 2002.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet 2001.gada budžeta projektā aizsardzībai paredzēti 1,31 procents no IKP. Slovākijas aizsardzības ministrs informēja, ka viņa valstij ir līdzīgi militārā budžeta palielināšanas plāni un 2001.gadā tas varētu sasniegt 1,88 procentus no IKP, ja tiks saņemts parlamenta atbalsts.

Abas puses pārrunāja arī integrācijas NATO jautājumus — viesis interesējās, kāda ir parlamentā pārstāvēto politisko partiju attieksme pret Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Dz.Kudums un komisijas pārstāve Palmira Lāce akcentēja, ka Latvijas stratēģiskais mērķis ir dalība aliansē un piecas no sešām Saeimā pārstāvētajām partijām atbalsta mūsu valsts virzību uz NATO, kurā saredz valsts drošības garantu. Savukārt komisijas pārstāvis Martijans Bekasovs pauda savas frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" viedokli, ka Latvijas dalība NATO nepalielinās valsts drošību, trūkstot arī līdzekļu, lai šo plānu īstenotu, jo tādām jomām kā izglītība, veselības aizsardzība un sociālā nodrošināšana tie ir vairāk nepieciešami.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par abu valstu attiecībām ar Krieviju. Komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums uzsvēra, ka Latvija vēlas veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju un pēdējā laikā tajās vērojams zināms progress. Kā pastāstīja Slovākijas aizsardzības ministrs P.Kanis, Slovākijas un Krievijas attiecību veidošanas potenciāls ir liels, bet pilnībā netiek izmantots. Slovākija vēl joprojām ir atkarīga no Krievijas energoresursiem, tiek izmantota Krievijā ražotā tehnika, tostarp arī militārā. P.Kanis minēja PSRS okupācijas sekas, kas galvenokārt izpaužas ekoloģiskās problēmās. Slovākijas aizsardzības ministrs informēja, ka Krievija ir Slovākijai parādā 1,5 miljardus dolāru un starp abām valstīm notiek tā sauktās atbloķēšanas sarunas, lai šo naudu atgūtu.

Sarunas beigās tikšanās dalībnieki atzina, ka būtu lietderīgi veicināt abu valstu sadarbību ne tikai valdību, bet arī parlamentu līmenī, nodibinot kontaktus starp aizsardzības komisijām.

Saeimas preses dienests