Par medicīnu un veselību šajā reformas laikā

Vakar, 28. novembrī, Labklājības ministrijā notika preses konference par pētījumiem, kas skar medicīnas darbinieku attieksmi un informētību par veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Preses konferencē piedalījās labklājības ministra padomnieks Viktors Jaksons un Baltijas Sociālo zinātņu institūta — Baltijas Datu nama projektu vadītāja Inese Šūpole.

Preses konferences ievadā V. Jaksons teica, ka Labklājības ministrija savu projektu realizācijas ietvaros aizvien vairāk uzmanības pievērš sabiedrības viedoklim, kā arī tās informēšanai. Speciālisti atzīst, ka reformas var notikt tikai tad, ja tām ir sabiedrības atbalsts. Tajā pašā laikā, kā to var novērot arī citur pasaulē, veselības aprūpes reformas nekad nav bijušas populāras. Lai izzinātu medicīnas darbinieku viedokli, Labklājības ministrija ir veikusi divus pētījumus par veselības aprūpes darbinieku attieksmi un informētību par veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

V. Jaksons atzina: viņu pārsteidz tas, ka, pēc pētījuma datiem, 58 procenti medicīnas darbinieku uzskata, ka reformai ir kampaņas raksturs. Taču par kampaņu nevar nosaukt šādus pasākumus: nauda tika centralizēti nodota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, no 33 slimokasēm tika pāriets uz astoņām, tātad notika reģionalizācija, tika iedibināta ģimenes ārstu sistēma, izveidoti reāli doktorāti. Tās ir paliekamas lietas, neatkarīgas no politiskās situācijas valstī. Ir radīta dzīvotspējīga veselības aprūpes funkcionēšanas sistēma, kuru kardināli mainīt vairs nevar. Kopš 1999. gada rudens Latvijā pakāpeniski tiek ieviests jauktās kapitācijas modelis. Tas nozīmē, ka ģimenes ārsti slēdz līgumus ar slimokasi, kas tiem piešķir daļu kapitācijas naudas, vadoties pēc pacientu skaita, vecuma un citiem specifiskiem koeficientiem. Otra kapitācijas naudas daļa atrodas slimokasē, no kuras tad pacientam tiek apmaksātas nepieciešamās ārstnieciskās manipulācijas (izņemot uzturēšanos slimnīcā), nosūtījumi pie speciālistiem un slimības diagnosticēšana. Gada beigās, ja no šīs naudas kāda summa ir palikusi pāri, tā aiziet ģimenes ārstam. Lai nerastos situācija, ka ģimenes ārsts taupītu uz pacienta rēķina, nesūtot pie speciālista vai uz analīzēm, ir izveidota īpaša kontrolārstu institūcija. Taču šis jauktais kapitācijas modelis ir elastīgs, tajā ir iespējamas izmaiņas.

V. Jaksons teica, ka Labklājības ministrijas speciālistus satrauc tas, ka 48 procenti pēc jauktās kapitācijas modeļa strādājošo ģimenes ārstu tikai daļēji izprot sava darba apmaksas principus. Tas ir pārmetums ne tik daudz slimokasēm, kā pašiem ārstiem, kas nav iepazinušies ar savas naudas plūsmas izmantošanas principiem. Visvairāk iebildumu pret kapitācijas sistēmu ir tiem ārstiem, kas strādā pēc punktu sistēmas, kad par katru ārstniecisko manipulāciju tiek ieskaitīti punkti, kuri tad, pareizināti ar to vērtību, veido apmaksas sistēmu. Taču šādā variantā netiek veicināta veselības profilakse. Jo vairāk manipulāciju tiek izdarīts ar pacientu, jo lielāks punktu skaits. Tādēļ Labklājības ministrija arī aizstāv jauktās kapitācijas modeli, kas veicina veselības aprūpes profilaksi.

Tad par pētījumu sīkāk pastāstīja I. Šūpole. Pētījums veikts no 2000. gada 20. septembra līdz 4. oktobrim. Tajā izmantotas datorizētas telefonintervijas, aptaujāti 403 veselības aprūpes darbinieki. Pētījums parādīja, ka 52 procenti veselības aprūpes darbinieku savu informētību par pašreizējo veselības aprūpes sistēmu vērtē apmierinoši, 26 procenti — labi un 20 procenti — neapmierinoši. 38 procentiem veselības aprūpes darbinieku nav skaidra viedokļa, vai kapitācijas modelis ģimenes ārstiem ir izdevīgāks vai nav. 30 procenti uzskata, ka tas ir izdevīgāks par punktu sistēmu, bet 32 procenti —, ka tas ir neizdevīgāks.

Veselības aprūpes darbiniekiem tika uzdots jautājums, vai veselības aprūpei ir tikai kampaņveida raksturs, vai tā reāli uzlabos veselības aprūpi. Ticību reformai pauž katrs piektais medicīnas darbinieks jeb 21 procents. Veselības iestāžu vadītāju vidū ir visvairāk cilvēku, kas tic reformām, — 28 procenti. Sevišķi augsta neticība veselības aprūpes reformai ir to ģimenes ārstu vidū, kas vēl strādā pēc punktu sistēmas un gaida kapitācijas modeļa ieviešanu savā darbavietā. Ģimenes ārsti, kas jau strādā pēc kapitācijas modeļa, biežāk novērtē tā ietekmi uz slimību profilaksi.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore