Ar Dānijas vārdu, ko Latvijā godā

Ole Haralds Lisborgs, Dānijas Karalistes vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, no "LV " arhīva

— Vēstnieka kungs, 9. novembrī Latvija kļuva Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Ko šis statuss, jūsuprāt, nozīmē Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO kandidātvalstij?

— Latvijai šis prezidentūras laiks ir arī laba iespēja parādīt, ka jūs šo darbu varat paveikt ļoti profesionāli. Jums ir laba iespēja šajā pusgadā parādīt, ka Latvija prezidentūru izmanto nevis savās nacionālajās, bet gan šīs starptautiskās organizācijas interesēs. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas valsts ierēdņi spēs labi veikt šo pienākumu. Ka Latvija savas prezidentūras laikā spēs nodrošināt labu gaisotni citu valstu un starptautisko problēmu mierīgai risināšanai. Jūsu ārlietu ministram, iespējams, vajadzēs apmeklēt citas valstis, iespējams, piemēram, Dienvidslāviju. Taču es esmu arī pārliecināts, ka Latvijai ir draugi, kas vajadzības gadījumā palīdzēs. Nesen mēs pārrunājām iespēju, ka Dānijas vēstniecība Belgradā Latvijai vajadzības gadījumā varētu sniegt palīdzību. Mūsu puse ir jau apliecinājusi savu vēlēšanos sniegt jums šādu palīdzību. Piemēram, ja Latvijas ārlietu ministram būs jādodas uz Belgradu, tad viņš var rēķināties ar Dānijas vēstniecības palīdzību. Līdzīgu atbalstu Dānija ir gatava sniegt Latvijai jūsu prezidentūras laikā arī ar savām vēstniecībām citās valstīs, citos reģionos.

— Vēstnieka kungs, jūs Latvijā esat pavadījis apmēram gadu. Kādi ir jūsu iespaidi par mūsu valsts ekonomisko un politisko situāciju? Un kā jūs kopumā jūtaties mūsu valstī?

— Runājot par ekonomiku, jāatceras nesenā Krievijas ekonomiskā krīze — arī Latvijai tas bija sarežģīts laiks. Un tādēļ ir jo patīkami redzēt, ka Latvijas ekonomika ir pilnībā atveseļojusies no lielās kaimiņvalsts krīzes ietekmes. Atkal pieaug jūsu valsts ekonomikas rādītāji. Jums ir zems inflācijas līmenis, sekmīgi attīstās preču eksports. Latvijā ir stabila nacionālā valūta. Stingri profesionāli runājot, jums, protams, joprojām saglabājas valsts finansu deficīts. Taču es zinu, ka jūs daudz darāt, lai šo problēmu atrisinātu. Ikvienam redzama Latvijas straujā attīstība. Jūs strauji pieskaņojaties Eiropas valstu tirgus ekonomikas savdabībai. Saeima daudz dara, pieskaņojot Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības (ES) likumiem. Protams, nav iespējams precīzi pateikt, kad Latvija iestāsies ES, taču jūsu valsts ļoti nopietni gatavojas šim procesam un būs labi sagatavojusies dalībai ES. Es saprotu, ka ikvienu latvieti interesē, kad Latvija varēs iestāties ES, taču to patiešām vēl nav iespējams pateikt. Manuprāt, tas, kad Latvija iestāsies ES, arī nav pats svarīgākais. Pats svarīgākais ir — lai neviens nešaubītos par to, ka jūsu valstij jāiestājas Eiropas Savienībā. Un tad vairs nav tik svarīgi, vai tas notiks, teiksim, 2004. vai 2006. gadā. Galvenais, ka jūs esat uz pareizajām sliedēm, lai tad, kad pienāks laiks, iestātos Eiropas Savienībā.

— Jums, protams, taisnība, neviens šobrīd nevar pateikt, kad Latvija tiks uzņemta ES. Taču ļoti būtisks ir arī jautājums, cik gatava jaunu dalībvalstu uzņemšanai ir pati Eiropas Savienība.

— Es jums piekrītu. Eiropas Savienībā norit iekšējā cīņa starp lielām un mazām valstīm. Un, pirms mēs atveram ES durvis jaunu dalībvalstu uzņemšanai, mums jāsaved kārtībā pašiem sava māja. Es ļoti ceru, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju apspriedē Nicā šogad decembrī tiks pieņemti būtiski lēmumi šajā jomā. Mums jābūt iespējai uzņemt Eiropas Savienībā vismaz desmit jaunas dalībvalstis. Dānijas puse uzskata, ka pastāvošās problēmas nav tik lielas, lai mēs tās šogad decembrī nevarētu atrisināt. Galvenā diskusija ir starp lielajām un mazajām valstīm. Piemēram, lai ikvienai valstij būtu savs pārstāvis Eiropas Komisijā. Dānija kā maza valsts saka: Mēs uzskatām, ka tas ir nepieciešams! Taču Francijas prezidentūras laikā tika pieņemts lēmums, kas neaizstāv šādu praksi. Ir acīm redzams, ka ikviena mazā valsts gribētu, lai arī tai ir savs pārstāvis Eiropas Komisijā. Jo tas ir veids, kā valsts savu līdzdalību Eiropas Savienībā vislabāk novada līdz savai sabiedrībai. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī šis jautājums tiks sekmīgi atrisināts. Bet Eiropas Savienībai jāatrisina vēl vairāki citi svarīgi organizācijas jautājumi.

— Vēstnieka kungs, Latvijai ir divi ārpolitikas stratēģiskie mērķi — iestāties ES un NATO. Taču prognozes un vērtējumi par Latvijas virzību uz NATO ir daudz atturīgāki. Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas virzību uz NATO — organizāciju, kuras dalībvalsts ir arī Dānija?

— Nav šaubu, ka Dānija vēlas, lai Baltijas valstis tiktu uzņemtas NATO, un ka Dānija neapšauba Baltijas valstu tiesības pašām izlemt, kurā drošības organizācijā jūs vēlaties atrasties. Taču dažām citām NATO dalībvalstīm ir zināmas šaubas, ka mūsu organizācija varētu kļūt pārāk liela. Pastāv arī šaubas, ka dažas jaunās dalībvalstis to eventuālas uzņemšanas gadījumā nespētu pilnībā pildīt augstās NATO standartu prasības. Tāpēc mēs, NATO dalībvalstis, īpaši Ziemeļvalstis, esam izveidojušas vairākas atbalsta programmas kandidātvalstīm, tai skaitā Baltijas valstīm, palīdzot jums sagatavoties dalībai NATO. Jāgaida, ka nākamā NATO dalībvalstu vadītāju apspriede pieņems kādu būtisku lēmumu NATO paplašināšanas jomā. Kā zināms, Vašingtonas apspriede deklarēja, ka NATO durvis paliek atvērtas jaunām dalībvalstīm, un tas ir ļoti būtisks lēmums. Protams, neviens šobrīd nezina, kāds būs šis lēmums. Taču ir ļoti svarīgi, lai Latvija visu laiku atgādinātu par savu vēlmi iestāties NATO un lai šis jautājums nepārtraukti būtu NATO dienas kārtībā. Protams, ļoti svarīga NATO paplašināšanas jautājumā būs ASV pozīcija, tādēļ arī būtiski, kurš būs ASV jaunais prezidents.

— Visbeidzot, vēstnieka kungs, kāds jums bijis šis pirmais darba gads Rīgā — gan no profesionālā, gan gluži cilvēciskā viedokļa?

—Vispirms es gribu teikt, ka Rīgā man ir ļoti viegli strādāt. Man ir ļoti labi latviešu kolēģi, kā arī ļoti labi kolēģi Rīgas diplomātiskajā korpusā. Mēs bieži tiekamies un ļoti labi cits citu pazīstam. Es esmu no Dānijas — valsts, kam Latvijā ir labs vārds. Līdz ar to man jūsu valstī ir atvērtas visas durvis. Man nav nekādu problēmu sastapt to vai citu jūsu valsts amatpersonu. Jāteic, ka Rīgā tas ir pat daudz vieglāk nekā Dānijas kaimiņvalstī Vācijā, kur ir ļoti daudz ārvalstu pārstāvju, kas arī bieži vien vēlas sastapt to pašu valsts ierēdni. Un Vācijā Dānijas vēstnieks nebūt nav pirmais daudzo gaidītāju rindā. Rīgā mēs nepārtraukti izjūtam latviešu kolēģu draudzīgo attieksmi, un tas ļoti atvieglo manu vēstnieka darbu jūsu valstī. Līdz ar to es ar Latvijas oficiālajām personām varu arī ļoti atklāti pārrunāt visus jautājumus.

Runājot par manu personīgo pieredzi, jāteic, ka Rīga ir brīnišķīga pilsēta. Rīga piedāvā tik daudz iespēju, kā patīkami pavadīt laiku. Šeit ir gan ļoti daudz dažādu muzeju un teātru, gan arī visdažādāko restorānu. Jums ir brīnišķīga opera, ko mēs ar sievu bieži apmeklējam. Mēs dzīvojam Jūrmalā. Protams, ik dienu nākas braukt no Jūrmalas uz Rīgu un atpakaļ, taču šīs neērtības atsver Jūrmalas brīnišķīgā daba. Tas ir ko vērts — būt tik tuvu jūsu skaistajai pludmalei un izjust, cik neparasti svaigs ir gaiss! Es uzskatu par lielu priekšrocību dzīvot tik brīnišķīgā pilsētā, kāda ir Jūrmala, un ik dienu ierasties otrā, pavisam citādākā, taču arī brīnišķīgā pilsētā — jūsu valsts galvaspilsētā Rīgā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors